Vēsture un fakti

Melina Merkuri (Melina Mercouri) bija ne tikai aktrise vai slavenība — pateicoties viņai, Eiropas Savienībā kultūra tika atzīta par politisku prioritāti. Šajā raidījumā aplūkosim viņas revolucionāro darbu Grieķijas kultūras ministres amatā — no iniciatīvas “Eiropas kultūras galvaspilsēta” iedibināšanas līdz kultūras saišu veidošanai starp valstīm Aukstā kara laikā. Atskatīsimies arī uz viņas atklāto pretošanos Grieķijas militārajai huntai. Pretojoties viņa kļuva par demokrātisko vērtību un kultūras brīvības simbolu. Melinas darba augļus baudām vēl šodien.

1881. gadā Austroungārijas impērijas Itālijas daļā dzimušais Alčide De Gasperi bija nelokāms fašisma pretinieks. 1943. gadā viņš nodibināja Kristīgo demokrātu partiju un kļuva par pirmo Itālijas Republikas premjerministru. Šajā amatā viņš vadīja valsti līdz 1953. gadam. Kopā ar Konrādu Adenaueru un Robēru Šūmanu viņš ir devis ārkārtīgi svarīgu ieguldījumu, veicinot Eiropas integrāciju.

1989. gadā naktī no 9. uz 10. novembri negaidīti tiek atvērtas robežas, ko sargā Berlīnes mūris. Vienlaikus krīt Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) komunistiskā valdība. Aukstajam karam pienākušas beigas, un Eiropa pāršķir nozīmīgu vēstures lappusi. Mēnesi vēlāk ar Brandenburgas vārtu oficiālu atvēršanu tiek pilnībā atjaunota pārvietošanās brīvība starp abām Vācijas valstīm. 1990. gada 3. oktobrī Vācijas apvienošanās process ir pabeigts, un tas pilnībā izmaina turpmāko Eiropas integrācijas gaitu.

Konrāds Adenauers — pirmais Vācijas Federatīvās Republikas kanclers — ir devis izšķirošu ieguldījumu savas valsts atjaunošanā pēc Otrā pasaules kara un būtiski veicinājis Eiropas vienotību. Par primāru viņš uzskatīja izlīgumu ar Franciju un atbalstīja Eiropas integrāciju, rosinot veidot Eiropas Ogļu un tērauda kopienu. Neraugoties uz tādiem šķēršļiem kā Berlīnes mūris, viņš bija nelokāmi apņēmies panākt mieru un vienotību Eiropā.

Simona Veila ir viena no Eiropas Savienības pamatlicējām un pirmā tieši ievēlētā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja. Viņa veicināja Eiropas vienotību un stiprināja cilvēktiesības. Simona Veila iestājās par sieviešu tiesībām un bija viena no galvenajām personām, kas cīnījās par aborta legalizāciju Francijā, turklāt palīdzēja panākt, lai sievietes varētu strādāt vadošos amatos. Pati uz savas ādas piedzīvojusi holokausta šausmas, viņa zināja, cik svarīgi ir apvienot Eiropu. Simona Veila iestājās par taisnīgumu un cilvēktiesībām. Viņas veikums iemieso Eiropas Savienības devīzi “vienoti daudzveidībā” un turpina iedvesmot vēl šodien.

DescriptionStarptautiskās sieviešu dienas pirmsākumi meklējami 20. gadsimta sākumā, kad radās strādnieku kustības. Tā bija un joprojām ir diena, kurā tiek godināta cīņa un progress virzībā uz dzimumu līdztiesību. Eiropas Parlaments ir viens no aktīvākajiem dzimumu līdztiesības aizstāvjiem Eiropas Savienībā. Tas ir pieņēmis svarīgas rezolūcijas un tiesību aktus, lai aizsargātu sieviešu tiesības, veicinātu vienlīdzīgas iespējas un apkarotu diskrimināciju.

Māstrihtas līgumu, kura oficiālais nosaukums ir Līgums par Eiropas Savienību, 1992. gada 7. februārī Māstrihtā, Nīderlandē, parakstīja toreizējās divpadsmit Eiropas Kopienu dalībvalstis. Tas stājās spēkā 1993. gada 1. novembrī pēc tam, kad visas dalībvalstis to bija ratificējušas. Ar Māstrihtas līgumu oficiāli tika izveidota Eiropas Savienība, tā pārveidojot Eiropas Ekonomikas kopienu par saliedētāku un visaptverošāku savienību. Ar to arī tika ieviesta ES pilsonība.

1995. gada 11. jūlijā Bosnijas serbu spēki ģenerāļa Ratko Mladiča vadībā ieņēma Bosnijas austrumu pilsētu Srebrenicu, ko ANO bija pasludinājusi par drošības zonu. Nākamo dienu laikā tika sistemātiski nogalināti un masu kapos aprakti vairāk nekā 8000 musulmaņu, galvenokārt vīrieši un zēni. Tūkstošiem sieviešu, bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku tika piespiedu kārtā deportēti. Ap 20 līdz 50 tūkstoši sieviešu un meiteņu cieta no seksuālas vardarbības. ANO raksturoja Srebrenicas genocīdu kā smagāko noziegumu, kas Eiropas teritorijā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara.

Šajā reizē ienirsim Eiropas vēstures dzīlēs, lai atzīmētu kādu ļoti svarīgumu notikumu — 20. gadadienu kopš Eiropas Savienības vēsturiski lielākās paplašināšanās kārtas. 2004. gada 1. maijā Strasbūrā desmit valstis pievienojās Eiropas Savienībai, oficiālo Savienības darba valodu saimi kuplinot ar deviņām jaunām valodām. Tas bija svētku, vienotības un neizsmeļamu iespēju brīdis.

Transatlantiskā vergu tirdzniecība ir baisa un sāpīga sadaļa cilvēces vēsturē. Tā ilga vairāk nekā 400 gadus, un no vergu tirdzniecības cieta vairāk nekā 15 miljoni cilvēku. Verdzība ir atcelta, tomēr rasisma ideoloģija joprojām ir dzīva un vēl šodien veicina diskriminējošu attieksmi un uzvedību. Lai vairotu izpratni, veicinātu līdztiesību un veidotu iekļaujošāku sabiedrību, tiek īstenotas dažādas iniciatīvas, piemēram, ANO Starptautiskā verdzības un transatlantiskās vergu tirdzniecības piemiņas diena un ES tematisko pasākumu nedēļa, kas veltīta cīņai pret rasismu un daudzveidības popularizēšanai.

Šengenas zonas teritorijā ir divdesmit septiņas Eiropas valstis — divdesmit trīs ES dalībvalstis, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice. Šajā zonā bez robežkontroles var brīvi ceļot no vienas valsts uz citu. Viss sākās 1985. gadā, kad piecas ES dalībvalstis nolēma atcelt kontroli pie savām iekšējām robežām.

2005. gadā Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 60. gadadienā ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, ar kuru 27. janvāri oficiāli pasludināja par Starptautisko holokausta upuru piemiņas dienu. “Holokausts” ir grieķu izcelsmes vārds, un tā nozīme saistās ar reliģisku ceremoniju, kurā ziedojums tiek pilnībā sadedzināts. Mūsdienās ar to apzīmē ebreju vajāšanu un aptuveni sešu miljonu šīs tautas pārstāvju iznīcināšanu, ko Eiropā pastrādāja nacistu režīms un tā kolaboranti. Laikā no 1933. gada līdz 1945. gadam nacistu režīms un tā sabiedrotie vērsās arī pret citām iedzīvotāju grupām: romiem, cilvēkiem ar invaliditāti, slāviem, kā arī homoseksuāļiem un cilvēkiem, kas piederēja pie noteiktām reliģiskām un politiskām grupām.

Netālu no Parīzes kāda krāšņi zaļojoša parka viducī paslēpies glīts nams ar salmu jumtu un debesziliem slēģiem. Neticami, bet tieši aiz šīs dzīvojamās mājas sienām reiz tika zīmētas Eiropas nākotnes aprises, nostiprinot Eiropas vietu uz starptautiskās skatuves. Šajā mājā savulaik dzīvojis un strādājis viens no mūsdienu Eiropas Savienības pamatlicējiem Žans Monē (Jean Monnet).

Vienotais tirgus ir viens no svarīgākajiem Eiropas integrācijas sasniegumiem un viens no lielākajiem tās virzītājspēkiem. To izveidoja 1993. gada 1. janvārī, un tas Eiropas Savienībā nodrošina preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti un cilvēku brīvu pārvietošanos. Vienotais tirgus kopš tā izveides ir sekmējis tirdzniecību un palielinājis Eiropas Savienības nozīmi pasaules tirgū. Tas atvieglo iedzīvotāju dzīvi un, radot jaunas iespējas Eiropas uzņēmumiem, stiprina izaugsmi un konkurētspēju.