DiscoverSpried ar Delfi
Spried ar Delfi
Claim Ownership

Spried ar Delfi

Author: Delfi.lv

Subscribed: 133Played: 3,704
Share

Description

No pirmdienas līdz ceturtdienai pusstundu ilgā raidījumā kopā ar dažādu nozaru speciālistiem, kā arī “Delfi” un citu mediju žurnālistiem aicinām skatītājus spriest par kādu aktuālu tematu – politiķu lēmumiem un to sekām, amatpersonu rīcību un tās motīviem, pārmaiņām sabiedrībā un tās virzītām iniciatīvām, pasaulē notiekošo un tā ietekmi uz Latviju, sasniegumiem un zaudējumiem sportā, kultūras personībām un procesiem.
761 Episodes
Reverse
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore kopš 2001. gada ir Māra Lāce, kura valsts galvenajā mākslas muzejā ir strādājusi jau kopš septiņdesmitajiem gadiem. Aizvadītajā nedēļā viņa paziņoja, ka noslēgs darba gaitas muzeja vadītājas amatā un dosies pensijā. "Delfi TV" raidījuma "Spried ar Delfi" speciālizlaidumā "Delfi" Kultūras nodaļas redaktore Nora Rieksta ar muzeja ilggadējo vadītāju sarunājas par paveikto muzejā un situāciju Latvijas kultūrainavā šobrīd.
Izšķiršanās laiks, līderības brīdis, sajūta, ka viss ir iespējams – šie ir tikai daži no vārdiem, ar kuriem cilvēki ir raksturojuši 1991. gada janvāra barikādes, kad tūkstošiem Latvijas neatkarības atbalstītāju nevardarbīgi aizstāvēja valsts brīvību pret militāriem uzbrukumiem un neatkarības pretiniekiem. Un tieši šā gada 20. janvārī visā valstī atzīmē 1991. gada barikāžu aizstāvju jau 35. atceres gadadienu. Kādas mācības no barikāžu laika esam ņēmuši vērā, bet kādas – palikušas vien vēstures grāmatās? Kā barikāžu aizstāvēšana saistāma ar Zemessardzes pirmsākumiem? Kā Krievijas karš Ukrainā liek mums raudzīties uz vēstures notikumiem, tostarp barikādēm? Vai šobrīd Latvijas tauta atsauktos un iesaistītos barikāžu veidošanā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar ģenerāli, bijušo Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri Raimondu Graubi un vēsturnieku, skolotāju Valdi Klišānu.
Janvāris starptautiski tiek atzīmēts kā dzemdes kakla vēža modrības mēnesis, un arī šogad kampaņā "Apsteidz dzemdes kakla vēzi!" sievietes Latvijā tiek mudinātas veikt valsts apmaksātu skrīningu un vakcināciju pret šo saslimšanu. Lai gan Pasaules Veselības organizācija izvirzījusi mērķi izskaust šo slimību līdz 2030. gadam, tomēr Latvijas dati nav iepriecinoši – saslimstība ar dzemdes kakla vēzi Latvijā ir aptuveni divas reizes augstāka nekā Eiropas Savienībā. Kādēļ dzemdes kakla vēža izplatība Latvijā ir lielāka nekā vidēji Eiropā? Kāda ir vakcinācijas aptvere pret cilvēka papilomas vīrusu? Un vai Latvijai izdosies izskaust saslimšanu ar dzemdes kakla vēzi jau tuvāko četru gadu laikā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vecāko epidemioloģi Lindu Krauzi un onkoloģi, ķīmijterapeiti, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāju Aiju Geriņu.
Ja darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, valsts budžeta finansētajās iestādēs šo darba dienu nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Citām iestādēm un uzņēmumiem to nebūtu obligāti ievērot, taču lielākoties arī pārējie seko pārcelto darba dienu kalendāram, lai gan ne reizi vien ir norādījuši, ka šī prakse nav produktīva un valstij kopumā rada zaudējumus. Cik lietderīgi ir pārcelt darba dienas un kā šī prakse ietekmē valsts ekonomiku? Vai pieaug tādu uzņēmumu skaits, kuri no darba dienu pārcelšanas atsakās? Kāda ir citu valstu pieredze? Un vai vajadzētu pārskatīt svētku dienu skaitu Latvijā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu un domnīcas "Latvijas stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts LaSER" (domnīca "LaSER") pētnieci Annemariju Apini.
Plašas diskusijas raisījis Augstākās tiesas skaidrojums, kādēļ tā dēvētā būvniecības karteļa lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā un atcelts spriedums, ar kuru bija noraidīti būvnieku pieteikumi par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu. Tostarp Ministru prezidente Evika Siliņa ir paziņojusi, ka Saeimai ir jāatgriežas pie karteļu jautājuma risināšanas. Vai spēkā esošie normatīvie akti ierobežo iespējas atklāt smagus konkurences pārkāpumus? Kas tajos jāmaina? Vai pašreizējie sodi par dalību kartelī ir pietiekami vai tomēr jānosaka kriminālatbildība? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un Saeimas deputātu, Saeimas Juridiskās komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu (JV).
Nenotikuši ceļojumi, neatmaksāta nauda, neatbilstošas vai nepiegādātas preces – šie ir daži no iemesliem, kādēļ vairāki uzņēmumi nonākuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra "Melnajā sarakstā". Vai pietiek ar viena patērētāja pretenzijām, lai uzņēmums nokļūtu šajā sarakstā? Kāda ir uzņēmumu reakcija uz iekļūšanu tajā un vai tie cenšas "laboties"? Kuru nozaru komersantu "Melnajā sarakstā" ir visvairāk? Un vai sistēma, lai vērstos pret negodprātīgiem komersantiem, Latvijā ir patērētājiem ērta un saprotama? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktores vietnieci Intu Bēranti-Sukaruku un Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas valdes locekli Andreju Vanagu.
ASV pretrunīgi vērtētā operācija, nolaupot Venecuēlas prezidentu, un teritoriālās pretenzijas uz Grenlandi, kas šobrīd ir daļēji autonoma Dānijas teritorija, raisījusi satraukumu gan ASV sabiedroto, gan pretinieku vidū – šie notikumi papildinājuši dažādiem konfliktiem piesātināto globālo dienaskārtību, liekot uzdot jautājumus par starptautisko tiesību ievērošanu. Par to bažas paudusi arī Latvija, kas janvārī pirmo reizi kļuvusi par ANO Drošības Padomes nepastāvīgo locekli. Kā šā brīža svarīgākie notikumi pasaulē ietekmē Latviju un kādas ir mūsu valsts iespējas ietekmēt savu likteni laikā, kad globālajā arēnā neprognozējami pavērsieni kļuvuši par ikdienu? Par to diskutē "Spried ar Delfi" speciālizlaidumā ar žurnālistu Ansi Īvānu. Raidījumā piedalās starptautisko tiesību eksperts, Latvijas Universitātes lektors Māris Lejnieks, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis Sandis Šrāders un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Elīna Vrobļevska, kā arī attālināti no Ņujorkas sarunā piedalīsies Latvijas vēstniece un pastāvīgā pārstāve ANO Sanita Pavļuta-Deslandes.
Aizvadītā gada decembra sākumā Saeima pieņēma grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredzēja autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjetes palielināšanu. Tomēr pēc vairāku nozaru un iedzīvotāju paustā sašutuma un pat protesta akcijas pie Ministru kabineta Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs lēma neizsludināt šo likumu un atgrieza to Saeimā otrreizējai caurlūkošanai. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija darbu pie tā sāks jau 14. janvārī. Kas likumā noteikti ir jāmaina? Kāpēc iepriekš sniegtie priekšlikumi nav ņemti vērā? Kāpēc likumprojekta izstrādātāji nav izvērtējuši grozījumu ietekmi? Un kādas izmaiņas likumā valsts nevar atļauties veikt? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Ģirtu Dubkēviču ("Progresīvie") un Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektoru Artūru Bukontu.
Jau gandrīz četri gadi pagājuši, kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, un pagaidām, šķiet, nav pazīmju, ka Krievija ir gatava miera sarunām un kadaradarbības pārtraukšanai. Kā aizvadītā gada laikā mainījusies situācija frontē? Kādas ir prognozes par kara gaitu turpmākajos mēnešos? Vai Krievija biežāk izmantos ballistiskās hiperskaņas raķetes "Orešņik"? Un vai ir naivi cerēt, ka šogad karš Ukrainā varētu beigties? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes štāba virsnieku, majoru Jāni Slaidiņu un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieku, vēsturnieku Valdi Kuzminu.
Aizvadītajās nedēļās uzjundījušas asas diskusijas par to, kāda būs SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" jeb Latgales vēstniecības "Gors" nākotne. Pērnā gada nogalē Rēzeknes dome informēja, ka "Gorā" veikts audits un tiek izskatīti vairāki scenāriji koncertzāles pārvaldības formas maiņai, kā arī no darba tika atbrīvota ilggadējā koncertzāles vadītāja Diāna Zirniņa. Savukārt vairākas valsts pārvaldes institūcijas ir paudušas bažas un kritiku par notiekošo, tāpat izskan runas par to, ka "Gors" jāpārņem valstij. Kāpēc veikts koncertzāles audits? Kāds pārvaldības modelis tai būtu piemērotākais? Un vai valsts vispār var atļauties to pārņemt? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar kultūras ministri Agnesi Lāci ("Progresīvie") un Rēzeknes domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču ("Kopā Latvijai"/LPV).
Amerikas Savienotās Valstis (ASV) 3. janvārī veica gaisa triecienus Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā un izveda no valsts Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro un viņa sievu Siliju Floresu. Drīz pēc tam ASV prezidents Donalds Tramps arī draudējis veikt līdzīgas operācijas Kolumbijā un Kubā, kā arī atkal paudis vēlmi pārņemt Grenlandi savā kontrolē. Kā vērtējamas ASV darbības Venecuēlā un kāpēc šī operācija veikta tieši tagad? Kā notikušo vērtē aizturētā Maduro sabiedrotie? Un vai ASV īstenos arī draudus veikt līdzīgas operācijas citās valstīs, kā arī pārņemt savā kontrolē Grenlandi? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieci, Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāju Unu Aleksandru Bērziņu-Čerenkovu un Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu.
Aizvadītais gads bijis spraigiem notikumiem bagāts – kamēr Rīgā notika sīva cīņa par Rātsnama atslēgām, līksmojām par "Straumes" panākumiem un dedzīgi strīdējāmies par Stambulas konvenciju, ārpolitikā ASV prezidenta Donalda Trampa politika nesusi lielu nenoteiktību. 2026. gads Latvijā būs Saeimas vēlēšanu gads. Kādas problēmas risināsim un kādi galvenie faktori noteiks politiķu dienaskārtību un ietekmēs vēlēšanu iznākumu? Par to raidījuma "Spried ar Delfi" speciālizlaidumā žurnālists Andris Auzāns sarunājas ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatori Sanitu Osipovu, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu un Latvijas Universitātes rektoru, ekonomistu Gundaru Bērziņu.
Bojā gājuši divi cilvēki, vēl divi cietuši, sagruvis ēkas jumts, ceturtais un piektais stāvs, kā arī desmitiem cilvēku zaudējuši mājokli – tādas ir sekas aizvadītajā nedēļā notikušajam gāzes sprādzienam daudzdzīvokļu mājā Torņakalnā. Kā pašvaldība palīdzēs sprādzienā cietušās mājas iedzīvotājiem, kuri vairs nevar atgriezties savās mājās? Kādas ir Rīgas domes iespējas iesaistīties ēkas atjaunošanā? Kādā stāvoklī ir gāzes infrastruktūra privātmājās un dzīvokļos Latvijā? Un kādas ir AS "Gaso" darbinieku pilnvaras kritiskos gadījumos, lai varētu novērst potenciālu traģēdiju? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Rīgas domes priekšsēdētāju Viesturu Kleinbergu ("Progresīvie") un AS "Gaso" valdes priekšsēdētāju Ilzi Pētersoni-Godmani.
Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš apmeklētājus šogad priecē nu jau 25. reizi. Turklāt šogad saņemta īpaša atzinība – Rīga izcīnījusi 3. vietu Eiropas labāko Ziemassvētku tirdziņu topā. Kāds bijis ceļš līdz šim panākumam? Vai Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš šobrīd ir veiksmīgākais tūristu magnēts? Cik aktīvi šajā ziemā Rīgu apmeklē ārvalstu tūristi? Un kas paveikts Rīgas kā Ziemassvētku tūrisma galamērķa popularizēšanā? Par šiem un citiem tematiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņa vadītāju Annu Blauu un Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktoru Fredi Bikovu.
Laikā, kad iegādājamies Ziemassvētku dāvanas un sarūpējam visu vajadzīgo svētku mielastam, īpaši pievēršam uzmanību cenām un tam, ko varam vai nevaram atļauties pirkt. Kā aizvadāmā gada norises pasaulē un Latvijā ietekmējušas cenu izmaiņas? Vai ir bijusi ietekme centieniem mazināt pārtikas cenas? Ko cenu izmaiņas vēsta par mūsu ekonomikas situāciju? Un kas šajā jomā sagaidāms nākamajā gadā? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāju Ingūnu Gulbi un "SEB bankas" ekonomistu Daini Gašpuiti.
Vēl decembra sākumā izskanēja, ka tiešsaistes krāpšanās šī gada 11 mēnešos no cilvēkiem Latvijā ir izkrāpti teju 20 miljoni eiro. Taču jau drīz pēc tam varējām lasīt ziņas, ka tikai decembra pirmajā nedēļā vien no iedzīvotājiem izmānīti teju 1,7 miljoni eiro, no kuriem lauvas tiesu ieguvuši tieši telefonkrāpnieki. Kādas ir iespējas pasargāt iedzīvotājus no telefonkrāpniekiem? Kādi risinājumi valsts līmenī vēl būtu jāievieš? Kādas ir populārākās krāpnieku metodes un kā uz tām neuzķerties? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieka vietnieci Solvitu Sļadzi un telekomunikāciju uzņēmuma "Tele2" Drošības nodaļas vadītāju Aleksandru Bogdanovu.
Šajā gadā bijis ne mazums ziņu kā par vardarbību pret bērniem un jauniešiem, tā arī par pašu bērnu un jauniešu pastrādātiem noziegumiem – gan pret mantu, gan pret citiem bērniem, gan arī pieaugušajiem. Tostarp Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vēl pirms nedēļas informēja, ka šogad pieaudzis ziņojumu skaits par vardarbību pret pedagogiem. Vai bērnu un jauniešu vidū pieaug vardarbība un neiecietība? Kādi tam ir iemesli un kā pret to cīnīties? Un kur vērsties pēc palīdzības cietušajiem un viņiem palīdzēt gribētājiem? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktoru Ako Kārli Cekuli un satura veidotāju Ralfu Kārkliņu.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs vēl novembra nogalē brīdināja, ka vairākās Eiropas valstīs gripas sezona šogad sākusies neparasti agri. To starpā bija arī Latvija. Un diemžēl ilgi nebija jāgaida, lai saslimšanas ar gripu rādītāji Latvijā pārsniegtu jau epidēmijas slieksni. Kādi ir iemesli tik straujai gripas izplatībai šajā gadā? Vai vakcīnu pret gripu pietiek visiem gribētājiem? Vai pieaug arī Covid-19 un citu elpceļu vīrusu izplatība? Un kā sevi pasargāt no saslimšanas? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar SIA "Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca" valdes padomnieci infektoloģijas stratēģiskajos jautājumos, Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras vadītāju, profesori Ludmilu Vīksnu un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāju Sigitu Geidu.
Aizvadītajā nedēļā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) informēja, ka, ņemot vērā piekrastes zvejnieku un ūdens sporta pārstāvju iebildumus, sabiedriskā apspriešana par Jūras aizsargājamo teritoriju Dabas aizsardzības plānu tiek apturēta. Kritizētos priekšlikumus solīts pārstrādāt, un ministrs uzsvēris, ka ir jāmeklē kompromiss starp dabas aizsardzības interesēm, tautsaimniecības interesēm un arī vietējo kopienu interesēm. Kāds ir Jūras aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāna mērķis? Kāpēc ar pašreizējo plāna versiju nav apmierināti zvejnieki? Un vai vispār iespējams kompromiss? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra padomnieci dabas aizsardzības jautājumos Astru Labuci un biedrības "Mazjūras zvejnieki" pārstāvi Ivetu Tomsoni.
Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka daudzdzīvokļu ēku renovācijas izmaksu straujā kāpuma un nepietiekamā finansējuma dēļ pat motivēti iedzīvotāji nereti spiesti atlikt lēmumu par renovāciju, jo saskaras ar izmaksu neprognozējamību un nepietiekamu atbalstu. Tāpat secināts, ka Ekonomikas ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija nav izmantojušas visas iespējas renovācijas atbalsta finansējuma pieejamības veicināšanai. Kādas kļūdas ēku energoefektivitātes uzlabošanas programmās līdz šim pieļautas? Vai tik straujam daudzdzīvokļu ēku renovācijas izmaksu sadārdzinājumam ir objektīvi iemesli? Un vai iespējami iedzīvotājiem labvēlīgāki finansēšanas nosacījumi? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un Valsts kontroles padomes locekli, Pirmā revīzijas departamenta direktoru Mārtiņu Āboliņu.
loading
Comments