Svētdienas sarunas

Reformācijas dienas un ķeltu pagānu svētku Helovīnu noskaņās sarunājamies par vienām no lielākajām bailēm cilvēkiem - bailes no nāves. Kas ir nāve kristietības izpratnē? Vai bailes no nāves var būt dēmoniskas un vai cilvēks to var veicināt?  Kāda atšķirība starp atbrīvošanu un eksorcismu un kāpēc šīs tēmas kļūst arvien populārākas? No pagānu mītiem līdz Kristus evaņģēlijam, no atkarības no tumsas valdniekiem līdz brīvībai Kristū.

Kam mēs ticam šodien? Vai tam, ko izlasām, vai tam, ko mums kāds ir teicis? Vai un kā mēs meklējam, uz ko balstīt savas dzīves vadlīnijas? Vai mēs cenšamies meklēt atbildes paši, vai ļaujam citiem mūs vadīt un norādīt kā? Vai mēs varam mainīt savus paradumus? Un kā mums var palīdzēt ticība Trīsvienīgajam Dievam?

Katra diena ir piedzīvojums, te esam kalnā, te krītam lejā.... klūpam, krītam, bet ceļamies un ejam tālāk. Vai vienmēr mums pieteik spēka pašiem tikt galā ar dzīves piespēlētajiem izaicinājumiem? Kur meklējam palīdzību? Izrunājamies ar draugiem, krājam sāpi sevī, vai meklējam palīdzību? Kur doties pie psihologa vai mācītāja? Vai  un kā mācītājs var palīdzēt?

Kāpēc jāiet uz baznīcu un ko baznīcā dara? Kas ir baznīca un ko mēs ar to saprotam? Vai tad garīgumu un mierinājumu nevar saņemt ārpus baznīcas? Zinātnieki ir izpētījuši, ka cilvēki, kas regulāri ejot uz baznīcu esot veselīgāki un dzīvojot ilgāk. Vai regulāra iešana uz baznīcu Tevi padara par kristieti vai ir vajadzīgs kaut kas vēl. 

Kas ir slavēšana?  Kā un kāpēc mēs slavējam Dievu? Un kā Dieva slavēšana ir mainījusies laiku lokos, galveno uzsvaru liekot uz slavēšanu caur dziesmu. Kāpēc mēs dziedam tam Kungam par godu un sakām pateicību viņam?"Lai Kristus vārdi bagātīgi mājo jūsos, pamāciet un pamudiniet cits citu gudrībā, ar pateicību Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, himnas un garīgas dziesmas!" (Kol. 3:16)

Epizodes "Par slavēšanu I" turpinājums. Kā notiek slavēšana. Kādi mūzikas stili ir/nav piemēroti slavēšanai. Par slavēšanas grupām, iespējām kur un kā iesaistīties slavēšanas pasākumos un aktivitātēs. Kur meklēt slavēšanas dziesmas, par mūsu personīgajām pieredzēm. Bonusā pārsteigums no Mareka un ,protams, joka par slavēšanu noslēgums - "Marta, govis ir labībā". 

Vai Tu zini, kas ir Bībele. Vai Tu zini, kas ir šī grāmata un kas tajā ir atrodams. Kāpēc tā mums ir dota, kādas gudrības mēs tajā varam smelties. Kā Bībeli lasīt, kā tā nonākusi pie mums, latviešiem un kā Dievs runā ar mums caur Bībeli.

Ko nozīmē ziedot un labu darīt, kāpēc mēs ziedojam, kas mūs uz to mudina? Ziedot pēc bauslības vai evaņģēlija? Kāpēc ziedot tieši baznīcai? Kā iesēt sirdī vēlmi ziedot? Vai mūsu ticība ir tik liela, cik ziedojam baznīcai? Kā par ziedošanu runāt? Atbildes ir meklējamas ticībā, motivācijā, priekā par dalīšanos, par iespēju būt daļai no Dieva plāna. 

Kas ir gavēnis, kāpēc gavēnis ir jāīevēro, kā to pareizi darīt? Cik vienkārši ir gavēt un vai tas ir par ēšanu vai neēšanu, dzeršanu vai nedzeršanu? Vai tomēr tas ir kaut kas vairāk? Vai šodien spējam būt neatkarīgi no ēdiena, barības? Vai šodien esam gatavi atteikties no materiālām lietām un pievērsties paši sev un Dievam? Cik nopietni esam paši pret sevi un vai tas, ko apņemamies vai vispār spējam to izpildīt.

Kas ir lūgšana? Kā, kad un kāpēc mēs lūdzam? Kā sarunāties ar Dievu? Vai ir pareizas vai nepareizas lūgšanas? Kam un kāpēc Dievs atbild uz lūgšanām? Ko jautāt Dievam? Un vai ir lūgšanas kuras Dievs nevar atbildēt?

Kas ir grēks un kāpēc cilvēks grēko? Vai ir vispār iespējams negrēkot? Kā apzināties vai grēkoju un ko man darīt, kad apzinos, ka esmu grēkojis? Kā palīdzēt sev negrēkot? Vai grēkus var nomest kā liekos kilogramus? Vai Bībele mūs attur no grēka vai grēks no Bībeles?

Kas ir grēksūdze? Kā un kāpēc sūdzēt grēkus? Vai mani grēki ir kādam jādzird skaļi vai tos varu atklāt Dievam klusībā?  Vai grēkus nožēlot var arī ne kristietis un vai un pēc kā mēra vai grēks ir piedodams? Vai grēkus var aizmirst, nezināt, ka esmu grēkojis? Vai Dievs manus grēkus tā vienkārši izdzēš no saviem failiem?

Kas ir dziedināšana? Kad tiekam pārsteigti ar fiziskām vai garīgām veselības problēmām, kur meklējam palīdzību? Kas mūs dziedina? Vai un kā mēs, cilvēki, tiekam dziedināti šodien? Kā Jēzus dziedināja? Vai dziedināšana ir tikai mediķu rokās? Kas spēj dziedināt un kas nē? Kā neapjukt, neapmaldīties un kam ticēt? 

Kāpēc pirms Lieldienām ir klusā nedēļa? Kas ir klusā nedēļa un kādi notikumi notiek Bībelē? Kāpēc Jēzu vajadzēja nodot tieši Jūdam? Kāpēc simbolismā un tradīcijās ir pazudis ēzelis, uz kura Jēzus iejāja Jeruzalemē, bet ir saglabājušās Palmas (pūpoli) un no kurienes ir ieviesies zaķis/trusis? Kāpēc saka ka Jēzus “miris zem poncija Pilāta”, bet nāvei taču nolēma tauta? Par dienu skaitīšanu un to nosaukumu nozīmi Klusajā nedēļā? Kad un kāpēc Kristus nokāpa ellē? Un vai Lieldienas - Kristus augšāmcelšanās svētki, kristiešiem ir skumīgs vai priecīgs notikums?

Lieldienas - Kristus augšāmcelšanās svētki. "ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! Vai tu to tici?" (Jāņa 11:25-26) Kas ir augšāmcelšanās? Kā ir jāsaprot augšāmcelšanās, ko tā nozīmē mums, ikvienam? Kas kalpo par pierādījumu ticēt, kaut kam tik neticamam - augšāmcelšanās? Cilvēks mirst fiziski, bet kas notiek tālāk? Kāpēc Jēzu sita krustā un kāpēc tieši krusts ienāk baznīcā? Un ar pavisam vieglu pieskārienu - vai Tev ir bailes mirt? 

Kas ir evanģēlijs? Kā pasaulē labais cīnās ar ļauno? Kā ir ar plusiņiem un mīnusiņiem mūsu rīcībā, vai Dievam vispār ir svarīgi kā/vai mīnuss pārvēršas par plusu? Kad pienāk tas brīdis, kad svarīga kļūst patiesība. Patiesība par sevi, cik ir labi vai gluži pretēji nekas nav labi. Kas ir aiz dzīvības robežas? Vai savu ļaunumu, savus grēkus var tā vienkārši atdot kādam citam?  Evanģēlijs - prieka vēsts, apziņa, ka atbildību par maniem grēkiem uzņemas kāds, kas mani mīl, kas nāk mani glābt – Jēzus, caur viņu es esmu apžēlots. Atklāt, parādīt, izstāstīt labo vēsti, kā un kāpēc mūsu sirdis aizaug ar nezālēm? 

Kas ir evanģēlisti? Kādi ir Bībelē ietvertie evaņģēliji - ar ko tie atšķiras vai kas tiem kopīgs. Kas ir patiesība un kāds tai kopīgs ar evaņģēliju? Kāpēc saka, ka kristiešiem “viss ir evaņģēlijā” – kas ir “viss”? Ko nozīmē piedzīvot evaņģēliju – kā piedzīvot Dieva mīlestību? Vai un cik bieži mēs atzīstam, ka esam kristieši? Un kā ar dzīves laikā iegūtajiem ievainojumiem? Kā atbrīvoties no aizvainojuma un pāri darījumiem? Kā atjaunot attiecības ar Dievu, kā piedzīvot Dieva mīlestību? Tam visam pa vidu jaucas ļaunums, vilšanās, nodevības, sāpes, kas mums neļauj atvērt sirdis Dievam un mūsu attiecības ar saviem vecākiem.

Kā palīdzēt sev mainīties, lai iemīlētu Dievu? Kādus brīnumus ar mums dara evaņģēlijs? Kā sevi stiprināt brīžos, kad sāk mākt šaubas, kad nav tā kā gribas, kad liekas ka Dievs ir pametis vai novērsies no manis? Kāpēc apkārt notiek tik daudz ļaunuma – kur ir Dievs? Dievs mūs aicina parādot savu mīlestību. 

Kāds ir ļaunums mūsdienās, no kurienes tas radies un vai vispār ir iespējams ar to cīnīties? Ko Bībele saka par dēmoniem un kāda ir Sātana interese pie cilvēkiem? Jēzus Sātana darbus raksturo – tas nāk tikai zagt, atņemt to, ko Dievs ir devis, nokaut – iznīcināt, atņemt dzīvību, to izpostīt padarīt neciešamu, nomaitāt – darīt visu, lai cilvēks samaitājas, lai pazaudē Dieva tēlu un līdzību.  “Ir svarīgi mīlēt cilvēkus un lietot lietas, nevis mīlēt lietas un lietot cilvēkus”. Ja Velns ar Dievu sarunājās Bībelē, vai to dara arī vēl šodien un kā tas izpaužas cilvēka dzīvē? Ja sirdī nav vietas Dievam, tad vietu atvēlām ļaunajam? Bet ļaunajam nav intereses pie mums, ja mūsos nav Dieva. Vai ir iespējams palikt neitrālam? 

Aprīļa nogalē Robert Castro viesojās Dublinā, Īrijā un mums bija lieliska iespēja ar Robert sarunāties par postmodernisma izaicinājumiem 21.gs. baznīcās. Roberts runā par pusaudžiem, par jauniešiem, par zudušo paaudzi. Par paaudzēm X, Y un nu jau arī Z. Katrai sava specifika, katrai nepieciešama sava pieeja, ko ir sapratusi patērējošā pasaule, kā komunicēt, kā runāt, kā panākt atsevišķiem indivīdiem vai grupām vēlamo patēriņa rezultātu. Bet kur tajā visā paliek garīgums? Robert runā par jaunajiem kristiešiem. Par tiem, kas kristīgajai ticībai pievienojas divdesmit, trīsdemit vai vēlāk gadu vecumā. Kas notiek ar kristīgo ticību šodien? Vai tā ir tāda pati kā 50 gadus atpakaļ? Kāda tā ir un kādai tai vispār ir jābūt šodien? Kā uzrunāt jauniešus, jaunienācējus kristīgajā ticībā? Kā uzrunāt tos, kam nav ģimeniskās pieredzes kristīgajā ticībā, nav pieredzes no iepriekšējām paaudzēm, nav pieredzes no sabiedriskās kultūras? Pagātne ir atstājusi savas pēdas. Robert runā par dzīvo ūdeni – evaņģēliju, un trauku, kurā tas ir iepildīts – veidu, kā mēs labo vēsti pasniedzam dažādu paaudžu cilvēkiem. Vai viens un tas pats der visiem? Nav jāatsakās no dzīvā ūdens, bet ir jāpārdomā vai nav pienācis laiks mainīt trauku, kurā tas tiek pasniegts. Vai baznīca tam ir gatava šodien, mainīties? Var iebilst un argumentēt, tas jau notiek Amerikā, bet mums jāatzīst - pasaule mainās, mainās Latvija un maināmies arī mēs, latvieši. Kā šajās pārmaiņās būt mums, kristiešiem. Kā aizsniegt, kā uzrunāt, kā paturēt, kā atvērt sirds durvis Dievam? Tie ir galvenie jautājumi, par ko runājām.Pilnu sarunas ieraksts un tās tulkojums ir atrodams www.svetdienassarunas.online/postmodernisms-intervija