Politikas podkāsts

Izvērtējot simtiem kandidātu, par Nobela Miera prēmijas ieguvēju šogad kļuva Venecuēlas opozīcijas līdere Marija Korina Mačado. Norvēģijas Nobela komitejas paziņojumā norādīts, ka prēmija tika piešķirta "sievietei, kas uztur demokrātijas liesmu pieaugošā tumsā". Venecuēlas opozīcijas līderei kļūstot par prēmijas laureātu, viņa paziņoja, ka tas ir visas Venecuēlas demokrātiskās kustības nopelns. Šogad Nobela Miera prēmijai bija izvirzīti 338 kandidāti, tai skaitā 244 fiziskas personas un 94 organizācijas. Pērn prēmijai izvirzīto skaits bija mazāks - 286 kandidāti, bet rekorddaudz pieteikumu - 376 - tika saņemti 2016.gadā. Runājot par Mariju Korinu Mačado, jāmin, ka Norvēģijas Nobela komitejas paziņojumā norādīts, ka prēmija Venecuēlas opozīcijas līderei tika piešķirta par "viņas nenogurstošo darbu, aizstāvot Venecuēlas tautas demokrātiskās tiesības, un viņas cīņu par taisnīgu un mierīgu pāreju no diktatūras uz demokrātiju". Norvēģijas Nobela komitejas priekšsēdētājs Jērgens Vatne Frīdness, paziņojot par balvas piešķiršanu Mačado, atzīmēja, ka viņa ir kļuvusi par vienu no spilgtākajiem civilās drosmes simboliem mūsdienu Latīņamerikā. -- Sazināmies ar Māru Hrgetiču, kura 45 gadus dzīvojusi Venecuēlā. Tagad pārcēlusies uz Horvātiju, bet viņas uzņēmums arvien ir saistīts ar Venecuēlu. Vaicājam, vai ziņa, ka Marijai Korinai Mačado pieškirta šī balva, dod cerības, ka situācija Venecuēlā varētu mainīties?

Latvijā lielākās emocijas pēdējās dienās ir virmojušas joprojām ap Stambulas konvenciju. Tagad neapmierinātie ir iesnieguši savu nacionālu konvencijas variantu, kuru parakstīs tikai Latvija, izstājoties no kopējās vienošanās. Otrs aktuālais temats bija ilgā ņemšanās ap izmešu kvotām un pieslēgšanos Eiropas Savienības direktīvām. Tikmēr pasaulē  neapšaubāmi galvenā ziņa ir panāktā vienošanās starp Izraēlu un "Hamās" par kara pārtraukšanu Gazā. Pagaidām gan tas ir pirmais solis. Lai arī to var dēvēt par Trampa panākumu, tomēr cerētā Nobela Miera prēmija viņam gājusi secen, to saņems Venecuēlas opozīcijas līdere. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, TVNET Grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis un izdevuma "SestDiena" galvenā redaktore un TV3 "900 sekundes" producente Lauma Spridzāne.

Jānis, Elīna un Uldis runā, kā izkrāpt naudu no Krievijas, par 60 sudraba grašiem un satricinājumu komēdijas pasaulē.   0:00 Ievads: sadzīvojam ar slavu. 1:43 Kas sāp: bulciņu cilvēka vilšanās; disciplīna pie dzelzceļa pārbrauktuvēm; Stambulas konvencija. 13:35 Smagās ziņas: Čehija, Moldova un Gruzija; Lietuvas kultūras ministrs; Riādas komēdijas festivāls. 58:10: Vieglās ziņas: Nobela prēmijas laureāts aizdaudzījies mežā; modinātājs ar brokastu smaržu; Facebook bez algoritma.    Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem!

Kas šobrīd ir aktuālākais Latvijā, runājot par kultūras nozari, - attīstība, naudas taupīšana? Krustpunktā izvaicājam kultūras ministri Agnesi Lāci. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio 3 "Klasika" žurnāliste Anete Ašmane-Vilsone un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.

"Ці системи рятують життя українських солдатів. Вони не лише дозволяють нам уникати втрат, але й допомагають у бойових завданнях і дозволяють нам доставити поранених у безпечне місце або евакуювати загиблих," – каже гість цього тижня Володимир на прізвисько Віллі у розмові з Ріхардсом Плуме. Хлопець, який вступив до армії у 18 років, приєднався до підрозділу “Falcon Squad”, який використовує наземні роботизовані системи для виконання різних завдань на полі бою.  Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо "Drošinātājs" ("Запобіжник"), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs

"Šīs sistēmas glābj ukraiņu karavīru dzīvības. Tās ne tikai ļauj izvairīties no zaudējumiem, bet arī palīdz kaujas uzdevumos un ļauj nogādāt drošībā ievainotos vai evakuēt mirušos," sarunā ar Rihardu Plūmi saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viesis - Volodimirs, ar segvārdu Villijs. Puisis, kurš 18 gadu vecumā iestājās armijā, pievienojās vienībai "Falcon Squad", kas izmanto sauszemes robotu sistēmas dažādiem uzdevumiem kaujas laukā.  Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:  Krievija arvien audzē diversiju apmērus Eiropā un uzvedas daudz pārgalvīgāk nekā iepriekš - kāds ir Krievijas mērķis? Vai Krievija reāli ir gatava Rietumu frontei? Francijas iekšpolitikas ietekme uz bruņoto spēku gatavību efektīvi iesaistīties Eiropas aizsardzībā; Merkeles izteikumi. Vācija mainījusies vai tomēr nē?  Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Pēc traģiskā notikuma uz dzelzceļa pārbrauktuves Imantā, kur dzīvību zaudēja divas pusaudzes, Satiksmes ministrija steidzamības kārtā virza grozījumus, kas paredz likumā atsevišķi definēt elektrovelosipēdu un pašgājēju velosipēdu. Ministrijas ieskatā tas ļaus ieviest stingrākas prasības šiem braucamrīkiem un būtiski uzlabos ceļu satiksmes drošību. Priekšlikumu skatīja un atbalstīja atbildīgā Saeimas komisija. Tikmēr koplietošanas "e-velosipēdu" operators "Ride Mobility" iebilst grozījumu steidzīgai pieņemšanai.

Paredzams, ka nākamā gada oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās izmantos tos pašu vēlēšanu platformu, kas pievīla nesenajās pašvaldību vēlēšanās. Taču sistēmā nepieciešami uzlabojumi. Par to, kādi ir secinājumi pēc pašvaldību vēlēšanām, kad uzkārās elektroniskās balsošanas sistēma un nebija iespējams operatīvi, saskaitīt vēlētāju nodotās balsis, atbildīgās amatpersonas un Saeimas deputāti, šodien sprieda Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā. Tikko noslēdzies vēlēšanu platformas tehniskais audits, un ziņojums par to ir ierobežotas pieejamības dokuments, tātad to nepubliskos. Tomēr no komisijas sēdē amatpersonu klāstītā var secināt, ka vēlēšanu elektroniskā sistēma kopumā strādājusi labi, bet nav pieticis laika tās testēšanai, tāpēc saglabājās nepilnības.

Republikāņiem un demokrātiem nespējot vienoties par kompromisu ASV Senātā, valdības darbs valstī apturēts jau otro nedēļu. No amata pirmdien atkāpies Francijas jaunais premjers Sebastjēns Lekornī. Tas noticis nepilnu diennakti pēc tam, kad tika izziņots jaunās valdība sastāvs. Čehijas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi bijušā premjerministra Andreja Babiša vadītā populistiskā partija "Neapmierināto pilsoņu akcija". Sākušās valdības veidošanas sarunas. Aktualitātes pasaulē analizē žurnāla "IR" komentētājs" Pauls Raudseps, atvaļinātais vēstnieks, vieslektors Latvijas Universitātē un Rīgas Juridiskajā augstskolā Gints Jegermanis. Sazināmies ar Latvijas Radio korespondentu Artjomu Konohovu. Vašingtonā kompromisa nav Pagājušajā nedēļā valdošajai Republikāņu partijai nespējot rast kompromisu sarunās ar Demokrātu partiju par finansējumu veselības aprūpei, Senātā pietrūka balsu, lai varētu pieņemt federālo budžetu. Tāpēc jau trešo reizi Donalda Trampa prezidentūru laikā un ceturto reizi šajā gadsimtā ASV federālā  valdība ir apturējusi  darbu.  Katru gadu budžeta pieņemšanas laikā notiek politiska cīņa un reizēm tā arī beidzas ar federālā budžeta iestāžu darba apturēšanu. Kompromiss gan vienmēr tiek panākts, bet jautājums, cik ātri politiķiem izdodas vienoties. Vēsturiski visbiežāk tās ir bijušas dienas vai dažas nedēļas, bet visgarākais pārtraukums ir bijis 2018.gadā, kas arī bija pēdējā reize, kad valdības darbs apturēts un toreiz vienoties izdevās vien pēc 35 dienām. Arī šoreiz izskatās, ka darbs apturēts būs ilgi, neviena puse nav gatava piekāpties. Kamēr valdības darbs ir apturēts, vairāki simti tūkstoši valdības darbinieku tiek sūtīti bezalgas atvaļinājumos, citi strādā, bet nesaņem atalgojumu. Un Tramps ir saasinājis situāciju, draudot atlaist lielu skaitu valdības darbinieku, nevis vienkārši nosūtīt tos uz pagaidu neapmaksātu atvaļinājumu. Pretī Trampam ir Demokrātu partija, kuras pamatvēlētājs jau mēnešiem pieprasījis, lai politiķi ieņem stingrāku nostāju pret prezidenta politiku. Pavasarī, kad vairāki demokrāti atbalstīja republikāņu budžetu, pār opozīciju vēlās milzīgs kritikas vilnis, tāpēc jau sākotnēji bija skaidrs, ka šoreiz republikāņiem būs grūti pārliecināt oponentus atbalstīt budžetu neko pretī nedodot. Kamēr neviena puse neizrāda nekādu gatavību sadarboties, pieaug bažas par ASV ekonomiku. Aprēķināts, ka katra nedēļa, ko valdība nestrādā un tās darbinieki pavada piespiedu neapmaksātā dīkstāvē, bremzē pasaules varenākās ekonomikas izaugsmi par 0,2%.   Čehijai savs Tramps Pēdējos gados kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Čehija ir bijusi uzticama Ukrainas atbalstītāja. Tā ir arī faktiski izformējusi vienu no lielākajiem Krievijas spiegu tīkliem, ko Maskava bija izvērpusi caur savu vēstniecību Prāgā. Tāpēc ziņas, ka turpmāk Čehijas politikā gaidāmas pārmaiņas, daudziem bija negaidītas. Starptautiskie mediji nav aktīvi sekojuši līdzi politiskajam noskaņojumam šajā Austrumeiropas valstī. Bet pārmaiņas būs. 4. oktobrī notikušajās parlamenta vēlēšanās līdzšinējā premjerministra vadītais partiju bloks saņēma vien 23,3 procentu vēlētāju atbalstu, kamēr opozīcijā esošā miljardiera un bijušā premjerministra Andreja Babiša vadītā partija – 34,6 procentus. Jau tajā pašā vakarā līdzšinējais premjers Petrs Fiala apsveica Babišu ar uzvaru, bet svētdien Čehijas prezidents tikās ar vēlēšanu uzvarētāju, lai spriestu par iespējām izveidot valdību. Lai arī Babiša uzvara vēlēšanās ir pārliecinoša, tomēr izveidot stabilu valdību nebūs vienkārši. Kā koalīcijas partnerus Andrejs Babišs redz divas partijas – galēji labējo partiju „Brīvība un tiešā demokrātija”, kura ieguva nepilnu 8% vēlētāju simpātiju, un partiju „Autobraucēji sev”, kuras nosaukums jau rāda, ka tās primārais mērķis ir cīņa pret Eiropas kursu pāriet uz elektroautomašīnām. Abas mazās partijas ir skeptiskas pret Eiropas Savienības politiku, un galēji labējie priekšvēlēšanu kampaņā pat solīja rīkot referendumu par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības. Tāpēc Babišam būs jāpieliek pūles, lai abas partijas būtu ieinteresētas sadarboties, turklāt politologi izsaka šaubas, cik stabilas un prognozējamas ir abas partijas un to ievēlētie deputāti. Tajā pašā laikā Babišs ir solījis, ka viņa vadītā valdība būs Eiropu atbalstoša un nedarbosies pretēji tās interesēm. Tāpat Babišs ir centies mazināt bažas, ka Čehija klaji pretdarbosies Ukrainas atbalstam tās cīņā pret agresoru. Tomēr pārmaiņas valsts politikā šajā ziņā būs. Priekšvēlēšanu laikā miljardieris solīja, ka, nonākot pie varas, pārskatīs Čehijas vadīto starptautisko koalīciju artilērijas šāviņu piegādei Ukrainai, kuru izveidoja Fialas valdība. Viņš gan pauda gatavību to apspriest ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, tagad sakot, ka šo programmu ir jāpārņem NATO. Andreju Babišu dēvē par populistu, un viņš arī sevi ir aktīvi pozicionējis kā Donalda Trampa atbalstītāju un viņam līdzīgas politikas īstenotāju. Francijā briest ārkārtas vēlēšanas Premjera amatā viņš paspēja būt 27 dienas, taču valdība pastāvēja vien 14 stundas, šādi kļūstot par īsāko valdību visas jaunākās Francijas Republikas vēsturē. Pēc tam, kad septembra sākumā parlaments izteica neapmierinātību iepriekšējam premjeram, prezidents Emanuels Makrons premjera amatu uzticēja Sebastjēnam Lekornī. Bija vajadzīgs gandrīz mēnesis, lai nominētu jaunos ministrus, un svētdienas, 5. oktobra, vakarā valdības sastāvs tikai izziņots. Tas tūlīt saskārās ar plašu kritiku, jo vairākos amatos bija nominēti līdzšinējie ministri, un gan labējie, gan kreisie steidzās sacīt, ka neredz iespēju atbalstīt tos pašus vēžus, tikai citās kulītēs. Tūlīt sākās runas par vēl vienu neuzticības balsojumu, un jau pirmdien premjers pats paziņoja, ka šādā noskaņojumā neredz iespēju strādāt un atkāpjas no amata.  Kopš ārkārtas vēlēšanām, kad parlamentā izveidojās trīs atšķirīgi politiskie bloki, panākt vienošanos ir kļuvis neiespējami. Īsā laikā ir kritusi jau trešā valdība, un lielākā problēma ir tā, ka parlaments nav spējīgs apstiprināt nākamā gada budžetu, kuram ir jābūt taupības budžetam – Francijā ir arī sarežģīta finansiālā situācija. Nacionālās apvienības parlamenta frakcijas priekšsēdētāja Marina Lepēna pirmdien aicināja rīkot vēl vienas pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas. Viņasprāt, citas izejas no strupceļa nav. Viņa arī uzskata, ka no amata ir jāatkāpjas prezidentam. Tomēr šādu iespēju Emanuels Makrons līdz šim ir noraidījis. Tiesa, līdzīgas balsis ir atskanējušas arī no centristiem, šādi palielinot spiedienu pret Makronu. Nav drošas pārliecības, vai jaunas vēlēšanas palīdzētu valstij izkļūt no strupceļa. Protams, Marina Lepēna cer, ka tas ļautu tās apvienībai palielināt savu ietekmi, jo apvienības popularitāte ir augusi. Savukārt prezidentam tas radītu citas problēmas. Aptaujas rāda, ka Emanuels Makrons kļūst arvien nepopulārāks, bet viņa pilnvaras ir spēkā līdz pat 2027.gadam.

Saeimas Tautsaimniecības komisijā 7. oktobrī noritēja plašas diskusijas par priekšlikumu pašvaldībām ļaut noraidīt vēja elektroenerģijas projektus. Klimata ministrija iecerējusi, ka pašvaldībām šāda iespēja būtu tad, ja tuvumā jau īstenoti vēja enerģijas projekti ar konkrētu jaudu. Iedzīvotāju pārstāvji un Latvijas Pašvaldību savienība atbalsta priekšlikumu, bet pret to iestājas vēja parku attīstītāji. Pēc diskusijas deputāti ar ministriju vienojās par šo ieceri diskutēt atsevišķi Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā.

Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas pievēršam uzmanību Sīrijai – valstij, kas gandrīz 13 gadus dzīvoja, ja tā var teikt, piemirstā pilsoņu karā, taču pēc diktatora Bašara al-Asada krišanas 2024. gada nogalē Sīrija šobrīd piedzīvo trauslu politisko pāreju. Un 5. oktobrī Sīrijā notika arī pirmās parlamenta vēlēšanas “pēc Asada” laikmetā. Sīrijā aizvadītās vēlēšanas izskatās kā demokrātijas sākums pēc gadu desmitiem ilgās autoritārās valdīšanas. Taču, iedziļinoties vēlēšanu struktūrā, reālajā sabiedrības līdzdalībā un ārējo spēku lomā, aina kļūst daudz sarežģītāka. Bet sāksim ar to – kā Sīrija vispār nonāca līdz šai situācijai? 2024. gada decembrī al Asada režīms sabruka pēc nemiernieku ofensīvas, ko lielākoties vadīja grupējums Hay’at Tahrir al-Sham (HTS) un citi sabiedrotie grupējumi. Daudziem sīriešiem tas nozīmēja autoritārisma beigas un jau 2025. gada martā tika izveidota pārejas valdība bijušā nemiernieku līdera Ahmeda aš-Šaraa vadībā. Līdz ar Ahmeda aš-Šaraa nākšanu pie varas tika pieņemta pagaidu konstitūcija jeb “konstitucionālā deklarācija”, kas noteica piecu gadu pārejas periodu. Vecais parlaments tika izformēts, un tagad tiekot veidotam no jauna, izmantojot jaunu vēlēšanu sistēmu. Lai gan vēlēšanu izsludināšana nozīmē valsts pagrieziena punktu demokrātijas virzienā, ir jāpiemin, ka jaunā valdība faktiski nekontrolē visu Sīrijas teritoriju. Kurdu spēki joprojām dominē ziemeļaustrumos, drūzu kopiena Svedeijā prasa autonomiju, bet dažādi vietējie kaujinieku grupējumi turpina darboties savās zonās. Arī al Asada režīma lojālisti pilnībā nav pazuduši. Līdz ar to šīs vēlēšanas var uzskatīt par ļoti sarežģītu mēģinājumu salikt kopā sašķeltu valsti. Sākotnēji vēlēšanas bija paredzētas septembra vidū, taču līdz ar sarežģīto situāciju reģionos tālu no valsts galvaspilsētas Damaskas, velēšanas tika pārceltas uz pagājušo svētdienu. Uz papīra tās izskatās kā svarīgs solis institūciju atjaunošanā, taču vēlešanu sistēmas dizains raisa nopietnas bažas. No 210 parlamenta vietām 140 tiks aizpildītas netieši – caur vēlēšanu komitejām. Savukārt 70 vietas jeb trešdaļu no parlamenta tieši iecels prezidents Šaraa. Tas nozīmē, ka izpildvara ne tikai uzrauga procesu, bet būtiski kontrolē tā rezultātu. Turklāt vairākos reģionos kā Svedeijā un Rakkā vēlēšanas drošības apstākļu dēļ vispār nenotika, tādējādi arī iezīmējot kā nacionālās pārstāvniecības ideja ir stipri apšaubāma.

7. un 8. oktobrī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā skatāmi vairāki būtiski jautājumi. Tie skar izmaiņas gan Būvniecības, gan arī zemesgrāmatas likumā. Šīs Saeimas komisijas priekšsēdētājs, pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Oļegs Burovs Latvijas Radio skaidroja, ka iecerēts būtiski taupīt laiku, līdzekļus un mazināt birokrātiju. -- Paralēli komisijā jāskata arī tas, ko līdz šim paveikusi birokrātijas mazināšanas rīcības grupa un jāvērtē gūtās mācības pēc nopietnajām neizdarībām aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās.

Māsu izglītība Latvijā pēdējos gados piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Pašlaik tiek izglītotas plašas kompetences māsas, kas var darboties dažādās specialitātēs. Bakalaura programmā pagājušajā mācību gadā bija 440 studentu, šogad jau virs 580. Ieviešot reformas, ministrijas cerība ir piesaistīt māsas profesijai jaunus cilvēkus, padarīt to pievilcīgāku un celt tās prestižu, jo jau daudzus gadus tiek runāts par māsu trūkumu medicīnā. Latvijā ir ap 9200 māsām, liecina Veselības ministrijas dati. Pēc arodbiedrības aplēsēm, vajadzētu vismaz ceturtdaļu vairāk. „Ja mēs paskatāmies citās valstīs, tie ir simti, bet diemžēl Latvijā māsu trūkums ir vairāk nekā 3000. Diemžēl. Un šim skaitlim kaut kā nav tendences samazināties.” Tā septembrī teica mediķu arodbiedrības pārstāve Līga Bāriņa, sākot cīņu par lielākām algām, tiesa, visiem mediķiem. Veselības ministrs Hosams Abu Meri no „Jaunās Vienotības” Latvijas Televīzijai izteicās: ja nauda būs, palielinās algas māsām, proti, vidējam medicīnas personālam, kam šobrīd, salīdzinot ar vidējo Eiropas Savienībā, algas ir zemākas. Taču nu ministrijā saka – naudas nākamgad nebūs. Taču, kas ir darīts, lai māsu būtu vairāk?

Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele uzskata, ja Eiropas Savienība būtu runājusi ar Maskavu vienotā balsī, Krievijas diktators Vladimirs Putins, iespējams, nebūtu atkārtoti uzbrucis Ukrainai. Tomēr pret šādu dialogu 2021. gadā iestājās Baltijas valstis un Polija, tādēļ sarunas netika sāktas. Šādu nostāju Merkele pauda nesenā intervijā „YouTube” kanālā „Partizan”.

Pirms neilga laika sociālajos medijos un politikas gaiteņos kaislīgākās diskusijas bija nevis par Stambulas konvenciju, bet gan zinātnes finansēšanu. Tiesa, ne runājot par to, kādēļ Latvijā zinātni, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, finansē tik skopi, bet kādēļ zinātnieki pēta lietas, kas nenes pienesumu tautsaimniecībā. Tematu aizsāka darba devēji, bet pārtvēra politiķi. Kā šajā situācija jūtas zinātnieki? Krustpunktā saruna ar Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesoru Vjačeslavu Kaščejevu.

Es varu sarunāt diezgan daudz, ja man ir ko teikt, bet galvenais jau ir sasniegt rezultātu – par savu apņēmību saka Žanete Grende, Ziedoņa un tagad arī Purvīša muzeja veidotāja. Kā sports izglāba no nabadzības bērnībā, kā iepazinās ar Ziedoni un taisīja kopīgu biznesu, arī par skandāliem ministres krēslā un mācīšanos pateikt nē – saruna ar Žaneti Grendi Laikmeta krustpunktā. Ejam dzert kafiju! Tā mūsu raidījuma viesi pirmo reizi uzrunājis dzejnieks Imants Ziedonis. Viņu satikšanās notikusi saulainā 1. aprīļa dienā Vērmaņdārzā, un pēc pirmās kafijas tika izdzertas vēl neskaitāmas krūzītes, vēlāk pievienojot arī mazu balzāmiņu. Imants iemācīja man daudzas vērtīgas pamatlietas. Viena no tām – vienmēr teikt jā. Ja pasaki nē, tad nogriez Dieva tev noteikto ceļu. Saki jā, un tev nāks,”  šādus iedrošinājuma vārdus no dzejnieka tagad atminas Žanete Grende. Viņa ir Imanta Ziedoņa muzeja rosinātāja un veidotāja, daudzu radošu ideju īstenotāja, bijusi arī kultūras ministre un uzņēmēju organizācijas vadītāja. Bet agrākos gados arī aktīva sportā un savulaik ļoti populārās orientēšanās sacensības „Magnēts” arī ir viena liela daļa no viņas aktīvās dzīves. Vai tiešām dzīvē vienmēr ir jāsaka jā, pat ja uz to mudina Ziedonis? Vai ir jāsaka jā, ja tevi aicina politikā un piedāvā kultūras ministra krēslu? Krēsls saļodzījās un kritiens no tā bija gana smags. Varbūt šī bija tā reize, kad vajadzēja pateikt nē? Arī šo jautājam Žanetei Grendei. Mēs tiekamies jau rudens laikā un es atminu sev viena no nedaudzajām intervijām ar Imantu Ziedoni, un man bija liels pārsteigums, ka viņš teica, ka tieši rudens ir viņa mīļākais gadalaiks. Kad viss ir nobriedis. Man likās, kā – Ziedonis – tur pavasarim vajadzētu būt? Kurš ir jūsu mīļākais gadalaiks? Žanete Grende: Mans mīļākais gadalaiks noteikti ir pavasaris! Nav nekas skaistāks par laiku no maija līdz Jāņiem. Viss tas zaļums, tā mainība, plaukšanas smarža. Es gaidu ceriņus, tad jasmīnus, tad peonijas. Un tas ir brīnišķīgs laiks man. Arī martā esmu dzimusi. Un kā ar gada tumšāko laiku sadzīvojat, kad daudziem nāk arī tumšākas domas un varbūt tāds gurdenums? Žanete Grende: Pa dzīvi – bez tā, ka vienmēr ir jāsaka jā, es esmu iemācījusies, ka vienmēr jāpadomā – vienalga, kas notiek, kāpēc tas ir labi. Un ziemā man ļoti patīk slēpot ar distanču slēpēm un ziemā man patīk tā saule sniegā, un tas sniegs tik skaisti vizuļo. Un Ziedoņa sarmas, viņš saka – Žanete, tādas sarmas kā Latvijā nav nekur pasaulē. Un to visu skaisto ieraudzīt jau arī ir tas, kas dod tai dzīvei jebkurā situācijā prieku. Es jau saprotu, ka būs tūlīt novembris un tumšie vakari. Jāizdomā kaut kas, ko darīt, kas dod prieku, jo Imants Ziedonis jau saka: dzīves jēga ir prieks. Esmu dzirdējis, ka viens tāds gluži vai ik rīta jūsu darbiņš – jūs rakstāt tādas rīta pārdomas vai dienas apņemšanos. Vai kā jūs esat teikusi – "parindeņi", "rīta putras". Vai kaut kas tiek rakstīts arī šorīt? Un kas varbūt no pēdējā laikā uzrakstītā jums ir svarīgākie pieturas punkti? Žanete Grende: Es sāku rakstīt rīta putru 2019. gada 12. martā, kad sākās Covid un es tiešām nezināju, ko tagad darīt? Tādu kā uzmundrinājumu no sākuma savai komandai rakstīju – ko mēs tagad varētu darīt katrs mājās? Mēs varam lasīt un kaut ko domāt. Un tad 2020. gadā mēs bijām “Ceļā ar Baronu". Mums pievienojās 65 mūsdienu baroni, kas gāja ceļu no Tartu, Tērbatas universitātes, uz Dundagu, un es tiem 65 vēl klāt rakstīju, ko mēs darām katru dienu, kur mēs esam, un tādu vēsturisku. Un pēc tam tie 65 baroni teica: Žanete, mēs esam atkarīgi no tevis. Jo es mēnesi rakstīju. Rakstām tālāk.  Pieci gadi. Rakstīt katru darba rītu ir izaicinājums, un tai pat laikā es esmu ļoti zinātkāra. Es visu laiku skatos, kas ir noticis. Piemēram, šodien es no rīta rakstīju, ka šodien ir Zinātnieku nakts, un es redzēju, ka Latvijas Universitātē ir ļoti, ļoti interesanta programma. Tur ir tādi runātāji, ko mēs varētu satikt  – Vjačeslavs Kaščejevs, Mārcis Auziņš, Ambainis [Andris]. Iedomājies, aiziet uz universitāti, satikt Ambaini un paprasīt, kā top kvantu dators kaut kur pasaulē, pie kā viņš piedalās.  Es mēģinu skatīties, protams, visu laiku iet cauri arī Ukrainas kara tēma. jo es Ukrainā pavadīju diezgan ilgu laiku, būdama Ukrainas kultūras ministra padomniece 2014. gadā. Tajā dienasgrāmatā ir tikai tādas uzmundrinošas, iedrošinošas lietas vai tur arī ir Žanetes sapīkums dažreiz manāms? Žanete Grende: Man ir liels sapīkums par to, ka Ziedoņa un Purvīša muzejiem ir atņemts valsts finansējums. Un, protams, ka es savus 200 lasītājus visu laiku informēju, kā mums iet un ko mēs darām, jo man pilnībā nav saprotams, kā var atņemt finansējumu Ziedonim un Purvītim. Tas vienkārši manā galvā neiet, un es to nesaprotu. Līdz ar to es dažādos veidos meklēju izeju no šā jautājuma. Protams, es par to rakstu. (..) Par bērnību runājot, jūs kādā intervijā diezgan atklāti, esat teikusi, ka dzīve bija diezgan nabadzīga, arī apkaunojoša, bet tas ir devis to stimulu, pamatu, tā apņemšanās, ka es izaugšu liela, es pelnīšu un nekad vairs nedzīvošu nabadzībā. Žanete Grende: Es teiktu - ja nebūtu sporta, nezinu, kā tas būtu beidzies. Tā nabadzība bija briesmīga. Man liekas, mūs katru bērnība ietekmē. Un tikko bija iespējams, es traucos pasaulē pelnīt un orientēšanās deva ļoti lielas iespējas braukt pa pasauli. Pirmais biznesa veids bija ļoti smieklīgs un tajā pašā laikā peļņu nesošs. Es biju pie sava drauga Zviedrijā, jo zviedru orientieristi brauca uz Latviju, piedalījās sacensībās, un es ieraudzīju… Es esmu ļoti acīga, es visu redzu. Un es pēkšņi redzu, un es nespēju noticēt savām acīm - otrais Žigulis maksā 4000 kronu. Es arī labi rēķinu - ding ding ding - 400 rubļi. Un es vienkārši saprotu, ka ir jāņem. Man nav ne mazākās nojausmas, kā mēs tiksim mājās, kā tas viss tālāk notiks. Bet kaut kā impulss, intuīcija, spēja pieņemt ātru lēmumu. Drosme, esmu ļoti drosmīga. Un mēs nopērkam šo Žiguli. Un, protams, viss saliekas, un mēs tiekam uz mājām. Un mēs šo apli veicam kaut kādas 20 reizes savā mūžā. Tātad - iegājām orbītā, kā rezultātā mēs nopirkām pirmo māju Ogrē ar manu pirmo vīru Juri.  Un paralēli visu laiku arī veidojām "Magnētus". Tā ir arī kā tāda pirmā uzņēmējdarbība sportā, kur sapulcina ļoti lielu skaitu cilvēku, kas visi maksā naudiņu par iespēju iet mežā un skriet. Savukārt mēs zīmējam kartes un veidojam to. Desmit gadus mēs nodarbojamies ar "Magnētu". Mana laika rekords ir 2500 skrējēju vienā pēcpusdienā. Tātad vienā trešdienā atbrauc uz Šmerļa mežu divarpus tūkstoši. Un kā nomenedžēt, novadīt visu to procesu, lai visi tiek mežā, visi arī laimīgi iznāk ārā. Tūlīt mēs arī no kino arhīviem palūkosimies, kā, cik vērienīgs "Magnēts" tolaik bija, bet vēl paliekot pie skolas gadiem, es saprotu, piemēram, epizode, kas jums arvien ir prātā, ka jūs uz veļas mazgātavu nesāt vienu savu jaku un jums neņēma pretī, jo teica tik vecas drēbes mēs neņemam. Žanete Grende: Jā, tāds gadījums ir manā mūžā, un es to vienmēr  atceros kā tādu pagrieziena punktu, ka es neko tādu vairs dzīvē negribu piedzīvot. Skaidrs, ka tas ziemas mētelītis tika nēsāts jau ceturto gadu, skaidrs, ka viņš nodilst. Iekšā oderīte bija salāpīta. Es vēl līdz šim brīdim tik labi māku krustdūrienā viskautko izšūt, un es arī pati atšuju ar roku savas kleitas, ja man kaut kas ir pa garu vai pa īsu, piešuju kādu bantīti klāt. Un viņi paņem un viss ir kā mežģīnēs sašūts, tā odere. Viņa saka:  Nē, mēs šitādus nepieņemam. Es tā raudāju. Es tādos emocionālos brīžos raudu. Es izraudu visu, tad ir miers un eju tālāk. (..) Runājot par Nacionālo attīstības plānu, 2009. gadā toreiz Žaneta Jaunzeme-Grende, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja, saka skarbus vārdus par Latvijas attīstību. Šajā video bija tā simboliski, tur bija starptautiskas izstādes un igauņi rāda savus IT produktus, mēs rādām savu rupjmaizi. Visu cieņu, protams, rupjmaizei, bet jau tad mēs redzam, kā redz savu attīstību un kā - otri. Žanete Grende: Un draugi mīļie, vai gadījumā pēc 16 gadiem mēs neesam turpat? Mēs esam tieši turpat. Un tas ir tas, kas mani ļoti apbēdina un dzen izmisumā, un es atkal būšu skarba. Piemēram, šī brīža situācija ar to trakumu ar vēja poligoniem. Tā vietā, lai valsts izveidotu samērīgu enerģētikas politiku kopā ar baltiešiem, kur skaidri saprastu, cik ūdens, cik TEC, cik vējš, cik saule, cik atoms, cik ūdeņradis, un attiecīgi izvēlētos vietas, kur nolikt šīs vēja turbīnas, lai ražotu tik, cik nepieciešams. Nevis tā, kā tagad - ir izveidots pilnīgākais haoss 110 vietās. Ir satracināti iedzīvotāji. Tāpēc, ka notiek  ietekmes uz vidi vērtējums. Viņi domā, ka pie viņu mājām 800 metru attālumā rīt uzcels milzīgos vēja poligonus 300 metru augstumā, bet īstenībā vajag kādus desmit. Mēs maksājam milzīgas algas valsts ierēdņiem, un viņi nespēj izdomāt šo vienkāršo lietu, kā ieviest enerģētikas politiku. Tas ir šausmīgi.  Un viss šis process, viss šis haoss, ko atzīst arī Meļņa kungs, ministrs, viņu nevar apstādināt vairs, un tas nodara divus lielus kaitējumus. Pirmais kaitējums tiek nodarīts vispār vēja industrijai, tāpēc, ka visi kliedz, brēc, ka visu to negrib. Un otrs, šobrīd ir ārkārtīgi svarīgs brīdis Latvijā, mēs esam - uzticības procents valdībai un Saeimai ir 13%, pats zemākais kāds bijis. Un tas ir tikai tāpēc, ka nav šis redzējums, kopīgais redzējums, kur mēs ietu un veidotu savu attīstību tādu, kā mums ir vajadzīgs. Es zinu, ka Latvijas Universitātē Mārča Auziņa vadībā kaut kāda "Formula 2050" notiek. Bet ir pēdējais laiks sanākt kopā un pateikt godīgi - tā vairs nedrīkst darīt. Punkts. (..) Palūkojot jūsu dzīves cēlienus, šībrīža cēliens - Ziedoņa muzejs, Purvīša muzejs, muzeju lietas un fondi un aktivitātes. No kurienes tā enerģija? Žanete Grende: Droši vien, ka no tēva, kurš bija ļoti enerģisks cilvēks, ļoti labi gēni. Viss jau ir gēnos… no Gruzijas kalniem. Bet Imantam ir viens tāds ļoti labs teiciens par cilvēkiem. Kas ir cilvēks? Un tad viņš saka - ļoti svarīgi ir gēni, tā dzimta, no kurienes es nāku, un skaidrs, ka tēvs un

Valdības krišana gadu pirms parlamenta vēlēšanām nenāktu par labu koalīcijā esošo partiju reitingiem. Tā pēdējo nedēļu politiskās cīņas komentē politikas eksperti. Tieši pēc gada – 3. oktobrī – Latvijā notiks 15. Saeimas vēlēšanas. Pēc šovasar pieredzētajām problēmām pašvaldību vēlēšanās, gaidāmajām parlamenta vēlēšanām piešķirta īpaša nozīme. Iesaistītās institūcijas izvērtējumu par šovasar pieļautajām nepilnībām un gatavību balsošanai nākamajā rudenī sola sniegt Saeimas atbildīgajā komisijā nākamnedēļ. Taču Latvijas Radio neoficiāli zināms, ka Centrālā vēlēšanu komisijā izvērtējuma vēl nav. -- “Jādzīvo ar izpratni, ka kiberuzbrukumi nevis varētu notikt, bet tie notiks.” Tā uzsver "CERT.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns. Viņš norāda, ka kiberuzbrukumi jau kļuvuši par ikdienu un ģeopolitiskais saspīlējums tos padara par vienu no ietekmes un izlūkošanas instrumentiem. Tāpēc esot skaidrs – mēģinājumi būs arī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Visbiežāk uzbrūkot sistēmām, kas pieejamas internetā, piemēram, vēlēšanu rezultātu attēlošanas vietnēm. Kiberuzbrukumu mērķis ir radīt šaubas, diskreditēt un izraisīt sabiedrības rezonansi.

Jaunā sezona ir klāt! Elīna, Jānis un Uldis beidzot izrunā tematu, no kura izvairījās mēnešiem. Un mazā vīrietība - trauslā vīrišķība.   7:34 Kas sāp: pusmūžs, ziemas jaka par 49 centiem dienā, kastinga aģentūru komunikācija, skatītāju sāpes; 29:05 Smagās ziņas: Stambulas konvencija un valdības krīze, Izraēlas-Palestīnas jautājums, Čārlija Kērka slepkavība un mēģinājums apklusināt komiķi; 1:21:30: Ātrā vieglā ziņa: korejiešu locekļi.   Seko "Noliktavai" un iesaki to citiem!

Šī nedēļa sākās ar to, ka valdības koalīcijas partijas vienojās strādāt kopā par spīti visām domstarpībām saistībā ar opozīcijas ierosinājumu izstāties no Stambulas konvencijas un Zaļo un zemnieku savienības atbalstu tam. Tomēr savstarpējā vārdu apmaiņa liek šaubīties par iespēju sastrādāties. To, cik lemtspējīga ir koalīcija, raksturo arī opozīcijas spēja noraut kvorumu, šoreiz balsojot par emisijas kvotu direktīvu. Ar grūtībām saskārusies arī ASV valdība, tur apturēts valsts iestāžu darbs, nespējot vienoties par budžetu. Iepriekš tas notika Donalda Trampa iepriekšējās prezidentūras laikā. Par šiem un citiem, diemžēl arī traģiskiem nedēļas notikumiem runājam raidījumā Krustpunktā. Analizē "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonevičs, TV3 žurnālists Ivo Butkēvičs, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle. .

Eiropā klāt kārtējās vēlēšanas. 3. un 4. oktobrīpie vēlēšanu urnām dosies Čehijas pilsoņi, lai ievēlētu nākamo parlamentu. Politologi uzsver – iznākums būs izšķirošs, jo noteiks Čehijas turpmāko ārpolitikas kursu: vai tā sekos Ungārijai un Slovākijai, mīkstinot savu nostāju pret Maskavu, vai arī saglabās stingru atbalstu Ukrainai. Tomēr priekšvēlēšanu gaisotni aizēnojusi Krievijas informatīvā ietekme. Pētnieki brīdina, ka pēdējos mēnešos aktivizējušās Krievijas dezinformācijas kampaņas, kuru mērķis ir veicināt Kremlim labvēlīgu spēku nokļūšanu pie varas.  Dezinformācijas kampaņas pēdējo mēnešu laikā strauji uzņēmušas apgriezienus, secinājusi čehu analītiskā platforma „Voxpot”. Augustā tā nāca klajā ar apjomīgu pētījumu, kas aptvēra pēdējos 25 gadus un analizēja 16 lielākās vietnes, kuras sistemātiski izplata Krievijas propagandu un dezinformāciju. Pētījums norādīja, ka pirms parlamenta vēlēšanām šo vietņu aktivitāte sasniedza vēsturiski augstāko līmeni – apmēram četrus tūkstošus rakstu mēnesī – un kopumā tās publicēja vairāk rakstu nekā Čehijas lielākie tradicionālie mediji. Aptuveni desmitā daļa publicēto rakstu ir pārtulkoti no Kremļa kontrolētajiem propagandas medijiem – visbiežāk no „Sputnik”, „RT” un ziņu aģentūras „RIA Novosti”. Lai gan pieeja šiem medijiem Čehijā ir oficiāli bloķēta, to saturs joprojām nonāk pie vietējās auditorijas pastarpinātā veidā. Līdzīgi kā Latvijā, kur bloķēto kanālu ziņas masveidā izplatās caur „Telegram” grupām, arī Čehijā šī informācija atbalsojas alternatīvos kanālos. Šajās dezinformācijas vietnēs lasāmi stāsti, kas svārstās no NATO nomelnošanas, attēlojot to kā trešā pasaules kara izraisītāju, līdz pat murgainām sazvērestībām, ka Brisele cīņā pret klimata pārmaiņām it kā popularizē kanibālismu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī Ukrainai, piemēram, nepatiesi apgalvojot, ka tur esot miruši 1,7 miljoni karavīru. Šāds saturs rosina domāt, ka Ukrainai palīdzēt ir bezjēdzīgi un labāk atbalstīt eiroskeptiskas partijas, kas iestājas par Čehijas distancēšanos no NATO un Eiropas Savienības politiskā kursa.