Claim OwnershipSpried ar Delfi
Subscribed: 142Played: 3,812
Subscribe
© Copyright 2021 All rights reserved.
Description
No pirmdienas līdz ceturtdienai pusstundu ilgā raidījumā kopā ar dažādu nozaru speciālistiem, kā arī “Delfi” un citu mediju žurnālistiem aicinām skatītājus spriest par kādu aktuālu tematu – politiķu lēmumiem un to sekām, amatpersonu rīcību un tās motīviem, pārmaiņām sabiedrībā un tās virzītām iniciatīvām, pasaulē notiekošo un tā ietekmi uz Latviju, sasniegumiem un zaudējumiem sportā, kultūras personībām un procesiem.
788 Episodes
Reverse
Satversmes aizsardzības birojs 2025. gada darbības pārskatā atzinis, ka Krievijas radītie drošības riski Eiropā būtiski palielinās. Turklāt, lai gan Krievija Latvijai pašlaik nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā. Par kādiem Krievijas ilgtermiņa potenciālajiem plāniem ir runa un kādas pazīmes par tiem liecina? Vai sagaidāms, ka Krievijas īstenoto sabotāžas gadījumu skaits un dažādība pārskatāmā nākotnē vēl pieaugs? Vai un cik liela varētu būt naidīgu valstu interese par Latvijas Saeimas vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" "Delfi" žurnālists Andris Auzāns un "Delfi" Analīzes un stāstniecības nodaļas vadītājs Andris Kārkluvalks izjautā Satversmes aizsardzības biroja direktoru Egilu Zviedri.
Arī šajā gadā liela daļa Latvijas iedzīvotāju ļoti gaidījuši 1. martu, lai steigtu iesniegt gada ienākumu deklarāciju par pagājušo gadu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju jau līdz 2. marta rītam iesniegta jau aptuveni piektdaļa no vidēji visa gada laikā sniegtajām deklarācijām. Vai un kādas tehniskas aizķeršanās novērotas deklarāciju iesniegšanas pirmajās dienās? Kādas izmaiņas šogad jāņem vērā deklarāciju iesniedzējiem? Un kā vērtējama jaunās VID mobilās aplikācijas darbība? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori Janu Uzari un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu deklarāciju uzskaites daļas vadītāju Daci Ķirsi-Ķiršu.
Latvijā šogad tiek prognozēti paaugstināti palu un plūdu riski, turklāt pat teritorijās, kur iepriekš tie nav bijuši raksturīgi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests arī rēķinās, ka palu dēļ var nākties glābt un evakuēt cilvēkus. Kurās vietās Latvijā palu un plūdu riski ir lielākie? Ko vēl var paspēt izdarīt, lai sagatavotos sliktākajiem scenārijiem? Vai pašvaldības un institūcijas būs gatavas pretplūdu pasākumu īstenošanai? Kurš un par ko būs atbildīgs? Un kādiem laika apstākļiem turpmākajās nedēļās jābūt, lai sliktākais scenārijs tomēr nepiepildītos? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" 3. janvārī žurnālists Andris Auzāns runā ar klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni (ZZS) un Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītāju Andri Vīksnu.
Lai gan ārā vēl sniegs, koncertu un festivālu organizatoriem ir darba pilnas rokas, lai sagatavotu bagātīgu un mūzikas cienītājus uzrunājošu koncertu piedāvājumu vasarā. Izaicinājumus sagādā ne vien starptautiski pazīstamu mūziķu piesaiste, vietējās publikas pirktspēja un drošības pasākumu nodrošināšana, bet arī konkurence – turklāt ne vien ar kaimiņvalstu piedāvājumu, bet pat ar vietējo pašvaldību rīkotajiem bezmaksas pilsētas svētku koncertiem. Kādas izmaiņas šogad gaidāmas Latvijas mūzikas festivālos "Summer Sound" un "Positivus"? Cik bagātīgs festivālu un koncertu piedāvājums šovasar gaidāms Latvijā? Vai mūzikas baudītājiem jārēķinās ar augstākām cenām? Un kurā Baltijas valstī šogad gaidāma aktīvākā koncertdzīve? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar koncertaģentūras "Positivus Music" vadītāju, festivāla "Positivus" rīkotāju Ģirtu Majoru un festivāla "Summer Sound" organizatoru Uldi Pabērzi.
Biedrība "Tiesiskums.lv" pērnā gada vidū izziņoja aicinājumu Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieteikties "prettiesiski iekasētās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atgūšanai", lēšot, ka viena mājsaimniecība vidēji varētu atgūt aptuveni 2000 eiro. Tomēr nu biedrība saskārusies ar šķēršļiem – pēc iepazīšanās ar Saeimas deputāta Jāņa Patmalnieka sniegto informāciju ģenerālprokuratūra pagājušajā nedēļā ierosinājusi pārbaudes lietu, lai izvērtētu biedrības darbības tiesiskumu un atbilstību Advokatūras likuma un Krimināllikuma normām. Savukārt biedrība solījusi vērsties ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izmeklēt paša Patmalnieka un citu valsts amatpersonu iespējamos noziegumus saistībā ar OIK ieviešanu, iekasēšanu un neatprasīšanu. Kādi pārkāpumi saskatīti "Tiesiskums.lv" pārstāvju rīcībā? Cik daudz iedzīvotāju atsaukušies biedrības aicinājumam? Kādēļ cīņa par OIK maksājumu atgūšanu sākta tagad un kāds ir biedrības tālākais rīcības plāns OIK atgūšanā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar biedrības "Tiesiskums.lv" pārstāvi, zvērinātu advokātu, tiesību zinātņu doktoru Arti Stucku un Saeimas deputātu Jāni Patmalnieku (JV).
Igaunijā jau pirms vairākiem gadiem tika pieņemts lēmums atļaut iedzīvotājiem piekļūt saviem pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem. No šī gada šāda iespēja ir arī Lietuvā, un arī Latvijā ir aktualizēta diskusija par to. Vietnē manabalss.lv iesniegto iniciatīvu par iespējas brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu nodrošināšanu jau parakstījuši vairāk nekā 12 tūkstoši iedzīvotāju, kas nozīmē, ka to var iesniegt Saeimā. Tomēr ieceres kritiķi norāda, ka tas ļoti negatīvi ietekmētu nākotnes pensijas, kā arī radītu slogu valstij. Kāda ir bijusi kaimiņvalstu pieredze, ļaujot iedzīvotājiem izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumus? Kā 2. pensiju līmeņa uzkrājuma izņemšana ietekmētu Latvijas iedzīvotāju nākotnes pensijas? Kā šis pasākums ietekmētu Latvijas ekonomiku īstermiņā un ilgtermiņā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Kristu Berganu-Berģi un manabalss.lv iesniegtās iniciatīvas autoru Ģirtu Bumbēru.
Ir pagājuši tieši četri gadi, kopš 2022. gada 24. februārī Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Upuru un cietušo skaits mērāms simtos tūkstošu, vairākiem miljoniem nācies doties bēgļu gaitās, iznīcināta infrastruktūra, sagrautas pilsētas, kā arī zaudētas teritorijas. Tomēr Ukraina padoties negrasās! Kāda ir situācija kara plosītajā valstī? Vai un kā mainījies tās atbalstītāju loks? Cik sasniedzams mērķis ir jau šogad panākt mieru vai vismaz uguns pārtraukšanu? Kāda palīdzība ukraiņiem šobrīd ir visvairāk nepieciešama? Un vai ukraiņi būtu gatavi atteikties no daļas teritoriju, lai izbeigtu karu? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas vēstnieku Ukrainā Andreju Pildegoviču.
Paužot bažas par pārāk īso laiku, lai sagatavotos izmaiņām, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs janvāra beigās atgrieza Saeimā otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Izglītības likumā, kas paredz būtiski ierobežot tālmācības pieejamību pamatizglītības pirmajā posmā – 1. līdz 6. klases skolēniem. Reaģējot uz šīm bažām, Saeima aizvadītajā nedēļā lēma izmaiņas tālmācībā ieviest gadu vēlāk – no 2027./2028. mācību gada. Kādas pārmaiņas sagaida skolēnus, kuri izvēlējušies tālmācību? Ar kādām izmaiņām jārēķinās pedagogiem? Vai daļu tālmācības izglītības iestāžu varētu nākties slēgt tuvāko gadu laikā? Vai un kādi ieguvumi būs no šī Saeimas lēmuma? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktoru Rūdolfu Kalvānu, Eiropas Tālmācības vidusskolas direktori Darju Voitjuku un Brocēnu vidusskolas direktores vietnieci izglītības jomā tālmācībā Aneti Miltu.
Tā kā Rēzeknes dome 13. februārī neatbalstīja Kultūras ministrijas (KM) priekšlikumu par valsts līdzdalību SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" (Latgales vēstniecība "Gors") pamatkapitālā, šonedēļ ministrija nākusi klajā ar jaunu piedāvājumu. "Gora" pārvaldībai likumprojektā rosināts paredzēt jaunas juridiskās personas – nodibinājuma – izveidi, kurā paredzēts iesaistīt gan Rēzeknes pašvaldību un SIA "Austrumlatvijas koncertzāli" gan KM, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un KM kapitālsabiedrību – koncertorganizāciju VSIA "Latvijas Koncerti". Kāpēc izvēlēts šāds risinājums? Kāds līdz šim bijis dialogs ar pašvaldību? Kā vērtējamas ziņas par "Gora" aizvadītā gada finanšu rādītājiem un Rēzeknes domes paustās šaubas par to patiesumu? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Kultūras ministrijas valsts sekretāri Daci Vilsoni un "Delfi" Kultūras nodaļas redaktori Noru Riekstu-Ķeņģi.
Eiropas Savienības (ES) militārās mobilitātes pakete paredz līdz 2027. gadam izveidot ES mēroga militārās mobilitātes zonu. Savukārt Baltijas valstu aizsardzības ministri janvāra beigās parakstījuši nodoma vēstuli par Militārās mobilitātes zonas izveidi starp Baltijas valstīm. Ko paredz ES militārās mobilitātes pakete? Kādi praktiskie darbi militārās mobilitātes jomā Eiropā paveicami? Kā militāro mobilitāti iecerēts uzlabot Baltijā? Un uz kādām ES investīcijām šajā jomā var cerēt Latvija? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas prezidija locekli Robertu Zīli (NA) un Nacionālo bruņoto spēku Pārvietošanas koordinācijas centra komandieri pulkvežleitnantu Lauri Bļodonu.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau trešdien, 18. februārī, turpinās vērtēt grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas esošajā iepirkumu sistēmā. Tomēr, lai gan Finanšu ministrija ir vēstījusi, ka šīs publisko iepirkumu sistēmas pārveides centrā ir caurspīdīgums, izsekojamība un sabiedrības uzticības stiprināšana, vairākas iestādes un organizācijas plānotās izmaiņas ir kritizējušas. Tostarp tiek paustas bažas, ka samazināsies gan atklātība, gan konkurence iepirkumos. Kādi ir esošās iepirkumu sistēmas trūkumi? Vai ir pamats bažām, ka reforma būtiski samazinās konkurenci iepirkumos? Un kurš būs ieguvējs no šīs reformas? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju Arti Lapiņu un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Publisko iepirkumu komitejas vadītāju, Pakalpojumu padomes locekli Katrīni Pļaviņu-Miku.
Neizpratni un nosodījumu visā pasaulē izpelnījies Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmums no Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskajām spēlēm diskvalificēt Ukrainas skeletonistu Vladislavu Heraskeviču, jo sportists uz savas ķiveres bija attēlojis Krievijas nogalinātos ukraiņu sportistus. Šo lēmumu nopēluši arī Latvijas sportisti un amatpersonas. Cik pamatots tas bijis? Vai SOK vienlīdz stingri uzrauga visus sportistus vai izdabā lielvarām? Kā šis lēmums rezonējis starptautiskajā un vietējā sporta saimē? Vai tas ir kārtējais priekšvēstnesis vēl plašākai agresorvalstu sportistu atgriešanai starptautiskajās sacensībās? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas skeletona pamatlicēju un bijušo Siguldas trases direktoru Daini Dukuru un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru Dāvi Mārtiņu Daugavieti (JV).
Teju 13 gadus pēc tam, kad Saeima galīgajā lasījumā tomēr neatbalstīja medību ar loku atļaušanu Latvijā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā atkal iesniegts rosinājums grozīt Medību likumu, lai Latvijā medībās varētu izmantot arī lokus. Kādēļ iesniedzēju ieskatā medības ar loku būtu jāatļauj? Kāpēc šāda vēstule Saeimas komisijā iesniegta tieši tagad? Kādi ir argumenti pret loku izmantošanu medībās? Un kāpēc šo ieceri Saeima jau reiz noraidīja? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Loku mednieku asociācijas valdes locekli Jāni Kļaviņu un biedrības "Kristīnes Čilveres dzīvnieku draugu biedrība" valdes priekšsēdētāju Solvitu Vību.
Lai gan līdz oktobrī paredzētajām Saeimas vēlēšanām vēl ilgs laiks, aizvadītās nedēļas Latvijas iekšpolitikā jau bijušas notikumiem bagātas – Rēzeknes mēra atstādināšana, Ogres novada mēra atkāpšanās no amata, runas par zemkopības ministra vai pat visas valdības demisiju saistībā ar skandālu par atbalstu kokrūpniekiem, iespējamā partijas "Stabilitātei!" slēgšana, režisora Alvja Hermaņa atgriešanās Saeimas vēlēšanu maratonā u.c. Kādi vēl pavērsieni vietējā politikā varētu būt gaidāmi līdz Saeimas vēlēšanām? Vai koalīcija noturēsies līdz oktobrim? Vai notikumi atsevišķās pašvaldībās ietekmēs vēlēšanu rezultātus? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes programmu direktori, politoloģi Leldi Metlu-Rozentāli un biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" direktores vietnieci Agniju Biruli.
Audzēkņu skaita krituma dēļ Rīgā plānots slēgt un apvienot vairākas pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādes, jo atsevišķās vietās iestāžu piepildījums jau šobrīd ir tikai 50% līdz 60% no to kapacitātes. Tomēr līdz ar ziņām, kuras iestādes šī reforma varētu skart, vairāku izglītības iestāžu audzēkņu vecāki ir cēluši trauksmi un jau savākti vairāki tūkstoši parakstu pret četru pirmsskolas izglītības iestāžu slēgšanu. Kā izvēlētas iestādes, kuras reogranizēt? Vai vecāku iebildumi tiks ņemti vērā? Un kā reforma ietekmēs pedagogus? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora pienākumu izpildītāju Ivaru Balamovski, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Ingu Vanagu un pirmsskolas izglītības iestādes "Zilbīte" audzēkņu vecāku pārstāvi Vitāliju Anisovu.
Publiskotajos Epstīna failos atklātā informācija skaļi rezonējusi arī Latvijā, liekot kārtējo reizi atcerēties, ka cilvēku tirdzniecība ir aktuāls noziedzības veids arī mūsdienās. Kādas ir cilvēku tirdzniecības tendences Latvijā un Eiropā? Kāds ir atklāto gadījumu skaits un kādas ir aplēses par patiesajiem problēmas apmēriem? Vai Latvija ir vieta, kur upurus vervē izmantošanai citās valstīs? Un vai Epstīna faili atklāj iepriekš nezināmas tendences par cilvēku tirdzniecību? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Iekšlietu ministrijas nacionālo koordinatori cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos Agnesi Zīli un biedrības "Patvērums "Drošā māja"" cilvēku tirdzniecības novēršanas eksperti, juristi Gitu Miruškinu.
Šajā nedēļā satricinātas divu lielu Latvijas pašvaldību domes. Ilggadējais Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) 3. februārī paziņoja par atkāpšanos no amata, savukārt Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"/LPV) nav saņēmis speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Ja Ogres novads jau ticis pie jauna domes priekšsēdētāja, tad Rēzeknes mērs sociālajos tīklos paziņojis, ka "nekur neaizeju", lai gan viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) ir pieprasījis Bartaševiču atkāpties no amata. Kā ministrija rīkosies, ja Rēzeknes mērs pats neatkāpsies? Kādas ir ministrijas iespējas uzraudzīt un ietekmēt pašvaldību darbu? Vai ir bažas par turpmāku atsevišķu pašvaldību vadīšanu no "aizkulisēm" un kā to novērst? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" 6. februārī žurnālists Andris Auzāns runā ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru un domnīcas "Providus" vadošo pētnieci labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līgu Stafecku.
Reģionālā sabiedriskā transporta pasažieru pārvadātāji nav atkāpušies no ieceres šogad rīkot plašāku protesta akciju nekā pagājušajā gadā, apsver vēršanos tiesā, kā arī aicinājuši no amata atsaukt satiksmes ministru. Tikmēr VSIA "Autotransporta direkcija" ir vēstījusi, ka nozare šobrīd izdara ļoti lielu spiedienu uz direkciju un politikas veidotājiem, bet Satiksmes ministrija ir informējusi, ka, redzot problēmas sabiedriskā transporta politikas īstenošanā, ir mainīta gan sabiedriskā transporta pārvaldības struktūru pašā ministrijā, gan sākta pastiprināta kontrole pār pašas "Autotransporta direkcijas" darbību. Kā tiks risinātas samilzušās nozares problēmas? Vai pārvadātāju prasības un pārmetumi ir pamatoti? Kas notiek ar komercreisu attīstības stratēģijas izstrādi? Un vai sabiedriskā transporta maršrutu tīkls tiks saglabāts? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" 5. februārī žurnālists Andris Auzāns runā ar satiksmes ministru Ati Švinku un VSIA "Autotransporta direkcija" valdes priekšsēdētāju Jāni Lapiņu.
Jau pēc dažām dienām, 6. februārī, Itālijā svinīgi tiks atklātas Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskās spēles. Tajās Latviju pārstāvēs kopumā 68 sportisti, kas ir visu laiku lielākā mūsu valsts pārstāvniecība ziemas olimpiskajās spēlēs. Kā noritējusi Latvijas delegācijas gatavošanās gaidāmajām sacensībām? Cik labi ar spēļu organizēšanu sekmējies to rīkotājiem? Vai sportistiem un līdzjutējiem jārēķinās ar kādām neērtībām? Un vai olimpisko spēļu galvenā hokeja arēna būs pilnībā pabeigta līdz turnīra sākumam? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidentu Raimondu Lazdiņu un sporta komentētāju Anatoliju Kreipānu.
ASV Tieslietu ministrija pēc pamatīgas iekavēšanās aizvadītajā nedēļas nogalē publicēja lielu apjomu līdz šim slepeno tā saukto Epstīna failu. Šie faili satur gan e-pasta sarakstes, gan fotogrāfijas, gan izmeklēšanas materiālus, kas saistīti ar nelaiķi seksuālo noziedznieku Džefriju Epstīnu, un, kā izrādās, tajos figurē arī Latvijas vārds. Par to, kādus secinājumus no publiskotās informācijas varam izdarīt, cik tā ir uzticama, un kādi pārsteigumi vēl gaidāmi nākotnē, Andris Auzāns raidījumā "Spried ar Delfi" runā ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieku Ilmāru Poikānu (pazīstams arī kā Neo) un režisori, aktīvisti Alisi Zariņu.
Comments
Download from Google Play
Download from App Store
United States