Izraēlas dalība 2026. gada Eirovīzijā ir kļuvusi par karstu diskusiju tematu. Īrija, Islande, Nīderlande un Slovēnija ir paziņojušas, ka nepiedalīsies konkursā, ja piedalīsies Izraēla. Savukārt Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs šonedēļ paziņoja, ka viņa valsts boikotēs Eirovīziju, ja Izraēla nebūs starp dalībniekiem. Ko par Izraēlas dalību Eirovīzija saka konkursa rīkotājs Latvijā – Latvijas Sabiedriskais medijs – un pašmāju zināmākie Eirovīzijas entuziasti?
Nesen Viļakā durvis vērusi Evitas Zarembas-Krīgeres leļļu kolekcijas izstāde "60 minūtēs apkārt zemeslodei". Kolekcijā ir vairāk nekā 1700 lelles dažādu tautu tradicionālajos tērpos un suvenīrlelles no vairāk nekā 135 pasaules valstīm un no visiem kontinentiem.
Rīgas Doma baznīcā drīzumā sāksies jaunu baroka ērģeļu būvniecība. Vērienīgo instrumentu radīs Drēzdenes ērģeļu būvētava, kas specializējas vēsturisko baroka ērģeļu atjaunošanā un būvēšanā. Ērģeļu būvniecības projektu plānots pabeigt līdz 2027. gada vasarai, kad būs noslēgušies arī Rīgas Doma pamatu nostiprināšanas darbi.
"100 g kultūras diskusijas" komanda 9. oktobrī aicināja uz sarunu par to, cik pasīvi iestājamies pret vardarbību lielākās organizācijās un tuvāko lokā – ģimenē.
15. oktobrī koncertzālē "Cēsis" notiks starptautiska mēroga konference, kas pirmo reizi Latvijā veltīta kultūras un veselības nozaru sadarbībai. Konferencē klātienē un tiešsaistē pulcēsies politikas veidotāji, pētnieki, praktiķi un nevalstisko organizāciju pārstāvji no vairākām Eiropas valstīm, lai dalītos pieredzē un meklētu atbildes uz jautājumu – kā kultūra var kļūt par noturīgu avotu veselības un labbūtības stiprināšanai sabiedrībā, informē konferences rīkotāji.
Rīt Rīgas radošajā rūpnīcā "Veldze" atklās vienu no pirmajiem starptautiskajiem smaržu mākslas festivāliem Eiropā – "Scent Art festival". Tas notiks trīs dienas un pulcēs 40 māksliniekus no deviņām valstīm. Festivāls veltīts smaržas kā mākslas medija izpētei un ožas saiknei ar citām maņām – redzi, dzirdi un garšu.
Lietuvas kultūras nozari pēdējo nedēļu laikā pārņēmis protestu vilnis – kultūras darbiniekus māc bažas par labēji populistisko partiju "Nemunas rītausma", kuras pārziņā nonākusi Kultūras ministrija. Kādas politiskās pārmaiņas šobrīd norit Lietuvā, un kā savu nostāju pret tām pauž kultūras kopiena?
No muzeju plauktiem līdz civilās aizsardzības plāniem – kultūras mantojums arvien skaidrāk tiek atzīts par valsts drošības jautājumu. "Krājums ir muzeja sirds," saka Latgales Kultūrvēstures muzeja vadītāja Anastasija Strauta. Bet kā šo sirdi pasargāt, ja plīst ūdensvads, izceļas uguns vai draud karš? Atbildes uz šiem jautājumiem meklētas raidījuma "Kā sargāt?" (Kai sorguot?) otrajā epizodē, kur pie viena sarunu galda tikās Latgales Kultūrvēstures muzeja vadītāja Anastasija Strauta un galvenā krājuma glabātāja Renāte Vancāne, Kultūras ministrijas civilās aizsardzības vadītājs Vitālijs Rakstiņš, kā arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Gita Jankovska.
2020. gadā tika uzsākta izstāžu telpas "Arsenāls" atjaunošana. Ēkai, kas kādā brīdī bija ieguvusi pat grausta statusu, līdz šim atjaunota fasāde, kā arī veikti iekštelpu demontāžas darbi. Tomēr sākotnējās cerības, ka ēku izdosies atjaunot piecu gadu laikā, nav piepildījušās. Mediju pārstāvjiem 7. oktobrī bija iespēja ielūkoties, kāda ir pārbūves darbu virzība šobrīd.
"100 g kultūras diskusijas" komanda 9. oktobrī pulksten 16.00 aicina uz sarunu par to, cik pasīvi iestājamies pret vardarbību lielākās organizācijās un tuvāko lokā – ģimenē.
Šīs nedēļas nogalē, piektdien, Ogres Vēstures un mākslas muzejā atklās izstādi "Krapes kapu stāstiņi: Krapes pagasta reliģiskie priekšstati pēc arheoloģiskā materiāla". Balstoties uz arheoloģiskajiem atradumiem Krapes apkārtnes kapavietās, izstāde vēstīs, kā Latvijas teritorijā ienākusī kristietība mainīja apbedīšanas paradumus.
Šodien, 7. oktobrī, pie klausītājiem nonāk Latvijas Sabiedriskā medija pirmais true crime jeb patieso kriminālstāstu raidieraksts jeb podkāsts "Nāvīgs kokteilis". Raidieraksts atklāj šokējošus stāstus par Latvijas jauniešiem, kuru liktenīgās izvēles alkohola vai narkotisko vielu reibumā novedušas līdz slepkavībai. Tās ir neplānotas, ikdienas situācijās dzimušas traģēdijas ar neatgriezeniskām sekām visiem iesaistītajiem. Raidierakstu veidojušas žurnālistes Baiba Runce un Linda Spundiņa, bet stāstus klausītājiem ierunā reperis Galeniex.
Latvijas Radio, protams, ir milzīga vēsture. Mēs šogad atskatāmies uz veseliem simt gadiem, un dabiski, ka arī mūzikas jomā vēsture ir tikpat ilga, jo mēs taču sākām ar "Madama Butterfly" pirmizrādi.
Vasarā Latvijā viesojās amerikāņu klarnetists Ēriks Mandats, lai sniegtu vairākus koncertus "Transatlantic Trio" sastāvā. Runājam par Ērika muzikālo ceļu, aizraušanos ar klarnetes paplašinātajām tehnikām, mūzikas dzīvi Čikāgā, koncertēšanu ar tādiem diriģentiem kā Pjērs Bulēzs un Esa Peka Salonens, arī par improvizāciju.
"Interneta paaudzes galvenais bonuss ir tāds, ka momentā viņi visu atrod. Pat nevajag pateikt skaidru adresi vai kas īsti ir jāmeklē. Lekcijas laikā es dažreiz tikai pieminu kaut kādu uzvārdu, un lekcijas beigās man jau rāda, kā viņi ir sameklējuši visu par to cilvēku un pat izlasījuši. Un tad mēs par to runājam. Tā kā interneta paaudzei nekādas vainas nav – vajag tikai mācēt ar viņiem strādāt," saka režisors un skatuves mākslas pedagogs Pēteris Krilovs. Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" viņš stāsta par pirmajiem soļiem režijas pasaulē, neiecietību pret meļiem un liekuļiem, par feodālismu un krievu valodu teātrī, par tēva likteni un arī par dzīvi ar četriem uzvārdiem.
No juridisko, morāli ētisko, reliģisko normu viedokļa raugoties, zagšana ir nosodāma rīcība, jo saistīta ar slepenu sveša – materiāla vai nemateriāla – īpašuma piesavināšanos. Neskatoties uz to, tradicionālajā kultūrā attiecībā uz zagšanu vērojama divējāda attieksme.
Ja Rīgas lidostas akcionāri būtu gatavi sekot citu Eiropas valstu lidostu piemēram un nodēvēt lidostu kādas nācijai nozīmīgas personības vārdā, tad Krišjānis Barons būtu viena no apsveramajām izvēlēm. To apliecina raidījuma "Kultūršoks" sadarbībā ar sabiedriskā medija portālu LSM.lv veiktais pētījums, kurā Dainu tēvs no piedāvātajām personībām ieguva visaugstāko procentu skaitu.
Ukrainā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma ir sagrauti vai sabojāti 1599 kultūras mantojuma objekti un 2415 kultūras infrastruktūras iestādes, informēja Kultūras un stratēģisko komunikāciju ministrija, minot datus uz 25. septembri.
Vai zini, kurš latviešu baletdejotājs kļuva par arhitektu? Tas ir Aleksandrs Klinklāvs, dzimis 1899. gadā Sējas pagastā. Studiju gados viņš pelnīja sev iztiku kā Nacionālās operas baleta trupas dalībnieks. 1918. gadā Klinklāvs uzsāka arhitektūras studijas, bet tās nācās pārtraukt, un kā brīvprātīgais viņš piedalījās Latvijas atbrīvošanas cīņās.
Garmanes jeb ermoņiku spēle Latgalē ir tradīcija, kas no kāzām, talkām un pasēdēšanām pāraugusi festivālos un oficiāli iekļauta Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tieši Balvu novada Medņevas ciems ir populārs šajā jomā, jau teju 20 gadus festivālā pulcējot desmitiem spēlmaņu un ermoņiku skaņu cienītāju.