Kāpēc

Pagājušajā nedēļā pieņemtais Saeimas lēmums par īpašiem nopelniem piešķirt Latvijas pilsonību Indijas zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai īsā laikā radījis ievērojamu sabiedrības sašutumu. Kamēr vieni pauduši šaubas par zinātnieces iesniegto dokumentu patiesumu, citi jau uzdod tālākus jautājumus: vai vispār un kā pirms lēmuma par pilsonības piešķiršanu pārbaudīta informācija. Kādi trūkumi ir pašreizējā pilsonības piešķiršanas kārtībā un kā to uzlabot? Vai Saeimas deputāti tikuši maldināti? Un kā šī situācija varētu ietekmēt ārvalstu zinātnieku piesaisti Latvijai? Par šiem un citiem jautājumiem diskutē raidījumā "Kāpēc" žurnālistes Alinas Lastovskas-Butkevičas vadībā. Diskusijā piedalās Saeimas deputāts, bijušais Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka (AS), Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA), Latvijas zinātņu akadēmijas prezidents profesors Ivars Kalviņš un Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes dekāns, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis profesors Kristaps Jaudzems.

Kokrūpniecības nozari aizvadītajos gados satricinājuši skandāli, kā par nepamatotu valsts atbalstu un priekšrocībām atsevišķiem nozares uzņēmumiem, tā par iespējamu politiķu iesaisti noteiktu interešu virzīšanā. Tiktāl sausais atlikums: pret 10 personām ierosināta krimināllieta, VAS "Latvijas Valsts meži" (LVM) piemērots vairāku miljonu eiro sods, zaudēti ietekmīgi amati, sašūpota valdība un skaļi pārmetumi par politiska spiediena izdarīšanu. Cik bieži Latvijā vērojami uzņēmēju mēģinājumi ietekmēt politiku un politiķu mēģinājumi virzīt noteiktu personu intereses? Kas traucē kokrūpniecības sektoram attīstīties straujāk? Cik liela ir ēnu ekonomika nozarē? Un kā samērot uzņēmēju intereses ar dabas aizsardzības prasībām? Par šiem un citiem jautājumiem "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska-Butkeviča iztaujā uzņēmēju, kokrūpniecības koncerna SIA "Stiga RM" īpašnieku un valdes priekšsēdētāju Andri Ramoliņu.

Drošības situācija mūsu reģionā nav kļuvusi ne par mata tiesu vienkāršāka. Karš Ukrainā rit jau piekto gadu, dažādas formas hibrīduzbrukumi kļuvuši par daudzu Eiropas valstu, tostarp Latvijas ikdienu, bet vienlaikus turpina izskanēt brīdinājumi, ka agresorvalsts Krievija varētu uzbrukt kādai no NATO valstīm jau tuvāko mēnešu, nevis gadu laikā. Kā vērtējama Latvijas šā brīža gatavība dažādiem apdraudējumiem? Kādas mācības esam guvuši no spēcīgās vētras radītajām problēmām valstī? Cik efektīvi tiek tērēts aizsardzības nozarei pieejamais finansējums? Un kā sokas ar iecerēm transformēt Nacionālo bruņoto spēkus? Par šiem un citiem jautājumiem "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska-Butkeviča runā ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Kasparu Pudānu.

Vairāku maršrutu slēgšana, pazemināti kredītreitingi, jauns biznesa plāns ar ieceri ievērojami samazināt floti, iespējams termiņa pagarinājums valsts izsniegtā 30 miljonu eiro aizdevuma atmaksai, lūgums obligāciju turētājiem kapitalizēt tuvāko periodu procentu maksājumus un iespējama valsts iesaiste "airBaltic" papildu finansējuma piesaistē vēl līdz 30 miljonu eiro apmērā. Šīs ir tikai dažas no ziņām, kuru dēļ pēdējās nedēļās medijos un sociālajos tīklos bieži locīts "airBaltic" vārds, vienlaikus izskanot bažām par kompānijas nākotnes perspektīvām. Kas jādara, lai "airBaltic" izķepurotos no grūtībām? Cik plaši var nākties atdarīt valsts maku? Kādas pārmaiņas kompānijā paredz jaunais biznesa plāns un kā tās ietekmēs "airBaltic" darbiniekus? Par šiem un citiem jautājumiem diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku-Butkeviču. Diskusijā piedalās satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV), bijušais satiksmes ministrs Atis Švinka ("Progresīvie"), "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs un valdes loceklis, finanšu direktors Vitolds Jakovļevs, investīciju baņķieris, "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis un Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.  

Valsts policijas reputācija aizvadītajā mēnesī tikusi iedragāta – Priekulē piedzēries policists ārpus darba laika kautiņā nogalinājis vīrieti, bet Aizkrauklē policiste lielā reibumā ar auto izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu un aizbēgusi no notikuma vietas. Reaģējot uz šiem notikumiem, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) rosinājis sākt dienesta pārbaudi pret Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku, atzīmējot, ka minētie notikumi norāda uz sistemātiskām problēmām policijas darbībā. Vienlaikus prevencijas nolūkos visā Latvijā daļai policistu ieviesti ikrīta alkohola testi. Vai pārmetumi par sistēmiskām problēmām policijas darbā ir pamatoti? Vai tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarījušiem policijas darbiniekiem būtu jāatņem tiesības uz izdienas pensiju? Un vai pieaug migrantu izdarīto noziegumu skaits? Par šiem un citiem jautājumiem 5. augustā "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska-Butkeviča izjautāja Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku.