Politikas podkāsts

Tiem, kuri sargā valsts robežu – robežsargiem, karavīriem un citām amatpersonām –, jābūt pārliecībai, ka par likumīgu šaujamieroču un speciālo līdzekļu izmantošanu viņus nesauks pie kriminālatbildības. Tā uzsver iekšlietu ministrs Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības, kurš rosinās precizēt likumu. Tas aktualizēts pēc tam, kad pēdējās dienās bruņoti cilvēki draudēja Latvijas karavīriem un mēģināja ievest Latvijā migrantu grupu no Baltkrievijas. Atkārtoti bojātas arī robežas novērošanas iekārtas. Pirmdienas vakarā vismaz 20 cilvēku grupa trīs maskās tērptu cilvēku vadībā mēģināja nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu. Kā ziņo Nacionālie bruņotie spēki, grupas pavadoņi bija bruņoti, draudēja Latvijas karavīriem un dzina migrantus Latvijas virzienā. Karavīri robežšķērsošanu apturēja. Taču vairākas stundas vēlāk maskās tērpti cilvēki iekļuva Latvijas teritorijā, sabojāja elektrības sadales skapi un nozaga divas robežas novērošanas kameras. Pirms robežsargu ierašanās viņi jau bija atgriezušies Baltkrievijā. Tieši šādu situāciju dēļ iekšlietu ministrs Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības vēlas precizēt likumu.

Brazīlijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā neviens no kandidātiem nav ieguvis vairāk nekā pusi balsu, tādēļ nākamo prezidentu nāksies noteikt vēlēšanu otrajā kārtā pēc trim nedēļām – 25. oktobrī. Bosnijā un Hercegovinā 4. oktobrī pilsoņi balsoja par valsts prezidentūru un nākamā parlamenta sastāvu. Prokrieviskais Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks paziņojis, ka viņa partija vēlēšanās ir uzvarējusi.  Savukārt 5. oktobrī Spānijas premjers Pedro Sančess izsludinājis ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad parlaments piektdien noraidīja divus likumprojektus, lai palielinātu īrnieku tiesību aizsardzību un apturētu protestus pret mājokļu dārdzību. Spāņi pie vēlēšanu urnām dosies 29. novembrī. Aktualitātes analizē Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists Uldis Ķezberis, politologs Veiko Spolītis un Nacionālās aizsardzības akadēmijas lektors Jānis Kapustāns.  Spānijā būs pirmstermiņa vēlēšanas Pirmdien, 5. oktobrī, televīzijas tiešraidē Spānijas premjerministrs Pedro Sančess paziņoja, ka ir nolēmis izsludināt parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kas notiks 29. novembrī. Opozīcija jau ilgstoši bija aicinājusi Sančesu nekavēties ar vēlēšanu izsludināšanu, jo gandrīz gadu Spānijā ir mazākumvaldība. Katalonijas separātistu partija "Kopā par Kataloniju", kas pirms trim gadiem palīdzēja Sančesam saglabāt premjera amatu, jau pagājušajā gadā paziņoja, ka turpmāk neatbalstīs valdību un nostāsies opozīcijā. Līdz ar to valdības darbs ir faktiski paralizēts, un tā nav spējusi saņemt nepieciešamo atbalstu savām iniciatīvām. Savukārt pēdējais valsts budžets tika apstiprināts vēl tālajā 2023.gadā, un kopš tā laika Spānija faktiski dzīvo ar vairākus gadus vecu budžetu. Tomēr izšķirošais pavērsiens notikumu attīstībā izrādījās pēdējās nedēļās valstī izvērsusies mājokļu krīze. Mājokļu jautājums spāņiem gadiem ilgi bijusi liela problēma, jo piedāvājums neatbilst pieprasījumam, un īres maksas un mājokļu cenas būtiski pieaug. Pēdējo desmit gadu laikā vidējā īres maksa valstī gandrīz divkāršojusies, tāpat kā mājokļu cenas. Ilgi gruzdējusī neapmierinātība izvērtās masu protestos 23. septembrī pēc kādas 87 gadus vecas sievietes izlikšanas no dzīvokļa Madridē, kurā viņa bija dzīvojusi 70 gadus, bet tagad tas bija nonācis investīciju kompānijas īpašumā. Kaut arī lielo protestu dēļ kompānija atļāva sievietei dzīvoklī atgriezties, tomēr spriedze nenorima, un sestdien Madridē un citās Spānijas pilsētās protestos izgāja desmitiem tūkstoš cilvēku. Valdība pirmdien rosināja parlamentā lemt par automātisku īres līgumu pagarināšanu un neaizsargātu īrnieku izlikšanas ierobežojumiem, tomēr parlaments priekšlikumus noraidīja, un tad Sančess paziņoja par jaunu vēlēšanu izsludināšanu. Bosnijā un Hercogovinā vēl augstākās institūcijas Svētdien, 4. oktobrī, pie vēlēšanu urnām devās Bosnijas un Hercegovinas vēlētāji, lai lemtu par savas valsts nākotni. Atšķirībā no citām valstīm, šeit netika vēlēts tikai parlaments. Balsotājiem bija jāievēl vesela virkne institūciju. Vispirms jau federālais parlaments, tad arī Musulmaņu un horvātu federācijas parlaments, Serbu republikas parlaments, un visbeidzot Serbu republikas prezidents, kā arī valsts kolektīvās prezidentūras trīs locekļi. Bosnijas un Hercegovinas prezidentūra ir trīs locekļu koleģiāla institūcija, kas pilda valsts galvas jeb augstākās izpildvaras funkcijas. Serbu pusē par savas partijas uzvaru paziņojis prokrieviskais Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks. Savā runā atbalstītājiem Dodiks pateicās gan ASV prezidentam Donaldam Trampam, gan Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam. Lai gan pats Dodiks nekandidēja vēlēšanās, jo ir notiesāts par savu pilnvaru pārsniegšanu un viņam ir aizliegts sešus gadus kandidēt uz prezidenta amatu, viņam joprojām ir liela ietekme Bosnijas Serbu republikā. Tur prezidenta amatu saglabās Dodika atbalstītā kandidāte Žeļka Cvijanoviča. Tāpat amatu saglabās Deniss Bečirovičs, kas pārstāv Bosnijas musulmaņu jeb bosņaku kopienu. Savukārt horvātu līdere būs Darijana Filipoviča. Brazīlijā neievēl prezidentu ar pirmo reizi Svētdien, 4. oktobrī, Brazīlijā norisinājās prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Lai gan par amatu sacentās 12 kandidāti, tomēr jau sākotnēji bija skaidrs, ka galvenā cīņa izvērtīsies starp pašreizējo prezidentu, kreisi noskaņoto Luisu Ināsiu Lulu da Silvu un labējo senatoru Flāviu Bolsonaru. Pirmās vēlēšanu kārtas rezultātā neviens no kandidātiem tomēr neieguva vajadzīgo balsu vairākumu. Rezultātā tiks rīkota vēlēšanu otrā kārta, kas notiks 25. oktobrī, un vēlēšanu uzvarētājs savu prezidentūras termiņu uzsāks nākamā gada 5. janvārī. 80 gadus vecais Lula šajās vēlēšanās pretendē uz ceturto pilnvaru termiņu, tiesa, ne pēc kārtas, solīdams, ka turpinās uzsāktās sociālās programmas, lai samazinātu sociālo nevienlīdzību, kā arī pievērsīsies Amazones lietusmežu aizsardzībai. Savukārt 45 gadus vecais Bolsonaru, kurš pārstāv Liberālo partiju, savā kampaņā galvenos akcentus lika uz  noziedzību un sabiedrisko drošību, kā arī solīja turpināt sava tēva politisko mantojumu. Viņa tēvs ir bijušais prezidents Žairs Bolsonaru, kurš pie varas bija no 2019. gada līdz 2022. gadam. Pats 71 gadu vecais bijušais prezidents nedrīkst kandidēt uz prezidenta amatu, jo pēc sakāves 2022. gada vēlēšanās par centieniem sarīkot valsts apsvērumu Žairam tika piespriests 27 gadu ilgs cietumsods, ko viņš pašlaik izcieš mājas arestā veselības apsvērumu dēļ. Vēlēšanu rezultāti Bolsonaro izrādījās labvēlīgāki nekā bija prognozēts. Viņš ieguva 56 miljonus jeb 47% derīgo balsu, kamēr Lula saņēma 53 miljonus jeb 45%. Turklāt Bolsonaru politiskais spēks guva panākumus arī parlamenta vēlēšanās, Liberālajai partijai iegūstot lielāko pārstāvniecību abās Kongresa palātās. Sagatavoja Aidis Tomsons un Artis Tomsons.

Turpinās kino nozares un "Apvienotā saraksta" premjera Andra Kulberga strīds par to, vai atteikties no iecerētā tā sauktā straumēšanas platformu nodokļa. Pēc Kultūras ministrijas aplēsēm, ārvalstīs reģistrētās straumēšanas platformas pēc regulējuma stāšanās spēkā kino centra budžetā ik gadu varētu iemaksāt aptuveni 600 tūkstošus eiro Latvijas filmu un seriālu veidošanai. Taču Kulbergs uzskata, ka šī summa nav tā vērta, lai bojātu attiecības ar ASV sabiedrotajiem, kas savukārt aizstāv savas straumēšanas platformas. Latvijas Kino producentu asociācijas viedokli Latvijas Radio raidījumā Labrīt skaidroja producente Arta Ģiga. "Mēs visi zinām, ka Latvijā un visā Eiropā darbojas globālās straumēšanas platformas. Šī platformu ekonomika ir jauna veida ekonomika, un tā sagrauj vecās ekonomiskās ķēdes. Tas ietekmē arī kinobiznesu. Ja kino cilvēki uztaisa filmu, tad to rāda kinoteātrī, no tā gūst ieņēmumus, lai varētu veidot nākamās filmas. Ienākot šīm platformām, šī ķēde tiek pārrauta, jo arī Latvijā, sevišķi ņemot vērā, ka mums ir tik labs internets, ar ko mēs visi ļoti lepojamies un to ir brīnišķīgi izmantot, cilvēki vairs neiet uz kino, viņi zina, ka kāda filma tūlīt būs platformā. Tad to labumu sāk gūt platformas, viņas iegūst skatītāju, kino cilvēki pa tiešo vairs ar auditoriju nevar komunicēt un arī saņem mazāk naudas," norāda Arta Ģiga.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs arī nākamās valdības veidošanu uzticēs līdzšinējam premjeram Andrim Kulbergam, kura pārstāvētais “Apvienotais saraksts” 15. Saeimas vēlēšanās ieguva vēsturiski lielāko mandātu skaitu – 41 deputāta vietu. Prezidents cer, ka valdību izdosies izveidot līdz valsts svētkiem novembrī, taču konkrētu termiņu nenosaka. Pats Kulbergs to vēlas izdarīt iespējami ātri. Savukārt politologi par ticamāko uzskata sadarbību ar pašreizējiem partneriem – Nacionālo apvienību un “Jauno Vienotību”, taču paredz diskusijas par ietekmes un atbildības sadali.  Pēc konsultācijām ar visiem sešiem 15. Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vienojies ar Andri Kulbergu no “Apvienotā saraksta”, ka viņš sāks nākamās valdības veidošanu. Priekšā sarunas par koalīcijas sastāvu, atbildības sadali un darāmajiem darbiem. Rinkēvičs norāda, ka partijas respektē vēlēšanu rezultātus un lielākoties atbalsta Kulberga uzņemšanos veidot valdību.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes sociālo zinātņu docētāju politologu Romānu Gagunovu par zemās līdzdalības cēloņiem Saeimas vēlēšanās un demokrātijas auditu Latvijā. 15. Saeimas vēlēšanas ir aizvadītas, un Latvija, iespējams, turpina būt demokrātiska valsts. Gan vēlēšanu kampaņa, gan jaunākie politiskie procesi rāda, ka Latvijas demokrātijai ir arī apdraudējuma riski – pieaugošs populisms, partiju sastāva vājums, politiskās līdzdalības izmaiņas un politiskā procesa kā nemitīgas kampaņas pieaugums. Viena no tēmām, kuru jūs pēc vēlēšanām analizēsiet, būs jauniešu līdzdalība. Tā vienmēr ir bijusi riskanta grupa vēlēšanu procesa analīzē gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs. Vai jūs jau zināt, ko domā jauni cilvēki Latvijā par to, kāda varētu izskatīties demokrātija pie mums? Romāns Gagunovs: Ja mēs runājam par jauniešiem, tad viena tendence, kas sāk parādīties, un tas nav specifiski Latvijā, arī ārvalstu kolēģi ir pētījuši citās Eiropas valstīs, ka pieaug jauniešu vidū neuzticība demokrātijai. Tas ir viens no nepatīkamiem signāliem, jo vienmēr mēs uzskatījām, ka jaunieši ir tie, kuri ir tie kvēlākie demokrātijas atbalstītāji. Parasti mēs runājam par gados vecākiem cilvēkiem, kuri varbūt nejūt to savu lomu demokrātijā. Bet tas, ka jauniešu vidū parādās šādas tendences, tas nav labs signāls. Redzēsim, kā tas ir Latvijā.