Claim OwnershipLSM / Kultūrtelpa
Subscribed: 2Played: 94
Subscribe
Description
www.lsm.lv
3907 Episodes
Reverse
Atklāta izstāde par tautas spēka un brīvības gara simbolu – Brīvības pieminekli. Tam 18. novembrī apritēs 90 gadi. Izstāde iepazīstina ar pieminekļa skulptūru grupām un to simbolisko nozīmi Latvijas vēsturē un kultūrā.
Par 9000. valsts aizsargājamu kultūras pieminekli kļuvušas Dadzīšu (Rusuļu) ūdensdzirnavas, kas sarakstā iekļautas kā reģiona nozīmes industriālais piemineklis. Objekts ir raksturīgs Latvijas ūdensdzirnavu paraugs, kas saistīts ar reģiona ražošanas, amatniecības un teritorijas infrastruktūras attīstību. Ūdensdzirnavām piemīt kultūrvēsturiska un izglītojoša nozīme. Pašlaik valsts aizsardzībā ir mazāk nekā 30 ūdensdzirnavu, informē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
81 gada vecumā mūžībā devies mākslinieks Jānis Anmanis (06.12.1943.–09.11.2025.), "Panorāmai" apstiprināja viņa dzīvesbiedre.
Padomju kino veidoja uztveri, ka kopīgā dzimtene – Padomju Savienība – ir Krievija. Par to runāju iepriekšējā rakstā, analizējot vienu no izmantotajiem paņēmieniem. Bija plānots pēc tam apskatīt etniskos stereotipus par krieviem, bet jāatzīstas godīgi – te autors satapās ar problēmu. Jo padomju kino varonis pēc definīcijas, ja nav citu pazīmju, ir krievs. Tādēļ no daudzos gadu desmitos uzņemtās milzīgās filmu masas ir grūti izdalīt tieši "krieviskuma" īpatnības. Tātad jāmeklē tēma, aspekti, kuros tās izdotos notvert.
Arī tās traumas, kuras nav saistītas ar konkrēta cilvēka individuālo pieredzi, var pārmantoties. Tās neapzināti tiek nodotas tālāk no paaudzes paaudzē, veidojot mantoto kultūrtraumu. "Radio Naba" raidījumā "Zinātnes vārdā" vadītāja Ieva Siliņa par kultūrtraumu sarunājas ar mākslinieci un sociālās atmiņas pētnieci ar profesionālo doktora grādu mākslās Lauru Veļu.
Pēc anonīmas vēstules saņemšanas saistībā ar iespējamu krāpniecību, veicot iepirkumus valsts kapitālsabiedrībā "Latvijas Koncerti", Kultūras ministrija lūgusi iesniegumā minētos faktus pārbaudīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Iepirkumu uzraudzības birojam. VSIA "Latvijas Koncerti" valdes loceklis Guntars Ķirsis vēstules saturu dēvē par neloģisku un norāda, ka tajā minētie apgalvojumi neatbilst "faktiskajai situācijai".
7. novembrī pulksten 18.00 Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina ikvienu interesentu sekot līdzi svinīgam latviešu grāmatas piecsimtgades pasākumam Rīgas Svētā Pētera baznīcā, kas tiks pārraidīts tiešraidē sabiedriska medija portālā LSM.lv un REplay.lv, kā arī 17. novembrī pulksten 16.05 skatāms Latvijas Televīzijas 1. kanālā.
Filozofi Andrejs Balodis un Ainārs Kamoliņš Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" iepazīstina ar pētījuma "Filozofija Latvijā (1944–1991): konversijas un pārrāvumi" rezultātiem un dalās pārdomās par to, kā Latvijas pirmās brīvvalsts filozofi un citu zinātņu pārstāvji, atjēdzoties padomju ideoloģijas apstākļos, mēģinājuši sadzīvot ar jauno varu un turpināt savu darbu.
Latvijas Radio ienācu 1987. gadā, kad skaņu režisoru grupā vecākais un grupas vadītājs bija Jāzeps Kulbergs. Tālāk es nosaukšu savu kolēģu vārdus, uzvārdus, un tas būs kā tāds vēstures apskats par cilvēkiem, kas veidoja mūzikas skaņu ierakstus toreiz.
"100 g kultūras diskusijas" komanda 6. novembrī aicināja uz sarunu par to, kā plānotais budžeta samazinājums ietekmēs norises kultūras nozarē.
Laikā, kad svinam Latvijas dzimšanas dienu, gaismas festivāls "Staro Rīga" aicina iziet Rīgas ielās, lai rudens tumšajos vakaros kopā piedzīvotu pozitīvas emocijas un pārsteiguma prieku, vēsta festivāla rīkotāji.
Skaņa kā laikmetīgās mākslas sastāvdaļa, emocionāls skats vēsturē caur trīs holokaustā bojā gājušu jaunu meiteņu dienasgrāmatām un fotogrāfija kā "iesaldēts laiks" – tās ir tikai dažas kultūras izglītības programmas "Latvijas skolas soma" norises, kuru tapšanu šogad finansējis Valsts kultūrkapitāla fonds. 4. novembrī visas dienas garumā šīs norises bija iespēja izbaudīt Rīgas 40. vidusskolas skolēniem.
"Šobrīd mums ir unikāla iespēja pieredzēt to, kā cilvēki, kuriem mēs esam deleģējuši politisko varu, izvēlas rādīt piemēru, kā būt bez kultūras, bez domāšanas, bez idejām, tikai ar aukstu, trulu politisku aprēķinu izrīkoties ar mums, sabiedrību un valsti, kā viņiem ienāk prātā," atklājot Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) starptautisko konferenču sēriju "Kultūras krustpunkti XIX", sacīja LKA rektors Dāvis Sīmanis.
"100g kultūras diskusijas" komanda 6. novembrī pulksten 15.30 aicina uz sarunu par to, kā plānotais budžeta samazinājums ietekmē norises kultūras nozarē.
Vispirms par Radiofonu. Fakts, ka Jānis Mediņš divdesmito gadu beigās no Nacionālās operas diriģenta pārtapa par Latvijas Radiofona orķestra galveno diriģentu, protams, ir plaši zināms. Radiofons tolaik zēla un plauka, pieauga abonentu skaits un līdz ar to – ieņēmumi, un Mediņam tika solīta nedaudz lielāka alga nekā operā, un arī savai profesionālajai attīstībai viņš lielāku perspektīvu saskatīja tieši Radiofonā. Tas nekas, ka darba nu bijis vairāk – ik nedēļu četri mēģinājumi un pieci koncerti jeb pārraides, tostarp viens lielāks simfoniskais koncerts.
2025. gads saistīts ar vairākām nozīmīgām jubilejām – aprit 190 gadi kopš Dainu tēva Krišjāņa Barona dzimšanas, kā arī 110 gadi kopš viņš pabeidza savu mūža darbu – dainu kārtošanu un to pēdējā sējuma izdošanu. 11. novembrī pulksten 19.00 Uzvaras parkā norisināsies Lāčplēša dienai veltīts pasākums, kas šogad būs īpašs veltījums latviešu tautasdziesmai, vēsta Ziemeļrīgas kultūras apvienības pārstāvji.
Pēc vairāk nekā divdesmit gadu būvniecības un vairākkārtējas aizkavēšanās durvis vēris Lielais Ēģiptes muzejs.
"Bieži vien mēs esam pārāk paši sevī ierāvušies. Mums mazliet pietrūkst kopā būšanas, kopīgas mērķu nospraušanas. Mazāk viensētas sindroma! Jā, mēs kādreiz izdzīvojām tāpēc, ka bijām viensētā. Tagad, būsim godīgi, mēs varam izdzīvot tikai tad, ja strādājam visi kopā kā tauta. Ja mazāk strīdamies par kādām lietām. Varbūt arī izstrīdamies, bet – ja vienojamies, tad darām! Mēs dažreiz izstrīdamies, vienojamies un... nedarām. No tāda viedokļa raugoties, tiekoties ar jauniešiem, tiekoties ar cilvēkiem, [pārliecinos, ka] ar mums ir labāk, nekā paši domājam. Bet mums pašiem sevi bieži vien ir jāpārvar!" – tā intervijā Latvijas Radio 3 raidījuma "Klasika" direktorei Gundai Vaivodei un programmu vadītājam Orestam Silabriedim uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Rīgas pašvaldība izsludinājusi metu konkursu par piemiņas vietas ierīkošanu Latvijas pirmajam prezidentam Jānim Čakstem uz AB dambja. Projekta provizoriskās izmaksas varētu būt 21 miljons eiro. Pašlaik gan nodrošināti tikai 16 tūkstoši eiro metu konkursa norisei. "Kultūršoka" aptaujātie eksperti ir kritiski noskaņoti par pašvaldības ieceri, uzsverot, ka galvaspilsētai nav vajadzīgs vēl viens memoriāls, bet gan laikmetīgi pilsētvides objekti.
Sagaidot Latvijas Radio simtgadi, klausītāju iemīļotā Radioteātra veidotāji atklāj – gatavojoties simtajai jubilejai, ierakstītas simt jaunas vakara pasaciņas. Gadu gaitā vakara pasaciņa kļuvusi par vienu no leģendārākajām Latvijas Radio pārraidēm.
Comments
Download from Google Play
Download from App Store
United States