Spried ar Delfi

Lai gan Latvijā ir atļauts dējējvistas audzēt sprostos, šī prakse tiek skarbi kritizēta. Šajā nedēļā raidījums "Aizliegtais paņēmiens" publiskoja biedrības "Dzīvnieku brīvība" sūtītos video ar olu ražotāja SIA "Alūksnes putnu ferma" dējējvistu novietnēm, kuros redzamie skati uzjundījuši diskusijas par putnu dzīves apstākļiem un dzīvnieku labturības noteikumiem. Cik pamatoti ir dzīvnieku aizstāvju pārmetumi putnu audzētājiem? Vai vistu turēšana sprostos jāaizliedz un cik ilgi vēl Latvijā vēl būs sprostos turēto vistu novietnes? Kā regulējošās iestādes uzmana uzņēmēju darbību un cik lieli ir sodi par pārkāpumiem? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar SIA "Alūksnes Putnu Ferma" valdes priekšsēdētāju Hermani Dovgiju, biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītāju Katrīnu Krīgeri, Zemkopības ministrijas Dzīvnieku veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma departamenta direktori Antru Briņķi un Pārtikas un veterinārā dienesta Veterinārās uzraudzības departamenta Novietņu uzraudzības daļas vadītājas vietnieci Rudīti Bērziņu.

Valsts policijas darbs pagājušajā gadā, pēc tās priekšnieka Armanda Ruka teiktā, bijis "piepildīts un saspringts". Un arī šogad likumsargiem, visticamāk, mazāk darba nebūs. Kāds ir progress kriminālprocesā par publiskotajiem notiesātā dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna lietas jaunākajiem materiāliem? Vai lietā par iespējamo krāpšanos 1,5 miljonus eiro vērtos publiskā sektora informācijas tehnoloģiju iepirkumos varētu atklāties jaunas epizodes un aizdomās turētie? Kādas ir noziedzības tendences Latvijā? Vai audzis pašu policistu izdarīto pārkāpumu skaits un vai iedzīvotāji par tiem nebaidās ziņot? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns un "Delfi" Nacionālo ziņu nodaļas žurnāliste Renāte Meldere izjautā Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku.

Karadarbības Tuvajos Austrumos dēļ būtiski kāpušas ne vien naftas, bet arī dabasgāzes cenas –salīdzinājumā ar gada sākumu "Title Transfer Facility" (TTF) biržā tās augušas aptuveni divas reizes. Kā vērtējama tirgus reakcija uz notikumiem Persijas līcī? Kā dabasgāzes cenas ietekmēs konflikta ieilgšana vai tālāka eskalācija? Vai ir pamats bažām par gāzes pietiekamību Latvijā nākamajā apkures sezonā? Un vai esam mācījušies no nesenās enerģētikas krīzes 2022. gadā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētāju Aigaru Kalvīti un AS "Latvenergo" finanšu direktoru, valdes locekli Guntaru Baļčūnu.

Saeima izlēmusi, ka rudenī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās balsis tiks skaitītas manuāli. Šādu risinājumu ieteica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, bažījoties par informācijas tehnoloģiju ietekmēšanas riskiem un plašumā vēršoties skandālam par iespējamiem pārkāpumiem IT iepirkumos. Kādus riskus radītu vēlēšanu IT sistēmu izmantošana? Vai manuāla balsu skaitīšana šos riskus patiešām novērsīs un vai neradīs jaunus? Vai manuāla skaitīšana izmaksās dārgāk un notiks būtiski ilgāk? Kā jaunākais skandāls par IT iepirkumiem ietekmēs vēlētāju uzticību godīgam vēlēšanu procesam? Un ar kādām izmaiņām vai jauninājumiem balsošanā jārēķinās vēlētājiem? Par šiem un citiem tematiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju Māri Zviedri un domnīcas "Providus" direktori Sandu Liepiņu.

Satiksmes ministrijas pārziņā esošo jomu problēmjautājumus šobrīd aizvien sarežģītākus dara karadarbība Tuvajos Austrumos, kuras dēļ kāpušas degvielas un arī aviācijas degvielas cenas. Kā šo situāciju pārcietīs nacionālā aviokompānija "airBaltic" un pasažieru pārvadātāji? Kas notiek ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanas kavēšanos? Un kā nozari ietekmēs politiķu rosinātā biznesa saišu pārtraukšana ar Krieviju? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa un ziņu aģentūras LETA redaktore Inguna Ukenābele izjautā satiksmes ministru Ati Švinku (Progresīvie).

Ilgstoša karadarbība Tuvajos Austrumos draud ar nepatīkamām sekām daudzviet pasaulē, atstājot būtisku ietekmi uz ekonomiku, cenu kāpumu un iedzīvotāju pirktspēju. Kā šos satricinājumus izturēs Latvijas ekonomika un kā tai būtu jāpielāgojas situācijai? Vai Eiropas Centrālā banka cels procentu likmes, ja enerģijas cenu pieauguma dēļ kāps inflācija? Un kādi būs turpmākie soļi, reformējot Latvijas nebanku kreditētāju uzraudzību? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa un "Delfi Bizness" redaktore Žanete Hāka-Rikarde izjautā Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Mediķi pauduši satraukumu par masalu uzliesmojumu Latvijā. Kopš tā sākuma Latvijā kopumā reģistrēti 17 saslimušie, tostarp 15 no tiem ir bērni un divi – pieaugušie. Kādas ir masalu pazīmes un kā tās izplatās? Vai masalas var izraisīt nopietnas komplikācijas? Kāda varētu būt šī uzliesmojuma izcelsme un vai to varēja novērst? Par šiem un citiem tematiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoru Juriju Perevoščikovu un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" galveno ārsti, RSU profesori Baibu Rozentāli.

Kopš janvāra beigām ir pārtrauktas Krievijas naftas piegādes pa cauruļvadu "Družba", kurš Ukrainas teritorijā bojāts pašas agresorvalsts uzbrukumā. Tas savukārt palielinājis saspīlējumu Ukrainas attiecībās ar Ungāriju un Slovākiju, jo abas apsūdz Ukrainu par vilcināšanos veikt cauruļvada remontu, caur kuru šīs valstis saņēma Krievijas naftu. Tomēr daudziem par pārsteigumu Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena šonedēļ paziņoja, ka Eiropas Savienība palīdzēs atjaunot agresorvalsts naftas piegādes pa šo cauruļvadu. Kādēļ EK pieņēmusi šādu lēmumu un kā tas vērtējams? Kāda ir Eiropas Parlamenta deputātu nostāja par ES iesaisti "Družbas" labošanā? Vai līdz ar agresorvalsts naftas plūsmas atjaunošanu uz Ungāriju un Slovākiju šo valstu balsojumi jautājumos par palīdzības piešķiršanu Ukrainai mainīsies? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar EK pārstāvniecības Latvijā vadītāju Andri Kužnieku, Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri (JV) un biedrības "Eiropas kustība Latvijā" prezidentu Andri Gobiņu.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" informēja, ka koncerns 2025. gadu noslēdzis ar 44,3 miljonu eiro zaudējumiem un apturēts iespējamais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO). Vienlaikus kompānijas vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā. Kā vērtējama "airBaltic" finansiālā situācija un kādi mērķi šim gadam izvirzīti? Cik drīz ir nepieciešami papildus ieguldījumi un kas notiks, ja to nebūs? Un kā aviokompānijas darbību ietekmēs Tuvo Austrumu konflikts un degvielas cenu kāpums? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien, 19. martā, "Delfi" žurnālists Andris Auzāns un Latvijas Radio žurnāliste Aiga Pelane iztaujāja "airBaltic" finanšu direktoru un un valdes locekli Vitoldu Jakovļevu.

Vien dažas nedēļas pēc svinīgās atklāšanas sociālajos tīklos izplatīti vairāki video, kuros iedzīvotāji norāda uz nekvalitatīvi veiktiem darbiem Mūkusalas ielas promenādē. Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) jau pavēstījis, ka nekvalitatīvi paveiktie darbi būvniekam būs jāpārstrādā un atbildīgajam departamentam uzdots fiksēt pilnīgi visus defektus, lai nekas netiktu palaists garām. Turklāt izskanējis, ka uzņēmējam jau pagājušajā gadā tika iesniegta pretenzija par atsevišķu darbu kvalitāti. Kādi un cik bīstami defekti konstatēti? Kam jāuzņemas atbildība par šādas kvalitātes darbu pieņemšanu? Un kas maksās par defektu novēršanu? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Rīgas domes Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldes vadītāju Mārtiņu Slimbahu un Rīgas domes deputātu Rūdolfu Brēmani (SV/AJ).

Izraēlas bruņotie spēki paziņojuši, ka triecieni Irānai turpināsies vēl vismaz trīs nedēļas, savukārt ASV prezidents Donalds Tramps nedēļas nogalē atklājis, ka, lai gan Irāna vēlas noslēgt vienošanos, viņš tagad to nevēlas darīt, "jo nosacījumi vēl nav pietiekami labi". Tikmēr visa pasaule jau izjūt karadarbības sekas, jo Hormuza šauruma blokādes dēļ ir strauji kāpušas naftas cenas. Kā attīstīsies karadarbība Tuvajos Austrumos? Kādi ir ASV un Izraēlas mērķi? Vai iespējama režīma maiņa Irānā? Un kā šis konflikts īstermiņā un ilgtermiņā ietekmēs ģeopolitisko situāciju? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Rīgas Stradiņa universitātes docētāju Tomu Rātfelderu un analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes lektoru Mārtiņu Varguli.

Vēl aizvadītajā nedēļā pasažieru pārvadātāji aicināja Satiksmes ministriju (SM) meklēt ātrus risinājumus Tuvo Austrumu konflikta radītajam degvielas cenu pieaugumam. Pārvadātāji pauda cerību, ka valsts nepieļaus situāciju, ka tās vilcināšanās dēļ nebūs iespēju iegādāties degvielu, kas varētu novest pie būtiska pārtraukuma pasažieru pārvadājumu nodrošināšanā. Savukārt jau vakar, 12. martā, tika ziņots, ka straujo degvielas cenu kāpumu pārvadātājiem plānots kompensēt ar lielāku avansa maksājumu. Vai pārvadātājus piedāvātais risinājums apmierina un vai ar to pietiks? Vai pasažieriem nav jāsatraucas par atceltiem reisiem? Un vai degvielas cenu pieaugums rezultēsies biļešu cenu kāpumā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LLPA) prezidentu Ivo Ošenieku un SM valsts sekretāru Anduli Židkovu.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, aicinot aizliegt "halal" mājlopu kaušanas metodi. "Halal" kaušanas metode ir islāma ticībā noteikts rituāls dzīvnieku nokaušanai, taču iniciatīvas autori uzskata, ka "halal" metode vērtējama kā īpaši nežēlīga un tai nav nekāda praktiska vai zinātniska pamatojuma. Kādi ir argumenti par un pret "halal" kaušanas metodi? Kāds ir pieprasījums pēc "halal" produkcijas? Cik daudz Latvijā tā tiek izmantota? Un kāda ir citu Eiropas Savienības valstu prakse? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar biedrības "Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome" valdes priekšsēdētāju Gunti Gūtmani un Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecāko eksperti Evitu Leitāni.

Izskanējis, ka vienlaikus ar 61. Venēcijas biennāles atklāšanu 2026. gada maijā, darbu atsāks arī Krievijas nacionālais paviljons. Tomēr šāds pavērsiens izpelnījies nosodījumu gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā, kā arī pausti aicinājumi Krievijas dalību biennālē nepieļaut. Kādas ir iespējas to panākt? Kāds ir mākslinieku viedoklis par Krievijas atgriešanu starptautiskajā kultūras arēnā? Vai kādas valstis apsver nepiedalīšanos šā gada Venēcijas biennālē? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktori, Latvijas paviljona Venēcijas biennālē komisāri Solvitu Kresi un Rīgas domes Kultūras komisijas priekšsēdētāju Dāvi Staltu (JV).

Karadarbības Tuvajos Austrumos dēļ ir gandrīz pilnībā slēgts Hormuza šaurums, caur kuru parasti tiek pārvadāti gandrīz 20 % pasaules jēlnaftas un aptuveni 20 % sašķidrinātās dabasgāzes. Līdz ar to vien nedēļas laikā biržās ir strauji kāpušas gan naftas, gan dabasgāzes cenas, kā arī pirmās konflikta atbalsis jūtamas jau Latvijas degvielas uzpildes stacijās. Tiesa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis jau atzinis, ka tik straujš degvielas cenu kāpums raisa jautājumus. Vai straujais energoresursu cenu kāpums pasaulē un Latvijā ir pamatots? Cik liels naftas un gāzes cenu pieaugums vēl tiek prognozēts? Kā satricinājums energoresursu tirgū ietekmēs citas nozares un ar ko jārēķinās patērētājiem? Un kā uzraudzīt, lai uzņēmēji situāciju neizmanto kā attaisnojumu nepamatotai cenu celšanai? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar "Luminor bank" galveno ekonomistu Pēteri Strautiņu un Konkurences padomes Tirgu uzraudzības un izpētes departamenta direktores vietnieci Ievu Dāboliņu.

Satversmes aizsardzības birojs 2025. gada darbības pārskatā atzinis, ka Krievijas radītie drošības riski Eiropā būtiski palielinās. Turklāt, lai gan Krievija Latvijai pašlaik nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā. Par kādiem Krievijas ilgtermiņa potenciālajiem plāniem ir runa un kādas pazīmes par tiem liecina? Vai sagaidāms, ka Krievijas īstenoto sabotāžas gadījumu skaits un dažādība pārskatāmā nākotnē vēl pieaugs? Vai un cik liela varētu būt naidīgu valstu interese par Latvijas Saeimas vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" "Delfi" žurnālists Andris Auzāns un "Delfi" Analīzes un stāstniecības nodaļas vadītājs Andris Kārkluvalks izjautā Satversmes aizsardzības biroja direktoru Egilu Zviedri.

Arī šajā gadā liela daļa Latvijas iedzīvotāju ļoti gaidījuši 1. martu, lai steigtu iesniegt gada ienākumu deklarāciju par pagājušo gadu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju jau līdz 2. marta rītam iesniegta jau aptuveni piektdaļa no vidēji visa gada laikā sniegtajām deklarācijām. Vai un kādas tehniskas aizķeršanās novērotas deklarāciju iesniegšanas pirmajās dienās? Kādas izmaiņas šogad jāņem vērā deklarāciju iesniedzējiem? Un kā vērtējama jaunās VID mobilās aplikācijas darbība? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori Janu Uzari un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu deklarāciju uzskaites daļas vadītāju Daci Ķirsi-Ķiršu.

Latvijā šogad tiek prognozēti paaugstināti palu un plūdu riski, turklāt pat teritorijās, kur iepriekš tie nav bijuši raksturīgi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests arī rēķinās, ka palu dēļ var nākties glābt un evakuēt cilvēkus. Kurās vietās Latvijā palu un plūdu riski ir lielākie? Ko vēl var paspēt izdarīt, lai sagatavotos sliktākajiem scenārijiem? Vai pašvaldības un institūcijas būs gatavas pretplūdu pasākumu īstenošanai? Kurš un par ko būs atbildīgs? Un kādiem laika apstākļiem turpmākajās nedēļās jābūt, lai sliktākais scenārijs tomēr nepiepildītos? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" 3. janvārī žurnālists Andris Auzāns runā ar klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni (ZZS) un Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītāju Andri Vīksnu.

Lai gan ārā vēl sniegs, koncertu un festivālu organizatoriem ir darba pilnas rokas, lai sagatavotu bagātīgu un mūzikas cienītājus uzrunājošu koncertu piedāvājumu vasarā. Izaicinājumus sagādā ne vien starptautiski pazīstamu mūziķu piesaiste, vietējās publikas pirktspēja un drošības pasākumu nodrošināšana, bet arī konkurence – turklāt ne vien ar kaimiņvalstu piedāvājumu, bet pat ar vietējo pašvaldību rīkotajiem bezmaksas pilsētas svētku koncertiem. Kādas izmaiņas šogad gaidāmas Latvijas mūzikas festivālos "Summer Sound" un "Positivus"? Cik bagātīgs festivālu un koncertu piedāvājums šovasar gaidāms Latvijā? Vai mūzikas baudītājiem jārēķinās ar augstākām cenām? Un kurā Baltijas valstī šogad gaidāma aktīvākā koncertdzīve? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar koncertaģentūras "Positivus Music" vadītāju, festivāla "Positivus" rīkotāju Ģirtu Majoru un festivāla "Summer Sound" organizatoru Uldi Pabērzi.

Biedrība "Tiesiskums.lv" pērnā gada vidū izziņoja aicinājumu Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieteikties "prettiesiski iekasētās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atgūšanai", lēšot, ka viena mājsaimniecība vidēji varētu atgūt aptuveni 2000 eiro. Tomēr nu biedrība saskārusies ar šķēršļiem – pēc iepazīšanās ar Saeimas deputāta Jāņa Patmalnieka sniegto informāciju ģenerālprokuratūra pagājušajā nedēļā ierosinājusi pārbaudes lietu, lai izvērtētu biedrības darbības tiesiskumu un atbilstību Advokatūras likuma un Krimināllikuma normām. Savukārt biedrība solījusi vērsties ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izmeklēt paša Patmalnieka un citu valsts amatpersonu iespējamos noziegumus saistībā ar OIK ieviešanu, iekasēšanu un neatprasīšanu. Kādi pārkāpumi saskatīti "Tiesiskums.lv" pārstāvju rīcībā? Cik daudz iedzīvotāju atsaukušies biedrības aicinājumam? Kādēļ cīņa par OIK maksājumu atgūšanu sākta tagad un kāds ir biedrības tālākais rīcības plāns OIK atgūšanā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar biedrības "Tiesiskums.lv" pārstāvi, zvērinātu advokātu, tiesību zinātņu doktoru Arti Stucku un Saeimas deputātu Jāni Patmalnieku (JV).