Kā labāk dzīvot

Paraolimpietis vai tomēr paralimpietis? Informatīvais vai informācijas karš? Atbildes Kā labāk dzīvot latviešu valodas stundā. Skaidro Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.

Rudens ir ražas laiks un septembris – laiks, kad īpašu uzmanību vēršam bioloģiskās produkcijas ražai. Kas aktuāls šajā jomā un cik viegli šobrīd ir audzēt un iegādāties bioloģisko pārtiku? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē ģimenes ārste, Latvijas Ārstu biedrības pārstāve Arta Deniņa, šī gada bio izaicinājuma dalībnieki Rolands Legzdiņš un Daiga Stepiņa un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Raivis Bahšteins.

Pēdējā laikā pieaug pieprasījums pēc pilnpiena produktiem un aizvien jauni pētījumi apliecina pilnpiena produktu pozitīvo ietekmi uz veselību. Kādi ir pilnpiena un vājpiena produkti plusi un mīnusi un, ko nozīmē šāda paradigmas maiņa Latvijā un pasaulē? Vai tas nozīmē, ka jāmainās arī piensaimniekiem, piedāvājot olbaltumvielām un taukiem bagātāku pienu? Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardioloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Iveta Mintāle, piensaimnieks ģimenes uzņēmumā z/s "Mazdzērvītes" un Latvijas lielākā piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis un P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Uztura speciāliste Liene Sondore. 80% no piena sastāvā esošajām olbaltumvielām ir kazeīns. Tam ir četri veidi, bet cilvēku veselību visvairāk ietekmē beta kazeīns. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Daina Jonkus stāsta, ka šobrīd pasaulē veikti vairāki pētījumi un zinātnieki strādā pie liellopu selekcijas, lai ģenētiski radītu govis, kuru pienā būtu vairāk A2 un mazāk A1 kazeīna. Liene Sondore atzīst, ka Latvijā ir laba piena produktu pieejamība dažādām gaumēm, garšām un vajadzībām. Pēdējās desmitgadēs ir bijis aicinājums lietot vairāk vājpiena produktus, bet jāizvērtē ir, cik daudz un ko ar piena produktiem saprotam. Diemžēl daudzi pienu lieto tikai kā saldu jogurtu ar lielu cukura piedevu. "Piens ir labs, viegli patērējams produkts, bet jāsaprot, ka piens ir ēdiens, tas nav dzēriens," norāda Liene Sondore. "Piens ir labs olbaltumvielu avots, A, D, arī B grupas vitamīnu avots, arī satur kalciju, fosforu un citas minerālvielas. Jebkurā gadījumā šis ir produkts, kuru nevajadzētu bez pamatota iemesla izslēgt no ēdienkartes, kā diemžēl lielākā daļa sabiedrības dara," atzīst Liene Sondore. Iveta Mintāle atzīst, ka šobrīd mudina pacientus vairāk skatīties uz fermentētiem piena produktiem. Tāpat viņa norāda, ka labs produkts ir arī fermentēts siers, bet tas nav mūsu Jāņu siers, kas tiek vārīts, pievienojot sviestu un olas. Fermentēts siers ir brīnišķīga piedeva, aizvietojot gaļas produktus pie dārzeņiem. "Kvalitatīvs labs siers, cietais vai puscietais, dažādos veidos, kā lietosiet savā virtuvē, tur nav starpības," norāda Iveta Mintāle. "Es, protams, protestētu pret lielu rīta baltmaizes šķēli, uz kuras ir bieza kārta sviesta un pa virsu siers. Tas ir dīvains ēdiens. Bet ja siers ir kopā ar dārzeņiem, tas liktos apsveicami." "Ja uz sviestmaizes ir tomāta šķēlīte, jā, es noteikti balsotu par to, bet tādus dubultlabumus, kā sviests un siers vai sviests un kāda desa, kas galīgi nav pasveicama, šādas sviestmaizes vajadzētu aizmirst," turpina IVeta Mintāle. Iveta Mintāle bilst, ka atbalsta piena produktu lietošanu uzturā, bet pareizi apstrādātus, pēc iespējas labas kvalitātes un sieru, kurš taisīts no svaigpiena. Viņa neiesaka uzturā lietot industriāla apstrādātus piena produktus, piemēram, kausēto sieru vai siera desu, kur ir grūti saprast visas sastāvdaļas.

Oktobrī Latvijā būs pieejama sezonālā gripas vakcīna, bet, iespējams, šobrīd jādomā arī par vakcināciju pret citām infekcijas slimībām. Kādām, to noskaidrosim raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Dace Zavadska un RSU docents Iekšķīgo slimību katedrā, P.Stradiņs klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas kardioloģijas centra kardiologs Kārlis Trušinskis. Runājot par difterijas izplatību un diemžēl bēdīgo ziņu, ka viens no četriem saslimušajiem bērniem slimnīcā ir miris, Dace Zavadska atzīst, ka jāuztraucas ir nevakcinētajiem un tiem, kas ilgi nav saņēmuši balsta vakcīnu. "Difterija var būt bīstama arī tiem, kam ilgu laiku nav bijusi balsta vakcinācija," norāda Dace Zavadska. "Lielāko daļu difterijas izmaiņu, bīstamību un nāvi ietekmē difterijas baktērijas izdalītie toksīni. Ir svarīgi, lai difterija, kad ar to saskaramies, un viņa dzīvo mums apkārt, lai tā tiktu neitralizēta. Tāpēc ir vajadzīgas šīs cirkulējošas antivielas katram cilvēkam asinsritē, lai neviena no difterijas nūjiņām, ar ko saskaramies, nesāktu izdalīt toksīnus." Viņa mudina cilvēkus vērsties pie sava ģimenes ārsta, lai noskaidrotu, kad bijusi pēdējā difterijas balsta vakcīna. Zavadska arī norāda, ka vakcīnu pietiek un nevajag uzklausīt dažādu sazvērestības teoriju izplatītājus.  "Ja ir kavēta vakcinācija, vienalga 20 , 30 vai vairāk gadu, nav jāsāk no sākuma. Mums nav imūnā sistēma no jauna jāapmāca, ir tikai jāiedod atgādinājums. Nav jātērē vakcīnas, nav jādzen cilvēks vēl vismaz divas liekas reizes uz vakcinācijas kabinetu, aizejam, saņemam savu vienu kavēto vakcīnu un cenšamies tālāk ieturēt šos rekomendētos intervālus," skaidro Dace Zavadska. "Tas attiecas uz visām vakcīnām. Ir viens izņēmums – ja transplantētas kaulu smadzenes, bet tādu būs ļoti maz."

Baltijas jūrā dzīvojošie roņi Latvijas iedzīvotājiem nekādu skādi nenodara, bet zvejniekiem gan. Roņu sabojāti tīkli un izbojāts loms nav reta parādība. Problēmas risināšanai ir īstenoti vairāki ne pārāk veiksmīgi projekti, tāpēc šogad Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pirmo reizi izsniedz atļaujas 19 juridiskām personām pelēko roņu letālai atbaidīšanai. Vai tas ir risinājums? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR zivju resursu pētniecības departamenta vadošais pētnieks Ēriks Krūze, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš un zvejnieks Ilmārs Raginskis no Ķesterciema.

Pēdu veselībai visbiežāk uzmanību vēršam tikai tad, kad rodas diskomforts staigājot un arī tad dažkārt sāpes ignorējam. Kādas ir biežākās pēdu problēmas? Kā palīdzēt var pareiza apavu, pēdu aprūpes un vingrojumu izvēle? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro traumatologs, ortopēds, pēdas ķirurgs Juris Brūklis, ortopēde Kitija Āķe, podoloģe Tatjana Ivanova un fizioterapeite Ilze Vindele-Strode. Tatjana Ivanova uzskata, ka vispirms būtu jādodas pie fizioterapeita vai pie tehniskā ortopēda jau bērna vecumā, jo pirmajai vizītei pie šī speciālista vajadzētu būt, kad bērnam 3,5 - 4 gadi. Obligāti būtu nepieciešama konsultācija pirms skolās gaitu uzsākšanas. Ārste norāda, ka lielākoties pēdu veselību ietekmē nepareizu apavu izvēle. Diemžēl lētākie apavi bieži ir nepareizi un līdz ar to ietekmē pēdu veselību. Tās nozīmē, ka izmantoti sintētiskie materiāli, nav pareizā ortopēdiskā lieste, apavi nav pietiekami dziļi, pēda tiek tajā iespiesta. "Apaviem jābūt ir ar stingru mugurējo kapes fiksāciju. Bet ir jāizvērtē, kāds ir pēdu stāvoklis, vai tikai pēdas iet uz iekšu, vai tas kombinējas arī ar plakano pēdu? Tas viss kopumā jāizvērtē. Tātad kāda būs kape, cik augsta tā būs un kāda būs ortopēdiskā zolīte," skaidro Kitija Āķe. Speciāliste neiesaka "krokšus", jo tie visu laiku amortizē pēdu, nemitīgi tiek staipītas saites, un var ietekmēt ceļus, gūžas, muguru. Var veidoties asimetrija. "Vecākiem patīk nopirkt "krokšus", ielikt tajos bērnu. Līdz jūrai tas ir okay, bet ne jau ikdienas apavi," norāda Kitija Āķe. Juris Brūklis norāda, ka veseliem cilvēkiem apavi kā tādiem apavi ir problēmas viens no cēloņiem. "Ja mēs prasām, kas ir cēlonis, pirmām kārtām - ģenētika. Tātad cilvēkam ir noteikta pēdu forma, saistaudu stāvoklis, kolagēna stingrība un tā tālāk. Cilvēkam no dabas paredzēts staigāt basām kājām, tādēļ, ja mēs ieliekam cilvēku apavos, jau mēs sākam radīt problēmu. Zole neļauj strādāt mazajiem pēdas muskuļiem, kas stabilizē pirkstus pie zemes, kas stabilizē pēdas asi un tā tālāk," atzīst Juris Brūklis. Ja ir problēmas, protams, jāvēršas pie speciālista, bet Brūklis uzskata, ka pēda, lai kā to stutētu, neizaugs taisnāka.  "Attiecīgi pasīvi nostutējot pēdu, kurai nav problēmas, es uzskatu, ka mēs problēmu tikai vairojam. Tāpēc es domāju, ka īstākais ceļš būtu pēc iespējas mazāk apavus, pēc iespējas vasarā basām kājām, pēc iespējas apavi plānākām zolēm, platākām pirkstu daļām un tā tālāk," norāda Jānis Brūklis.  Tāpat viņš norāda, ka jāstiprina visas muskuļu grupas un tikai tā var panākt rezultātu. Nostutējot pēdas zolītes, neko nevar atrisināt.

Runā, ka rakstīšana ir zelta ceļš uz neapzināto. Var būt, ka tā ir, tomēr, iespējams, rakstīšana sniedz arī mierinājumu, sakārto domas, attīsta vai pat dziedina. Par rakstīšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē rakstniece Zane Zusta un sertificēta mākslas terapeite ar specializāciju drāmas terapijā un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Sindija Meluškāne. Zane Zusta atzīst, ka rakstīšana viņai nozīmē izpaust sevi tieši caur rakstīto. "Runāt patiesībā ir daudz grūtāk. Kad es dodos pie cilvēkiem, man ir jādomā, kā es nodošu vēstījumu, bet rakstot man tas ir ļoti organiski. Ļoti viegli. Šķiet, ka esmu radīta tam, lai rakstot paustu savu emocionālo stāvokli, savus pārdzīvojumus, to, ko redzu, piedzīvoju, noklausos. Tas viss tiek pārstrādāts caur burtiem," atklāj Zane Zusta. "Rakstīšana palīdz iedziļināties un piekļūt varbūt emocijām, jo ienāk metaforas, mēs varam dziļāk piekļūt kādām jūtām, pārdzīvojumiem. No otras puses tas iedod distanci, ka uz to, kas ir mūsu dziļie procesi, varam paskatīties it kā mazliet no malas," skaidro Sindija Meluškāne. "Šī iemesla dēļ rakstīšana ir ļoti spēcīgs instruments terapijā." "Rakstīt var ikviens. Iespējams, ne katrs var uzrakstīt romānu, bet ir tehnikas un metodes, kā var rakstīt," turpina Sindija Meluškāne. Viņa stāsta, ka izmanto kādu tehniku strādājot ar grupām dienas stacionārā, kur ir cilvēki, kuriem ir trauksme vai depresija un kuri, iespējams, nekad iepriekš nav rakstījuši. Nodarbību beigās ir jāuzraksta dzejolis sev. To var izdarīt ikviens, ja pakāpeniski uz to virzās.

Ceļojumu sezona nav beigusies, tāpēc Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina uzmanīties no krāpnieciskiem tūrisma piedāvājumiem. Kā atpazīt īstu piedāvājumu no krāpšanas, to noskaidrosim raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane, portāla "BalticTravelnews" direktors Aivars Mackevičs un tūrisma operatora "Novatours" pārdošanas vadītāja Liāna Pudule. Ierakstā uzklausām "AlidaTūrs" valdes locekli Juri Cīruli. Daudzi ceļotāji tūrisma ceļazīmes iegādājas internetā. Juris Cīrulis stāsta par kādu krāpniecības gadījumu, kas notika, apmaksājot ceļojuma rēķinu kādā "Facebook" profilā. Krāpniecība nebija saistīta ar Jura Cīruļa pārstāvēto uzņēmumu, viņš skaidro, kam jāpievērš uzmanība, iegādājoties ceļojumu internetā. "Problēma lielā mērā atkristu, ja katram būtu savs ceļojumu aģents. Ja ne ikdienišķiem braucieniem, tad lielākiem, kam tērē tūkstoti un vairāk eiro," uzskata Aivars Mackevičs. Visi raidījuma viesi mudina pārbaudīt informāciju un izvērtēt katru pirkumu, ko veic internetā, it sevišķi, ja komunikācija ir ar sociālo mediju starpniecību. "Viena no stabilākajām vērtībām komunikācijai ir e-pasts, jo uz to vienmēr var atsaukties. Tas paliek atmiņā," norāda Aivars Mackevičs. "Attiecībā uz sociālajiem tīkliem, tur kontu var izdzēst, visa informācija, kas tika nodota, var pazust." Viņš atzīst, ka uzņēmumiem jāveido saziņai ar klientiem e-pasts ar savu nosaukumu, nevar komunikācijā izmantot gmail vai kādu citu. Tas arī krāpniekiem paver lielākas iespējas. "Ja man atnāk no pazīstamas tūrisma firmas e-pasts, bet tas ir gmail, tas ir pirmais signāls, kaut kas nav kārtībā, jo katra normāla tūrisma firma ir ar savu domēnu," norāda Aivars Mackevičs. "Ja tu piedāvā savu produktu no uzņēmuma, te jābūt e-pastam ar tā uzņēmuma domēnu [nosaukumu]. Ja tā nav, tas liecina par neprofesionalitāti." Ceļojumu aģentiem būtu jāpievērš uzmanība komunikācijas kvalitātei. Tāpat viņš norāda, ka svarīgi ir tūroperatoriem norādīt savu bankas kontu, lai klienti var pārbaudīt.

Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas tīklu Latvijā sāka veidot 2015.gadā. Šobrīd tīkls izaudzis līdz 216 vietām. Papildus jau esošajiem tiek ieviesti jauni pakalpojumi. Vairāk par to raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Pakalpojumu attīstības nodaļas vadītāja, Valsts pakalpojumu un datu pārvaldības departamenta direktora vietniece Maija Anspoka, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Procesu organizācijas daļas vadītāja vietniece Bella Gumennaja un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktores vietniece Ilze Andersone. Par vienoto klientu centru izveidi gādā pašvaldības, līdz ar to ir ņovadi, kur šādu centru ir vairāk, citos ir mazāk. Gada laikā vēl 95 punkti varētu nākt klāt. Arī Rīgā nākotnē varētu būt nākotnē šādi klientu apkalpošanas centri, kur pieejami gan valsts, gan pašvaldības iestāžu sniegtie pakalpojumi. Kur Latvijā pieejami vienotie klientu apkalpošanas centri, var uzzināt VARAM mājaslapā. Vispieprasītākie ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumi. 40%, ko pieņem pašvaldībās klientu apkalpošanas centros, ir pieprasījumi slimības pabalstiem, tad ar apbedīšanas pabalstu saistītie pakalpojumi un vecuma pensijas pārrēķins. Ilze Andersone atzinīgi novērtē konsultācijas, kur centra darbinieks cilvēkiem māca un rāda, kā lietot e-pakalpojumus. Centros var pieteikt attālinātu video konsultāciju ar VSAA darbiniekiem, pagaidām cilvēki to maz izmanto. Šis pakalpojums arī pagaidām pieejams 25 centros, bet no nākamā gada būs pieejams katrā centrā.

Fermentēšana šobrīd lēnām kļūst populāra. Vai tas ir labs veids, lai saglabātu dārzeņus un augļus ziemai? Kas jāņem vērā, fermentējot produktus? Un kāda ir šādi sagatavotu produktu uzturvērtība? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē fermentēšanas entuziaste Baiba Rudoviča, uztura speciāliste Guna Rijkure un atvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Pārtikas institūta vadošā pētniece, docente Asnate Ķirse-Ozoliņa. "Fermentēšana nav tikai skābi kāposti, fermentēšana ir arī dabiski raudzēta maize, tas ir arī kefīrs, jogurts, rjaženka, ko var pagatavot arī mājas apstākļos, tikai pacietība vajadzīga," norāda Baiba Rudoviča. "Sālim būtiska nozīme fermentēto produktu gatavošanā, bet ar sāli nedrīkst aizrauties. Jāizmanto tādā apjomā, lai tas ļautu darboties pienskābām baktērijām un arī citām, bet lai neļautu attīstīties lieki raugam, pelējumam un citām baktērijām, kas pārtikas produktus bojā," skaidro Asnate Ķirse-Ozoliņa. Vislabāk fermentēšanai izmantot parasto vārāmo sāli. Protams, svarīgi zināt pareizo devu.  "Ja krāna ūdens satur daudz hlora un kaļķa, šāds ūdens var ietekmēt fermentēšanas procesu. Bet nav ieteicams arī lietot vārītu ūdeni. Hlorētu vai kaļķainu ūdeni iesaka filtrēt, vai izmantot ūdeni no veikala. Arī ar avota ūdeni jābūt uzmanīgiem," atzīst Baiba Rudoviča. Savukārt Asnate Ķirse-Ozoliņa atzīst, ka ūdeni vienmēr vajag novārīt kopā ar sāli. Jāpagatavo pareizā koncentrācija, jānovāra un jāatdzesē, jo ūdenī var būt fona mikrobi, kas traucē fermentāciju, ja tas ir piesārņots. Pats sāls ir ārkārtīgi piesārņots, jā jebkura garšviela.  Fermentēšanu labāk apgūt nodarbībās, jo katrā internetā ievietotā aprakstā ir savas nianses. Arī katrai saimniecei savas pagatavošanas nianses, ko arī apliecina trīs raidījuma viešņu, kuras nodarbojas ar fermentēšanu, saruna. Ko lieto viena, otrai tas īsti neder un viņa iebilst.

Elektroauto skaits pasaulē turpina palielināties, tai skaitā arī Latvijā. Tomēr netrūkst skeptiķu, kas saka, ka ar elektrību darbināmi auto nevar izkonkurēt mašīnas ar iekšdedzes dzinējiem un tā tāda blēņošanās vien ir. Par elektroauto tuvāku un tālāku nākotni spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas E-auto 2024/25 idejas autors, autožurnālists un "Tavs Auto TV" galvenais redaktors Roberts Jansons, Latvijas elektroauto biedrības valdes loceklis un līdzdibinātājs Jānis Bekers un elektroauto un tehnoloģiju entuziasts Raiders Raitis.

Adīšana ir ne tikai vaļasprieks vai nepieciešamība, kam nododas sirmas kundzes cienījamos gados. Tā ir iespēja radīt, būt kopā un pat uzlabot veselību. Par adīšanas sniegtajiem ieguvumiem raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta tautas lietišķās mākslas studija "Irbi" vadītāja Baiba Pilāne un "Darling Wool" izveidotāja un adīšanas kursu vadītāja Baiba Dambe. Ierakstā Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Kristīne Šneidere, kas pēta veselīgu novecošanos un demenci, apstiprina, ka adīšana un citi rokdarbi veselību ietekmē pozitīvi un pat var aizkavēt demences procesus. Baiba Dambe uzskata, ka adīšana uzdzīvo sava veida renesansi, īpaši 30 - 40 gadu vecu sieviešu vidū, kuras šajā straujajā dzīvē meklē veidu, kā palēnināt tempu, kā atrast laiku sev un nodarbei, kas piepilda un arī ļauj mazināt stresu un atslēgties no ikdienas. Baiba Pilāne bilst, ka cilvēki, kas izvēlas apgūt etnogrāfiskos adījumus, adīt etnogrāfiskos cimdus, zeķes ka tas savā ziņā savas meistarības apliecinājums, misijas apziņa būtu par skaļu teikt. Klasiskais stāsts ir, ka skolas laikā meitenēm nepavisam neinteresē apgūt adīšanu, bet pirmo reizi par to iedomājas, kad gaida bērniņu, ka vajadzētu zābaciņus, sedziņu varbūt. Tad nākamais mirklis, kad sievietes pievēršas adīšanai, ir kad bērni ir paaugušies un ir brīvs brīdis sev. "Kad uz tās "adatas uzkāpj", nokāpt ir grūti," atzīst Baiba Pilāne. "Adīšanā var ieiet tā, ka tu netiec ārā un viss pārējais paliek sekundārs, tāpēc ir jāuzmanās, jo adīšana nodarbina rokas un var iedzīvoties dažādas kaitēs, iekaisumos. Tāpēc vienmēr ar mēru un padomāt par ergonomiku - kā pareizi sēdēt, gaisma, atpūsties, paskatīties tālumā. Nepārpūliet sevi ar adīšanu," atgādina Baiba Dambe.  Bet ar ko un kā sākt? Viens - atrast domubiedru kopienu, izvēlēties labu dziju un labas adatas un uzadīt "vienas ficītes projektu", kas dod ātru gandarījumu, nevis uzreiz džemperi vai milzu jaku.

Šonedēļ izsludināta pieteikšanās ikgadējam sociālās uzņēmējdarbības piču jeb prezentāciju konkursam "Tam labam būs augt". Par konkursu un citām sociālās uzņēmējdarbības aktualitātēm runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas projektu vadītāja Līva Švarce, Labklājības ministrijas projekta Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai vecākais eksperts Juris Cebulis un Ogres sociālā uzņēmuma Vilbers dibinātāja un vadītāja Zane Bērziņa. Viesojamies arī sociālā uzņēmumā Jelgavā. Ar rokkoncertu pirmdienas vakarā jauno mācību gadu uzsāka privātā mūzikas skola "Rokskola", kas šogad svinēs 20 gadu jubileju. Šo gadu laikā skola izaugusi no 20 līdz 300 audzēkņiem un 20 pedagogiem, un skolā var apgūt gan profesionālās ievirzes, gan interešu izglītības programmas. No maija skola atrodas bijušās Jelgavas bērnu slimnīcas telpās un "Rokskola" ir arī sociāls uzņēmums. Sociālo uzņēmumu skaits Latvijā ir salīdzinoši stabils. Šobrīd ir ap 220 sociālu uzņēmumu. Līdz šim arī 80 uzņēmumi, kas bija ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu, to ir zaudējuši, liekākā daļa paši ir atteikušiem, iespējams, konstatējot, ka nosacījumi traucē tālāk attīstīties. Atbalstu sociālā uzņēmuma darbībai var iegūt ne tikai sociālās uzņēmējdarbības piču jeb prezentāciju konkursā, bet arī biznesa ideju konkursā, ko īsteno Labklājības ministrija ar "Altum" atbalstu.

Jūlijā Latvijā sāka strauji pieaugt Covid-19 pozitīvo paraugu skaits. Vai šobrīd briesmas garām, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Jurijs Perevoščikovs, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, Dace Zavadska, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, un Aivars Bērziņš, zinātniskā institūta BIOR Zinātniskās padomes priekšsēdētājs. "Divu gadu laikā šis ir 10 pacēlums," skaidro Jurijs Perevoščikovs. "Ik pēc četriem, pieciem, sešiem mēnešiem parādās jauns paveids, kurš izturīgāks par citiem, izplatās straujāk un inficē lielāku cilvēku skaitu. Šis ir desmitais pacēlums, bet ir lielāks, nekā bija pagājušajā vasarā un aizpagājušajā vasarā. Iespējams, turpināsies arī rudenī." Viņš arī min, ka slimnīcās pieaug Covid slimnieku skaits, kā arī nāves gadījumu skaits. Jurijs Perevoščikovs un Dace Zavadska mudina riska grupām parūpēties par savu aizsardzību, lai arī ar vakcīnām tomēr skrienam pakaļ vīrusam, nevis ejam vienā solī vai apsteidzam, plānojam, kas nāks. Neskatoties uz to, vakcīnas pasargā no smagas slimības gaitas un nāves. Tās ir būtiskas cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, un tiem, kam ir nopietnas blakus saslimšanas. Vidēji vakcīna mazina saslimšanas risku piecas reizes.  Dace Zavadska vērtē, ka vakcīna varētu būt labāka un efektīvāka, bet nevaram apsteigt vīrusu, jo tas mainās daudz ātrāk. "Tā ir labs spilvens tiem, kam ir būtiski nesasisties tad, kad viņi kritīs. Pārējiem kopā iepriekš saņemtās vakcīnas un saslimšana rada augstāku aizsardzību nekā tikai vakcinācija. Tas ir zinātniski pierādīts," skaidro Dace Zavadska. "Ja būtu iespējams izveidot universālu vakcīnu, tas nav tikai Covid vakcīnai, to mēs arī par citām vakcīnām varam attiecināt, tas būtu brīnišķīgi. Bet tās vakcīnas, kas ir tagad, noteikti ir daudz labāk, nekā ja vispār nebūtu," atzīst Dace Zavadska. Savukārt Aivars Bērziņš vērtē, ka būtiski ir saprast, kā pasaulē kopumā mobilizēt zinātnisko potenciālu, lai tas varētu daudz operatīvāk sniegt atbalstu dažādu krīžu pārvarēšanai saistībā ar slimību uzliesmojumiem un pandēmijām. Tas ir zinātnei svarīgs jautājums.

Runājot par 2. pensiju līmeni, terminu mūža pensija esam pieminējuši ne reizi vien, bet tā īsti, kas tā tāda ir, tomēr neesam analizējuši. Kas tad ir mūža pensija un kāpēc tai piesakās vismaz pagaidām kūtri, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro, Ervins Vēveris, "Compensa Life" Latvijas filiāles vadītājs, Kaspars Zvirgzdiņš, ERGO Dzīvības apdrošināšanas risku parakstīšanas un produktu attīstības nodaļas projektu vadītājs Baltijā, Jānis Mūrnieks, bankas "Citadele" privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs, un ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis. Iemaksas 2. pensiju līmenī ir līdz pensionēšanās vecumam, mūža pensija kā viena no iespējām ir pēc pensionēšanās vecuma. Abos šajos noguldījuma veidos var izvēlēties, kas uzkrājumus mantos.  Pensiju 2. līmenī var izvēlēties norādīt, ja cilvēks aiziet mūžībā, nesasniedzot pensijas vecumu, kurš to mantos. Savukārt, kad cilvēks ir pensijā, viņš šos uzkrājumus novirza vecuma pensijai vai mūža pensijai.  Arī mūža pensijā var izvēlēties garantēto izmaksas periodu līdz par 20 gadiem, kur arī var norādīt vienu vai vairākus labuma guvējus, ja ir vairāki, tad arī norādīt proporciju, kā izmaksāto atlīdzību garantijas perioda laikā saņemt.

Saruna ar dārzkopi, kokaudzētavas "Dzērves" saimnieci Marutu Kaminsku un Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktori, bioloģijas zinātņu doktori Viju Rožukalni.

Atgriežoties darbā pēc atvaļinājuma, ikviens vairāk vai mazāk intensīvi izjūt sindromu, ko psihologi dēvē par "post-holiday blues"– pēcatvaļinājuma skumjām. Tās ilgst vidēji divas trīs dienas un izpaužas kā grūtības atkal koncentrēties darbam, nomākta oma un dezorientācija sakrājušos darbu gūzmā. Kā ar to tikt galā ātri un nesāpīgi? Pēc psihologu pētījumiem, cilvēkam pēc atvaļinājuma vajag apmēram 3-10 dienas, lai atkal adaptētos darba vidē, pierastu pie veicamajiem pienākumiem, mainītā dzīves ritma, lietišķā komunikācijas stila. Skaidrojam kopā ar psihoterapeiti Diānu Zandi un juristu Kasparu Rācenāju.

Pagājuši četri mēneši kopš mājsaimniecības Latvijā, kurās uzstādīti vai tiks uzstādīti saules paneļi elektrības ražošanai, vairs nevar pieteikties neto uzskaites sistēmai, kuras vietā nākusi neto norēķinu sistēma. Kā izmaiņas ietekmējušas mikroģenerāciju valstī un kā neto norēķinu sistēmu padarīt izdevīgāku? Saruna ar Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktoru Gunāru Valdmani un Klimata un enerģētikas ministrijas Finanšu instrumentu departamenta direktoru Raimondu Kašu.

Augļu un dārzeņu ražas pilnbriedā - ābolu maiss mūs sagaida darbā un plūmju kaste no vecmāmiņas dārza arī noteikti jāņem līdzi. Tomēr, vai visu to droši varam lietot uzturā? Ko darīt ar kritušajiem augļiem? Vai pietiek, ja bojāto vietu no augļa izgriež un vai bojāties sākušos tomātus var savārīt mērcē? Studijā Inese Siksna Institūta "BIOR" eksperte - uztura speciāliste un Svetlana Aļminoviča - Miļjanoviča Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības eksperte.

Tikko no Vācijas! Viens saimnieks! Tas pats, tikai ar to svētdienās uz baznīcu braucis! – Ar šādiem, nu jau folklorizētiem tekstiem savulaik izmanīgi tirgoņi mēģināja lētticīgam pircējam iemānīt nodzītu automašīnu. Laiki mainās, bet vai auto pārdošanas tikumi arī? To noskaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja IT daļas vadītājs Agris Daukste un Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis, drošas satiksmes eksperts Oskars Irbītis.