Kā labāk dzīvot

Cilvēki sociālajos medijos nereti pauž neizpratni, kāpēc, piemēram, šonedēļ elektrība maksā mazāk nekā 3 centus par kilovatstundu, bet citu nedēļu cena ir 30 centi. Kā veidojas elektrības cena un kā varam ietekmēt savus tēriņus? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro uzņēmuma "Enefit" privātpersonu segmenta atīstības vadītāja Elza Rudzīte un "Elektrum" Enerģijas centra projektu vadītāja Inga Liene Liepiņa. Pieredzes stāsts. Ivaram Kukainim pieder vairāki nekustamie īpašumi un elektro auto. Mēnesī viņš patērē ap 300 kW elektrības. Ziemā par elektrību maksā 70 līdz 80 eiro mēnesī, vasarā 5 līdz 10 eiro. Ivars vērtē, ka elektrība ir salīdzinoši lēta, bet dārgākās izmaksas rada citi pakalpojumi - piegāde, jaudas uzturēšana un apkalpošana. Uzklausām viņa pieredzi, pērkot elektrību par biržas cenām.

Latvijā ik gadu plaušu vēzi diagnosticē aptuveni 900–1000 cilvēkiem. Īpaši nepatīkami, vēzis bieži tiek konstatēts vēlīnās slimības stadijās. Un tā nav tikai smēķētāju liga. Kā uzlabot šīs slimības profilaksi un diagnostiku un kur esam ar skrīninga ieviešanu? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" valdes loceklis Edgars Āboliņš, pneimonologs, zinošs plaušu veselības jautājumos Gusts Ancāns un radioloģe Rīgas Stradiņa universitātes profesore Maija Radziņa. Plaušu vēzi tā sākumstadijās ir grūti pamanīt "Kādreiz to sauca par "kluso slepkavu". Tā ir arī galvenā problēma, šajās agrīnajās stadijās slimībai parasti nav absolūti nekādu simptomu. Ir kaut kur mazs bumbulītis plaušās, ko cilvēks nekādi neizjūt," norāda Gusts Ancāns. "Stratēģija, ka pacients pats atnāks uz konsultāciju vai pie ģimenes ārsta, vai pie speciālista un sāks sūdzēties par raksturīgajiem simptomiem, absolūti nestrādā. Kad jau parādās simptomi, kas var būt klepus, novājēšana un nespēks, kādreiz klasiski rādīja filmās, asins atklepošana, svara zudums, tad jau gandrīz vienmēr tā būs trešā vai ceturtā stadija, un tas jau ir par vēlu. Tur mēs nevaram runāt par radikālu izārstēšanu, tur bieži runājam par paliatīvo ārstēšanu. Prognoze ir ļoti slikta. Tāpēc arī šis skrīnings ir tik ļoti nepieciešams, jo tas ir vienīgais veids, kā mēs varam kaut ko uzlabot."

Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina Tieslietu ministriju veikt grozījumus Krimināllikumā, lai pārtrauktu atšķirīgu pieeju tiesu un prokuratūras darbā, vērtējot noziedzīgus nodarījumus pret dzīvniekiem. Kam un kāpēc būtu jāmainās normatīvajos aktos un likumos?  Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore, biedrības "Dzīvnieku draugs" vadītāja Solvita Vība un kinoloģe Jūlija Elsa.

Lēmumu pieņemšana ir svarīgs process. Kas un kā ietekmē lēmumus, ko svarīgās un ne tik svarīgās situācijās pieņemam, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē zinātņu doktore psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Marija Ābeltiņa un Latvijas Universitātes profesors Ģirts Dimdiņš. Latvijas universitātes profesors Ivars Austers ierakstā skaidro, ka pirms lēmumu pieņemšanas jāizvērtē, kādas sekas - pozitīvas vai negatīvas varam sagaidīt, un jāpaliek pie tās izvēles, kas dos vislielāko lietderību vai sagaidāmo vērtību, bet šis process nav vienkāršs. "Es aicinātu izkopt rūpību un attiekties pret saviem lēmumiem un domām bez vienaldzības, bet tiešām ar rūpību, jo mēs varam izdarīt labākas izvēles, ja mēs tam atvēlam laiku un nesteidzamies un nepaķērām kaut kādas lietas vienkārši tāpēc, ka nagi niez. Tomēr mēģinam atgriezties pie racionālā, jo tas, man liekas, padarīs mūsu dzīvi kaut nedaudz labāku. Tas būs jauki," vērtē Marija Ābeltiņa.

Pēc vasaras brīvdienām Latvijas Radio 1 ēterā atgriežas latviešu valodas stunda. Par valodas aktualitātēm stāsta Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un Rīgas Stradiņa univeristātes pasniedzēja, filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.