Atvērtie faili

Par diskrimināciju dzimuma dēļ Ārlietu ministriju ir iesūdzējusi tiesā tās darbiniece – diplomāte un divu mazu bērnu mamma. Viņa uzskata, ka ministrijas īstenotā politika pret sievietēm diplomātēm ir negatīvi ietekmējusi viņas privāto dzīvi un karjeru. Kristīne Rimša, Ārlietu ministrijas darbiniece: „Tas bija drusku tāds šoka moments. Nu nevar būt, tas taču ir brutāli! Tā nevar! Nevar pārtraukt līgumu uz grūtniecības pamata.” Tikko kā sievietes savam darba devējam paziņo par grūtniecību, tā ministrija var viņas atsaukt no norīkojumiem diplomātiskajā dienestā ārvalstīs pret pašu gribu. Dāvis Baiža, Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors: „Diplomātam jebkurā brīdī – ar bērniem, bez bērniem, ar grūtniecību vai bez grūtniecības, vienalga – ir jābūt gatavam rīt pārcelties uz Latviju vai uz kādu citu valsti, ja dienesta intereses to prasa.” Attīstīto valstu diplomātiskajos dienestos ir īpaša kārtība, kā sabalansēt valsts un jauno māmiņu intereses. Latvijas dienestā Tiesībsargs konstatēja jucekli. Emīlija Plaksins, Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas juridiskā padomniece: „Tur parādās ne tikai šie diskriminācijas aizlieguma aspekti, bet arī labas pārvaldības princips.” Kāpēc Latvijas diplomātiskajā dienestā topošās māmiņas saskaras ar diskriminējošu attieksmi no Ārlietu ministrijas, skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

Latvijā strauji attīstās digitālā transformācija jeb pāreja no fiziskiem uz e-pakalpojumiem. Taču ir cilvēki, kas joprojām izmanto podziņtelefonus, rēķinus dodas apmaksāt uz pastu un viedierīces neizmanto. Ināra, pensionāre no Korģenes, Limbažu novadā: „Cilvēkam ir vecums, cilvēkam ir redze, cilvēkam ir pirksti, kas ir līki sastrādāti un nevar vairs to tik ātri izdarīt. Tāpēc veciem cilvēkiem tā ir ļoti liela problēma.” Apmēram pusei Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes ir tikai pamatlīmenī, kas ir mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Turklāt pie mums šis rādītājs pasliktinās. Liesma Kalve, Latvijas Pensionāru federācijas pārstāve: „Tikai un vienīgi nauda izskatās, ka diktē šo lietu, ka valsts pārvalde tiek digitalizēta, neraugoties uz to, ka cilvēki nav tam gatavi.” Lai sasniegtu digitālās desmitgades mērķus, tam atvēlēs simtiem miljoniem eiro. Lai tiktu līdzi tehnoloģiju attīstībai, par jomu atbildīgie rīcību sagaida no pašiem lietotājiem. Gatis Ozols, VARAM Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos: „Nevienam mēs šo prasmi neieliksim ar ministrijas uzdevumu.” Kādā mērā valsts palīdz iedzīvotājiem tikt līdzi digitālajai attīstībai, pētām Atvērto failu pusstundā.

Latvijā ir gandrīz 42 tūkstoši bērnu, par kuriem rūpējas tikai viens no vecākiem. Tas ir gandrīz tikpat daudz, cik ir iedzīvotāju visā Cēsu novadā. Otra vecāka vietā uzturlīdzekļus maksā valsts. Jana (vārds mainīts), māte divām meitām: „Kā viņš vienreiz izmeta: „Kāpēc man tai valstij kaut ko maksāt?”” Pēdējos divos gados alimentu nemaksātāju parāds valstij turpina pieaugt un pārsniedz pusmiljardu eiro jeb ir 581 miljons. Viņi slēpjas vai ir pametuši Latviju. Māris (vārds mainīts), uzturlīdzekļu parādnieks: „Sanāk tā, ka mēs esam tā kā izdzītie.” Atbildīgās iestādes parādniekiem gan piemēro sodus, gan arī cenšas viņiem nākt pretī.  Inita Ilgaža, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos: „Jāstrādā tagad, kamēr viņi vēl ir darbspējīgi.” Atvērto failu pusstundā pētām, kā atbildīgajām iestādēm sokas ar naudas atgūšanu no alimentu nemaksātājiem, kuru parāds valstij turpina pieaugt? Šajā raidījumā turpinām pirms diviem gadiem aizsākto tematu.

Katru gadu sabiedriskais sektors Latvijā izsludina vairāk nekā desmit iepirkumus mobilo sakaru pakalpojumiem.  Ingmārs Pūķis, SIA „Latvijas mobilais telefons” viceprezidents: „LMT gribētu vinnēt vēl biežāk. Šobrīd mēs vinnējam apmēram 70% no konkursiem.” Par daudzmiljonu eiro vērtajiem līgumiem sīvi cīnās vien dažas kompānijas. Raimonds Janševskis, SIA „Tele 2” Biznesa nodaļas vadītājs: „Ja tur būtu godīga iespēja visiem uzvarēt, tad, protams, mēs tur piedalāmies.” Kamēr operatori cīņā par iepirkumiem viens otram pārmet netaisnīgus biznesa prakses paņēmienus, valsts iestādes ir gatavas pārmaksāt par nevajadzīgiem pakalpojumiem. Linda Zalāne: „Jums visiem ir viedpulksteņi? Līva Tauriņa, Zemkopibas ministrijas Publisko iepirkumu un saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas departamenta direktora vietniece: Domāju, ka nē!” Kādā mērā sabiedriskais sektors pārmaksā mobilo sakaru operatoriem par to sniegtajiem pakalpojumiem? To pētām raidījumā Atvērtie faili.

Pagājušās vasaras jūlija vētra un lietavas Latvijā iedzīvotājiem radīja nepieredzētus zaudējumus. Apdrošināšanas industrijai tās iedragāja reputāciju. Evija Dundure, Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja: „Tā retorika gan no Valsts prezidenta, gan no Ministru prezidentes, no visiem vadošajiem bija – nu, kas te notiek?!” No apdrošinātājiem nekādu atlīdzību nesaņēma teju katrs desmitais klients. Vairāki no viņiem joprojām cīnās ar apdrošinātājiem, lai pierādītu, ka zaudējumi radās no vētras un lietus.  Līga Pētersone, vētrā cietuša mājokļa īpašniece Jelgavā: „Tu dzīvo faktiski ar tādu pilnīgi fiktīvu drošības sajūtu.” Pagājušās vasaras notikumi atklāja, ka kompānijas gadiem pārdeva polises, kas dabas stihiju gadījumos nepasargāja īpašumus no zaudējumiem. Edgars Lūcis, “Compensa” Atlīdzību daļas vadītājs: „Klientam nav tik svarīgi nodrošināt šos te visus riskus, kā lai šī te polise ir un segtu bankas prasības.” Vai apdrošināšanas kompānijas apzināti pārdod polises, kas nepasargā to klientus no reālām dabas stihiju sekām? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Vasarā būs pagājuši divi gadi kopš Valsts aizsardzības dienestā Latvijā sāka dienēt pirmie karavīri. Noteiktu skaitu vīriešus tajā iesauc pēc nejaušības principa, bet sievietes dienestam var pieteikties brīvprātīgi. Marita Zitmane, dzimumu līdztiesības pētniece: „Runa ir par to, ka valsts redz kā viena, tā otra dzimuma ieguldījumu kā svarīgu, ka mēs nenoniecinām sievietes kā mazsvarīgākas savas valsts aizsardzībai.” Lai gan sieviešu interese par dienestu ar katru iesaukumu pieaug, viņu skaits tajā joprojām ir neliels. Kaspars Pudāns, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālmajors: „Viņas varētu labāku pienesumu dot nekā puiši, kuri citreiz varbūt kaut kur uzmanību novērš.” Kamēr Latvijā tikai cer, ka sievietēm palielināsies interese par bruņotajiem spēkiem, obligātajā militārajā dienestā Norvēģijā jau katra trešā ir sieviete. Pērs Tomass Bē, Norvēģijas Aizsardzības štāba virspavēlnieks: „Tas bija pretdabiski iesaukt tikai pusi no sabiedrības.” Kādā mērā Valsts aizsardzības dienests Latvijā ir piemērots sievietēm? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

Valsts finansētie medicīnas pakalpojumi ir nepieejami vai uz tiem ir pārāk ilgi jāgaida. Tie ir galvenie iemesli, kādēļ vairums iedzīvotāju apmeklē maksas ārstus speciālistus. Taču, ja uz pirmo vizīti esi aizgājis par savu naudu, tad arī visi turpmākie soļi būs maksas. Sandija, studente no Rīgas: „Man nebija ne jausmas, ka es varētu arī netikt par valsts līdzekļiem.” Lai saņemtu tos pašus nosūtījumus, bet šoreiz – uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, speciālisti iesaka pacientiem doties atkārtoti pie sava ģimenes ārsta. Dace Žentiņa, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle: „Tādā veidā tiek noslogoti ģimenes ārsti nepamatoti, jo viņi faktiski darbojas kā tādi lietveži.” Valsts divās lielākajās universitātes slimnīcās plāno pilotprojektu, kas varētu šo sistēmu mainīt. Taču ar projekta nosacījumiem nav apmierināta organizācija, kas pārstāv nozares uzņēmējus. Ināra Pētersone, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore: „Kāpēc? Tāpēc, ka mūsu skatījumā maksas pakalpojums universitāšu slimnīcās kļūst vērtīgāks, ja tā drīkstētu izteikties.” Atvērto failu pusstundā pētām, kāpēc maksas konsultāciju laikā iedzīvotāji zaudē iespēju turpmāk saņemt valsts apmaksāto veselības aprūpi un kā šo sistēmu viņi pēcāk mēģina apiet?

Ventspilī varas grožus vairāk nekā 30 gadus tur viena partija – „Latvijai un Ventspilij”. Kaut arī Aivaram Lembergam tiesa ir aizliegusi vadīt pilsētas domi, viņš šā vai tā startē pašvaldību vēlēšanās. Aivars Lembergs, Ventspils domes deputāts, partijas „Latvijai un Ventspilij” vadītājs: „”Facebook” es esmu. „Tiktok” es esmu. Kā jūs mani varat izolēt? Viņi par agru mani apglabājuši.” Oligarham, kas ir pakļauts ASV un Lielbritānijas sankcijām, joprojām ir liela ietekme ne tikai Ventspils pašvaldībā, bet arī reģionālajos medijos. Ilze Elizabete Urga, laikraksta „Ventas Balss” valdes locekle: „Mēs esam privāts medijs un mūsu, kā privāta medija, simpātijas ir „Latvijai un Ventspilij”.” Pēdējo padsmit gadu laikā ventspilnieku uzticēšanās Lemberga pārstāvētajai partijai ir pakāpeniski sarukusi, uz ko cerīgi raugās citi politiskie spēki.   Bruno Jurševics, Ventspils domes deputāts, partija „Kustība „Par!””: „Cilvēki domā, skatās, ir kļuvuši drošāki.” Vai 7. jūnija pašvaldību vēlēšanās politiskajiem konkurentiem izdosies sašūpot gadiem ilgušo partijas „Latvijai un Ventspilij” varu? To pētām  pusstundā.

Vairākos populāros Latvijas ezotērikas un izklaides ziņu portālos izvietotas maskētas saites, kas informāciju par lasītāju paradumiem tīmeklī, visticamāk, pārsūta uz Krieviju. To mums palīdzēja atklāt žurnālistu izmeklēšana par pārkāpumiem Rumānijas prezidenta vēlēšanās.  Viktors Ilije, pētnieciskais žurnālists no portāla „Snoop” Rumānijā: “Nu, viss sākās 2022. gadā, kad mēs saņēmām ļoti interesantu finanšu [datu] noplūdi no prokrieviska televīzijas kanāla šeit Rumānijā.” Reklāmas aģentūra, ko savulaik vadīja Vladimira Putina vēlēšanu kampaņā iesaistīta propagandiste, jau ilgāku laiku sadarbojas ar Latvijas mājaslapu tīklu, kas regulāri publicē rakstus par horoskopiem, ēdienu receptēm un slavenībām. Šo interneta vietņu īpašnieks Latvijā apgalvo, ka par to neko nezina. Oskars Prikulis, interneta izklaides portālu pārvaldītājs: „Mmm… Pirmā dzirdēšana!” Mājaslapu un ar to saistītais „Facebook” kontu tīkls Latvijā ļauj ar Kremļa cilvēkiem saistītajai aģentūrai sasniegt simtiem tūkstošiem lielu auditoriju dienā. Andrejs Vasks: „Vai tāds „AdNow”, ja mēs esam klikšķinājuši pa visām tām lapām, vai tam jau ir profils par mani? Edgars Strolis: Jā!” Ko Latvijā vēlas panākt reklāmas aģentūra, kas ir saistīta ar pārkāpumiem Rumānijas prezidenta vēlēšanās un kura ir vēsturiski saistīta ar diktatora Putina režīmu, pētām Atvērto failu pusstundā.

Latvijā tikai šobrīd sāk pētīt faktorus, kas ietekmē traģiskos ceļu satiksmes negadījumus. Eksperti secina, ka katras desmitās autoavārijas iemesls ir saistīts ar šofera veselības stāvokli. Oskars Irbītis, CSDD ceļu satiksmes drošības eksperts: Smagā reibumā braucot, mēs zaudējam kontroli pār auto vadīšanu. Pasliktinoties veselībai, sekas ir tieši tādas pašas. Lai tiktu pie autovadītāja tiesībām, ir cilvēki, kuri veselības pārbaudē cenšas slēpt savas kaites. Valdis (vārds mainīts), autovadītājs: Slimībai nosaukumu nezināju, bet, ka tāda man ir, protams, ka es zināju. Linda Spundiņa: Jūs vienkārši to noklusējāt? Valdis: Nu jā. To, vai cilvēka veselības stāvoklis atļauj vadīt auto, veselības pārbaudē nosaka ārsti. Ainis Dzalbs, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis: Mēs pietiekami objektīvi cenšamies būt savos lēmumos. Cik rūpīgi veselības pārbaudēs ārsti izvērtē cilvēkus, kuri vēlas sēsties pie stūres? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Mūsu speciālās izglītības darbības principi ir radīti pirms pusgadsimta un paši nozarē strādājošie nenoliedz, ka tie ir novecojuši. Nellija Repina, Latvijas Autisma apvienības aktīviste: „Tur ir vairāki milzīgi trūkumi.” Lai gan speciālās izglītības programmām jānodrošina bērniem papildu atbalsts, realitātē tās drīzāk kalpo kā vārti uz nošķirtu izglītību, nevis iekļaujošu vidi. Līga, mamma bērnam ar speciālām vajadzībām: „Morāli iespaidoja, ka mums ir tikai viena izvēle. Tikai viena izvēle – speciālā skola, kur turpināt.” Valsts kontrole pirms pāris gadiem revīzijā atklāja būtiskus trūkumus speciālās izglītības jomā, taču atbildīgā ministrija tos novērš gausi. Olga Ozola, IZM Izglītības departamenta direktora vietniece iekļaujošas izglītības jautājumos: „Tas jādara maziem solīšiem, nevis lielu blīkšķi!” Atvērto failu pusstundā pētām, vai mācību iestādes, speciālisti un valsts institūcijas strādā bērnu vislabākajās interesēs?

Nīderlandes lielākajā tēraudkausēšanas rūpnīcā „Tata Steel Nederland” ražošanas procesā rodas atkritumi jeb blakus produkti – tērauda izdedži. Ja tie nonāk saskarē ar apkārtējo vidi, tie ir bīstami – arī cilvēka veselībai. Tobiass van der Valks, Nīderlandes sabiedriskā Radio 1 žurnālists: „Vienai ģimenei saslima zirgi un divi no viņiem nomira, un cilvēkiem bija sūdzības par hronisku astmu, ko, viņuprāt, izraisīja tērauda izdedži.” Apmēram pusi no visiem izdedžiem, kurus saražo rūpnīca, jau ilgāku laiku eksportē uz Baltijas valstīm, tostarp Latviju, kur tos izmanto ceļu infrastruktūras objektos. Kaut arī runa ir par simtiem tūkstošiem tonnu, uzņēmums atsakās sniegt informāciju.  Mārtens Deiksma, tērauda ražošanas uzņēmuma „Tata Steel Nederland B.V.” runasvīrs: „Mēs nevaram atklāt konkrētus apjomus vai projektus, kur Latvijā izdedži izmantoti.” Latvijas Radio žurnāliste Linda Zalāne atklāja, ka Latvijā tie ir pielietoti militārā objektā netālu no lidostas. Edvīns Circenis, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Būvniecības departamenta vadītājs: „Mēs esam izmantojuši divos objektos vienā militārajā bāzē – Ceri, Mārupes novadā.” Kādēļ Latvijā milzīgos apmēros no Nīderlandes importē tērauda izdedžus, kas ir toksiski, un tos izmanto ceļu būvniecībā? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Austrumu pierobežas lielākajā pilsētā Daugavpilī savu varu ir nostiprinājis bijušais saskaņietis Andrejs Elksniņš. Ļoti ticams, ka viņa reģionālā partija varu saglabās arī pēc jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Bet vai likums viņam ļaus kļūt par mēru? Andrejs Elksniņš, Daugavpils valsts pilsētas pašvaldības mērs: „Pašvaldību vadītāji jau šobrīd rīkojas ar ierobežotas pieejamības informāciju. Tāpēc varbūtība, ka kādam no pašvaldību vadītājiem varētu nebūt pielaide – es absolūti to izslēdzu.” Pilsētā toni nosaka krievvalodīgais vēlētājs, un uz viņu balsīm ir vairāki pretendenti: gan mērenāki, gan tādi, kas balansē uz prokremliskas retorikas robežas. Olga Petkeviča, partijas „Daugavpils – mana pils” valdes locekle: „Mana nostāja par Ukrainu ir līdzīga vairākuma daugavpiliešu nostājai – jā, mēs nesaprotam tos gājienus!” Nacionālo partiju pozīcijas pilsētā nav spēcīgas. Vietējais Nacionālās apvienības līderis cer, ka latviešos, kas ir tikai piektā daļa iedzīvotāju, ir modusies vēlme pēc pārmaiņām. Aivars Broks, Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolas direktors: „Tas pieprasījums drusku ir pēc tādas partijas, kas skaidri pasaka, ka mēs esam lojālu pilsoņu kopums, ka mēs zinām, kam pieder Krima, (un) mēs gribam, lai Daugavpils būtu Latvijā.” Pētām, kādi politiskie spēki pašvaldību vēlēšanās pretendēs uz varu Daugavpilī, un vai Andrejs Elksniņš turpinās ieņemt mēra amatu. Šis raidījums skan plašāka Latvijas Radio pētnieciskā satura ietvaros pirms jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Nevērt vaļā aizdomīgas saites, neielaisties sarunās ar svešiniekiem, sargāt savus datus – šo ābeci visi jau zina no galvas. Un tomēr pērn ļaundari Latvijas iedzīvotājiem izkrāpa 16 miljonus eiro. Inese Braže: „Cik jūs iztērējāt naudu, sūtot viņiem? Sandra (vārds mainīts), pensionāre no Rīgas: Es nezinu, neesmu skaitījusi! Inese Braže: Nu, aptuveni gan jau ir kaut kāda nojausma? Laimonis (vārds mainīts), pensionārs no Rīgas: Daudz!” Ja jums šķiet, ka esat jau dzirdējuši neskaitāmus stāstus par nabaga telefonkrāpnieku upuriem, tad šis būs citāds. Pirmo reizi parādīšu visu ķēdi – no sirmgalvjiem Rīgā, kuri pazaudēja mūža iekrājumus, līdz konkrētām personām Gruzijā, kuras ar krāpšanu sev nodrošina greznu dzīvesveidu. Dāvids Isojans, telefonkrāpnieks no Tbilisi, Gruzijā: „Te Aleksandrs, mēs ar jums runājām, atceraties?” Atmaskot ļaundarus bija iespējams, jo trauksmes cēlējs Zviedrijas sabiedriskajai televīzijai noplūdināja miljoniem datu no zvanu centriem Tbilisi. Zviedri informāciju nodeva starptautiskam žurnālistu tīklam, kurā ir arī „Re:Baltica”. Žurnāliste no Gruzijas (anonīma): „Tātad mums bija viņu bildes. Dažus mums izdevās identificēt, izmantojot sejas atpazīšanas rīkus.” Kurš apkrāpa cilvēkus Latvijā un kas viņiem par to būs? To Atvērto failu pusstundā stāsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica” žurnāliste Inese Braže.

Latvijā ir ap trijiem tūkstošiem tiltu un pārvadu, kas ikdienu palīdz nodrošināt transporta plūsmu, uzlabo satiksmes drošību, kā arī veicina ekonomisko aktivitāti – nepārtrauktu preču un pakalpojumu apriti. Ainārs Paeglītis, bijušais RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Transportbūvju institūta direktors: „Kādi 50% tiltu Latvijā prasa, lai tiem pievērstu īpašu uzmanību. Varētu uzskatīt, ka tie ir bojāti tilti.” No visiem tiltiem apmēram trešā daļa pieder pašvaldībām un tādu skaits, kas ir ļoti sliktā stāvoklī, ar katru gadu palielinās. Tālivaldis Vectirāns, Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors: „Mēs redzam pēc pašvaldību aizņēmumiem, ka pašvaldības aizņemas [naudu] dažādu ceļu, ielu pārbūvei, tomēr tiltu pārbūvei neaizņemas.” Šīs būves ir arī kritiski svarīgas militārās mobilitātes kontekstā. Sevišķi šobrīd, miera apstākļos, ir svarīgi attīstīt transporta infrastruktūru, ko var izmantot arī armijas kaujas tehnika. Tonijs Lorenss, Starptautiskās aizsardzības un drošības centra Igaunijā pētnieks: „Daži tilti var nebūt spējīgi izturēt šāda veida slodzi.” Vai vēlēšanu gadā tiltu uzturēšana un atjaunošana ir pašvaldību prioritāte un iedzīvotāji var sagaidīt, ka tos atjaunos?  Par to stāsts Atvērto failu pusstundā.