Ekonomikas podkāsts

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par sankciju ievērošanu un par kādu biznesu, kurš šķiet pēdējā laikā uzņēmis apgriezienus – pašapkalpošanās veļas mazgātuvēm.  Jau vairāk nekā trīs gadus dzīvojam kara ēnā. Un Krievijas pilna mēroga uzbrukums Ukrainai nozīmē arī visai striktu sankciju režīmu dažādās jomās. Kā mainās sankciju ievērošana, par daudzu stundu garumā tika runāts konferencē “Sargājot robežas”. Ļoti interesanta bija sarunas daļa par to, vai sankcijas tiešām ietekmē Krieviju? Visi esam dzirdējuši Kremļa propagandas vēstījumus, ka sankcijas viņiem bijušas nebijušas. Tā gluži nav. Protams, ne tik ātri un veiksmīgi, kā mums gribētos un kā cerējām sākumā, sankcijas tomēr ietekmē Krieviju. Jau tas, ka Krievija nepublisko lielāko daļu datu, parāda, ka tur ir problēmas, uzskata Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists. Jā, pēc datiem Krievijas iekšzemes IKP pieaug, bet izaugsme ar laiku ir palēninājusies, joprojām tā ir virs nulles. Arī inflācija, ko Krievijā neizdodas apturēt ar augstām procentlikmēm, rāda, ka valdība tikai piemet pagales inflācijas ugunskuram. Bet galvenais aspekts, ja runājam par Krievijas ekonomiku, ir naftas un gāzes eksports. -- Pēdējo gadu laikā Latvijā strauji attīstās pašapkalpošanās veļas mazgāšanas bizness. Iedzīvotāji šo pakalpojumu izmanto aizvien vairāk un interesanti, ka to dara arī seniori.  Pašlaik šajā tirgū ir divi lielākie spēlētāji, kuri šajā biznesā ieguldījuši miljonus. Viens no viņiem – „Laundromat” jau izvērsis šo biznesu ne tikai abās kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā, bet jau raugās citu valstu virzienā. Sandra Dieziņa skaidro, ko tas dod iedzīvotājiem un kāda ir šī biznesa perspektīva?

Novembra svētku laikā pirktākā patriotiskā prece - piespraude ar karoga lentīti. Iedzīvotāji vairāk pērk arī preces karmīnsarkanos toņos un ar latvju rakstu zīmēm. Novembris Latvijā ir svētku mēnesis – rīt, 11. novembrī, atzīmēsim Lāčplēša dienu, pēc nedēļas - 18. novembri, Latvijas Republikas proklamēšanas dienu. Uzņēmējiem, kas ražo preces ar Latvijas simboliku, gatavošanās šiem svētkiem sākas jau augustā. Piemēram, uzņēmumā “Latvijas tekstils” šogad apdrukāta 100 kilometrus gara lenta valsts karoga krāsās. Lai gan vislielākā interese par precēm ar Latvijas simboliem bija Latvijas simtgadē, katru novembri vairāk pērk gan piespraudes valsts karoga krāsās, gan galdautus un apģērbus ar latviskām spēka zīmēm, šīs preces arī ved kā dāvanas uz ārvalstīm. „Mēs esam viens no tiem uzņēmumiem, kas vairāk strādā tieši ar tautisko, etnogrāfisko mantojumu, cenšamies modernizēt šos rakstus, pielāgot mūsdienu tehnoloģiju prasībām.” Oskars Polmanis ir uzņēmuma „Latvijas tekstils” dibinātājs un vadītājs un ar viņu tiekamies uzņēmuma veikalā Matīsa ielā, kur var apskatīt daļu no 10 000 precēm, ko uzņēmumā ražo. Vaicāju, ko visvairāk pērk novembrī? „Pirktākā lieta pirms 11. un 18. novembra noteikti ir karogu lentas visos iespējamos izmēros, platumos un tā tālāk, bet, protams, ka top prece ir mazās karoga piespraudītes. Karogi, nu, tā jau arī ir jūsu specifika? Jā, tieši šogad lielie karogi tiek ražoti kultūras namiem, lieliem mastiem, dekorācijām uz ielām un tamlīdzīgi. Ja kādreiz bija populāri, ka pirka šos rokās turamos karodziņus uz parādēm lai ietu, tad šobrīd tā līkne ir mazinājusies.” Uzņēmums „Latvijas tekstils” pastāv 15 gadus un tajā strādā 10 darbinieki. Nākotnes plāni saistīti ar darbības paplašināšanu Igaunijā, vēlāk Skandināvijas valstīs. Lai gan uzņēmuma nosaukumā ir vārds „tekstils”, uzņēmumā neražo audumus, bet izmanto digitālo druku un tikko par 15 000 iegādāta DTF tehnoloģija, kas ļaus apdrukāt arī apģērbus.

Latvijā radīts jaunuzņēmums "Spotwise", izmantojot audio analītikas metodes piedāvā sekot līdzi konkurentu radio reklāmām reāllaikā un atvieglot mārketinga komandas darbu. Pie Digitālo brokastu galda par risinājuma sastāvdaļām stāsta Spotwise izveidotājs Roberts Ernests Levics. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Pirms divām nedēļām Latvijas restorāni saņēma prestižā “Michelin Guide” ceļveža jaunākās atzinības – šogad tajā iekļauti 34 restorāni. Viens no tiem ir nozares jaunpienācējs, kas durvis vēris vien pirms pusgada un jau nonācis “Michelin” redzeslokā.  Tas ir bistro "SMØR", jeb latviski “Sviests”.

Vai vairāku bērnu vecāki var atļauties attīstīt arī savu profesionālo dzīvi: kā atrast darbu pēc ilgākas pauzes, kas pavadīta mājās ar bērniem, un cik izprotoši ir darba devēji pret daudzbērnu vecākiem? Ģimenes studijā diskutē Elīna Treija, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja, Ilze Ušacka-Priekule, Latvijas karjeras atbalsta un attīstības asociācijas pārstāve, četru bērnu mamma,  Pēteris Leiškalns, Latvijas darba devēju konfederācijas sociālās drošības, veselības aprūpes un nodokļu eksperts, un septiņu bērnu mamma no Vecumniekiem Laura Putniece.

Jaunā zirņu proteīna ražotne Jelgavā jau ieguvusi rūpnīcas apveidus. Darbi notiek pilnā sparā un rūpnīcu iecerēts palaist nākamā gada otrajā pusē, lai varētu sākt testa ražošanu. Pilnā apjomā ražotne darbu sāks 2027. gadā. Pašlaik uzņēmuma vadība sākusi darbinieku piesaisti, kas, zinot problēmas ar darbaspēka pieeajamību, nav viegls uzdevums. „Liela daļa ir zem jumta un sienām. Visas iekārtas ir piegādātas, pašlaik izvietojam telpās. Jau nosedzam ēkas tā, lai uz ziemu varam pāriet uz darbiem iekštelpās. Tas nozīmē, ka uz pavasari, vasaras sākumu būsim vairāk vai mazāk gatavi.” To stāsta „Asns Ingredient” valdes loceklis Edgars Ruža, izrādot topošo ražotni. Apkārt rosās būvnieki, kas veic iekārtu metināšanu un montēšanu, lej grīdas, labiekārto apkārtni. Pavisam objektā nodarbināti ap 200 strādājošo. Pašlaik ārējie darbi tuvojas noslēguma fāzei . Paralēli tiek piesaistīti rūpnīcas darbinieki: „Esam jau atlasījuši pirmās kārtas inženierus, vadītājus. Pašlaik ir atlases periods, kad mēs atlasām cehu vadītājus. Protams, pats izaicinošākais būs tad, kad būs jāatlasa pamatdarbinieki.” Šī ir viena no problēmām, kas tuvākajā laikā būs jārisina

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par naudas piesaisti uzņēmumam – tā izaugsmei, attīstībai un citām vajadzībām. Uzklausām divu atšķirīgu pieeju stāstus. Kā turpināt augt ? Šis temats par praktiski ir jebkura uzņēmuma viens no pamata izaicinājumiem. Jo īpaši aktuāli tas ir straujas augšanas fāzē esošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem. Nesen pie kafijas pasaules „Michelin” ekvivalenta atzinības tikušā uzņēmuma “Rocket Bean” valdes priekšsēdētājs Vilmārs Vjakse neslēpj, ka attīstībai vienmēr naudas ir par maz. Uzņēmums šobrīd veic vērienīgas investīcijas jaunas ražotnes izveidē, ieguldot tajā vairāk nekā 2,5 miljonus eiro. Daļa pašu naudas, daļa – „Altum” digitalizācijas projektā piesaistītā. Protams, tikt galā ar valsts atbalsta programmu birokrātiju uzņēmumam nav viegli, bet no tā nevajag baidīties, vajag pareizos cilvēkus. Ražotne, kura savu darbību visticamāk sāks nākamā gada pirmajā pusē, ir tikai pirmais solis plašākos attīstības plānos un iespējās kāpināt saražotās produkcijas daudzumu. Viens no uzņēmuma mērķiem – tikt līdz klasiskās mazumtirdzniecības veikalu plauktiem, kur ar specializētās kafijas produkcijas segmentu vien tas īsti nav iespējams.  Šobrīd uzņēmums rēķina, ka lielveikalu plauktos tā produkcija varētu parādīties nākamā gada vidū, jo, lai nokļūtu līdz to plauktiem, arī ir gana daudz birokrātijas un ne būt ne triviāls uzdevums. Uzņēmums savu izaugsmes plānu finansēšanai vērtējis arī citas investīciju piesaistes iespējas, piemēram, obligācijas. Bet, kas neder vienam, citā uzņēmumā ir piemērotākais risinājums. Pēdējā laika obligāciju piedāvājumu gūzmā jaunākais piedāvājums nāk no Latvijas uzņēmuma vides pakalpojumu jomā – „CleanR Grupas”. Latvijas Banka ir apstiprinājusi tā obligāciju pamatprospektu un potenciālie interesenti šobrīd var pieteikties obligāciju iegādei. „CleanR Grupas” finanšu direktors Gatis Buls iepazīstina ar obligāciju emisijas pamata parametriem. Iepriekš, pirms gadiem trim, uzņēmuma obligācijas varēja iegādāties slēgts loks investoru, kas savā ziņā loģiski novedis pie publiska piedāvājuma tagad.

Nākamā gada sākumā Ventspils brīvostas teritorijā darbību uzsāks jauna rūpnīca, kur ražos mitro barību kaķiem un suņiem. Tā būs vienīgā rūpnīca Latvijā, kas nodrošinās šāda veida lolojomdzīvnieku pārtikas ražošanu. Kopējās uzņēmuma SIA “Pet Science Develop” investīcijas projektā pārsniedz 15 miljonus eiro. Biznesa ieceres pamatā ir pieaugošais pieprasījums Eiropā un citviet pasaulē pēc mitrās barības mājdzīvniekiem. Uzņēmums veidos aptuveni 50 jaunu darba vietu.

Privātskolās kopumā Latvijā mācās ap 18 000 skolēnu, no tiem 11 000 Rīgā. Jaunais skolu finansēšanas modelis “Programma skolā” var apdraudēt pastāvēšanu vismaz daļai privātskolu. Kāpēc tā un vai tās šobrīd strādā ar peļņu? Latvijā šajā mācību gadā darbojas 75 privātās skolas, lielākā daļa no tām ir Rīgā, tomēr teju 30 reģistrētas ārpus galvaspilsētas. Daļa piedāvā tikai tālmācības programmas, kam tāpat plānots samazināt valsts finansējumu. Taču šoreiz vairāk par skolām, kas īsteno klātienes izglītības programmas. Ierasts, ka tajās ir salīdzinoši mazas klases un tieši individuālā pieeja skolēniem bieži bijis iemesls, kāpēc vecāki lemj par labu privātskolām, kaut tajās ir mācību maksa. Tomēr arī valsts tām dod naudu skolotāju algām, tāpat pašvaldības sedz daļu uzturēšanas izdevumu. Tādējādi mācību maksa šajās skolās nav tik liela, kāda būtu, ja vecākiem tās būtu jāuztur pilnībā. Tiesa, maksa dažādās privātskolās ļoti atšķiras. Privātskolu asociācijas vadītāja, Rīgas Katoļu ģimnāzijas direktore Anna Jermakoviča teic, ka viņas vadītajā skolā mēneša maksa ir 200 eiro mēnesī, un tā esot vislētākā privātskola Latvijā. Ap 250 eiro maksā Cēsu Jaunās vidusskolas skolēnu vecāki. Tikmēr gada mācību maksa Rīgas Starptautiskajā vidusskolā ir līdz pat vairāk kā 18 tūkstošiem eiro. Šajā vidusskolā noskaidroju, ka no 2021. gada tā nesaņem valsts mērķdotāciju. Kopumā iespējamās izmaiņas starptautiskās skolas, kādas Latvijā ir vairākas, maz skars. Vissmagāk iespējamo valsts finansējuma zudumu izjustu skolas, kur mācību maksa nav augsta.

Uzņemums “Eligent”, kurā top roboti un automatizētas sistēmas, pirms septiņiem gadiem tika izveidots Jelgavā. Uzņēmums attīstījies pamazām, nepiesaistot ārējās investīcijas, bet uzņēmuma attīstībā ieguldot pašu nopelnīto. Četru gadu laikā uzņēmums no viena darbinieka izaudzis līdz deviņiem, kas gandrīz visi ir inženieri. „Automatizācija - tā visu laiku ir problēmu risināšana, tikai tādā sarežģītā līmenī, bieži vien koda līmenī."  "Jo mēs tomēr esam inženieri, mums interesē radīt un risināt lietas.” Juris Fedotovs ir uzņēmuma „Eligent” valdes loceklis, Toms Mols - uzņēmuma biznesa attīstības vadītājs. Viņi rāda stendu, kur atrodas daļa no uzņēmumā projektētajām sistēmām. Uzņēmums sadarbojas arī ar lieliem valsts un pašvaldības uzņēmumiem – "Latvenergo", "Rīgas siltums". Neviena uzņēmumā radītā robota uz vietas nav, visi jau strādā. Uzņēmuma “Eligent” apgrozījums pērn bija nedaudz virs 800 000 eiro, peļņa gandrīz 53,6 tūkstoši un valsts budžetā nodokļos samaksāti 129 000 eiro.

21. gadsimta sākumā vidēji  statistiskais Latvijas iedzīvotājs gadā apēda 6,8 kilogramu siera. Tagad jau vairāk nekā 24 kilogramus ik gadu! Vai kvantitāte iet līdzi ar kvalitāti, vai Latvijā ražo kvalitatīvu sieru, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova, restorāns "Vairāk saules" šefpavārs Tomass Godiņš un pārtikas tehnologs Rolands Jomerts. Ierakstā uzklausām Jaunpils pienotavas rūpnīcas vadītāju Viesturu Krilovu. Jaunpils pienotava, kas atrodas Tukuma novadā, strādā jau 113 gadus. Piecus gadus pienotava pieder Latvijas un Igaunijas zemnieku kooperatīvam "E-piim". Modernizējot ražošanas iekārtas, investīcijās ieguldīti kopumā ap 10 miljoni eiro un Jaunpilī katru dienu tiek pārstrādātas 80 tonnas piena, ražots biezpiens, krējums un padsmit veida sieri. Tomass Godiņš iesaka pagatavot mīkstos sierus, piemēram, burratu vai stracciatellu, ko tagad ražo arī Latvijā. Sezonā šos sierus var pasniegt kopā ar tomātiem, bazilika pesto. Vienkārša un kolosāla uzkoda.  Var arī grilēt dārzeņus, iemarinēt ar balzāmetiķi, ķiplokiem, timiānu un rozmarīnu, sāli un pipariem. Dārzeņus liek uz šķīvja, pievieno stracciatellu, pārslaka olīveļļu ar trifelēm un vēl pārkaisa labu jūras sāli. Savukārt cieto sieru daudz rīvē uz pastas, pievieno salātiem.  No cietā siera var pagatavot arī čipsus. Uz cepamā papīra smalki sarīvē sieru, izklāj plānā kārtā, var pārkaisīt sakapātus pētersīļus, pārbērt saulespuķu sēkliņas. Sacept 180 grādus 5-6 minūtes. Atdzesēti tie ir lieliski čipsi, ko pievienot salātiem, krēmzupām, uzkodām. Jo būs vairāk nogatavināts cietais siers, jo izteiktāka būs tā garša. Pareizāk būtu šo sieru drupināt, ne rīvēt, tad arī ir izteiktāka garša. Siera gardēži uzskata, ka jāpērk lielāks siera gabals, jo tajā būs labāk saglabājusies garša un smarža Vanda Davidanova atklāj, ka Smiltenes "Latvijas" siers būs Eiropas aizsargāts Latvijas īpašais produkts. Tas ir ekskluzīvs siers.

Pasažieri to neredzēs, bet kvalitāti gan jutīs. Rīgā, Brīvības ielā, atjauno pagājušā gadsimta sākumā būvēto 5. tramvaja depo. Tas Rīgā ir vienīgais depo, kur var apsaimniekot zemās grīdas tramvajus. Lai pasažieriem nodrošinātu kvalitatīvu, tīru un rūpīgi pārbaudītu transportu, darbiniekiem ir vajadzīgas mūsdienīgas telpas. Tā par vairāk nekā 32 miljoniem eiro vērto projektu stāsta pašvaldības uzņēmuma „Rīgas satiksmes” vadība, solot vērienīgo pārbūvi pabeigt pusgada laikā.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pabeigšanai atlikuši vien pieci gadi. Droši vien tas būtu daudz, ja tuneļa galā spīdētu vairāk gaismas. Diemžēl Latvijas trases daļā padarītā uz kaimiņvalstu fona ir ļoti maz, nav arī skaidrības par finansējumu, kurš projekta pirmajā fāzē Latvijā sasniedz 5,5 miljardus, bet līdz šim no tā nav dabūta pat trešā daļa. Kādas izredzes tikt pie nepieciešamās naudas un projektu pabeigt laikā? Krustpunktā diskutē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Pudiste, "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Māris Dzelme, "RB Rail" valdes loceklis un finanšu direktors Ojārs Daugavietis un Saeimas Parlamentārā izmeklēšanas komisijas par Rail Baltica projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu deputāte Skaidrīte Ābrama.

Neierasti ilgās lietavas, vēsums, applūdušie lauki un dārzi šogad ir ietekmējuši arī bioloģisko dārzeņu ražu, kura ir mazāka un arī kvalitāte daudziem dārzeņiem, īpaši, kartupeļiem ir sliktāka. Lai arī ik gadu kopumā Latvijā pieaug bioloģiskās lauksaimniecības platības, tieši dārzņkopībā to arvien ir maz. Tikmēr pieprasījums pēc bioloģiskajiem dārzeņiem ir krietni lielāks, nekā šobrīd izaudzējam.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz runājam par kosmosu un, kādēļ šajā joma bizness Eiropā nevedās tik labi, ka gribētos.  Kosmosa industrija – tā ir iespēja arī uzņēmumiem, tajā skaitā arī uzņēmējiem no Latvijas. To dzirdam laiku pa laikam, un arī Latvija ir kļuvusi par Eiropas kosmosa aģentūras biedru, paverot durvis arī Latvijas uzņēmumiem. Bet kas notiek šajā biznesa nozarē? Dānijā šā gada kosmosa konferencē krietna daļa no laika bija veltīta tieši kosmosa un uzņēmējdarbības mijiedarbībai. Galu galā – vairs jau nevienu pat nepārsteidz, ka kosmosā dodas astronauti, kuri par to maksā, uzsver Andreass Mogensens, Eiropas Kosmosa aģentūras astronauts no Dānijas. Eiropā un tajā skaitā arī Baltijā netrūkst uzņēmumu – lielu un mazu, pieredzējušu un jaunu, kuri būtu gatavi strādāt ar kosmosa tehnoloģijām un arī darboties duālā lietojuma, tas ir gan kosmosā, gan uz Zemes  lietojamu tehnoloģiju jomā. Tomēr ar to tik labi neveicas. Eiropas kosmosa aģentūras komercializācijas departamenta vadītājs Luka del Monte atzīst – galvenais kavēklis ir tas, ka uzņēmumi nekādi netiek pie paredzamiem pasūtījumiem.

Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā darbu uzsāk jauns taksometru pakalpojumu sniedzējs “Ruut”. Taksometru varēs pasūtīt, izmantojot mobilo lietotni un klientu ērtībai izveidots arī klientu serviss, kurā varēs kontaktēties nevis ar runājošu čatbotu, bet uzņēmuma darbiniekiem. Uzņēmumā ieguldīts vietējais kapitāls un tas sadarbosies ar 350 taksometru šoferiem. Kāpēc par jauno taksometru pakalpojumu sniedzēju vienlaikus gan priecājas, gan bažījas nozares pārstāvji?

Pēdējos gados strauji sarukusi ievesto apavu kvalitāte, līdz ar to kurpniekiem darba ir daudz vairāk. Apavu meistari saka – šobrīd liela problēma ir jauno meistaru apmācība un viņu ienākšana nozarē. Redzams, ka interese par šo profesiju ir maza. „Tā ir šujmašīna, vēl viena palīgierīce. Bez tās kurpnieks vai somu remontētājs nevarētu būt.” „Sergeja Bevanse darbnīcas” īpašnieks Sergejs Vasiļjevs šajā arodā darbojas jau vairāk nekā 25 gadus. Viņš saimnieko nelielā apavu darbnīcā vienā no Rīgas centra pagalmiem. Kad norunājam tikšanos, viņš saka, ka labāk nākt pēcpusdienā, kad klientu ir mazāk. Kādas izmaiņas šobrīd ietekmē kurpnieku biznesu?

Valdībā pagājušajā nedēļa amatā iecēla jauno Konkurences padomes priekšsēdētāju Ievu Šmiti. Tiesa, viņa padomē jau līdz šim ir strādājusi daudzu gadus. Krustpunktā izvaicājam Ievu Šmiti. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Sandra Dieziņa un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.

Pēdējos teju divus gadus galvaspilsētā uz ekskluzīviem zemes gabaliem – Andrejsalā un tās apkārtnē, kas pastarpināti pieder bijušā premjera Andra Šķēles un pašreizējā politiķa Aināra Šlesera ģimenes uzņēmumiem, attīsta investīciju projektu „Riga Waterfront”. To iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Šlesers aktīvi izmantoja savā priekšvēlēšanu kampaņā. Jānis Aptaks, rīdzinieks, strādā netālu no Andrejsalas: „Manā skatījumā, šeit ir viss tā kā pazudis, tā kā tāds klusums pirms vētras.” Projekta galvenais investors no Apvienoto Arābu Emirātiem līdzīgu projektu jau īstenojis Serbijā un iecerējis tādus vēl divās Kremlim draudzīgi noskaņotās valstīs – Gruzijā un Ungārijā. Sabolčs Paņi, izmeklējošais žurnālists no Ungārijas: „Ja Viktoru Orbānu kaut kā pārvēlēs, kas gan nav ļoti ticami, tad projektu atjaunos.” Šobrīd Latvijas galvaspilsētā no iecerētā projekta, kurā sola ieguldīt vairākus miljardus, būvē vien trīs ēkas, bet plāni ietver arī augstceltnes un ciešu apbūvi Daugavas krastā. Elīna Rožulapa, Rīgas domesPilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes nodaļas vadītāja: „Nav nekāda pamata domāt, ka tas atspoguļo katrā ziņā kaut ko, kas ir jau apstiprināts, saskaņots, un kas noteikti taps.” Vai „Riga Waterfront”, kuru būvē uz zemes gabaliem, kas pastarpināti pieder Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenēm, īstenos tādu, kādu to reklamē iedzīvotājiem? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Demogrāfijas dati rāda, ka nākotnē būs vairāk pensionāru un mazāk nodokļu maksātāju. Statistika rāda, ka astoņu gadu laikā gandrīz par 17 tūkstošiem audzis to cilvēku skaits, kuri pārsnieguši 80 gadu robežu. Demogrāfiskās bedres dēļ samazinās nodokļu maksātāju skaits, līdz ar to aizvien aktuālāks kļūs jautājums – kurš maksās nodokļus, lai uzturētu nākotnes pensionārus un veselības aprūpes sistēmu? Kādas izmaiņas gaidāmas darba tirgū, cik liela ir plaisa starp strādājošajiem un tiem, kas gatavojas doties pensijā, kādus risinājumus redz ekonomisti? Šobrīd jau skaidri iezīmējas tas, ka Latvijā ir ļoti liels to cilvēku skaits, kas gatavojas doties pensijā salīdzinot ar tiem, kas nāks darba tirgū, situāciju raksturo Latvijas darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis. „Plaisa ir 10 – 15 tūkstoši katru gadu. Līdz ar to darba tirgu pamet lielāks cilvēku skaits nekā tajā ienāk un tirgū cilvēku skaits arī samazinās. Līdz ar to strādājošo kļūst mazāk, savukārt pieaug tā sabiedrības daļa, kas būtu jāuztur, tajā skaitā pensionāri.” Līdz ar to sociālo iemaksu summa budžetā, visticamāk, samazināsies iepretim tai summai, kas būtu nepieciešama. Līdz ar to ir pamatotas prognozes par pensijas aizvietošanas samazinājumu, turpina Hermanis.