Spried ar Delfi

Jau rīt Latvijā notiks 15. Saeimas vēlēšanas. Vēlētājiem šonedēļ ir iespēja savu balsi nodot arī glabāšanā – pirmajās četrās dienās to izdarījuši 7,44% balsstiesīgo. Taču vēlēšanu dienas priekšvakarā aktuāls ir jautājums – vai viss noritēs bez aizķeršanās? Pašvaldību vēlēšanas pērn aizēnoja tehniskas problēmas. Savukārt, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, uzmanības centrā nonāca arī jautājumi par vēlēšanās izmantoto IT sistēmu drošumu. Cik sagatavoti iespējamiem riskiem un krīzes situācijām ir vēlēšanu iecirkņi? Kādi ir biežākie jautājumi un neskaidrības, ar ko saskaras vēlētāji? Un kad varētu būt gaidāmi pirmie provizoriskie vēlēšanu rezultāti? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns un nacionālās informācijas aģentūras LETA žurnālists Oskars Rekšņa iztaujā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju Māri Zviedri.

Līdz 15. Saeimas vēlēšanām atlikušas vien pāris dienas. Jaunākie partiju reitingi rāda, ka priekšgalā joprojām ir "Apvienotais saraksts", taču atbalsts vairākām partijām mēneša laikā būtiski mainījies. Vienlaikus vēlēšanu kampaņas izskaņā netrūkst skaļu notikumu – no partiju biedru izslēgšanas līdz kandidātiem ar kriminālprocesiem. Turklāt priekšvēlēšanu debatēs izskanējuši arī pretrunīgi un uzmanību piesaistoši vēstījumi. Ko par vēlētāju noskaņojumu liecina jaunākās reitingu izmaiņas? Kādi vēstījumi un solījumi šīs kampaņas laikā bijuši zīmīgākie? Un vai atsevišķi skandāli un kandidātu reputācijas jautājumi var mainīt vēlētāju izvēli? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā politoloģi, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes programmu direktori Leldi Metlu-Rozentāli un politologu, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesoru Jāni Ikstenu.

Drošības situāciju Eiropā var ietekmēt ne vien Ukrainā karojošā Krievija, bet arī Irāna. Par to rosina domāt svētdien Lielbritānijā novērstais uzbrukums lidlaukam, kuru izmanto gan Lielbritānijas, gan ASV gaisa spēki. Iepriekš sabiedrību satraukuši arī citi notikumi – diversijas aktu vilnis Eiropā, kuri saistāmi ar Krieviju, kā arī runas par jauniem Krievijas uzbrukumu draudiem Eiropai. Tikmēr neviennozīmīgi uztvertas ziņas par divu Krievijas uzņēmēju izņemšanu no sankciju sarakstiem un labējās eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) panākumi Vācijā notikušajās reģionālajās vēlēšanās. Situāciju Eiropā šobrīd ietekmē arī augstās degvielas cenas, kuru kāpuma cēloņu vidū ir ģeopolitika. Par šīm un citām starptautiskajām aktuālitātēm raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova runā ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru un Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu un Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecāko pētnieku Armandu Astukeviču.

Vairāk nekā 80 gadus pēc Otrā pasaules kara noslēguma turpinās mēģinājumi atklāt līdz galam neizpētītas Latvijas vēstures lappuses. Viena no tām saistīta ar latviešu leģiona 15. divīzijas gaitām tagadējās Polijas teritorijā, kur divīzijas karavīri kara noslēgumā pavadīja aptuveni pusgadu. Par viņu gaitām šajā teritorijā saglabājies salīdzinoši maz informācijas, tāpēc šā gada augustā uz kādreizējo Rietumprūsijas teritoriju devās "Daugavas Vanagu" organizēta ekspertu komanda, kuras sastāvā bija arī "Delfi" autori. Ekspedīcijas laikā izdevies atrast jaunas liecības par latviešu karavīru gaitām, un šī pētījuma rezultātā tapusi rakstu sērija, kas lasāma portālā "Delfi". Tāpat tiek meklētas iespējamās latviešu leģionāru apbedījumu vietas un iespējas kritušo mirstīgās atliekas repatriēt uz Latviju. Ko ekspedīcija atklāja par latviešu leģionāru gaitām Polijā? Kāpēc par šo vēstures posmu ir svarīgi runāt arī mūsdienās? Un vai pēc vairāk nekā 80 gadiem iespējams atrast un repatriēt kritušo karavīru mirstīgās atliekas? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova iztaujā "Delfi" Analīzes un stāstniecības nodaļas žurnālistu un vēsturnieku Viesturu Radovicu un biedrības "Daugavas Vanagi" Centrālās valdes priekšsēdi Aivaru Sinku.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) organizētā protesta akcija "Diena bez reģionālā sabiedriskā transporta" 16. septembrī ietekmēja reģionālo autobusu satiksmi visā Latvijā. Asociācija norāda, ka akcija rīkota, lai pievērstu uzmanību kritiskajai situācijai nozarē un nepietiekamajam valsts finansējumam. Dienu pirms protesta valdība sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai piešķīra papildu 9,85 miljonus eiro, taču pārvadātāji šo finansējumu neuzskata par savu prasību risinājumu. Kā protesta akcija ietekmēja pasažierus un reģionālo satiksmi? Un vai papildu finansējums atrisinās pasažieru pārvadātāju problēmas? Par to 17. septembrī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā LPPA prezidentu Ivo Ošenieku, Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieku Kasparu Bērziņu un VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) valdes priekšsēdētāju Jāni Lapiņu.