Claim OwnershipSpried ar Delfi
Subscribed: 136Played: 3,759
Subscribe
© Copyright 2021 All rights reserved.
Description
No pirmdienas līdz ceturtdienai pusstundu ilgā raidījumā kopā ar dažādu nozaru speciālistiem, kā arī “Delfi” un citu mediju žurnālistiem aicinām skatītājus spriest par kādu aktuālu tematu – politiķu lēmumiem un to sekām, amatpersonu rīcību un tās motīviem, pārmaiņām sabiedrībā un tās virzītām iniciatīvām, pasaulē notiekošo un tā ietekmi uz Latviju, sasniegumiem un zaudējumiem sportā, kultūras personībām un procesiem.
776 Episodes
Reverse
Teju 13 gadus pēc tam, kad Saeima galīgajā lasījumā tomēr neatbalstīja medību ar loku atļaušanu Latvijā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā atkal iesniegts rosinājums grozīt Medību likumu, lai Latvijā medībās varētu izmantot arī lokus. Kādēļ iesniedzēju ieskatā medības ar loku būtu jāatļauj? Kāpēc šāda vēstule Saeimas komisijā iesniegta tieši tagad? Kādi ir argumenti pret loku izmantošanu medībās? Un kāpēc šo ieceri Saeima jau reiz noraidīja? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Loku mednieku asociācijas valdes locekli Jāni Kļaviņu un biedrības "Kristīnes Čilveres dzīvnieku draugu biedrība" valdes priekšsēdētāju Solvitu Vību.
Lai gan līdz oktobrī paredzētajām Saeimas vēlēšanām vēl ilgs laiks, aizvadītās nedēļas Latvijas iekšpolitikā jau bijušas notikumiem bagātas – Rēzeknes mēra atstādināšana, Ogres novada mēra atkāpšanās no amata, runas par zemkopības ministra vai pat visas valdības demisiju saistībā ar skandālu par atbalstu kokrūpniekiem, iespējamā partijas "Stabilitātei!" slēgšana, režisora Alvja Hermaņa atgriešanās Saeimas vēlēšanu maratonā u.c. Kādi vēl pavērsieni vietējā politikā varētu būt gaidāmi līdz Saeimas vēlēšanām? Vai koalīcija noturēsies līdz oktobrim? Vai notikumi atsevišķās pašvaldībās ietekmēs vēlēšanu rezultātus? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes programmu direktori, politoloģi Leldi Metlu-Rozentāli un biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" direktores vietnieci Agniju Biruli.
Audzēkņu skaita krituma dēļ Rīgā plānots slēgt un apvienot vairākas pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādes, jo atsevišķās vietās iestāžu piepildījums jau šobrīd ir tikai 50% līdz 60% no to kapacitātes. Tomēr līdz ar ziņām, kuras iestādes šī reforma varētu skart, vairāku izglītības iestāžu audzēkņu vecāki ir cēluši trauksmi un jau savākti vairāki tūkstoši parakstu pret četru pirmsskolas izglītības iestāžu slēgšanu. Kā izvēlētas iestādes, kuras reogranizēt? Vai vecāku iebildumi tiks ņemti vērā? Un kā reforma ietekmēs pedagogus? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora pienākumu izpildītāju Ivaru Balamovski, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Ingu Vanagu un pirmsskolas izglītības iestādes "Zilbīte" audzēkņu vecāku pārstāvi Vitāliju Anisovu.
Publiskotajos Epstīna failos atklātā informācija skaļi rezonējusi arī Latvijā, liekot kārtējo reizi atcerēties, ka cilvēku tirdzniecība ir aktuāls noziedzības veids arī mūsdienās. Kādas ir cilvēku tirdzniecības tendences Latvijā un Eiropā? Kāds ir atklāto gadījumu skaits un kādas ir aplēses par patiesajiem problēmas apmēriem? Vai Latvija ir vieta, kur upurus vervē izmantošanai citās valstīs? Un vai Epstīna faili atklāj iepriekš nezināmas tendences par cilvēku tirdzniecību? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Iekšlietu ministrijas nacionālo koordinatori cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos Agnesi Zīli un biedrības "Patvērums "Drošā māja"" cilvēku tirdzniecības novēršanas eksperti, juristi Gitu Miruškinu.
Šajā nedēļā satricinātas divu lielu Latvijas pašvaldību domes. Ilggadējais Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) 3. februārī paziņoja par atkāpšanos no amata, savukārt Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"/LPV) nav saņēmis speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Ja Ogres novads jau ticis pie jauna domes priekšsēdētāja, tad Rēzeknes mērs sociālajos tīklos paziņojis, ka "nekur neaizeju", lai gan viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) ir pieprasījis Bartaševiču atkāpties no amata. Kā ministrija rīkosies, ja Rēzeknes mērs pats neatkāpsies? Kādas ir ministrijas iespējas uzraudzīt un ietekmēt pašvaldību darbu? Vai ir bažas par turpmāku atsevišķu pašvaldību vadīšanu no "aizkulisēm" un kā to novērst? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" 6. februārī žurnālists Andris Auzāns runā ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru un domnīcas "Providus" vadošo pētnieci labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līgu Stafecku.
Reģionālā sabiedriskā transporta pasažieru pārvadātāji nav atkāpušies no ieceres šogad rīkot plašāku protesta akciju nekā pagājušajā gadā, apsver vēršanos tiesā, kā arī aicinājuši no amata atsaukt satiksmes ministru. Tikmēr VSIA "Autotransporta direkcija" ir vēstījusi, ka nozare šobrīd izdara ļoti lielu spiedienu uz direkciju un politikas veidotājiem, bet Satiksmes ministrija ir informējusi, ka, redzot problēmas sabiedriskā transporta politikas īstenošanā, ir mainīta gan sabiedriskā transporta pārvaldības struktūru pašā ministrijā, gan sākta pastiprināta kontrole pār pašas "Autotransporta direkcijas" darbību. Kā tiks risinātas samilzušās nozares problēmas? Vai pārvadātāju prasības un pārmetumi ir pamatoti? Kas notiek ar komercreisu attīstības stratēģijas izstrādi? Un vai sabiedriskā transporta maršrutu tīkls tiks saglabāts? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" 5. februārī žurnālists Andris Auzāns runā ar satiksmes ministru Ati Švinku un VSIA "Autotransporta direkcija" valdes priekšsēdētāju Jāni Lapiņu.
Jau pēc dažām dienām, 6. februārī, Itālijā svinīgi tiks atklātas Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskās spēles. Tajās Latviju pārstāvēs kopumā 68 sportisti, kas ir visu laiku lielākā mūsu valsts pārstāvniecība ziemas olimpiskajās spēlēs. Kā noritējusi Latvijas delegācijas gatavošanās gaidāmajām sacensībām? Cik labi ar spēļu organizēšanu sekmējies to rīkotājiem? Vai sportistiem un līdzjutējiem jārēķinās ar kādām neērtībām? Un vai olimpisko spēļu galvenā hokeja arēna būs pilnībā pabeigta līdz turnīra sākumam? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidentu Raimondu Lazdiņu un sporta komentētāju Anatoliju Kreipānu.
ASV Tieslietu ministrija pēc pamatīgas iekavēšanās aizvadītajā nedēļas nogalē publicēja lielu apjomu līdz šim slepeno tā saukto Epstīna failu. Šie faili satur gan e-pasta sarakstes, gan fotogrāfijas, gan izmeklēšanas materiālus, kas saistīti ar nelaiķi seksuālo noziedznieku Džefriju Epstīnu, un, kā izrādās, tajos figurē arī Latvijas vārds. Par to, kādus secinājumus no publiskotās informācijas varam izdarīt, cik tā ir uzticama, un kādi pārsteigumi vēl gaidāmi nākotnē, Andris Auzāns raidījumā "Spried ar Delfi" runā ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieku Ilmāru Poikānu (pazīstams arī kā Neo) un režisori, aktīvisti Alisi Zariņu.
Klimata un enerģētikas ministrija jau ir atzinusi, ka Enerģētikas stratēģijā noteiktais mērķis 1200-1500 megavatu (MW) vēja elektroenerģijas jaudai 2030. gadā, visticamāk, ir nesasniedzams. Turklāt pēdējās nedēļās ir saasinājies konflikts vēja parku jautājumā starp Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, kā dēļ LPS dome prasījusi divu nedēļu laikā sarīkot tikšanos ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), lai atrisinātu domstarpības par pašvaldību teritoriju plānojumiem. Kāda ir vēja enerģijas loma klimata mērķu stiprināšanā, valsts drošībā un arī novadu attīstībā? Kāpēc vēja parku attīstībā atpaliekam no kaimiņvalstīm? Un kā atrisināt pašvaldību un valsts institūciju domstarpības vēja parku jautājumos? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Gintu Kaminski un Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes locekli Ingu Āboliņu. Raidījums tapis ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) atbalstu, AS “Delfi” īstenotā projekta “Zaļā patiesība” ietvaros.
Janvāris vēl nav beidzies, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka daļa iedzīvotāju apkures vai elektrības rēķinus gaida ar lielām bažām. Arī apkures granulu pieejamības un straujā cenu kāpuma problēmas nav atrisinājušās. Lai gan valdības vadītāja ir paudusi, ka krīzes enerģētikā nav, tiek gaidīti ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) piedāvātie risinājumi pieaugošajām izmaksām par siltumu. Cik lieli būs janvāra siltumenerģijas rēķini? Kā varētu palīdzēt iedzīvotājiem tos segt? Vai uz palīdzību var cerēt tikai centrālapkures lietotāji vai arī citu apkures sistēmu lietotāji? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētāju Kalvi Kalniņu un ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru Jurģi Miezaini (ZZS).
1,5 miljardu eiro ieņēmumi un 1,7 miljardu eiro lieli tēriņi – šādu 2026. gada galvaspilsētas budžetu aizvadītajā nedēļā pēc vairāk nekā 10 stundu diskusijām pieņēma Rīgas dome. Tāpat nolemts iesaldēt algas vēlētajām domes amatpersonām. Kādas ieceres šā gada budžetā palikušas "aiz borta"? Kam opozīcijas ieskatā Rīgai nevajadzētu tērēt naudu? Vai pašvaldība plāno iedzīvotājiem kaut kā palīdzēt tikt galā ar lielajiem apkures rēķiniem? Un vai tiešām tiks reformēti vai pat slēgti desmitiem pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" 29. janvārī žurnālists Andris Auzāns runāja ar Rīgas domes priekšsēdētāju Viesturu Kleinbergu ("Progresīvie") un Rīgas domes deputātu Aināru Šleseru ("Latvija pirmajā vietā").
Vēl pagājušā gada vasarā tika izziņots vērienīgs koncerts Mežaparka lielajā estrādē – "Raimonda Paula dziesmu svētki "Manai dzimtenei"", kurā iecerēta vairāk nekā 13 000 dziedātāju dalība. Tomēr pēc Maestro paustās kritikas par viņa vārda nesaskaņotu izmantošanu reklāmas nolūkos ir notikusi pasākuma nosaukuma maiņa uz "Dziesmu svētki "Manai dzimtenei"", kā arī anulēta preču zīme. Tāpat vairāki pazīstami mūzikas profesionāļi atklātā vēstulē kritizējuši pasākuma rīkotājus. Kāpēc izvērtusies ažiotāža ap šo koncertu? Vai un kā mainījies pasākuma dalībnieku saraksts tās dēļ? Kādi risinājumi iespējami šai situācijai? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" 28. janvārī žurnālists Andris Auzāns runāja ar projekta "Dziesmu svētki "Manai dzimtenei"" māksliniecisko vadītāju, komponistu Jāni Ķirsi un Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētāju Gunti Ērgli-Lāci.
Par pirmo valsti, kurā ar likumu aizliegts 16 gadus nesasniegušajiem izmantot sociālos medijus, pērnā gada nogalē kļuva Austrālija. Arī Eiropas Savienībā (ES) tiek aktīvi diskutēts par iespējām noteikt vecuma ierobežojumu piekļuvei sociālajiem tīkliem, bet atsevišķas valstis plāno tādus ieviest, negaidot vienotu ES rīcību šajā jautājumā. Kādi interneta lietošanas ierobežojumi bērniem ir spēkā jau šobrīd? Vai un kādēļ nepieciešams noteikt vecuma ierobežojumu sociālo tīklu lietošanai? Cik efektīvs būtu šāds aizliegums un cik viegli to būtu apiet? Un vai ar steigu jādomā arī par ierobežojumiem mākslīgā intelekta rīkiem? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" 26. janvārī žurnālists Andris Auzāns runāja ar Latvijas Drošāka interneta centra vadītāju (drossinternets.lv) Maiju Katkovsku un "Delfi" Sociālo tīklu nodaļas vadītāju Jāni Sildniku.
Ziema pārsteidza nesagatavotus – ar šādiem vārdiem šoreiz var raksturot situāciju nevis uz autoceļiem, bet apkures granulu tirdzniecībā. Šonedēļ gan medijus, gan sociālo tīklu platformas pāršalkušas ziņas, ka Latvijā izveidojies iztrūkums granulu tirgū, jo laicīgi nav veidoti produkcijas krājumi. Kādēļ šāda situācija ir izveidojusies? Kā un cik ātri to var atrisināt? Kāda situācija ir kaimiņvalstīs? Un kā granulu trūkums ietekmē šī produkta cenu? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Biomasas asociācijas "LATbio" valdes priekšsēdētāju Didzi Paleju un Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Irbi (ZZS).
Pēc gada sākumā notikušā gāzes sprādziena daudzdzīvokļu ēkā Torņkalnā aktualizēts jautājums, vai nebūtu nepieciešams ieviest obligātu mājokļa apdrošināšanu, lai vajadzības gadījumā ēkas ātrai atjaunošanai būtu nodrošināts finansiāls risinājums. Daži politiķi jau pauduši, ka šādu risinājumu neatbalsta, citi – ka ir vieta diskusijai un nepieciešami plašāki dati. Taču ko par to saka apdrošinātāji un īpašumu apsaimniekotāji? Kādi būtu ieguvumi no obligātas īpašuma apdrošināšanas un kādi būtu riski? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidentu Jāni Abāšinu un Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas "Mājoklis" Vidzemes nodaļas vadītāju Paulu Leiti-Berģi.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore kopš 2001. gada ir Māra Lāce, kura valsts galvenajā mākslas muzejā ir strādājusi jau kopš septiņdesmitajiem gadiem. Aizvadītajā nedēļā viņa paziņoja, ka noslēgs darba gaitas muzeja vadītājas amatā un dosies pensijā. "Delfi TV" raidījuma "Spried ar Delfi" speciālizlaidumā "Delfi" Kultūras nodaļas redaktore Nora Rieksta ar muzeja ilggadējo vadītāju sarunājas par paveikto muzejā un situāciju Latvijas kultūrainavā šobrīd.
Izšķiršanās laiks, līderības brīdis, sajūta, ka viss ir iespējams – šie ir tikai daži no vārdiem, ar kuriem cilvēki ir raksturojuši 1991. gada janvāra barikādes, kad tūkstošiem Latvijas neatkarības atbalstītāju nevardarbīgi aizstāvēja valsts brīvību pret militāriem uzbrukumiem un neatkarības pretiniekiem. Un tieši šā gada 20. janvārī visā valstī atzīmē 1991. gada barikāžu aizstāvju jau 35. atceres gadadienu. Kādas mācības no barikāžu laika esam ņēmuši vērā, bet kādas – palikušas vien vēstures grāmatās? Kā barikāžu aizstāvēšana saistāma ar Zemessardzes pirmsākumiem? Kā Krievijas karš Ukrainā liek mums raudzīties uz vēstures notikumiem, tostarp barikādēm? Vai šobrīd Latvijas tauta atsauktos un iesaistītos barikāžu veidošanā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar ģenerāli, bijušo Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri Raimondu Graubi un vēsturnieku, skolotāju Valdi Klišānu.
Janvāris starptautiski tiek atzīmēts kā dzemdes kakla vēža modrības mēnesis, un arī šogad kampaņā "Apsteidz dzemdes kakla vēzi!" sievietes Latvijā tiek mudinātas veikt valsts apmaksātu skrīningu un vakcināciju pret šo saslimšanu. Lai gan Pasaules Veselības organizācija izvirzījusi mērķi izskaust šo slimību līdz 2030. gadam, tomēr Latvijas dati nav iepriecinoši – saslimstība ar dzemdes kakla vēzi Latvijā ir aptuveni divas reizes augstāka nekā Eiropas Savienībā. Kādēļ dzemdes kakla vēža izplatība Latvijā ir lielāka nekā vidēji Eiropā? Kāda ir vakcinācijas aptvere pret cilvēka papilomas vīrusu? Un vai Latvijai izdosies izskaust saslimšanu ar dzemdes kakla vēzi jau tuvāko četru gadu laikā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vecāko epidemioloģi Lindu Krauzi un onkoloģi, ķīmijterapeiti, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāju Aiju Geriņu.
Ja darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, valsts budžeta finansētajās iestādēs šo darba dienu nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Citām iestādēm un uzņēmumiem to nebūtu obligāti ievērot, taču lielākoties arī pārējie seko pārcelto darba dienu kalendāram, lai gan ne reizi vien ir norādījuši, ka šī prakse nav produktīva un valstij kopumā rada zaudējumus. Cik lietderīgi ir pārcelt darba dienas un kā šī prakse ietekmē valsts ekonomiku? Vai pieaug tādu uzņēmumu skaits, kuri no darba dienu pārcelšanas atsakās? Kāda ir citu valstu pieredze? Un vai vajadzētu pārskatīt svētku dienu skaitu Latvijā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu un domnīcas "Latvijas stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts LaSER" (domnīca "LaSER") pētnieci Annemariju Apini.
Plašas diskusijas raisījis Augstākās tiesas skaidrojums, kādēļ tā dēvētā būvniecības karteļa lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā un atcelts spriedums, ar kuru bija noraidīti būvnieku pieteikumi par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu. Tostarp Ministru prezidente Evika Siliņa ir paziņojusi, ka Saeimai ir jāatgriežas pie karteļu jautājuma risināšanas. Vai spēkā esošie normatīvie akti ierobežo iespējas atklāt smagus konkurences pārkāpumus? Kas tajos jāmaina? Vai pašreizējie sodi par dalību kartelī ir pietiekami vai tomēr jānosaka kriminālatbildība? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un Saeimas deputātu, Saeimas Juridiskās komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu (JV).
Comments
Download from Google Play
Download from App Store
United States