Vai tas ir normāli?

Klāt neesošie vecāki - kā tas ietekmē ģimeni kā sistēmu un to, kā mēs vēlāk veidojam savas attiecības ģimenē? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

Iekļaujoša sabiedrība nozīmē izpratni par citādo un spēju pieņemt to, ka cilvēkiem mēdz būt dažādas vajadzības. Vai mums izdodas iekāpt cita kurpēs un kas jādara, lai sabiedrībā mazinātu aizspriedumus un stereotipus pret dažādu grupu cilvēkiem? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa. Dažādo kurpju diena - ko nozīmē iejusties otra cilvēka situācijā? Šī gada akcijas mērķis - aktualizēt deinstitucionalizācijas procesu un pievērst uzmanību cilvēkiem, kuriem pašiem par sevi parūpēties ir ļoti grūti vai pat neiespējami.

Vai psihedēliskajai psihoterapijai ir nākotne, kā tā varētu mainīt psihiskās veselības aprūpi un vai sabiedrība vispār ir gatava šādam solim? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārsts-psihoterapeits Artūrs Utināns un ārsts-rezidents Arvis Rasmanis.

Kā atšifrēt abreviatūru EMDR, un ko tā nozīmē? Kādas metodes pašlaik izmanto psihologi, lai efektīvi palīdzētu cilvēkiem? Saruna studijā ar sertificētu klīnisko un veselības psiholoģi, EMDR terapijas lietotāju Daigu Zadināni.

Emocijas piedzīvojam mēs visi, bet vai emocijas var regulēt un ja jā, tad kā to darīt? Saruna studijā ar klīnisko psiholoģi, Dr. psych. Ievu Biti.

Kāpēc vajadzētu svinēt svētkus, tos piedzīvot un izbaudīt, un ko nozīmē atliktā dzīve? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē psiholoģe, mākslas terapeite, supervizore Ilze Dreifelde.

Lasīšana, kā liecina dažādi pētījumi, var ne tikai aizkavēt dažādus procesus, piemēram, demenci, bet spēj sniegt arī psihoemocionālu atbalstu, attīsta empātiju un palīdz arī citos veidos. Par lasīšanas pozitīvajām īpašībām raidījumā Vai tas ir normāli? saruna ar ārsti-psihiatri, Dr.med, "GrandVer" klīnikas valdes priekšsēdētāju Nātāliju Bērziņu.

Kā veidot un saglabāt emocionālo saikni starp paaudzēm un cik nozīmīgā tā ir ģimenei kā sistēmai un katram no mums, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ģimenes psihoterapeite Aina Poiša. Šajā reizē esam nolēmuši pievērsties tādai savā ziņā katram cilvēkam personiskam tematam, un reizēm arī tas ir kaut kas ļoti universāls, proti, tā ir paaudžu emocionālā saikne. Protams, mēs visi esam daļa no savas dzimtas, un tie ir stāsti, ko esam vai neesam dzirdējuši bērnībā, tur ir skaļums, un tur reizēm ir arī klusums, kas ir bijis pēc dažiem jautājumiem. Ir bijušas emocijas, kas dažreiz ir nosauktas vārdā un citreiz arī nē. Mūsu attiecības ar vecākiem, vecvecākiem, ar bērniem, mazbērniem un arī pārējiem cilvēkiem, kas ir iesaistīti mūsu ģimenē, ir tāds neredzams tīkls, kas mūs reizēm gan satur kopā, gan reizēm arī tomēr šķir, un reizēm arī tur ir tāda papildus slodze. Raidījumā mēģināsim saprast, kā tās saites veidojas, cik daudz tās cilvēkiem nozīmē mūsdienās un vai mēs varam tās nodot tālāk?

Kā izvēlēties īsto nodarbi un kā būt pārliecinātiem par savu izvēli, un vai patiešām mums uzreiz jāspēj atbildēt uz jautājumu "kas es būšu" vai tomēr varam dzīves laikā mainīt savas domas? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē Intelekta attīstības centra vadītājs Oskars Grīslis, psiholoģe, kognitīvi beiheiviorālās psihoterapijas speciāliste Agnese Orupe.

Vai var būt tā, ka kaisle pazūd vai tās attiecībās nemaz nav bijis? Kā salagot savas vajadzības attiecībā uz intimitāti? Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē psihodinamiskās psihoterapijas speciāliste Inese Putniece.

Azartspēļu atkarība var būt ne tikai finansiāli, bet arī psihoemocionāli postoša. Kā nepieļaut destruktīvas sekas azartspēļu atkarībai un kā ar šo atkarības veidu cīnīties? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē Bērnu aizsardzības centra vecākā eksperte, psiholoģe Elīna Brila.

Vai vardarbību var izdoties novērst, ja cilvēks, kurš tiecas kļūt vardarbīgs, izmanto krīzes tālruņa līniju un vai kopumā vardarbības novēršanā citos gadījumos var palīdzēt šādi rīki? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē klīniskā un veselības psiholoģe, biedrības "Skalbes" valdes locekle Santa Laimiņa-Rubene un Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktors Ako Kārlis Cekulis. Ir izveidots jauns palīdzības numurs - vardarbības prevences tālruņa līnija “Nedari pāri, izvēlies piezvanīt!” (numurs: 22 045 225) Vardarbība – fiziska, emocionāla, ekonomiska – ir problēma, kas skar visu sabiedrību, ietekmējot savstarpējās attiecības, drošību, psihisko veselību un kopējo labklājību. Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”  Labklājības ministrijas Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projekta “Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai” ietvaros ievieš vardarbības prevences tālruņa līniju “Nedari pāri, izvēlies piezvanīt!”, kas domāta cilvēkiem, kuri jūt, ka neizdodas vadīt emocijas, saskata izaicinājumus savā uzvedībā un uzskata, ka varētu veikt fizisku, emocionālu vai jebkāda cita veida vardarbību. Jaunais pakalpojums būs nozīmīgs solis vardarbības mazināšanas pakalpojumu klāstā, jo vardarbības cikla pārtraukšana nav iespējama bez uzvedības un attieksmes maiņas. Tālrunis pieejams darba dienās no plkst. 06.00 līdz 12.00 un no plkst. 18.00 līdz 00.00, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti.

Vai mēs ciešam no nākotnes bailēm un kā mēs jūtamies, apcerot eksistenciāli svarīgus, bet reizēm pat biedējošus tematus? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons.

Kā precīzāk noteikt savas robežas un kā nomierināties, saskaroties ar daudzajiem pasaules izaicinājumiem, attīstot savas iekšējās miera stratēģijas. Raidījumā Vai tas normāli? vērtē psihologs, eksistenciālās psihoterapijas speciālists Juris Zuitiņš.

Dabas daudzveidības zaudēšana, urbanizācijas tempi, koku izciršana un vides destruktīvas pārmaiņas ietekmē cilvēku negatīvi. Kāda tieši ir ietekme, kādas ir sekas un kā to labot, skaidrojam raidījumā Vai tas ir normāli?. Analizē psiholoģijas doktore, klīniskā psiholoģe, lektore, supervizore Marija Ābeltiņa un klīniskā psiholoģe, meža terapijas speciāliste Inga Dreimane.

Reizēm attiecībās gadās sastrīdēties. Kā neļaut strīda liesmai nodzēst attiecības un kā labāk saprast vienam otru? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

Kas ir pop-psiholoģija un kā orientēties dažādu savdabīgu prakšu piekritēju piedāvājumos, lai nekļūtu par upuri pseidozinātnei un patiešām saņemtu profesionālu atbalstu. Raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro klīniskā psiholoģe, psiholoģija doktore, lektore Diāna Zande un klīniskā psiholoģe Ieva Melne. 20. gadsimta 70. gados notika pop-psiholoģijas grāmatu uzplaukums ar tādiem nosaukumiem kā Tomasa Herisa “I’m OK – You’re OK”. Pēc tam 1980. gadā Džons Grejs publicēja grāmatu "Vīrieši ir no Marsa, sievietes ir no Venēras", kas kļuva par vienu no visu laiku populārākajām pašpalīdzības grāmatām. Kā saka, lādei vāks bija vaļā un cilvēki mēģināja palīdzēt sev paši. Un tomēr – kāpēc katrs otrais nav narciss un katram trešajam nav šizofrēnija vai autiskā spektra traucējumi un kāpēc sinepju plāksteri nepalīdz sasniegt apgaismību – par to saruna raidījumā.

Kā nepazaudēties milzīgajā informācijas apjomā, ar kuru saskaramies ikdienā, un kā neļauties bažām, drosmes izsīkumam, saglabājot psihoemocionālu līdzsvaru? To pārrunājam kopā ar apzinātības praktiķi Ansi Jurģi Stabingi.

Kā atpazīt diskrimināciju, kā to novērst un kā mazināt diskriminācijas riskus – jo īpaši, runājot par jauniešiem? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē Sabiedrības integrācijas fonda vecākā eksperte dažādības vadības jautājumos Sigita Zankovska-Odiņa un digitālā satura veidotāja Marta Akmeņkalne.

Vai rakstīšana ir hobijs, profesionāla nodarbe vai tā arī var būt terapeitiska un ko tā var dot? Kādu potenciālu varam piedēvēt rakstīšanai un kā to izmantot psihoemocionālā stāvokļa stabilizēšanai un sevis izzināšanai? Raidījumā Vai tas normāli? analizē Dr. psych, klīniskā psiholoģe Marika Bērtule.