Ģimenes studija

Gadījumu vadītājs ir palīgs ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Viņš atbalsta praktiski un emocionāli, palīdz sadalīt lielās problēmas pa soļiem un atrast ceļu pie institūcijām. Cik pieejams šāds pakalpojums un kādas ģimenes to Latvijā jau izmanto? Ģimenes studijā stāsta un skaidro Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa, Latvijas Autisma apvienības gadījumu vadītāju koordinatore Lauma Lieksne, Latvijas UDHS biedrības pārstāve, "Mīlēt Izglītoti" satura veidotāja Simona Dimanta un Rīgas Sociālā dienesta Ziemeļu rajona Ģimenes atbalsta centra sociālā darbiniece Diāna Puntule.

Cik pieejams ir bērnu sports kā interešu izglītība, ja nav nosprausts augstais mērķis mēģināt kļūt par profesionāli? Vai un kā mēs atbalstām bērnu vispusīgu fizisko attīstību arī bez konkrētas specializācijas, vienkārši veselības veicināšanas nolūkos? Šī ir Eiropas Sporta nedēļa, un arī tāpēc gribam par to runāt Ģimenes studijā.  Diskutē Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Vladimirs Šteinbergs, Rīgas Basketbola skolas Vidzemes nodaļas Juglas komandu vadītāji trenere Daiga Jansone, futbola skolas "RFS Academy" treneris Norberts Spriņģis, Latvijas Radio sporta žurnālists un trīs bērnu tētis Mārtiņš Kļavenieks un Valmieras Valsts ģimnāzijas sporta skolotāja, Latvijas Sporta skolotāju asociācijas pārstāve, bijusi arī "Skolu 2030" eksperte Maija Priedīte. Nozares diskusijā par sporta finansēšanu Latvijā virmo ideja, ka būtu diezgan radikāli jāmaina skatījums uz bērnu sportu, piemēram, līdz pusaudžu vecumam apmaksājot tikai darbošanos sportā kā interešu izglītībā. Tas šķietami sasaucas ar problēmu, par ko jau daudz ir runāts, ka tomēr pārāk agri ieliekam bērnus specializētā sporta sistēmā, nevis nodrošinām vispusīgu fizisko attīstību. Kā reiz Ģimenes studijā teica kāds sporta treneris, kad runājām par vecāku uzvedību bērnu sporta sacensībās, ir jāsaprot, ka par profesionāli kļūst labākajā gadījumā viens no 300 audzēkņiem, kas sāka nodarboties ar kādu konkrētu sporta veidu. Taču šobrīd Latvijā, kā aprēķinājuši kolēģi no Latvijas Televīzijas, pievēršoties šim tematam, ap 50000 bērnu darbojas sporta skolās un tikai ap 30000 - ar sportu saistītā interešu izglītībā. Vai tam tā jābūt?

Ģimenes studija dodas uz Cēsim ciemos pie Freimaņu ģimenes. Inese Mičule ir režisore un viņas iestudējumi izpelnījušies gan skatītāju, gan kritiķu uzmanību. Skatītāju mīlēts ir arī viņas vīrs aktieris Kārlis Freimanis. Un es apzināti neko vairs negribu teikt par viņu darba dzīvi, jo informāciju var atrast visdažādākos plašsaziņas līdzekļos. Šoreiz sarunas centrā ir viņu ģimene. Tās labbūtība, kā viņi vairākkārt uzsver sarunā, ir svarīgāka par viņu karjeras sasniegumiem. Un pašu atjaunotā māja Cēsīs, kur tiekamies, ir miera osta gan viņiem, gan arī viņu dēliem - 15 gadus vecajam Kārlim un astoņgadniekam Andrejam.

Agrāk, šķiet, teju katrā klasē bija kāds pat vairāki, kas rakstīja dzeju. Bija dzejas kladītes, tās tika vai nu kautrīgi slēptas, vai rādītas domubiedriem, pedagogiem, un  šī literārā žanra popularitāte ne tikai sabiedrībā, bet arī pusaudžu, jauniešu vidū bija ļoti augsta. Kā tas ir šodien - vai jauni cilvēki aizvien aktīvi meklē šādu pašizpausmi un izsaka sevi, sacerot dzejoļus? Kā viņi pie tā nonāk, kur dzird dzeju un ko par to mācās skolā, un cik lielas ir mūsdienu bērna izredzes kļūt par dzejnieku? Ģimenes studijā sarunājas literatūrzinātniece, kritiķe, Literārās akadēmijas semināra "Aicinājums" vadītāja un Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas latviešu literatūras skolotāja Sandra Ratniece, kultūras socioloģe Ance Kristāla, dzejniece, dzejas pasākuma organizatore un aktīva Latvijas dzejas slama kustības darbiniece dalībniece Amanda Kaufmane un Līvānu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotājai Sandra Kivleniece.

Plānotas izmaiņas likumos, kas regulē bērnu saskarsmes tiesības ar vecākiem pēc viņu laulības šķiršanas. Kādas tās ir un vai piedāvātie risinājumi būs pietiekoši? Ģimenes studijā diskutē Tieslietu ministrijas Bērnu un jauniešu tiesību departamenta direktore Anastasija Jumakova, Tieslietu ministrijas Bērnu un jauniešu tiesību departamenta direktore, zvērināts advokāts Jānis Spilve, Tiesībsarga biroja Bērnu nodaļas vadītāja Laila Grāvere, Bērnu aizsardzības centrs Bāriņtiesu uzraudzības departamenta direktore Brigita Veidmane un sabiedriskā aktīviste saskarsmes tiesību problemātikas jomā Dace Bargā. Ne reizi vien Ģimenes studijā esam runājuši par problēmām, kas rodas vecākiem šķirot savu kopdzīvi un dalot bērnu aprūpi. Esam uzklausījuši arī ļoti skaudrus stāstus gan par mammām, gan tētiem, kas gadiem nevar satikt savus bērnus, par spīti daudziem iesniegumiem, ekspertīzēm, atzinumiem, tiesu nolēmumiem un, tiesu izpildītāju iesaistei. Iemesli ir visdažādākie, bet skaidrs, ka visos šajos procesos un peripetijās visvairāk ciešanām tiek pakļauti visneaizsargātākie - paši bērni. Tāpat mēs dzirdam stāstus, kur saskarsmes tiesības tiek realizētas vecākiem, kas apsūdzēti vardarbībā pret saviem bērniem. Situācijas ir sarežģītas, un dažkārt objektīvo patiesību noskaidrot ir ļoti grūti. Ir bijusi arī prasība Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kuras rezultātā Latvijas valsts zaudēja tiesu pret savu pilsoni, un spriedums vēsta - ir pieļauts iesniedzēja Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā garantēto tiesību uz ģimenes dzīves neaizskaramību pārkāpums. Tiesa konstatēja, ka Latvijas valsts atbildīgās iestādes nav savlaicīgi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu sprieduma, ar kuru noteiktas iesniedzēja saskarsmes tiesības ar viņa bērniem, izpildi. Šobrīd tiek plānotas izmaiņas likumos, kas regulē saskarsmes tiesības pēc vecāku laulības šķiršanas. Kādas tās būs?

Jaunais mācību gads ienesis savas korekcijas, šķiet, katras skolēnu ģimenes ikdienas dzīvē - atkal cits dienas režīms, citi pienākumi, pāri visam, protams, mācības. Taču ir bērni un līdz ar viņiem arī ģimenes, kuru ikdiena mainās krasāk, proti, dažādu iemeslu dēļ viņi uz skolu dodas daudz tālāk nekā vienaudži. Vai nu labāka skola ir kādā pilsētā, tostarp galvaspilsētā, vai arī tuvējā apkaimē vidusskolas nemaz nav. Šādas situācijas kļūst aizvien izplatītākas, un dažkārt tas nozīmē jau no pusaudžu vecuma dzīvot ārpus mājām dienesta viesnīcā vai, vienkāršāk sakot, kopmītnēs. Kā tas ir, ko tas prasa no pašiem bērniem, ko - no vecākiem? Kā palaist savu vēl nepilngadīgo bērnu prom no ģimenes ligzdiņas un kā skolas organizē un uztur šādas dzīvesvietas saviem skolēniem?  Ģimenes studijā sarunājas psiholoģe, divu bērnu mamma Edīte Kalniņa, kuras meita mācās vidusskolā Dānijā un tur dzīvo kopmītnēs, Rīgas 3. Valsts trešās ģimnāzijas psiholoģe Zane Gulbe un Druvas vidusskolas jauniešu mītnes "Druva" vadītāja Egita Eversone.  Viesojamies arī Āgenskalna Valsts ģimnāzijas dienesta viesnīcā, kur uzklausām skolēnus un skolas direktori.

Iznācis ikgadējais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums "Īsumā par izglītību". Latvija ir viena no tikai četrām OECD valstīm, kurās izglītībai atvēlētais finansējums pēdējo gadu laikā ir sarucis. Līdztekus izglītības efektivitāte un rezultātu kvalitāte nav tieši atkarīga tikai no finansējuma apjoma, bet arī no resursu izmantošanas efektivitātes un izglītības sistēmas organizācijas, tā pauž eksperti ikgadējā ziņojumā "Īsumā par izglītību". Ko tas atklāj par izglītību Latvijā un kādas nepilnības iezīmē? Ģimenes studijā diskutē Artūrs Zeps, Rīgas Tehniskās universitātes attīstības un finanšu prorektors, Inga Vanaga, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja, Dace Namsone, Latvijas Universitātes vadošā pētniece, Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadītāja.

Septembris ir dzejas mēnesis, tāpēc šoreiz Ģimenes studija dodas viesos pie kādas rakstošas ģimenes. Dzejnieks Ivars Šteinbergs un rakstniece Daina Tabūna ir piecgadnieka Knuta vecāki. Līdztekus sarunai par sadzīvisko, viņi atzīst, ka bērna ienākšana ģimenē atstājusi iespaidu uz abu radošo dzīvi. Ivaram šo piecu gadu laikā ir iznākušas piecas grāmatas, tostarp ar Latvijas Literatūras gada balvu apbalvotais dzejoļu krājums „Jaunība” un arī grāmata bērniem „Ams, ams, ams!”. Daina atklāj, ka līdz ar brīdi, kad Knuts uzsācis bērnudārza gaitas, viņa devusi sev atļauju būt pilna laika rakstniecei un tad tapusi gan prozas grāmata bērniem "Lasis Stasis un Atlasijas okeāns", gan pēcāk romāns "Raganas", kas nominēts Eiropas Savienības balvai literatūrā. Taču arī viņu ikdienā netrūkst izaicinājumu - vai stereotipi par nepraktiskajiem literātiem iemiesojas dzīvē?

Svētdien būs Tēva diena, iespēja pateikt savam tētim paldies, ka esi, paldies, ka esi līdzās vai kā citādi viņam pateikties. Gaidot šo dienu, Ģimenes studijā diskutējam, vai kļūt par tēvu nozīmē arī kļūt par vīrieti, jeb kā mūsdienās lūkoties uz vīriešu iniciāciju. Raidījuma viesi: "Izdzīvošanas skolas" vadītājs, apmācību treneris Oskars Špickopfs, sociālā uzņēmuma "Intelekta attīstības centrs" vadītājs un vīru grupas līdzdibinātājs Oskars Grīslis, ģimenes sistēmiskais psihoterapeits, supervizors un grāmatu autors Gatis Līdums un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors filozofs Vents Sīlis, kurš ir arī vīru grupas kustības veicinātājs Latvijā un arī psihoterapeits apmācībā.

Ģimenes studijas uzmanības centrā mājokļa jautājums: kādas iespējas ģimenei ar bērniem pretendēt uz valsts atbalstu, lai iegādātos piemērotu mājokli. Uzklausām ģimeņu pieredzes stāstus un ekspertu komentārus. Raidījumā sarunājas Elīna Treija, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja, Jurģis Miezainis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, Jēkabs Krieviņš, /sarunāts/ finanšu institūcijas "Altum" valdes loceklis, un Māris Opincāns, SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs.

Šajā mācību gadā vidusskolas absolventiem būs jākārto jauns centralizētais eksāmens bioloģijā, ķīmijā vai fizikā optimālajā mācību satura apguves līmenī vai dabas zinībās vispārīgajā mācību satura apguves līmenī. Vai pedagogi jau mērķtiecīgi gatavojuši skolēnu šī eksāmena kārtošanai un ko par šādu eksāmenu nepieciešamību saka paša vidusskolēni?  Ģimenes studijā diskutē Valsts izglītības attīstības aģentūras Valsts pārbaudījumu departamenta direktors Normunds Rečs, Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko, Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas vadītāja, arī fizikas skolotāja Ludmila Belogrudova, ķīmijas doktors, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Māris Turks un Latvijas Ķīmijas skolotāju asociācijas valdes loceklis, arī Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs. Ierakstā uzklausām skolēnus un viņu vecākus. Normunds Rečs skaidro: 2022. gada septembrī tika grozīti Ministru kabineta noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, paredzot, ka no 2023./ 2024. mācību gada tiek ieviests jauns valsts pārbaudes darbs ķīmijā, bioloģijā vai fizikā optimālajā mācību satura apguves līmenī vai  dabaszinībās vispārīgajā mācību satura apguves līmenī.  Faktiski tas nozīmē, ka šajā mācību gadā šis valsts pārbaudes darbs būs jau trešo gadu. Nav tā, ka šis pārbaudījums šogad ir pēkšņi pilnīgi jauns un nekas iepriekš nav noticis. Šogad mainīsies tikai pārbaudījuma forma. Divus iepriekšējos mācību gadus šis valsts pārbaudes darbs tika organizēts kā monitoringa darbs, savukārt no 2025./ 2026. mācību gada šis pārbaudījums būs kā centralizētais eksāmens.  Tas nozīmē, ka jauniešiem, kuri šajā mācību gadā pretendē uz vidusskolas pabeigšanu, viņiem ir jābūt nokārtotam monitoringa darbam. Ja monitoringa darbs ir jau kārtots, tad šogad šiem 12. klases audzēkņiem centralizētais eksāmens optimālajā līmenī ķīmijā, fizikā vai bioloģijā, vai dabas zinībās vispārīgajā līmenī atkarībā no tā, kādu kursu attiecīgajā izglītības iestādē mācās, nav jākārto. Viņi to var darīt, protams, ja vēlas. Vēl šo eksāmenu, kas ir šogad pirmo gadu, var nekārtot tie jaunieši, kuri izvēlas kārtot augstākā līmeņa eksāmenu ķīmijā vai fizikā, vai bioloģijā. No šī mācību gada monitoringa darbu minētajos priekšmetos vairs nebūs, turpmāk 12. klašu skolēniem būs jākārto centralizētais eksāmens.

Mobilās ierīces klātbūtne skolā novērš skolēnu uzmanību, negatīvi ietekmē mācības un rada cilvēciskas saskarsmes trūkuma riskus - tie ir daži no iemesliem, kāpēc šajā mācību gadā 1. - 6. klašu skolēniem ir aizliegts skolā lietot mobilo tālruni. Vai skolām ir izaicinājums īstenot šo aizliegumu? Vai mūsdienīgā mācību procesā var iztikt bez tehnoloģiju klātbūtnes un kā tagad skolēni pavada laiku starpbrīžos, skaidrojam Ģimenes studijā. Diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece Inga Upatniece, vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildzina, Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktore Elita Rītere un Salaspils 1. vidusskolas direktore Inese Paidere. Ierakstā uzklausām pediatri Elīnu Aleksejevu. Viņa atgādina, kāpēc telefonus nevajadzētu skolā lietot, tomēr vērš uzmanību, ka ir izņēmuma gadījumi, kad telefons ir nepieciešams. -- Tajā pašā laikā sabiedrisko organizāciju, pedagogu un ārstu pārstāvji nosūtījuši vēstuli izglītības un zinātnes ministrijai, aicinot nākamajā mācību gadā ieviest viedierīču lietošanas ierobežojumus skolās ne tikai 1.-6. klašu, bet arī 7.-12. klašu skolēniem.

Ģimenes studija dodas ciemos pie Andas un Ivara Bandoņiem. Anda un Ivars ir rīdzinieki, bet šobrīd viņu uzmanība un laiks pieder apzinātības pārgājienu "Taka" organizēšanai. Kā stāstīts mājas lapā: "Taka ir pārgājiens, kura galamērķis ir nokļūt šajā mirklī un nesteidzīgi ļauties dabas iespaidiem. Pārvirzot uzmanību no nemitīgajām domām uz savu dzirdi, redzi vai smaržu, tev atklāsies dabas mierpilnie un aizraujošie stāsti." Un šādus mierpilnus mirkļus alkst ne tikai tie, kuri dodas dabā Andas un Ivara iedvesmoti un arī vadīti. Tādi ļoti nepieciešami viņiem pašiem kā divu mazu bērnu vecākiem - Laumai šobrīd ir četri gadi, bet Dāvidam nesen nosvinēta pirmā dzimšanas diena. Kāda ir divu mazu bērnu vecāku ikdiena un kā tajā nepazaudēt sevi un savas vajadzības - par to saruna raidījumā.

Aizvien vairāk pasaules valstu paziņo par ierobežojumiem bērniem saistībā ar sociālo mediju lietošanu, norādot, ka tas negatīvi ietekmē jaunus cilvēkus, jo īpaši meitenes. Kādi ierobežojumi būtu vajadzīgi un ko jau tagad paredz normatīvie akti Latvijā? Ģimenes studijā skaidro un vērtē psihiatrs Ņikita Bezborodovs, Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centra vadītājs bērnu psihiskās veselības jomā, Maija Katkovska, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja un Anda Avena, centra "Dardedze" valdes locekle.

Ģimenes studijā saruna par krūts barošanu - mītiem, kas to apvij, un patiesība. Kāda ir šī brīža statistika Latvijā un kā veicināt mātes piena popularitāti? Sarunājas Brigita Grīnbauma, Rīgas dzemdību nama vecmāte un zīdīšanas konsultante, Jekaterina Kozačenko, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta docētāja, Mārupes novada pašvaldības sabiedrības veselības speciāliste, Ilze Straume, Slimību un profilakses kontroles centra Veselības veicināšanas departamenta direktore, un Evita Žvagiņa-Jākobsone, fizioterapeite, sertificēta zīdīšanas konsultante un Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācijas valdes locekle. Pasaules Veselības organizācija rekomendē bērnu barot tikai ar krūti līdz sešu mēnešu vecumam un turpināt vēl līdz divu gadu vecumam, taču zīdīšanas rādītāji pasaules līmenī joprojām ir zemāki. Tāpēc aktīvi tiek pētīti riska faktori, problēmas risinājumi, meklētas jaunas pieejas. Kāda šobrīd ir statistika par mātes piena popularitāti Latvijā, cik mazuļu un cik ilgi ar to tiek zīdīti? Kādus rezultātus dod veselības politikas iniciatīvas un kampaņas un kādi mīti vai aizspriedumi par zīdīšanu joprojām ir izplatīti? Ilze Straume, vērtējot situāciju Latvijā, norāda, ka pagājušajā gadā bijuši nepilni 17% bērnu, kas tikai ar mātes pienu ēdināti līdz sešu mēnešu vecumam. Kopumā līdz sešiem mēnešiem mātes pienu ir saņēmusi apmēram puse zīdaiņu. Līdz gada vecumam, kas arī ir Pasaules Veselības organizācijas ieteiktais vecums, līdz kuram būtu jāsaņem mātes piens kopā jau ar citu uzturu, apmēram trešdaļa bērnu ir saņēmuši mātes pienu. "Nav ideāli, bet kopumā rādītāji būtiski nemainās pēdējos piecos gados," atzīst Ilze Straume.

Ir sācies jauns mācību gads, un daudziem jo daudziem mazo skolēnu strādājošajiem vecākiem ļoti aktuāls ir jautājums par to, ko darīt ar bērnu, kam stundas dažkārt beidzas jau pulksten 12 vai vienos dienā. Ja nav vecvecāku vai speciālas aukles, vienīgais glābiņš ir tā sauktā pagarinātās dienas grupa, iespēja pēc stundām uzturēties klasē. Vai visas skolas šādas grupas nodrošina? Kā bērni tajās pavada laiku un ar ko nodarbojas, vai tas ir laiks draudzībai un rotaļām vai papildu laiks mācīties? Ģimenes studijā diskutē Anita Pēterkopa, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja, Solvita Vasiļevska, Ādažu vidusskolas direktore, Zanda Pelše, Ulbrokas vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā, un Ieva Margeviča-Grinberga, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore.

Jau tradicionāli Zinību dienā Ģimenes studija dodas uz kādu skolu, lai būtu klāt 1.septembra jundā un īpašājā atmosfērā. Šoreiz ciemojamies Rīgas 1. pamatskolā - attīstības centrā.

Katrīna un Mārtiņš Liepas ir triju bērnu vecāki, kas savulaik iepazinušies "3 x 3" saietā. Ģimenei šis ir pārmaiņu laiks - dzīves ritms jau ir mainījies, jo šovasar viņiem pievienojies jaundzimušais un, pretēji izplatītam uzskatam, ka trešais bērns parasti uzaug "it kā starp citu", pastarītis Artis ir parādījis savu prasīgo dabu. Tāpat jaunu sākumu visas saimes ikdienā iezīmē arī vecākās meitas Rotas drīzā došanās uz skolu, kur viņa sāks mācības 1. klasē.

Vai 1. septembris ir svētki? Atbildi meklējam Ģimenes studijā, kurā viesojas pirmsskolas pedagoģe, bloga "Rasa par bērniem" autore (arī mamma) Rasa Pakalniņa, antropologs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētnieks (arī tētis) Kārlis Laksevičs un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja (arī mamma) Ieva Āne-Miķelsone.

Ko vēsta bērna rotaļāšanās prakses? Vai sist lellei tiešām nozīmē sist lellei? Kāpēc jāizjauc citu jauktās smilšu pilis? Un ko varam nolasīt bērnu zīmējumos? Saruna studijā par to, kā bērns komunicē, kad nosaukt lietas pareizajos vārdos vēl grūti. Studijā sertificēta mākslas terapeite, "Pusaudžu resursu centra" mentore Līga Cepurīte, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas klīniskā psiholoģe, smilšu spēles terapijas praktiķe Anda Suharevska, sarunai pieslēdzas arī klīniskā psiholoģe, psihoterapijas speciāliste Līga Bernāte.