Vai tas ir normāli?

Kur Latvijas kopējā psihoemocionālās veselības sistēmā pašlaik atrodas psihoterapija un kāda būs tās vieta nākotnē, lai nodrošinātu tās pieejamību visiem, kam nepieciešams? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē sistēmiskā un ģimenes psihoterapijas speciāliste, Latvijas psihoterapijas biedrības valdes priekšsēdētāja Egita Pļaviņa. Šoreiz runājam nevis tik daudz par pacientiem vai klientiem, kuri vēlas saņemt pakalpojumu psihoterapijā vai uzlabot savu veselību, vai mainīt dzīves kvalitāti, šoreiz vairāk sarunā fokusējamies uz pašiem profesionāļiem, proti, uz cilvēkiem, kas īsteno psihoterapiju. Cik ļoti dažādi izaicinājumi ir ar to saistīti un kā vispār izskatās psihoterapijas nākotne Latvijā?

Kā un vai izdodas izaugt un veidot savu personību, ja kāds no vecākiem ir klāt neesošs – tiešā vai pārnestā nozīmē. Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārsts-psihoterapeits Andris Veselovskis un ārste-psihoterapeite Kristīne Lacombe. Sarunā ar speciālistiem mēģinām pētīt to, vai ir normāli, ka mājās ir tikai viens vecāks, vai arī, ka abi vecāki bieži vien ir prom, vai arī ir tā, ka bērnu audzina kādi cilvēki, kuri ir paplašinātās ģimenes sastāvā, bet tajā pašā laikā viņi reizēm arī mēdz būt prombūtnē, un bērns bieži ir viens pats vai varbūt ar kādu brāli vai māsu. Kā šādās situācijās rīkoties, kādu iespaidu tas atstāj uz cilvēkiem, kā tas iespaido pieaugšanu? Un galu galā - kā šādas situācijas ietekmē cilvēka personības veidošanos. No vienas puses ļoti plašs temats. No otras puses, iespējams, ka šī ir daudziem pazīstama situācija, kā ir augt, gaidot kādu, kurš atnāks mājās, vai arī domājot par kādu, kura mājās gandrīz nekad nav.

Šajā reizē runājam par to, kā psihe var pasargāt pati sevi. Arī par to, kas īsti notiek tajā brīdī, kad ciešam no ļoti nopietnām problēmām, dažreiz tā ir trauma, dažreiz arī iekšēja trauksme, kas ir saistīta ar kādām mums grūti pārvaramām lietām. Kas ir psihes aizsardzības mehānismi un kā tie darbojas? Raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons un klīniskā psiholoģe Agnese Orupe. Mēs visi tiešām sevi kaut kā mēģinām sargāt varbūt no sāpēm, no vilšanās, no bailēm, no kauna, no dusmām. Dažkārt mēs arī izliekamies, ka problēmas vispār nav. Tomēr ir kaut kas tāds, ko reizēm ir grūti izturēt. Mēs saprotam, ka kaut kas notiek, bet īsti piekļūt tam nevaram. Vai arī mūsu uzvedība var mainīties. Kas tas īsti ir, ja runājam par psihes vēlmi, nevar teikt vēlmi, bet par to, kas notiek ar psihi, kad tā mēģina sevi pasargāt.

Kāda ir mūsdienu vīrieša identitāte, loma attiecībās un kā sasniegt līdzsvaru starp atbildību par citiem un rūpēm par sevi? Par to raidījumā Vai tas ir normāli? sarunājas Intelekta attīstības centra vadītājs, vīru domubiedru kopienas vadītājs Oskars Grīslis un mācību un konsultāciju uzņēmuma "Training Lab" līdzīpašnieks, vīru domubiedru kopienas "EVO" vadītājs Ivars Juškēvics. Tiekamies Tēva dienā. Droši vien katram no mums ir savas attiecības ar tēvu, varbūt tas ir klātesošs, varbūt tas ir cilvēks, kurš ir blakus, varbūt arī tā ir noticis, ka viņa vairs nav līdzās. Kādam ir labas attiecības ar savu tēvu, bet kādam - sarežģītas, kāds pats ir kļuvis par tēvu un kāds vēl tikai būs. Tāpēc arī raidījumā saruna par to, ko nozīmē vispār būt vīrietim, par vīrieša identitāti, par to, kā vīrietis jūtas mūsdienās. Vai vīrietim vienmēr ir jābūt stipram, atbildīgam, tam, kurš zina, ko grib, un vienmēr zina, kā rīkoties. Vai varbūt mūsdienu vīrietim ir atļauts arī nezināt, šaubīties, kļūdīties, būt ievainojamam un pateikt: es nezinu, kā man ar šo tikt galā? Vīriešu loma sabiedrībā pēdējos gados ir būtiski mainījusies. Kas ir mainījies, kas notiek pašlaik, un kas ir varbūt gaidāms nākotnē?

Emocijfokusētas terapijas centrā ir attiecības starp terapeitu un klientu, kā arī emocijas kā svarīgākais cilvēka pieredzes veidotājs un virzītājspēks. Kas ir emocijfokusētā terapija un kā tā darbojas? Raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro klīniskā psiholoģe, Dr.psych, emocijfokusētās un kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite Inese Elsiņa. Par emocijām varētu teikt tā, ka tā ir pirmā signālsistēma, tā ir ļoti ātra, un tā mums ir nepieciešama. Tajā pašā laikā ar emocijām nav viss tik vienkārši, kā varētu domāt. Tā vien šķiet, mēs pazīstam prieku, bēdas, sēras, aizvainojumu, aizkaitinājumu vai arī dusmas, un tomēr varbūt arī nemaz tik daudz mēs paši par to nezinām, kaut arī katru dienu mēs emocijas piedzīvojam. Par to raidījumā plašāka saruna un arī par ko jaunu, kas ienāk Latvijā, proti, par emocijfokusētu terapiju.