Ekonomikas podkāsts

Uz lejupslīdošo demogrāfijas skaitļu fona Ģimenes studijā runājam par atbalstu daudzbērnu ģimenēm: kādu to sniedz valsts, ko piedāvā 3+ karte, ko un vai plānots papildināt, kādi ir nevalstisko organizāciju centieni un vai šādi žesti vispār ir svarīgi? Analizē Lauris Liepiņš, Sabiedrības integrācijas fonda programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" koordinators, Elīna Treija, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja, un Ilze Kurme, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore. Pirms neilga laika „Facebook” platformā rezonansi guva kāda trīs bērnu tēta ieraksts, kurā viņš izklāstīja savu pieredzi un arī tādas kritiskas pārdomas par to, kāda ir mūsu kā sabiedrības attieksme pret daudzbērnu ģimenēm, tām piemērotajām atlaidēm un dažādām priekšrocībām. Ar ierakstu dalījās vairāk nekā 1300 lietotāju dažādās grupās, to pārpublicēja un komentēja vēl 100 citu cilvēku. Tas arī Ģimenes studiju mudināja aizdomāties par dažādām atbalsta formām tā sauktajām 3+ jeb goda ģimenēm un sabiedrības attieksmi pret līdzcilvēkiem, kas audzina kuplāku bērnu pulciņu.

Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas šķetinām ļoti delikātu tēmu, proti, Krievijas ekonomisko situāciju. Galvenie jautājumi ir, vai Krievijas ekonomika kopš kara Ukrainā sākuma ir piedzīvojusi lejupslīdi? Vai arī gluži pretēji tā ir nostiprinājusies? Raidījuma līdzautore Justīne Elferte no Latvijas Ārpolitikas institūta. Tuvojas Krievijas iebrukuma Ukrainā trešā gadadiena. Līdz šim Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi 15 sankciju pakotnes pret Krieviju un ES diplomāti ir paziņojuši par 16 pakotnes pieņemšanu šā gada bēdīgi zīmīgajā datumā – 24. februārī. Tomēr internetā par sankciju un kara ietekmi uz Krievijas ekonomiku ir atrodama ļoti pretrunīga informācija. Ticamas informācijas atrašana par Krieviju vienmēr ir bijusi gandrīz vai neiespējamā misija. Viltus informācijas dēļ izvērtēt reālo situāciju pat tiem, kas paši dzīvo Krievijā, ir sarežģīti. Krievijas valsts medijos jau gadu desmitiem rāda un stāsta, ka Krievijā viss bez izmaiņām ir ļoti labi. Savulaik Latvijas draugs Leonīds Ragozins vienā no savām intervijām min, ka Rietumi dzīvo sava veida informatīvajā burbulī, lai attēlotu Ukrainu pozitīvā gaisotnē. Viņš saka, ka Rietumi radījuši mitoloģisku priekšstatu par Ukrainas spēju uzvarēt Krieviju, neparedzot to, ka Krievijas ekonomika izrādīsies ļoti noturīga. Pasaules bankas publicētie dati liecina, ka Krievijas iekšzemes kopprodukts 2023. gadā palielinājies par 3,6%, salīdzinot ar 2022. gadu. Pagājušajā gadā Krievijas IKP pieauga vēl par 2,9%. Šim gadam prognozē 1,4% pieaugumu. Tātad Krievijas IKP palielinās, tomēr kopējais pieaugums ik gadu samazinās. Kopš Krievija uzsāka karu Ukrainā, tās ekonomika tika balstīta uz vairāku faktoru kopumu. Konkrētāk, rekordlieliem ieņēmumuiem no ogļūdeņraža, gāzes un naftas eksporta, diezgan spēcīgu banku sistēmu un centralizēto pārvaldību. Šo faktoru veiksmes pamatā ir arī tas, ka Kremlim nav nepieciešama sabiedrības piekrišana, lai pieņemtu jebkādus ekonomiskos lēmums. Tas ļauj Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam turēt ekonomiku stingrā kotrolē. Pirmajos kara gados Krievijas ekonomiskie rādītāji, piemēram, tas pats  IKP vai iedzīvotāju ienākumi un bezdarba līmeņa samazinājums pieauga. Starptautiskā Valūtas fonda publicētie dati liecina, ka Krievijā bezdarba līmenis 2022. gadā bija 4%, bet pagājušā gadā tas samazinājās līdz 2,6%, sasniedzot zemāko rādītāju kopš 1992. gada. Putins izmanto šos rādītājus kā Krievijas ekonomikas veiksmes pierādījumus. Putina galvenais vēstījums - Rietumu sankcijas ir neefektīvas un Amerikas Savienotās Valstis kopā ar Eiropas Savienību nespēj neko Krievijai izdarīt.  Rietumi apzinās, ka sankcijas tiek apietas, un Krievijai ir pieejamas sankcionētās luksusa preces. Pieņemot jaunās sankciju pakotnes, ES cenšas apzināt iepriekšējo sankciju vājās vietas un uzlabot tās. Luksusa preces Krievijā nonāk caur trešajām valstīm, uz kurām sankcijas neattiecas. Tiek  lēsts, ka krievi neizjūt nekādas izmaiņas, kopš kara sākuma. Jā, dažas preces ir grūtāk iegādāties, tās kļuvušas dārgākas, tomēr vienalga viss ir pieejams. -- Rietumu mediji lēš, ka Krievijas nacionālai aizsardzībai šogad tika piešķirti 137 miljardi eiro, kas ir aptuveni 32,5% no Krievijas budžeta. Tikmēr citu jomu, kas nav saistītas ar aizsardzību, finansējums vai nu stagnē vai arī tiek samazināts. Uzsākot karu Ukrainā, Krievijas ekonomika tika speciāli pielāgota kara apstākļiem. Kas nozīmē, ka resursu ieguve, apstrāde, ražošana un rūpniecība tika militarizētas. Tas ļāva Krievijas ekonomiku stiprināt, jo tika radītas aptuveni 2 miljoni jaunu darbavietu aizsardzības industrijā. Tomēr šobrīd Krievijā nav aizpildītas aptuveni 1,6 miljoni darbavietu. Protams, iegūt precīzu un ticamu informāciju par Krievijas karavīru zaudējumiem Ukrainā kopš 2022. gadā ir vēl viena neiespējamā misija, tomēr Ukrainas oficiālie mediji apgalvo, ka Krievija zaudējusi vairāk nekā 814 tūkstošus karavīru. No vienas puses Krievijā rodas daudzas jaunas darbavietas, bet no otras puses, Krievija zaudē nozīmīgu skaitu darbaspēka. Aptuveni 73% uzņēmumu ziņo, ka viņiem trūkst darbaroku. Krievijā ir arī lejupslīdoši demogrāfiskie rādītāji. Iteresanti ir arī tas, ka kopš kara sākuma, Krievija ir pieņēmusi stingrāku pretimigrācijas politiku. Krievijā daudzi cilvēki, kas palīdzēja imigrantiem, tika nodēvēti par ārzemju aģentiem. Arī Krievijas pareizticīgo baznīcas galva patriarhs Kirils izteicās, ka migrantu dēļ Krievijas pilsētas zaudē savu krievisko seju. Lai labāk saprastu to, vai Krievija spēs saglabāt savu ražošanas līmeni, ņemot vērā pašreizējo darbaspēka trūkumu, vienlaikus ierobežojot migrāciju, lūdzām komentāru sniegt Aleksejam Jusupovam, Frīdriha Eberta fonda Krievijas programmas direktoram.

Tie, kam garšo saldumi, noteikti būs pamanījuši, ka veikalos palielinās šokolādes cena. Tas galvenokārt saistīts ar nelabvēlīgām klimata izmaiņām kafijas un kakao pupiņu audzētāju valstīs Rietumāfrikā. Līdz ar to ir mazākas ražas, bet pieprasījums pēc kakao pasaulē palielinās. Vadošais saldumu ražotājs Latvijā ir „Orkla Latvija”, kurā ietilpst tādi uzņēmumi kā „Laima”, „Selga” un „Staburadze”, četrās ražotnēs strādā ap 1000 darbinieki un produkcija tiek eksportēta uz 20 valstīm. „Orkla Latvija” pārstāve Laura Bagātā skaidro tā kā kakao ir galvenā šokolādes izejviela, tā cenu pieaugums ietekmē visus šokolādes ražotājus pasaulē. Pēc Pasaules bankas datiem, saražotā kakao apjoms pērn krities par 14% un Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe stāsta - kakao, tāpat kā kafijas pupiņu cenas, ietekmē nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi. Ja „Orkla Latvija” pārstāve stāsta – lai samazinātu šokolādes cenas, uzņēmumā domās, ko optimizēt un uzlabot ražošanā un kuros produktos var variēt ar kakao saturu, tad uzņēmuma „Pūres šokolāde” valdes priekšsēdētājs Normunds Sala stāsta, ka uzņēmums, kas šokolādi eksportē uz 20 valstīm, šokolādes trifeļu receptūru nemainīs un nedaudz ietaupīt varētu tikai uz iepakojuma rēķina. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe stāsta, ka aug arī darbaspēka izmaksas un citas izejvielu cenas. Neskatoties uz cenas pieaugumu, pagaidām pircēju pieprasījums pēc šokolādes Latvijā nav samazinājies.

Latvijas pašvaldībās ir budžetu pieņemšanas laiks. Kaut arī šogad pašvaldību budžetos nonāks par trim procentiem vairāk no iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa nekā pērn, tomēr vajadzību ir daudz un īpaši finanšu pietrūkst attīstībai. To šorīt Latvijas Radio atzina Latvijas pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis, norādot, ka visvairāk naudas grūtības izjūt pierobežā. -- Pašvaldību budžeti par desmito tiesu lielāki nekā pērn; dažviet sūkstās par naudas trūkumu.

Pašvaldībās apgriezienus uzņem šā gada budžeta pieņemšanas maratons – 19. februārī apritēs divi mēneši kopš valsts šā gada budžeta izsludināšanas, un šo divu mēnešu laikā savu budžeti jāpieņem arī pašvaldību domēm. Lielā aina rāda, ka pašvaldību vēlēšanu gadā tās tērēs vidēji par desmit procentiem vairāk nekā pērn. Tomēr, neraugoties uz tik būtisku izdevumu daļas palielinājumu, ir vietējie politiķi, kas par budžeta iespējām arvien sūkstās.

Raidījums Stiprie stāsti ciemojas pie Krišjāņa Šnores un viņa sievas Lindas Riekstiņas-Šnores Ogres novada Tinūžu pagastā. Pirms astoņiem gadiem viņi sāka ražot bērnu mēbeles no bērza saplākšņa un tagad SIA "Snoras" ražotne iekārtota bijušajā fermā. Ar ALTUM atbalstu iegādātas daudzas modernas iekārtas, kas nepieciešamas mēbeļu ražošanai un 99% no saražotā tiek eksportēts uz Eiropas valstīm, uzsākta sadarbība ar Japānu un ASV. Uzņēmumā strādā 17 darbinieki.

Baltijas valstu energosistēmas atvienošanās no Krievijas energosistēmas jeb tā saucamā BRELL tīkla un pievienošanās Eiropas energosistēmai notiks jau pēc divām nedēļām. Šodien Rīgā tikās Baltijas valstu enerģētikas nozares ministri, lai pārrunātu noslēdzošos jautājumus, kas saistīti ar šo sistēmas maiņu. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pieauguši riski arī Baltijas energosistēmai. Lai tos novērstu, Baltijas energosistēmas atslēgšanās no Krievijas apvienotās un pievienošanās Eiropas sistēmai notiks gandrīz gadu agrāk, nekā plānots. Jau 8. februāra rītā Baltijas operatori atslēgs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas no BRELL tīkla. Tas nozīmē, ka tiks pārtraukts 21 savienojums ar Krievijas energosistēmu. Pēc izolētā testa pabeigšanas 9. februārī Baltijas valstu energosistēma plāno sinhroni pieslēgties kontinentālās Eiropas energosistēmai. Tas notiks pa Lietuvas–Polijas gaisvadu elektropārvades līniju. Atbildīgie dienesti sola, ka iedzīvotāji šo pārslēgšanos nejutīs, taču elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo šī sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu. Par to, cik esam gatavi šim vēsturiskajam notikuma, šodien Rīgā sprieda visu trīs valstu enerģētikas ministri.

Jaunpils pienotava šogad atzīmēs 113 pastāvēšanas gadus. Šodien pie pienotavas plīvo ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas karogs, jo Jaunpils pienotava jau piecus gadus pieder Latvijas un Igaunijas zemnieku kooperatīvam „E-piim”. Modernizējot ražošanas iekārtas, investīcijās ieguldīti kopumā ap 10 miljoni eiro. Uzņēmumā Tukuma novada Jaunpilī strādā 128 darbinieki.

Droni virs Rīgas lidostā izrādījās negaidīts pārbaudījums vienam no mūsu kritiskās infrastruktūras objektiem. Par to un citiem jautājumiem Krustpunktā izvaicājam RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāju Lailu Odiņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāliste Inese Helmane un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Andrejs Vasks.

Raidījumā Pievienotā vērtība par biznesa sākšanu, savas vietas un nišas atrašanu un arī par to, cik dažādi var būt mērķi dažādiem uzņēmējiem.  Āgenskalna tirgū vienkopus bija pulcējušies ražotāji, kuru specializācija ir tieši produkti no augu valsts. Taču mēs vairāk interesējamies par uzņēmējdarbību kopumā – ko, kam, kāpēc ražo, kā vedās un kurp plānots doties nākotnē. Stāsta Marita Āboltiņa, kosmētikas zīmola „Marusha” attīstītāja, uzņēmēji Emīls un Mareks, kuri ražo kombuču, ziedūdēnu ražotāja Vita Ozerinska, čili piparu audzētāja Loreta Birzule, sēņu audzētājas Ance Eikena no uzņēmuma „Nora Spora”, uzņēmuma „Ummly”, kas ražo topinambūru sīrupu un arī konfektes bez cukura, vadītāja Inese Balode un uzņēmuma „Nata” vadītājs Ivars Rutkovskis.

Pagājušajā nedēļā Latvijas medijus pāršalca ziņa, ka kriptovalūtas uzņēmums „Binance”, kuru dēvē par pasaules kripto gigantu un kas līdz šim darbojās Lietuvā, interesējas par sava biznesa pārcelšanu uz Latviju. Lai to varētu izdarīt, uzņēmumam gan vēl ir jāsaņem licence no finanšu nozares uzrauga - Latvijas Bankas. Tā kā darījumi ar virtuālo valūtu tiek uzskatīti par paaugstināta riska darījumiem, jau 2023. gada maijā ES Padome pieņēma Regulu par kriptoaktīvu tirgiem, nosakot nozarei vienotu tiesisko regulējumu. Arī Latvijā pērnā gada vasarā tika pieņemts Kriptoaktīvu pakalpojumu likums. Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš vērtē – ja Latvijā strādās tāds pasaules kriptoaktīvu nozares līderis kā „Binance”, kas līdz šim darbojās Lietuvā, tas būs liels pienesums Latvijas ekonomikai. Reinis Znotiņš stāsta, ka arī viņa vadītā asociācija pēdējos divos gados aktīvi piedalījusies likumdošanas izstrādē un šobrīd notiek konsultācijas ar uzņēmējiem no Dānijas, Turcijas un Apvienotās Karalistes. Lai uzņēmumi Latvijā varētu sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, tiem būs jāizpilda noteiktas prasības gan par darījumu un procesu uzraudzību, gan par klientu naudas līdzekļu aizsardzību, gan par informācijas sistēmu drošību un caurspīdību, risku novēršanu un citi. Kriptoaktīvu tirgu Latvijā uzraudzīs Latvijas Banka un tās Finanšu tehnoloģiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Marine Krasovska stāsta, ka Latvijā kriptoaktīvu jomā šobrīd strādā 30 uzņēmumi. Pagaidām neviens uzņēmums licenci nav saņēmis, šobrīd notikušas ap 30 konsultācijas ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem gan no Latvijas, gan ārvalstīm. LIAA vecākais investīciju projektu vadītājs Gustavs Lapiņš stāsta, ka arī aģentūra iesaka Latviju kā piemērotu vietu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Latvijas Bankas Finanšu tehnoloģiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Marine Krasovska skaidro, ka jaunais kriptoaktīvu tirgus regulējums labāk aizsargās arī patērētāju tiesības. Latvijas Banka pirmās licences kriptoaktīvu tirgus dalībniekiem varētu izsniegt marta beigās un šī informācija būs publiski pieejama Latvijas Bankas mājas lapā.

Uzņēmumi Latvijā ražo visdažādākās lietas. Piemēram, Rīgā, uzņēmumā „Small Stuff” top telpiskās miniatūras. Šobrīd uzņēmuma pārstāvji ar tām iepazīstina skolēnus projekta „Latvijas skolas soma” ietvaros, rīko bērniem darbnīcas un nometnes. Uzņēmums iestājies arī Rīgas radošo industriju inkubatorā un nākotnē plāno Teikā atvērt izziņas centru „Miniatūru māja”. Ar miniatūru mākslinieci Janu Briedi tiekamies Rīgā, radošo industriju inkubatorā. Jana ir fotogrāfe un datorgrafiķe, bet pirms astoņiem gadiem kopā ar vīru uztaisīja pirmo leļļu māju savai meitai, jo nepatika tās, ko varēja nopirkt veikalā. Jana rāda nevis leļļu, bet sivēntiņa māju, kurā ir miniatūrs dīvāns, galds, kamīns un skapis, daudz grāmatu un ierāmēts sivēna portrets. Straujāka uzņēmuma “Small Stuff” attīstība sākās 2014. gadā. Sākumā saimnieciskā darbība tika īstenota caur biedrību, rudenī tika nodibināts SIA, bet gada beigās uzņēmums ieguva arī sociālā uzņēmuma statusu, jo peļņu iegulda bezmaksas pasākumos, izstādēs un darbnīcās. Šobrīd uzņēmums aktīvi iesaistījies projektā „Latvijas skolas soma”. “Small Stuff” uzņemts radošo industriju inkubatorā, kur varēs apmeklēt mācības un izmantot līdzfinasējumu 30-50% materiālu, iekārtu un pakalpojumu iegādei. Šobrīd uzņēmumā darbojas četri cilvēki, bet trīs no tiem strādā arī pamatdarbā. Jana Briede stāsta, ka šobrīd uzņēmums spēris nākamo soli - ir atrasta māja Teikā, kur jau sākts remonts un taps izziņas centrs “Miniatūru māja”. Lai izveidotu izziņas centru “Miniatūru māja”, nepieciešamas investīcijas 90 000 eiro apmērā. Tās plānots iegūt no dažādiem avotiem - pašu pamatdarbības, Altum sociālās uzņēmējdarbības granta un sponsoru maksājumiem par viņu zīmolu integrāciju ekspozīcijā.

Pensionāru skaits, kam janvārī nepareizi pārrēķināta pensija, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav nosūtījis Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) pensionāru algas nodokļa grāmatiņas, sasniedzis dažus simtus. Kļūdas iemeslus un risinājumus skaidro Egita Garā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās daļas vadītāja, un Ilze Jankova, Valsts ieņēmu dienesta Nodokļu pārvaldes direktore.

Eiropas Savienība, gatavojoties šai ziemai, krātuves ar gāzi piepildīja ātrāk, nekā plānots. Taču šajā ziemā gāzes arī tērējas ātrāk, nekā vidēji pēdējo piecu gadu laikā. Savukārt nākamajai ziemai, pirmo reizi kopš Krievijas karš Ukrainā izraisīja krīzi enerģētikā, Eiropa var pat nepaspēt piepildīt dabasgāzes krājumus. Tas savukārt radītu priekšnoteikumus iespējamai cīņai par gāzes piegādēm ar citiem pasaules reģioniem. Kā vēsta aģentūra „Bloomberg”, lai gan Eiropai ir pietiekami daudz gāzes rezervju, lai pārdzīvotu šo ziemu, un cenas kopš gada sākuma ir samazinājušās, gāzes krājumus iztukšo aukstais laiks, kas pēdējās dienas novērojams kontinentā. Gāzes krātuves tukšojas ātrāk, nekā iepriekšējos dažos gados, kad problēmas sagādāja Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš. Runa nav par to, ka gāze nepietiktu šai ziemai, bet gan par to, vai izdosies gāzes krātuves piepildīt nākamajai ziemas sezonai. Ierobežotas kopš šī gada sākuma ir arī gāzes importa iespējas pa cauruļvadiem, jo Ukraina pārtraukusi Krievijas gāzes tranzītu. Lai gan Eiropas Savienības valstis lielā mērā no Krievijas gāzes atteikušās, tomēr daļēji to joprojām saņem. Tas nozīmē, ka vēl lielāks uzsvars krātuvju uzpildīšanā būs jāliek uz sašķidrināto dabasgāzi,

2024. gada Liepājas ostas kravu apgrozījums sasniedzis – 7,05 milj. tonnu, kas ir par 2,5% mazāks. Kopumā situācija ir stabila un arī šogad kravu apgrozījums plānots līdzīgā apmērā, kaut arī joprojām ir nestabila ģeopolitiskā situācija un nākas saskarties ar dažādiem birokrātiskiem šķēršļiem, kas pērn likušas zaudēt kravas. Liepāja šogad cer uzsākt nozīmīgu prāmju piestātnes rekonstrukcijas projektu, kas ir stratēģiski nozīmīgs, jo nodrošinās turpmāko darbību un ļaus attīstīties. Pēdējo astoņu gadu laikā Liepājā uzbūvētas 26 ražošanas ēkas un vēl vairākas tiek būvētas, uzsver Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis (Liepājas partija). 2024. gadā Liepājā ienāca pārtikas ražošanas uzņēmumi – zivju pārstrāde un augu proteīna ražošana. Pērn ekspluatācijā nodots dzeramā ūdens eksporta termināls, kas darbu varētu uzsākt šogad. Tāpat bijušā metalurga teritorijā notiek pirmo ielu izbūve, kas paredz vēl viena Liepājas industriālā parka attīstību, turpina Hmieļevskis. „Problēmas, kas bija 2016. gadā – augsts bezdarba līmenis pēc metalurga bankrota. Ar šo problēmu esam tikuši galā, jo šobrīd ir zemākais bezdarba līmenis, kāds Liepājas vēsturē ir bijis. Tagad mums ir nākamais izaicinājums, lai ražošana būtu ar augstāku pievienoto vērtību – augtu darba sarežģītība un atalgojums.” Būvniecības investīcijas Liepājā 2024. gadā veido 100,8 miljonus eiro, no tām 79% ir ieguldījumi ražošanas ēkās, tas ir 4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Tikmēr kravu apjoms Liepājas ostā kopumā šogad ir nedaudz sarucis. Kaut arī gads nav bijis viegls, jo piedzīvotas dažādas izmaiņas, taču joprojām ostas uzņēmumi kopumā ir spējuši noturēties 7 miljonu tonnu apgrozījuma līmenī, pašā gada nogalē kuģu apkalpošanu ietekmējis arī stiprais vējš, turpina SEZ pārvaldnieks.

Strādājošo skaita samazinājums arī turpinās palielināt spiedienu uz darba devējiem, secināts Ekonomikas ministrijas ziņojumā par prognozēm līdz 2040.gadam. Taču Cilvēkresursu konsultāciju aģentūras ERDA dibinātāja Zane Čulkstena izceļ vēl citus citus ietekmes faktorus. "Algas kāpušas daudz straujāk nekā produktivitāte. Tas ir milzīgs spiediens uz darba devējiem. Var saprast arī cilvēkus, milzīga inflācija, viņi nevar savilkt galus kopā. Bet tad, ja tavi izdevumi augs daudz straujāk nekā tavi ieņēmumi, arī uzņēmumi kļūst nekonkurētspējīgi starptautiski, gan lokāli. Otra lieta ir situācija ar neatbilstību starp izglītības sistēmas ražojumu darba tirgus vajadzībām, trešā lieta - un mūžizglītība. Mums salīdzinājumā ar Eiropas Savienības vidējo, kur nu vēl ar labākajām valstīm, pieaugušie mācās nepietiekamā apjomā un kvalitātē," norāda Čulkstena. -- Ekonomikas ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm līdz 2040. gadam. Tas ir gana apjomīgs dokuments, kas apskata plašu informācijas daudzumu, taču kopumā secināts, ka situāciju darba tirgū turpinās noteikt piedāvājuma puses faktori.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz vairāk uzmanības pievēršam ūdeņraža nozarei, par kuru joprojām daudz aizspriedumu, vienlaikus tajā ir arī daudz potenciāla, bet valstiskā un politiskā līmenī pašai nozarei sajūta, ka viņi neeksistē un ir, ja ne aizmirsti, tad bieži ignorēti un nesaprasti. Līdz ar visiem ekonomikas un enerģētikas sektora zaļināšanas, atjaunīgās enerģijas un bezizmešu ekonomikas plāniem un iniciatīvām pasaulē un Eiropā šķiet loģiski, ka šajā industrijā un tehnoloģijās arī vajadzētu notikt straujai attīstībai, bet Latvijā par to dzird runājam reti. Lai saprastu, kur mēs esam un ko varam, darām vai nevaram šajā jomā, saruna ar jau 2005.gadā dibinātās Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes locekli Aivaru Starikovu, kurš uzskaita, cik šobrīd ar ūdeņradi darbināmu iekārtu un tehnoloģijas tiek attīstītas un izmēģinātas Latvijā.

Jau februārī tirgū parādīsies jauns, Latvijā izstrādāts mūzikas instruments, kurā tradicionālais mūzikas instruments kalimba apvienots ar jaunākajām tehnoloģijām - elektroniku un programmatūru. Mūzikas instruments izveidots četru gadu laikā, tas varētu ieinteresēt etno mūzikas pārstāvjus un skaņu dizainerus un ražotāji plāno to tirgot Dānijā, Vācijā, citās Eiropas valstīs un Skandināvijā. Uzņēmuma „Saikne” līdzīpašnieks un vadītājs Krišs Bērzkalns rāda jauno mūzikas instrumentu – nelielu oša koka karkasu ar 17 metāla taustiņiem. „Mēs esam par pamatu ņēmuši tradicionālu akustisku mūzikas instrumentu kalimba. Mēs esam pielikuši klāt skaņas apstrādi, dažādus digitālos efektus, un vēl viens šī te instrumenta unikālā īpašība ir tieši šis te kustību sensors. Šo te portatīvo mūzikas instrumentu lietotājs jau var paņemt rokās un, teiksim, iešūpot, un tas tiešā veidā ietekmēs šos te skaņu efektus. Neslēpšu, ceļš bija tiešām sarežģīts. Daudz sarežģītāks, kā mēs gaidījām. Kolīdz mēs šajā te koka korpusā vēlamies ievietot elektroniku, tas nekavējoties jau rada izmaiņas šajā akustiskajā tonī. Līdz ar ko ir ļoti liels izaicinājums šos te trīs virzienus - korpuss, elektronika un programmēšana - salāgot kopā.” Otrs uzņēmuma līdzīpašnieks Aleksejs Zdanovskis, kurš atbild par korpusā iebūvēto elektroniku, stāsta, ka arī pats raksta elektronisko mūziku. „Te ir mikrokontrolieris, to ir jāprogrammē, un tajā ir ieguldīts diezgan liels darbs. Mums, protams, gribētos, lai tā oriģinālā kalimbas skaņa, man, teiksim, būtu interesanti, lai viņa skanētu kā tehnoinstruments.” Jauno mūzikas instrumentu puiši izstrādāja savā brīvajā laikā - vakaros un brīvdienās. Vispirms veidojuši prototipu, tad veikuši aprēķinus, vai ideja būs dzīvotspējīga. Bet atspēriena punkts bija piedalīšanās biznesa ideju konkursā „Ideju kauss”. Uzņēmums „Saikne” šobrīd darbojas Rīgas radošo industriju inkubatorā. Jauno mūzikas instrumentu, kurā apvienota kalimba un jaunās tehnoloģijas, uzņēmums iepriekšpārdošanā plāno piedāvāt jau februārī.

Ko Latvijai nozīmētu palielināt aizsardzības izdevumus līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā to paudis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs? Drošība ir šī gada valsts budžeta prioritāte un aizsardzībai atvēlēs vairāk nekā pusotru miljardu eiro, kas ir 3,45% no IKP. Aizsardzībai šogad atvēlēts lielākais finansējums Latvijas vēsturē – vairāk nekā 1,5 miljardi eiro jeb 3,45% no iekšzemes kopprodukta. Šis ir arī ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad aizsardzības izdevumi bija 3,15% no IKP. Starp NATO dalībvalstīm tas ierindos Latviju starp valstīm ar augstāko aizsardzības izdevumu īpatsvaru pret IKP. Pie secinājuma palielināt izdevumus aizsardzībai, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nonācis pēc iepazīšanās ar Nacionālo bruņoto spēku sniegto informāciju. Prezidents pauž gandarījumu par šī gada iekšlietu sistēmas darbinieku algu pieaugumu un progresu austrumu robežas un militārās infrastruktūras izbūvē, taču norāda, ka aizsardzības jomā vēl ir daudz darāmā.

Nacionālā lidsabiedrība „airBaltic” gada sākumā nāca klajā ar nepatīkamiem paziņojumiem, kas izsauca reakciju ne tikai sabiedrībā, bet arī valdībā. Kādi ir iespējamie nacionālās lidsabiedrības nākotnes attīstības scenāriji, par to diskusija raidījumā Krustpunktā. Diskutē "airBaltic" padomes loceklis Andris Liepiņš, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs, ekonomists Guntars Vītols, ekonomists Jānis Ošlejs. Pa tālruni sarunai pievienojās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti Artūrs Butāns un Harijs Rokpelnis. 2. janvāra lidsabiedrības "airBaltic" paziņojums pēc tādiem salīdzinoši gariem un mierīgiem svētkiem izraisīja gandrīz vai vētru visās saziņas vietnēs. Ja runa vēl būtu tikai par atceltajiem reisiem, varbūt ar too kaut kā tiktu galā, bet vienlaikus ieraksts ar vajadzību pēc naudas, izraisīja tādu virtuālu sprādzienu. Tas ir rezultējies diskusijās par "airBaltic" vadības atbildību un iespējamu nomaiņu, un, protams, lielais jautājums ir par lidsabiedrības nākotni vispār. Kas sagaida valstij piederošo kompāniju? Pēc pirmdien, 6. janvārī, notikušās koalīcijas padomes sēdes ministri līdz akcionāru sapulcei ir aicināti notikumus nekomentēt, mēs to respektējam.