Komandcentrs

Polijā pēc gada gaidāmas parlamenta vēlēšanas, bet iekšpolitiskās kaislības mūsu kaimiņvalstī sit augstu vilni - šķeļas vecās un veidojas jaunas politiskās partijas. Vienlaikus politiskajā dienaskārtībā arvien būtiskāku vietu ieņem diskusijas par un pat ienaids pret Ukrainas bēgļiem. Kādēļ tas notiek un kam izdevīgi uzkurināt naidu pret ukraiņiem valstī, kas ir viena no lielākajām Ukrainas atbalstītājām karā pret Krieviju? Vai tam ir vēsturisks pamats, vai tās ir iekšpolitiskās cīņas? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Rīgas Stradiņa universitātes lektori, Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktora vietnieci Elīnu Vrobļevsku un Latvijas Universitātes lektoru, vēsturnieku Edvardu Selišku.

Kopš aizvadītās ziemas Ukraina arvien izeiktāku pārsvaru gūst tā sauktajā "dronu karā" ar Krieviju - tās bezpilota lidaparāti turpina bombardēt Krievijas ekonomikas pamatu - naftas pārstrādes rūpnīcas - agresorvalsts teritorijā, bet no pašas Ukrainas okupētās daļas pienāk arvien skaidrāki signāli, ka ukraiņu droni sagrāvuši okupantu apgādes līnijas Melnās jūras piekrastē. Vai tas nozīmē, ka iniciatīva beidzot pārgājusi Ukrainas aizstāvju pusē un tie turpinās okupantus atspiest, nevis zaudēs jaunas teritorijas? Vai situāciju mainīs jauna mobilizācija Krievijā, par ko baumas skan arvien uzstājīgāk? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar biedrības "Baltijas drošības fonds" prezidentu Olevu Nikeru un Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centra Autonomo sistēmu kompetences centra vadītāju, majoru Modri Kairišu.

Pēc strīda ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu, ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka izvedīs no valsts 5000 tur izvietoto ASV karavīru. TIkmēr pati Vācija, kas jau kopš sakāves 2. pasaules karā savu armiju apzināti uzturējusi salīdzinoši vāju, Merca vadībā pieteikusi ambīcijas atkal kļūt par Eiropas dominējošo militāro spēku. Vai tas ir labi? Cik ātri Vācija var modernizēt armiju, lai tā spētu aizstāvēt Eiropu pret Krievijas agresiju pat ASV atkāpšanās gadījumā? Un cik stabila vispār ir Vācijas iekšpolitika, ņemot vērā arvien augošo galēji labējās partijas "Alternatīva Vācijai" augošo popularitāti? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar domnīcas "LaSER" pētnieku Robertu Kitu un Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāri Sigitu Strubergu.

Ungārijā 12. aprīlī notiks parlamenta vēlēšanas. Ilggadējajam premjeram Viktoram Orbānam beidzot parādījies nopietns konkurents Pēters Maģārs. Socioloģiskas aptaujas viņa vadītajai opozīcijas partijai "Tisza" sola uzvaru pār Orbāna "Fidesz". Tomēr Orbānam palīgā steidz gan ASV prezidents Donalds Tramps, gan Krievijas specdienesti. Kurš uzvarēs un kā tas mainīs Eiropas kopējo politiku? Par to raidījumā "Komandcentrs" Ansis Īvāns runā ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktora vietnieci, Rīgas Stradiņa universitātes docētāju Elīnu Vrobļevsku un Latvijas prezidentu (2019-2023), vēstnieku Ungārijā (1994-1995) un starptautisko tiesību ekspertu Egilu Levitu.

ASV prezidents Donalds Tramps piedzīvojis sāpīgu iekšpolitisko sakāvi – Augstākā tiesa tirdzniecības tarifus, ko Tramps bija piemērojis daudzām pasaules valstīm, atzinusi par pretlikumīgiem. Socioloģiskās aptaujās viņa popularitāte turpina kristies, un politikas vērotāji prognozē Trampa Republikāniskajai partijai sāpīgu zaudējumu novembrī gaidāmajās Kongresa starpvēlēšanās. Tikmēr starptautiskajā arēnā turpina augt spriedze ASV un Irānas attiecībās – ASV kopā ar Izraēlu veikusi kārtējos triecienus pa islāmiskās republikas kodolobjektiem. Vai tas nozīmē jaunu karu? Vai ASV sabiedrība tādu atbalstīs? Un vai Irānas teokrātiskais režīms beidzot kritīs? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar politikas zinātnes doktoru un ārpolitikas pētnieku Mārtiņu Hiršu un Rīgas Stradiņa universitātes lektoru, Analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktoru Mārtiņu Varguli.