Atvērtie faili

Psihiskās veselības problēmas var piemeklēt ikvienu. Taču nokļūšana pie speciālista Latvijā var prasīt gan dažas dienas, gan vairākus mēnešus. Sanita Lazdiņa, Veselības ministrijas Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece: “Man laikam nav uzreiz atbildes, kā to atrisināt, jo tā diemžēl nav tikai Latvijas problēma.” Kamēr pieprasījums pēc palīdzības pieaug, ārstu skaits tam netiek līdzi. Māris Taube, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents: “Vienā dienā 25, 30 pacienti, kas ir nenormāli, jo pieprasījums ir milzīgs!” Cilvēkam, kurš jau tā jūtas slikti, ilgā gaidīšana var vēl vairāk saasināt veselības problēmas. Zane (vārds mainīts), rīdziniece: “Tas tāds, es teiktu, nedaudz bīstams laiks, jo situācija var saasināties. Tu vari sākt domāt visādas domas nepareizās arī.” Vai Latvijā cilvēks ar psihiskās veselības grūtībām var laikus saņemt palīdzību, pirms nonāk krīzē? To pētām šajā Atvērto failu pusstundā. Raidījums ir daļa no šā gada "Dod pieci!" kampaņas.

Latvijā ir apmēram 111 tūkstoši cilvēku, kas ir vecāki par 80 gadiem. Veco ļaužu pansionātos – gan pašvaldību, gan arī nevalstisko organizāciju un  privātajos – kopā vietas pietiek vien katram desmitajam. Taču tiem, kuri tomēr pansionātā nonāk, jārēķinās ar būtiskām izmaksām. Ingūna Raudiņa, rīdziniece, radiniece privāta veco ļaužu pansionāta iemītniecei: “Es domāju, ka man vecmammiņa īstenībā to nesagaidīs.” Pašvaldība no pašvaldības atšķiras gan informācijas, gan finanšu atbalsta jautājumos, taču lielākoties palīdzība pienākas tiem, kuri var pierādīt, ka nespēj samaksāt. Solvita Rudoviča, Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” direktore: “Ja man būtu jāievieto savi vecāki aprūpes centrā un es jūtu, ka drīz tāda situācija varētu būt, man jāšķiras būs vismaz no 2000, un es skaidri zinu un saprotu, ka es to samaksāt nevaru.” Toties aprūpētājiem, kas strādā pašvaldību pansionātos, darba samaksa uz papīra ir vidēji minimālās algas apmērā. Kārlis Volanskis, pansionāta “Lauciene” vadītājs: “Mēs nevaram prasīt no cilvēka, lai viņš strādātu ar pilnu atdevi, ja viņam ir jādomā par savu ikdienu.” Kas jāmaina sociālās aprūpes sistēmā, lai Latvijas iedzīvotājiem varētu nodrošināt cieņpilnas vecumdienas? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Pēdējos gados skolēnu vidū strauju popularitāti iemantojusi elektronisko cigarešu smēķēšana, ko sarunvalodā dēvē par veipošanu. Nikotīns komplektā ar aromatizētājiem kļuvis par daudzu jauniešu ikdienu. Elīna Rotbaha-Zaremba, psiholoģe, Bērnu un pusaudžu resursu centra Siguldas filiāles vadītāja: “Patiešām tā ir atkarība, ja tik daudzi ir mēģinājuši atmest gada laikā, bet viņiem nav izdevies.” Lai pret to cīnītos, pagājušā gada sākumā Saeima ar likumu aizliedza tirgot tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus jeb tā saucamos “veipus ar garšām”. Likumsargi tajos norāda uz trūkumiem. Normunds Šteinbriks, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja priekšnieks: “Diez ko pozitīvs efekts no tā nav. Tas ierobežojums šobrīd to mērķi nav sasniedzis.” Veselības ministrijā gan uzskata, ka tirdzniecības ierobežojumi savu mērķi sasniedz, taču vēl sekmīgāku cīņu kavē problēmas sadarboties ar policiju.  Sanita Lazdiņa, VM Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece: “Diemžēl mēs bieži vien esam vienīgie. Es jums varu pateikti godīgi, ka tā arī ir!” Vai elektroniskās cigaretes jeb veipošana ir palielinājušas smēķējošu skolēnu īpatsvaru? To Atvērto failu pusstundā pēta Raimonds Rudzāts.

Eiropā ienākumi no nelicencētu interneta kazino darbības ir desmitiem miljardu eiro. Šīs naudas apritei ir izveidota īpaša industrija, kas palīdz kazino īpašniekiem apiet nodokļus un ienākumus legalizēt. Šajā procesā ir iesaistīta arī Latvija. Poļina Volkova, Igaunijas ziņu portāla “Äripäev” žurnāliste: “To, kas tieši stāv aiz šīs shēmas vai šo firmu izveidošanas, nevar pilnīgi droši pateikt. Jo šeit notiek tāda lieta kā atbildības izpludināšana.” Shēmā iesaistītas desmitiem firmas, kas reģistrētas Igaunijā. To īpašnieki un direktori ir no Latvijas, bet naudas pārvedumiem tās izmanto maksājumu iestādes Lietuvā, Polijā un citviet. Andrejs Vasks: “Labdien! Mēs meklējam tādu cilvēku kā Artjoms Čurkins. Sieviete (anonīma), privātmājas iedzīvotāja Ziepniekkalnā: Artjoms Čurkins? Viņš nedzīvo šeit. Cita adrese.” Katrs iesaistītais posms – firmu īpašnieki, notāri un finanšu starpnieki visticamāk pat nezina, ka darījumu mērķis ir slēpt nelikumīgi iegūtu naudu. Azartspēļu un finanšu uzraugi ir gandrīz bezspēcīgi. Signe Birne, VID Nefinanšu sektora uzraudzības pārvaldes direktora vietniece: “Tas ir pietiekami sarežģīti, pietiekami darbietilpīgi, daļēji cīņa ar vējdzirnavām.” Kāda ir Latvijas loma shēmā, kas ļauj nelicencētiem interneta kazino saņemt Eiropas spēlētāju naudu? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

Karš Ukrainā ilgst jau vairāk nekā četrus gadus, un tur daudziem civiliedzīvotājiem došanās uz bumbu patvertnēm ir daļa no ikdienas. Latvijā patvertņu regulējumu likumā politiķi sakārtoja tikai pērn. Uldis Ķevers, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks: „Ja mēs skatāmies tīri matemātiski, tad vietas patvertnēs pietiek aptuveni, gribētu teikt, pat pusmiljonam [gandrīz 496 tūkstošiem] iedzīvotāju.” Taču skaitļi uz papīra vēl nenozīmē gatavas patvertnes. Liene Amantova-Salmane, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Latgales reģiona nodaļas vadītāja: „Te, protams, ir ļoti labi saprotams sabiedrības spiediens par to, ka šim visam ir jānotiek ātrāk.” Tikmēr pierobežā jautājums par drošu vietu, kur patverties, vairs nav tikai teorētisks. Ligija Purinaša, literāte un publiciste: „Jā, astoņi šūnapraides ziņojumi tikai maijā!” Vai Latvijas bumbu patvertņu tīkls pasargās cilvēkus, ja Krievija gadījumā nolemtu sākt militāru konfliktu ar NATO un uzbruktu Latvijai? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.