Discover
LSMnīca
82 Episodes
Reverse
"Zemessardzes bataljons Daugavpilī ir ļoti līdzīgs pašai pilsētai – daudzkulturāls un daudznacionāls, tur lielākā daļa ir krievvalodīgo, bet tas ir stāsts par to, ka vēlmei aizsargāt valsti nav valodas," jaunākajā raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" epizodē sacīja Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) Latgales redakcijas žurnāliste un šī bataljona zemessardze Anna Luīze Ruskule.
Mēs mēdzam glorificēt pārstrādāšanos un slavēt tos, kuri gadiem nav bijuši atvaļinājumā, tomēr cilvēki, kuri iet atvaļinājumos un rūpējas par savu veselību, gluži vienkārši dzīvo ilgāk, un to apliecina pētījumi, sarunā "LSMnīcas" raidieraksta "Uz visiem 100 pēc 40" norādīja zinātņu doktore psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore Marija Ābeltiņa.
Kā celt vīriešu pašapziņu, no kā baidās vīrieši, un kā ekstrēmos apstākļos izdarīt daudz ar minimāliem resursiem? Raidieraksta "LSMnīca" cikls "Formā!" jaunākajā epizodē meklēja atbildi uz šiem jautājumiem kopā ar Izdzīvošanas skolas vadītāju Oskaru Špickopfu, kuru aktīvs dzīvesveids un laika pavadīšana pie dabas aizvedusi arī līdz Zemessardzei.
Eiropas Parlamentā citu valstu deputāti ar pārsteigumu uztver to, ka divi Latvijas deputāti – Mārtiņš Staķis ("Progresīvie") un Rihards Kols (Nacionālā apvienība) – dienē Zemessardzē. Daļai kolēģu došanās uz militārajām mācībām reizi mēnesī liekoties kas pilnīgi neaptverams. Taču latviešiem tas palīdz Briselē labāk paskaidrot drošības situāciju Eiropas Savienības austrumu pierobežā. Staķis un Kols viesojās jaunākajā raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" epizodē.
Ja nepiedomājam par to, ko ēdam, pusmūžā tas ir jūtams krietni ātrāk, jo īpaši sievietēm, "LSMnīcas" raidieraksta "Uz visiem 100 pēc 40" skaidroja uztura speciāliste Eva Šmite, ar kuru kopā mēģinājām saprast, kas šajā vecumposmā jāņem vērā un kā neapjukt pasaulē, kur modes kliedzieni skar arī uzturu.
Īsi pirms Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskajām spēlēm neērtus jautājumus liek uzdot Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) pamatprincipi – gan par agresorvalstu sportistu dalību, gan SOK bagātības izlietojumu. Tikmēr lielu interesi izpelnīsies hokeja turnīrs, kurā pēc 12 gadu pauzes atgriezīsies Nacionālās hokeja līgas (NHL) zvaigznes. Valstu delegācijas arī izraugās karognesējus atklāšanas ceremonijai, bet pēc kādiem kritērijiem tie izvēlēti?
Jānis Bloks, līdzīgi kā lielākā daļa zemessargu, ceļu Zemessardzē uzsāka, paralēli dzīvojot savu ierasto dzīvi. Par militāro vidi un dienestu pirms iestāšanās Zemessardzē viņam nebija zināšanu, taču pievienoties mudināja vēlme izkāpt no komforta zonas un iemācīties to, ko citādāk nevarētu. Zemessardzē viņā uzvirmoja jauns dzīves aicinājums – pēc gara ceļa līdz leitnanta pakāpei viņš nu kļuvis par Studentu kājnieku bataljona jaunāko virsnieku.
Nepieredzēti kuplā skaitā Latvija būs pārstāvēta Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs, kas gan nav garantija jauniem sportisko panākumu rekordiem, tādēļ apdomīgāk būs neieslīgt priekšlaicīgā eiforijā. Uz Itāliju dosies vēsturiski lielākā Latvijas delegācija – 68 sportisti, bet, ieskaitot trenerus, mediķus, vadību un atbalsta personālu, pat 140 cilvēki. Četrgades lielākos sporta svētkus Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM) baudīsim no 6. līdz 22. februārim.
Onkoloģijas pacientēm, kurām ārstēšanā nepieciešama ķīmijterapija, olšūnu sasaldēšanu jau kādu laiku apmaksā valsts, taču par saviem līdzekļiem šāda iespēja ir arī sievietēm, kuras bērniņa laišanu pasaulē nolēmušas atlikt uz priekšdienām. Kas par šo metodi ir jāzina, un kādēļ tā nav apdrošināšana ar garantētu iznākumu? To "LSMnīcas" raidieraksta "Uz visiem 100 pēc 40" sarunā skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētāja, ginekoloģe un reproduktoloģe Natālija Bērza.
ASV prezidents Donalds Tramps arvien uzstājīgāk pauž vēlmi pārņemt Grenlandi un pat solījis ar jauniem tarifiem vērsties pret tām Eiropas un NATO valstīm, kas stāsies viņa mērķim pretī. Tas savukārt radījis bažas par alianses stabilitāti un nākotni ļoti bīstamā laikā – Ukrainā joprojām turpinās karš, turklāt vēl nav apdzisušas nemiera liesmas Tuvajos Austrumos.
Daudzi cilvēki aizvien neapzinās, ka slimības jāuzķer tad, kad tās vēl nejūt, tāpēc ģimenes ārsts ir jāapmeklē regulāri, nevis reizi desmit gados, kad vajag medicīnisko izziņu autovadītāja apliecības pagarināšanai. Ko pusmūžā der pārbaudīt arī ārpus valsts skrīninga programmām, "LSMnīcas" raidieraksta "Uz visiem 100 pēc 40" sarunā skaidroja ģimenes ārsts Māris Belte.
Kuldīdznieks Juris Kulbergs iepriekš nav bijis saistīts ar militāro vidi. Viņš strādā tirdzniecības nozarē Kurzemē. Sasniedzot 40 gadu vecumu un atmetot smēķēšanu, Juris meklējis veidus, kā zaudēt lieko svaru. Vakara pastaigas aizvedušas līdz raidierakstiem, un atklāts "LSMnīcas" cikls "Formā!", kas pārliecinājis – 40 gadu vecums nav šķērslis iestāties Zemessardzē.
Arī Valsts aizsardzības dienestu (VAD), līdzīgi kā citas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) struktūras, apvij dažādi mīti un stereotipi. Tomēr jaunieši VAD var, piemēram, gan apvienot ar profesionālo sportu, gan uzsākt jau tad, kad iegūts bakalaura grāds un izvēlēts dzīves profesionālais ceļš. To raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" jaunākajā epizodē atklāj Roberts Glazers un Krišjānis Kaļāns, kuri paši izvēlējās 11 mēnešus dienēt VAD.
Mainīt dzīvi pusmūžā vai nemainīt? Iepazīšanās šovā "Sirdslietas" iepazītās seniores Baiba (65) un Dagmāra (71) ir izcili piemēri, ka var gan tā, gan tā. Kamēr Baiba ap 40 apgrieza dzīvi kājām gaisā, krasi mainot karjeras virzienu, Dagmāra visu dzīvi nostrādājusi vienā darbavietā, ik pa laikam papildinot zināšanas. Abas seniores aicinājām uz "LSMnīcas" raidieraksta "Uz visiem 100 pēc 40" sarunu, kur centāmies izlobīt jaunības eliksīra recepti.
"Ja tu spēj izpildīt savu uzdevumu, es pieņemu tevi. Ja tu nevari izpildīt, pat ja tev ir medaļu pilns klāsts, tad kāda ir tava vērtība?" To raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" jaunākajā epizodē retoriski vaicāja pirmā bataljona komandiere Zemessardzes vēsturē – pulkvežleitnante Anita Pizele. Viņasprāt, dzimums nav šķērslis dienestam Zemessardzē. Tiesa, ir daži praktiskas dabas jautājumi, kas sieviešu dalību bruņotajos spēkos varētu padarīt izaicinošāku nekā vīriešiem.
"Neatkarīgi no tā, vai runājam par Neatkarības karu vai mūsdienām, latviešu karavīrs vienmēr ir bijis drosmīgs, pašaizliedzīgs un cīnījies par savu valsti. Un tas ir pats būtiskākais – vērtībās balstīts karavīrs," to raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" jaunākajā epizodē uzsvēra Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere.
Neatkarīgi no tā, kas garšo vai negaršo mums pašiem, mūsu smadzenes ir īstas gardēdes – tām patīk kārtīgi paēst. Jo īpaši, ja uz šķīvja ir "labie tauki" un olbaltumvielas, "LSMnīcas" raidieraksta ciklā "Uz visiem 100 pēc 40" sacīja neiroloģe Zane Anna Litauniece.
Atbildība par Latvijas aizsardzību sākas no katra Latvijas cilvēka. Un to uzsver ne tikai Nacionālie bruņotie spēki (NBS), ne vien Zemessardze, bet arī vadmotīvs "Mana Latvija. Mana atbildība". Kas slēpjas aiz šī dzinuļa? Par to raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Formā!" stāstīja zemessargi, kas ir autori idejai, kas nu kļuvusi par vienu no patriotu mēneša – novembra – simboliem.
Cilvēki pusmūžā nereti stāv uz izmaiņu sliekšņa, piemēram, viens maina karjeru, bet cits – pieliek punktu iepriekšējām attiecībām un atveras jaunām. Cik ātri "drīkst" mesties jaunās romantiskās saistībās, un ko darīt, ja jauno partneri nepieņem bērni? Par to un daudz ko citu "LSMnīcas" raidieraksta ciklā "Uz visiem 100 pēc 40" sarunājāmies ar klīnisko un veselības psiholoģi, kognitīvi biheiviorālo terapeiti Inesi Elsiņu.
Latviešu nācija mēdz niķīgi purpināt un mīl burkšķēt, bet ne vairāk kā citas tautas. Taču tas, kas latviešus atšķir no citām nācijām, ir milzīgais spēks un spēja mobilizēties tad, kad tas visvairāk nepieciešams. Šādu viedokli raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" Lāčplēša dienas epizodē pauda bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.























