Krustpunktā

Balsojums par Stambulas konvencijas atcelšanu ir pamatīgi saasinājis attiecības valdības partneru starpā un arī uzjundījis jautājumus, vai šī konvencija palīdz vai nepalīdz mazināt vardarbību pret sievietēm. Kā veicas šajā jomā, kādi ir dati, atrisinātās un neatrisinātās problēmas, par to saruna Krustpunktā.  Analizē biedrības "Centrs MARTA" vadītāja Iluta Lāce, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, tiesībsardze Karina Palkova un Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieka vietniece Tatjana Caune. Centieni sašūpot valdību un pēc gada gaidāmās Saeimas vēlēšanas ir negaidīti atkal aktualizējis jautājumu par vardarbību pret sievietēm un Stambulas konvenciju. Redzēs, kas notiks tālāk Saeimā, vai valdība izdzīvos vai neizdzīvos, kad šis jautājums par izstāšanos no konvencijas tiks likts uz balsošanu tālāk. Bet pagaidām koalīcija ir apņēmusies vispirms pieņemt budžetu, jo saprot, ka citādi iestāsies valstī grūti vadāmi laiki. Tikmēr labklājības ministram jāgatavo atskaite par to, kas ir darīts, lai nodrošinātu šīs konvencijas principu ieviešanu. Jautājums ir vietā - patiešām, ko konvencija ir labu vai sliktu izdarījusi, kāpēc sūdzību skaits par vardarbību nav mazinājies? Kāds irt līdzšinējam darbam ir rezultāts?

Par spīti spriedzei, kas valdības partneru starpā saasinājās pēc Zaļo un zemnieku savienības balsojuma par Stambulas konvencijas atcelšanu, partneri nolēmuši – tie strādās kopā tālāk. Nav atlaists neviens ministrs, un arī valdība nav kritusi. Bet, vai jautājums par konvencijas tālāko likteni ir atrisināts? Vai koalīcijā „var detonēt vēl kāds spridzeklis” vai varbūt tas pats? Par ko partijas var un par ko nevar vienoties savstarpējā sadarbībā? Un ja nevar - ko darīt tālāk? Krustpunktā par politisko situāciju valstī diskutē partiju pārstāvji. Analizē "Jaunās Vienotības" priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis, partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, Apvienotā saraksta frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars un Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Ilze Indriksone. Par spīti spriedzei, kas valdības partneru starpā saasinājās pēc ZZS balsojuma par Stambulas konvencijas atcelšanu, partneri nolēmuši – tie strādās kopā tālāk. Nav atlaists neviens ministrs, un arī valdība nav kritusi. Bet, vai jautājums par konvencijas tālāko likteni ir atrisināts? Vai koalīcijā „var detonēt vēl kāds spridzeklis” vai varbūt tas pats? To mēs skaidrosim šodien, kad uz diskusiju esam aicinājuši valdības koalīcijas un arī divu opozīcijas partiju pārstāvjus.

Vērtību jautājumi raisa diskusijas un domstarpības, kādus šķeļ, citus vieno. Par konservatīvo un liberālo, par spēju vienoties, pieņemt citam citu vai šaut nost, kā to dara Amerikā. Krustpunktā intervija ar teologu, domātāju, kopienas "Elizeja" dibinātāju Induli Paiču.

Stambulas konvencija atkal ir politiskajā dienaskārtībā, radot pat draudus valdības stabilitātei, tikmēr Rīgā problēmas, šķiet rada migranti, ir sākti reidi. Jārunā arī par Krievijas provokācijām šajā nedēļā. Aktualitātes Krustpunktā analizē portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka, Latvijas Radio žurnālists Kārlis Arājs un Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts.

Nākamā gada budžeta projekta aprises ir jau zināmas, tagad turpinās sarunas par detaļām. Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Aiga Pelane no Latvijas Radio Ziņu dienesta un Ivo Butkevičs no TV3.

Nākamajā gadā gaidāmo vēlēšanu tuvums jūtams arvien vairāk. Arī valdības partiju attiecībās un it īpaši, kad runa ir par 2026. gada budžetu. Kas notiek valdības koalīcijā, par to politikas un sabiedrisko attiecību ekspertu diskusija raidījumā Krustpunktā. Analizē sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks, politoloģe Iveta Kažoka, socioloģe Ieva Strode un politologs Juris Rozenvalds. Pēc gada mēs atkal dosimies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos nākamo Saeimas sastāvu. Gaida atkal mūsu politiskās diskusijas, partiju reklamēšanās sociālajos medijos, reklāmas stendi uz ielām. Tomēr partijas saprot, ka nevar gaidīt tikai pēdējo brīdi. Vērojot to, kas tagad notiek, šķiet, ka vismaz atsevišķas partijas ir jau uzsākušas darboties aktīvi tagad. Budžeta pieņemšanā skaļākās diskusijas, kā redzam, izvērsās nevis par to, kur naudu taupīt, bet gan par to, ko vēl patīkamu tautai izdarīt. Saeimā lielā spriešana gaidāma par jauniešu piedalīšanos praida gājienos, par pubertātes bloķēšanu. Izskatās, arī koalīcijā strādāt kļūst grūtāk. Ir atkal tā pazīstamā situācija, kad partneri jau domā par to, kā katrs pozicionēsies vēlētāju acīs, nevis ko labāk kopā izdarīt. Kas tad mūs gaida šajā gadā līdz nākamās Saeimas vēlēšanām?

Vai un cik lielā mērā valstij jānosaka, ko pēta zinātnieki? Vai katram pētījumam ir jānes labums tautsaimniecībai? Diskusija par to ir raisījusies pēc tam, kad Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors sociālajos medijos ielika saiti uz 16,8 miljoniem vērtām fundamentālo un lietišķo pētījumu programmām ar pavadtekstu – „pētiet paši, kas no šī varētu noderēt tautsaimniecībai vai ekonomikai un kas sociālās vides uzlabošanai vai paredzami pašsaprotamu lietu konstatācijai”. Pēc tam šo jautājumu pārtvēra arī politiķi. Vai zinātniekiem jābūt pilnīgi brīvām rokām, izvēloties pētījumu tēmas un kādēļ nodokļu maksātājiem to finansēt? Par to Krustpunktā diskutē Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Vidzemes Augstskolas akadēmiskā prorektore Ieva Zaumane, Latvijas Universitātes Padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Mārcis Auziņš, un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju attīstības jautājumos Lana Frančeska Dreimane.

ASV konservatīvā aktīvista, Donalda Trampa sabiedrotā Čārlija Kērka slepkavība ir spēcīgi saasinājusi attiecības starp dažādām sabiedrības grupām Savienotajās Valstīs, bet nevar noliegt, ka tās jau bija sakaitētas iepriekš. Kērka uzskati, viņam vēl dzīvam esot, raisīja ļoti pretrunīgus viedokļus, bet pēc viņa nošaušanas aktīvista publiska kritika Savienotajās Valstīs kļūst par tabu un noved arī pie nepatīkamām sekām, kas savā ziņā šķiet kā turpinājums Trampa jau aizsāktajai politikai, asi vēršoties pret politiskajiem pretiniekiem. Ko nozīmē sabiedrības polarizācija Savienotajās Valstīs, kāda ir šo procesu ietekme pasaulē, par to saruna Krustpunktā ar ārpolitikas pētnieku, Latvijas Universitātes pasniedzēju Andi Kudoru.

Koalīcija ir konceptuāli vienojusies par nākamā gada budžetu, bet viegls ceļš diez vai ir gaidāms, jo Zaļo un zemnieku savienība nāk ar savām prasībām budžeta atbalstam. Par vienu no tām – pievienotās vērtības nodokļa samazinātu likmi atsevišķiem produktiem vienošanās esot panākta, tomēr ir vēl arī citi jautājumi, kur vienoties varētu būt grūtāk. Tas ir lauku skolu tīkls un diskusija par mežu likumu arī varētu būt karsta. Katrā ziņā attiecības koalīcijā nākamā gadā gaidāmo Saeimas vēlēšanu apstākļos ir interesants temats. Tas ir viens no tematiem nedēļas notikumu apskatā, ko kopā ar žurnālistiem apspriežam raidījumā Krustpunktā. Analizē TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnāliste Guna Gleizde, Latvijas TV Ziņu dienesta kolēģis Ģirts Zvirbulis, Romāns Meļņiks no TV24 un Latvijas Universitātes pētnieks Mārtiņš Pričins.

Valsts Kontrole nākusi klajā ar revīziju slimnīcās, kur konstatēts, ka slimnīcu sadalījums pa līmeņiem nestrādā, finansējums pa slimnīcām netiek taisnīgi sadalīts un galu galā netiek nodrošināta vienlīdzīga un kvalitatīva aprūpe. Daudzas slimnīcas faktiski nespēj nodrošināt pakalpojumus, ir arī gadījumi, kad dežurējošie speciālisti slimnīcā ir tikai uz papīra. Tikmēr mediķu arodbiedrība prasa nozarē algu pieaugumu. Kā tikt galā ar izaicinājumiem? Krustpunktā izjautājam veselības ministru Hosamu Abu Meri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Zanda Ozola-Balode no Latvijas TV Ziņu dienesta un Anija Pelūde, žurnāla "Ievas Veselība" galvenā redaktore.

Zemkopības ministrijas sagatavotie grozījumi Mežu likumā, kas paredz samazināt ciršanas vecumu vairākām koku sugām, ir raisījusi plašus iebildumus gan pēc grozījumu būtības, gan arī veida, kā ministrija tos virza. Par to ar ministriju pārstāvjiem un ekspertiem diskutējam raidījumā Krustpunktā. Raidījuma viesi: bioloģijas doktors Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste un Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Āris Jansons. Mežu apsaimniekošana ir viens no tematiem, par ko Krustpunktā runā regulāri. Arī primāri bieži vien par to gādā vai nu Zemkopības, vai Vides ministrija, jo tiek rosinātas izmaiņas likumos, kas izraisa plašāku interesi, vai arī pretestību. Savulaik pat Satversmes tiesa bija iesaistīta notikumos, tāpēc var sacīt droši, ka šī nozare nav atstāta bez uzmanības. Šobrīd ir runa pat par vairākiem jautājumiem, par ko uztraukumu ir pauduši vides aizstāvji. Proti, Zemkopības ministrija virza caur valdību grozījumus Meža likumā, un ir vairāki punkti, par kuru jēgu un vajadzību ir jātiek skaidrībā.

Covid pandēmijas laikā visās Latvijas skolās ieviesa gaisa kvalitātes mērītājus, kas izmaksāja aptuveni 4,3 miljonus eiro. Gadu pēc tam Valsts Kontrole ziņoja, ka mērītāji ir uzstādīti, bet gaisa kvalitāte skolās kopumā ir slikta. Tagad, vēl pēc pāris gadiem, Valsts Kontrole secina, ka, par spīti iztērētajiem miljoniem, risinājums iepriekšējais – atvērt logus. Bet ilgtermiņa risinājums, lai uzlabotu gaisa kvalitāti izglītības iestādēs, tā arī nav izveidots. Kāda jēga bija tērēt naudu, ja tālāk nerīkojamies? Krustpunktā diskutē Valsts kontroles padomes locekle, Trešā revīzijas departamenta direktore Maija Āboliņa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns, bijusī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Viņa ir bijusi viena no redzamākajām un aktīvākajām ne tikai starp Satversmes tiesas tiesnešiem, bet politiķiem un juristiem. Viņa ir bijusi klāt pie vairāku likumu tapšanas, kas joprojām raisa plašu rezonansi. Krustpunktā Lielā intervija ar Ilmu Čepāni.

Trešdienas nakts notikumi Polijā ir aktualizējuši virkni jautājumu ne tikai par Krievijas nodomiem un NATO reakciju, bet arī par gaisa telpas slēgšanu Latvijā, robežas aizvēršanu ar Baltkrieviju un Krieviju. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča.

Iekšējā drošība, policijas darbs, robežsardze, arī ugunsdzēsēji un glābēji - tās ir jomas, par kurām atbild iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju Krustpunktā ministram uzdod Latvijas TV Ziņu dienesta žurnāliste Linda Spundiņa un aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.

Tieslietu padomes konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Kāds ir viņu redzējums darbam šajā amatā? Kandidātu diskusija raidījumā Krustpunktā. Raidījuma viesi: bjušais ģenerālprokurors Juris Stukāns, kādreizējais virsprokurors, Satversmes tiesas tiesnesis Juris Juriss, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters un bijušais prokurors, Konkurences padomes Juridiskā departamenta vecākais jurists Jānis Ilsteris. Jau jūlijā beidzās pilnvaru termiņš ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, tagad viņa pienākumus pilda pagaidu pienākumu izpildītājs. Bet Saeima tā arī nav balsojis par nākamo ģenerālprokuroru, jo konkurss, ko šim amatam pavasarī rīkoja Tieslietu padome, beidzās bez rezultāta, tāpēc nācās to rīkot no jauna. Toreiz pieteicās šim darbam trīs pretendenti. Kāds būs šī konkursa rezultāts, to mēs, protams, nezinām. Taču šoreiz ir četri kandidāti, un tikai viens no viņiem kandidē atkārtoti, proti, līdzšinējais ģenerālprokurors Juris Stukāns.  Krustpunktā studijā ir visi četri pretendenti un ir iespēja iepazīties ar viņiem un viņu redzējumu, lai saprastu, vai un kas tad nākotnē prokuratūras darbā varētu mainīties.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks augustā deva mēnesi laika nelegālajiem imigrantiem pamest galvapilsētu, pēc tam tikšot rīkoti reidi. Mēnesis drīz būs apritējis, tādēļ sākam skaidrot, kā tas notiks praksē. Un, protams, arī interesējamies, cik liela ir nelegālās imigrācijas problēma Latvijā, tostarp Rīgā, pa kādiem ceļiem imigranti te iekļūst un kur vājās vietas imigrācijas kontrolē. Par to Krustpunktā diskutē Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts, Rīgas Stradiņa universitātes Starptautisko sakaru departamenta direktors Māris Ginters un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Augstākas izglītības padomē Edijs Kupčs.

Tiesībsarga amats kādu laiku vakants, jo iepriekšējais ombuds atkāpās pats un tagad valdības partijas ir vienojušās par kopīgu kandidāti šim amatam – tā ir Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Karīna Palkova. Viss šobrīd liecina, ka balsojums Saeimā varētu būt pozitīvs, jo atbalstu izteikusi arī viena opozīcijas partija. Vai līdz ar jauna tiesībsarga ievēlēšanu ir gaidāmas arī kādas pārmaiņas, par to saruna ar Karīnu Palkovu raidījumā Krustpunktā.

Bērni atgriezušies skolā un līdz ar to arī sastrēgumi ielās, darba ritms atgriezies ar pilnu jaudu. Koalīcija ir paspējusi vienoties par kandidātu tiesībsarga amatam, izskatās, ka Rīgas Stradiņa universitātes profesori Karīnu Palkovu amatā apstiprinās. Kā būs ar Ģenerālprokurora izvēli, tur intriga ir lielāka. Katrā ziņā konkursā uz šo amatu pieteicies arī bijušais ģenerālprokurors Juris Stukāns, kurš piedalījās iepriekšējā konkursā, kur neizvēlēja nevienu. Tikmēr valdībai gandrīz visas domas ir par budžetu un naudas taupīšanu. Par izdienas pensiju saņēmēju loka būtisku sašaurināšanu valdībā konceptuāls atbalsts panākts. Nauda būs jāpietaupa arī iedzīvotājiem – sabiedriskajā transportā cenas atkal celsies. Par to un citiem nedēļas notikumiem spriežam Krustpunktā. Analizē politoloģe Iveta Kažoka, Latvijas TV Ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska un žurnāliste Lauma Niedrīte.

Ir sācies jaunais mācību gads, un kā jau pēdējos gados ierasts, tā ir ne tikai pāreja uz klasi augstāk, bet visā sistēmā arvien notiek kādas pārmaiņas. Un, arī kā ierasts, naudas vajadzētu vairāk, lai ar visu sekmīgi tiktu galā. Par izglītības sistēmas izaicinājumiem Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Ilze Kuzmina un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore.