LKA runā

Noslēdzošajā raidieraksta "Radām un rādām" epizodē "Notiks klikšķis un būs" Marta un Aleksandrs centīsies izzināt, kas kopīgs un atšķirīgs teātra mākslai un teātra kritikai un pētniecībai, uz sarunu aicinot teātra mākslinieci Katrīnu Dūku un teātra kritiķi un pētnieci Edīti Tišheizeri.Sākot ar 18. februāri, katru otrdienu un ceturtdienu Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) “Spotify” raidierakstu platformā #LKArunā, kā arī “Youtube” kontā būs klausāms un skatāms jauns sarunu cikls “Radām un rādām kultūrā”, kuru moderējuši LKA studenti - “Kultūras socioloģija un menedžments” 2.kursa studente Marta Kātiņa un “Dramatiskā teātra aktiera māksla” 4. kursa students Aleksandrs Bricis.Raidieraksta piecās epizodēs klausītājiem būs iespēja izzināt kultūras nozares profesiju daudzveidību, aizkulises un mijiedarbi, moderatoriem uz katru sarunu aicinot vienu kultūras nozares publiski redzamās profesijas pārstāvi - filmu režisoru, teātra režisoru, aktrisi, mūziķi un teātra mākslinieci - un vienu ne tik redzamās profesijas pārstāvi - filmu producenti, radošo projektu koordinatoru, skatuves mākslas producenti, tehnisko producentu un teātra kritiķi un pētnieci.Vairāk: https://lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/latvijas-kulturas-akademijas-studenti-jauna-raidieraksta-epizozu-cikla-sarunajas-ar-kulturas-raditajiem-un-raditajiem/

Ceturtajā raidieraksta "Radām un rādām" epizodē  “Jo nepareizāk, jo labāk’’ pie Martas un Aleksandra viesojas Latvijas Nacionālā teātra aktrise Laura Siliņa, kurai Latvijas Kultūras akadēmijā bijis interesanti jau kopš iestājeksāmeniem, un skatuves mākslas producente Alma Kušķe, kura pēc izglītības ir juriste un kura sarunas laikā apliecina savas lieliskās atmiņas spējas.Sākot ar 18. februāri, katru otrdienu un ceturtdienu Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) “Spotify” raidierakstu platformā #LKArunā, kā arī “Youtube” kontā būs klausāms un skatāms jauns sarunu cikls “Radām un rādām kultūrā”, kuru moderējuši LKA studenti - “Kultūras socioloģija un menedžments” 2.kursa studente Marta Kātiņa un “Dramatiskā teātra aktiera māksla” 4. kursa students Aleksandrs Bricis.Raidieraksta piecās epizodēs klausītājiem būs iespēja izzināt kultūras nozares profesiju daudzveidību, aizkulises un mijiedarbi, moderatoriem uz katru sarunu aicinot vienu kultūras nozares publiski redzamās profesijas pārstāvi - filmu režisoru, teātra režisoru, aktrisi, mūziķi un teātra mākslinieci - un vienu ne tik redzamās profesijas pārstāvi - filmu producenti, radošo projektu koordinatoru, skatuves mākslas producenti, tehnisko producentu un teātra kritiķi un pētnieci.Vairāk: https://lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/latvijas-kulturas-akademijas-studenti-jauna-raidieraksta-epizozu-cikla-sarunajas-ar-kulturas-raditajiem-un-raditajiem/

Trešajā raidieraksta "Radām un rādām" epizodē “Tikai ar tehnoloģiju palīdzību labu pasākumu neuztaisīsi”  Marta un Aleksandrs uz sarunu aicinājuši grupas “Carnival Youth” mūziķi un filmu režisoru Robertu Vanagu un pasākumu tehnisko producentu Rihardu Gulbi. Abi sarunu biedri piekrīt, ka “sākumā studentiem ir jāpaēd zeme, lai tur kautkas augtu”.Sākot ar 18. februāri, katru otrdienu un ceturtdienuLatvijas Kultūras akadēmijas (LKA) “Spotify” raidierakstu platformā #LKArunā, kā arī “Youtube” kontā būs klausāms un skatāms jauns sarunu cikls “Radām un rādām kultūrā”, kuru moderējuši LKA studenti - “Kultūras socioloģija un menedžments” 2.kursa studente Marta Kātiņa un Dramatiskā teātra aktiera māksla” 4. kursa students Aleksandrs Bricis.Raidieraksta piecās epizodēs klausītājiem būs iespējaizzināt kultūras nozares profesiju daudzveidību, aizkulises un mijiedarbi, moderatoriem uz katru sarunu aicinot vienu kultūras nozares publiski redzamās profesijas pārstāvi - filmu režisoru, teātra režisoru, aktrisi, mūziķi un teātra mākslinieci - un vienu ne tik redzamās profesijas pārstāvi - filmu producenti, radošo projektu koordinatoru, skatuves mākslas producenti, tehnisko producentu un teātra kritiķi un pētnieci.Vairāk:https://lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/latvijas-kulturas-akademijas-studenti-jauna-raidieraksta-epizozu-cikla-sarunajas-ar-kulturas-raditajiem-un-raditajiem/

Otrajā raidieraksta "Radām un rādām" epizodē “Sirdī esmu garderobists” studijā viesojas Latvija Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra režijas mākslas 4. kursa students Ralfs Liepa, kurš jokojot saka, ka viņam nav ne privātā dzīve, ne brīvais laiks, un Latvijas Teātra darbinieku savienības radošo projektu koordinators Ričards Vorobjovs, kurš ne gluži saprot tos, kuri stundām var runāt par pārstrādāšanos. Sākot ar 18. februāri, katru otrdienu un ceturtdienu Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) “Spotify” raidierakstu platformā #LKArunā, kā arī “Youtube” kontā būs klausāms un skatāms jauns sarunu cikls “Radām un rādām kultūrā”, kuru moderējuši LKA studenti - “Kultūras socioloģija un menedžments” 2.kursa studente Marta Kātiņa un “Dramatiskā teātra aktiera māksla” 4. kursa students Aleksandrs Bricis.Raidieraksta piecās epizodēs klausītājiem būs iespēja izzināt kultūras nozares profesiju daudzveidību, aizkulises un mijiedarbi, moderatoriem uz katru sarunu aicinot vienu kultūras nozares publiski redzamās profesijas pārstāvi - filmu režisoru, teātra režisoru, aktrisi, mūziķi un teātra mākslinieci - un vienu ne tik redzamās profesijas pārstāvi - filmu producenti, radošo projektu koordinatoru, skatuves mākslas producenti, tehnisko producentu un teātra kritiķi un pētnieci.Vairāk: https://lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/latvijas-kulturas-akademijas-studenti-jauna-raidieraksta-epizozu-cikla-sarunajas-ar-kulturas-raditajiem-un-raditajiem/

Pirmajā raidieraksta #LKARUNĀ tematiskās sadaļas "Radām un rādām" epizodē “Septiņi tevi “pasūtīs” un astotais teiks “okay”’’ (18.02.) Marta un Aleksandrs sarunājas ar Latvijas Kultūras akadēmijas rektoru un filmu režisori Dāvi Sīmani, kurš nekad nav skatījies savas filmas pirmizrādēs, un kino un skatuves mākslas producenti Elzu Siliņu, kura uzskata, ka producents ir tas, kurš noteiks, kā tad beigās būs.Sākot ar 18. februāri, katru otrdienu un ceturtdienu Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) “Spotify” raidierakstu platformā #LKArunā, kā arī “Youtube” kontā būs klausāms un skatāms jauns sarunu cikls “Radām un rādām kultūrā”, kuru moderējuši LKA studenti - “Kultūras socioloģija un menedžments” 2.kursa studente Marta Kātiņa un “Dramatiskā teātra aktiera māksla” 4. kursa students Aleksandrs Bricis. Raidieraksta piecās epizodēs klausītājiem būs iespēja izzināt kultūras nozares profesiju daudzveidību, aizkulises un mijiedarbi, moderatoriem uz katru sarunu aicinot vienu kultūras nozares publiski redzamās profesijas pārstāvi - filmu režisoru, teātra režisoru, aktrisi, mūziķi un teātra mākslinieci - un vienu ne tik redzamās profesijas pārstāvi - filmu producenti, radošo projektu koordinatoru, skatuves mākslas producenti, tehnisko producentu un teātra kritiķi un pētnieci.Vairāk: https://lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/latvijas-kulturas-akademijas-studenti-jauna-raidieraksta-epizozu-cikla-sarunajas-ar-kulturas-raditajiem-un-raditajiem/

Jau šodien plkst. 10.00 piektajā un noslēdzošajā raidieraksta “Kultūras mantojums un drošība” epizodē “Mūsu sakņu sardzē: kultūra, tradīcijas, drošība” Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra studiju programmas "Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija" 2. kursa studentes Madara Ziemele un Ita Lejiņa pievērsīsies kultūras mantojuma un drošības nozīmei mūsdienu sabiedrībā, uzmanību pievēršot nemateriālajam kultūras mantojumam. Kā kultūra un tradīcijas veido mūsu identitāti un kā tās iespējams saglabāt un aizsargāt? Sarunas pamatā būs sabiedrības viedokļi, kas iegūti, veicot aptaujas, kā arī aktuāli jautājumi par tehnoloģiju ietekmi, dažādajiem tradīciju apdraudējumiem un sabiedrības iesaisti to novēršanā.  Raidieraksta tematiskā sadaļa “Kultūras mantojums un drošība” tapusi sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.

Ceturtajā epizodē “Grāmatu saraksti un grāmatu likteņi” Džiuljeta Flenderiene un Sandra Leikarte atskatīsies uz Rīgas pilsētas bibliotēkas grāmatu glābšanu no Rātsnama  2. pasaules kara sākumā, kā arī uz Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma aizvešanu uz Zviedriju 17. gadsimtā un šīs grāmatu kolekcijas kataloga digitālo atgriešanos Rīgā 21. gadsimtā. Epizodes viese būs Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine, kura pastāstīs par bibliotēkas gatavību iespējamai krīzes situācijai. Raidieraksta tematiskā sadaļa “Kultūras mantojums un drošība” tapusi sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.

Trešajā raidieraksta “Kultūras mantojums un drošība” epizodē “Vai tiešām tā ir tikai baznīca?” Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra studiju programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” 2. kursa studenti Vladimirs Sičevskis un Raivis Austriņš aplūkos jautājumus, kas saistīti ar sakrālo mantojumu un tā aizsardzību militāra konflikta gadījumā, īpaši pievēršoties Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcai. Šī būs saruna starp pareizticīgās baznīcas pārstāvi Vladimiru Sičevski un kultūras mantojuma aizsardzībā strādājošo Raivi Austriņu. Raidieraksta tematiskā sadaļa “Kultūras mantojums un drošība” tapusi sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.

Otrajā epizodē “Cilvēka faktors. Vai esam gatavi kultūras mantojuma glābšanai?”  Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra studiju programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” 2. kursa studentes Inna Kislina, Elīna Drulle un Kristaps Kalējs meklēs atbildi uz aktuālo jautājumu, uz ko gatavi un vai vispār ir gatavi Latvijas muzeji x stundā? Sarunas uzmanības centrā būs cilvēka faktors Hāgas konvencijā, tāpat studenti vērtēs kultūras mantojuma nozarē nozīmīgas personības, kuru pašaizliedzīgā rīcība ir bijusi izšķiroša mantojuma saglabāšanā.  Raidieraksta tematiskā sadaļa “Kultūras mantojums un drošība” tapusi sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.

Pirmajā raidieraksta “Kultūras mantojums un drošība” epizodē “Rīts pēc kara” Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra studiju programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” 2. kursa studentes Maija Meiere-Oša un Elza Skutāne ļausies apcerei par 1954.gada Hāgas konvenciju par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā. Diemžēl šīs nav bijušas mierpilnas desmitgades – pat konvencijas jubilejas gadā pasauli plosa kari. Jau vairāk nekā 1000 dienas ilgst karš starp Krieviju un Ukrainu, kurā iet bojā gan cilvēki, gan kultūrvēstures pieminekļi. Ko esam no šī konflikta mācījušies? Kāds varētu izskatīties rīts pēc Miera līguma parakstīšanas? Vai un kādu lomu mierizlīguma procesā varētu spēlēt mantojums? Vai un kā panākt taisnību par iznīcinātajām kultūras vērtībām? Raidieraksta tematiskā sadaļa “Kultūras mantojums un drošība” tapusi sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.

Pirmajā tematiskās sadaļas "Pētījums fokusā" epizodē “Reps degradē vai iedvesmo?” bakalaura studiju "Kultūras socioloģija un menedžments" 3. lursa studentes Ilva Opmane, Anna Katrīna Lieģeniece un Daniela Skvorcova pastāstīs par pētījuma “Latvijas repa sociokulturālā analīze” rezultātiem un sarunā tiksies ar reperi Kazimiru. Saruna būs balstīta sociokulturālā analīzē, izgaismojot sarežģīto dinamiku, kas veido Latvijas repa scēnu. Taču saruna nebeigsies tikai ar analīzi, lai sniegtu ieskatu no pirmavota, studenti izjautās reperi Kazimiru, kurš atklātā sarunā dalīsies pārdomās par Latvijas repa scēnu, izaicinājumiem, ar kuriem viņš kā mākslinieks ir saskāries, un mūzikas lomu viņa dzīvē.

Noslēdzošajā "Pētījums fokusā" epizodē “Kino pētījuma aizkulises” tiks apskatīts pētījums par Latvijas kinoteātru auditorijas paradumiem un to izmaiņām digitālajā laikmetā*. Epizodi veido bakalaura studiju "Kultūras socioloģija un menedžments" 3. kursa studenti, kuri piedalījās datu ievākšanā un pētījuma datu apkopošanā, – Amanda Mārtinsone, Elīna Ezera un Raivis Dambis. Sarunā studenti pievērsīsies tam, cik šāda kino pētniecība var būt nozīmīga kino nozares cilvēkiem, strādājot pie jauniem projektiem. Uz sarunu studenti aicinājuši filmu nozares eksperti Daigu Livčāni, kura dalīsies savās domās par iegūtajiem datiem, novērtējot, kādi ir šodienas kino auditorijas paradumi un kā tie ietekmē kino nozari. *Pētījums tapis projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” /CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001), ko finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" (2023.–2026.) ietvaros. 

Vai esi kādreiz domājis par to, cik ļoti kultūras nozarei ir vajadzīgi basģitāristi?  Ceturtajā epizodē “Vai esi vajadzīgs kultūrai?” bakalaura studiju "Kultūras socioloģija un menedžments" 3. kursa studentes Unda Kreišmane, Patrīcija Birzniece un Una Filipoviča sarunāsies ar Krišjāni Laizānu – prasmīgu mūziķi, kurš ikdienā profesionāli spēlē basģitāru un kontrabasu. Sarunā tiks noskaidrots, kā profesionālā vidējā izglītība palīdzējusi veidot viņa karjeru, ar kādiem šķēršļiem viņš saskāries, kā arī tiks meklētas atbildes uz jautājumu – vai pēc profesionālās vidējās izglītības iegūšanas tu esi vajadzīgs darba devējam?

Kā pētnieki nonāk līdz pētījuma idejai? Kādi ir lielākie izaicinājumi, veicot apjomīgus pētījumus? Kā sociālajos medijos radusies ažiotāža ietekmē pašus pētniekus? Atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem "Pētījums fokusā" jaunākajā epizodē “Bolt un Wolt kurjeri – vai tas ir jāpēta?” meklēs studentes Betija Briede, Arta Tīna Leimane un Rebeka Japiņa kopā ar socioloģi un LKA Kultūras un mākslu institūta pētnieci Iveta Ķešāne. Sarunā tiks atklātas pētniecības aizkulises, stāstot par šķēršļiem, piedzīvojumiem, kā arī pārdzīvojumiem, ar ko sastopas pētnieki.

Kāda saistība ir transkripcijai un šņorbēniņiem? "Pētījums fokusā" otrajā epizodē "No lauka uz skatuvi" divi topošie sociologi – Anna Bartkeviča un Eva Marhileviča – un dramaturģe Anna Vīksna (Drāmas un teksta studijas, 2. kurss) studiju biedram Matīsam Smīdsam mēģinās izstāstīt, kas ir pētniecībā balstīta māksla un kā to īsteno. Sarunas biedri kopīgi dalīsies pieredzē, ko guva projektā “Dzīvie stāsti Stāmerienā” un izzinās, kā intervijas ieraksts var pārtapt par dokumentālo izrādi.

Noslēdzošajā epizodē raidieraksta #LKArunā tematiskajā sadaļā "Mārketings kā mākslas notikums" maģistra programmas "Kultūras un mākslas pārvaldība" 1. kursa studentes Anastasija Konkina, Ināra Fjodorova un Paula Silava pievērsīsies mārketinga pievienotajai vērtībai – spējai raisīt diskusijas un ietekmēt sabiedrības viedokļus. Mēģinot rast atbildi uz jautājumu, kā mārketings var izglītot un dezinformēt auditoriju, pēc palīdzības vēršoties pie Latvijas Kultūras akadēmijas studentu labākajiem draugiem – mediju un kultūras teorijām. Klausītājiem būs iespēja uzzināt, kā un cik veiksmīgi šīs teorijas un domas atspoguļojas realitātē, pasaules un Latvijas kultūras mārketinga kontekstā.

Raidieraksta "Mārketings kā mākslas notikums" jaunākajā epizodē "Tiešā runa ar haizivi" maģistra programmas “Kultūras un mākslas pārvaldība” 1. kursa studentes Madara Brikmane un Krista Kleina uz sarunu aicinājušas vienu no Latvijas vadošajiem kultūras pasākumu producentiem - Mārci Gulbi. Sarunas fokusā būs emociju nozīme un vadība kultūras pasākumos, izceļot trīs galvenās tēmas: emociju loma pasākumu mākslinieciskajā noformējumā, profesionālās kritikas nozīme, apmeklējot pasākumus, kā arī emociju vadība pasākumu tehniskajā nodrošinājumā. Kāpēc emocijas ir tik svarīgas kultūras pasākumos un kā tās var vadīt, lai radītu atmiņā paliekošu pieredzi?

Raidieraksta "Mārketings kā mākslas notikums" trešajā epizodē “Cik kultūrizdevīgs ir raidieraksts?” maģistra studiju "Kultūras un mākslas pārvaldība" 1. kursa studentes Rita Broka, Jete Anna Purina un Elza Strazdiņa vērtēs raidierakstu nozīmi kultūras nozarē, uzdodot jautājumu, cik kultūrizdevīgs ir raidieraksts? Vai un kā raidierakstu ekosistēmā iekļaujas laikmetīgā deja, mūzika un vizuālā māksla? Kādi faktori ir uzskatāmi par šķēršļiem un kādi – par ieguvumiem? Vai ar raidierakstu ir iespējams sasniegt jaunu auditoriju vai uzrunāt jau esošo? Vai raidieraksts var būt izglītojošs un kādam ir jābūt tā saturam, lai tas būtu pieejams dažādam interesentu lokam?

Raidieraksta ⁠otrajā epizodē “Mārketings – māksla vai zinātne? Saruna ar Robertu Flaicu” Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmas “Kultūras un mākslas pārvaldības” 1. kursa studentes Anna Margrieta Legzdiņa un Konstance Saltupe pievērsīsies daudzu pētnieku uzmanības centrā esošajam jautājumam – mārketings ir māksla vai zinātne, vai tomēr abi? Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, studentes uz interviju ir uzaicinājušas viesi – pianistu un komponistu Robertu Flaicu (Robert Fleitz). Sarunā R.Flaics dalīsies savā kā mākslinieka pieredzē par satura radīšanu, atpazīstamības veicināšanu, datu analīzi, biežāk lietotajiem mārketinga instrumentiem un kanāliem, līdzšinējām sadarbībām, kā arī sniegs praktiskus padomus citiem māksliniekiem. Epizode angļu valodā!

Pirmajā #LKArunā raidieraksta sērijā maģistra programmas “Kultūras un mākslas pārvaldība” 1. kursa studentes Agneta Liepiņa un Līva Vernere vērtēs filmas nosaukuma izvēli kā efektīvu mārketinga rīku.  Vai filmas nosaukuma izvēle ir būtiska, kā tā ietekmē filmas skatījuma rādītājus un kādi aspekti jāņem vērā, lai izvēlētos veiksmīgu filmas nosaukumu? Uz šiem jautājumiem atbildes meklēs nedaudz aktīva kino skatītāja Agneta un nedaudz aktīva kino veidotāja Līva, raidieraksta laikā ne vien apskatot kāda Rīgas kinoteātra aktuālo repertuāru, bet arī aicinot sarunā ar viedokli dalīties RIGA IFF FORUM un filmu izplatīšanas departamenta vadītāju, kinoteātra “Kino Bize” bērnu un jauniešu programmas vadītāju Paulu Bērziņu, kā arī pārbaudot mākslīgā intelekta spējas saistībā ar filmu nosaukumu izvēli.