Pievienotā vērtība

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par siltumapgādi un cik tā mums izmaksā, kā arī par sociālo uzņēmējdarbību. Ir klāt tas laiks, kad daudzu mājsaimniecību budžetiem nāksies sarauties, jo rudens ir ne tikai skaists, bet nes līdzi arī apkures rēķinus. Un šogad tie daudzviet būs lielāki nekā iepriekš – vismaz, ja vērtē tarifus. -- Izmantot biznesa metodes, ražot preces vai sniegt pakalpojumus un radīt sociālo ieguvumu, nevis fokusēties uz peļņu – jau vairākus gadus Latvijā ir sociālie uzņēmumi un sociālā uzņēmējdarbība. Šobrīd Latvijā šādu uzņēmumu ir ap 330. Bet darboties šajā uzņēmējdarbības jomā nav vienkārši. Tas izskanēja arī sociālajai ekonomikai veltītajā konferencē.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par riskiem, kurus mākslīgais intelekts rada vai varētu radīt pavisam tuvā nākotnē mūsu finanšu sistēmai. Nākamajos gados viens no būtiskākajiem riskiem Eiropas finanšu sistēmai ir mākslīgais intelekts - tā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas konferencē galvenajā uzrunā uzsvēra Eiropas centrālās bankas vadītāja un arī kolēģijas vadītāja Urzula fon der Leiena. Ikviens, kas kaut ko darījis ar māksligo intelektu ir piedzīvojis, ka tas reizēm pārprot norādījumus vai pats izdomā un dara ko pilnīgi citu. Un ja iedomājas, ka šādi rīkojas mākslīgā intelekta aģenti, kam uzdots rīkoties ar mūsu naudu. Lielāka autonomija - lielāki riski, saka Leiena. Tāpat vēl nezinām, kā MI aģentu piedalīšanās tirgū plašā mērogā mainīs to, kā vispār veidojam finanšu pakalpojumus. Antonio Gomes, OECD Finanšu un uzņēmējdarbības lietu direktorāta direktora vietnieks, uzskata, ka šīs izmaiņas ir neizbēgamas.

Raidījumā Pievienotā vērtība skaidrojam, kas ir darba samaksas pārredzamības direktīva, kura visai drīz nonāks arī Latvijas likumos. Ko un kā tā mainīs un vai tad jēga gatavoties laikus? Iedomājieties situāciju: divi cilvēki sēž blakus vienā birojā, dara vienu un to pašu darbu un viens no viņiem saņem par pāris simtiem eiro vairāk mēnesī. Ne tāpēc, ka strādā labāk. Vienkārši tāpēc, ka reiz labāk sarunājās par algu. Līdz šim šī bija privāta, klusa lieta, jo par algu Latvijā runāt nav pieņemts. Bet Eiropas Savienība saka – šai klusēšanai jābeidzas. Runa ir par darba samaksas pārredzamības direktīvu, vienu no vērienīgākajām pārmaiņām Eiropas darba tiesībās pēdējās desmitgadēs.  Direktīvas būtību skaidro Darbinieku labumu platformas "Beneflo" vadītājs Baltijā un Polijā Juris Zalāns un talantu piesaistes uzņēmuma "Nextra" vadītāja Evija Šalte.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par to, cik mums visiem izmaksā slimošana. Jā, konkrēto skaitli ir visai grūti aprēķināt. Mūsu problēma ir darbaspēks – un ne tikai tas, ka demogrāfija nepielūdzami samazina pieejamos resursus. Bet arī tas, ka cilvēki, kuri ir darbaspējīgā vecumā, nespēj strādāt veselības problēmu dēļ gan īslaicīgi, gan ilglaicīgi krietni pirms pensionēšanās vecuma iestāšanās. Un to jau jūt darba devēji, rāda pētījums par veselību kā ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Prezentējot pētījumu, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne uzsver – ietekmi jūtam jau šobrīd.  Slimojoša darbinieka ietekme ir plaša un riski – krietni lielāki nekā iedomājamies pirmajā mirklī, uzsver Marāne. Turklāt dati arī rāda, ka darbinieku problēmas bieži nav īslaicīga saslimšana, bet nopietna, ilga prombūtne.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par ģeopolitiskajiem riskiem un to, kā tie maina uzņēmējdarbību, kādi ir jaunie izaicinājumi un arī  kādas iespējas paver. Vai mēs Latvijā spējam pielāgoties riskiem un izmantot šīs iespējas? Pēdējos septiņos gados pasaule mainās ļoti ātri un neparedzami – Covid pandēmija, Krievijas agresija Ukrainā, ģeopolitiskā konkurence, tehnoloģiju attīstība. Un visas šīs norises tieši pārraksta uzņēmējdarbības noteikumus un to, kas ir vai nav svarīgi. Aizvadītajā nedēļā notika tradicionālā Rīgas konference, kur galvenokārt uzmanība bija pievērsta drošībai, aizsardzībai, politikai. Taču kā ievads tai un izmantojot to, ka Rīgā pulcējas augsta ranga amatpersonas, norisinājās arī Rīgas konferences Biznesa forums. „Viss, uz ko un kā uzņēmumi koncentrējās un strādāja pēdējos 30 gados, ir šobrīd strauji mainījies,” saka Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) pārstāvis un bijušais NATO ģenerālsekretāra palīgs izlūkošanas un drošības jautājumos Deivids Katlers.