Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akciju kotēšana biržā ir plaši apspriesta, taču pirms par to vispār var sākt nopietni domāt, uzņēmumam ir jāatrod 200 miljoni eiro, lai atdotu pirms pieciem gadiem saņemto naudu no investoriem. Publiski izskanējušie komentāri un Saeimas lēmums ļaut ieguldīt valsts naudu tās kontrolētu uzņēmumu izlaistās obligācijās liecina, ka valsts gatava atbalstīt aviokompāniju tās obligāciju refinansēšanā. Lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss raidījumā "Nākotnes kapitāls" uzsver, ka tā var būt laba iespēja valstij nopelnīt. Vairāk uzzini raidījumā! Saruna notiek angļu valodā.
Vai ieguldīt ir grūti un prasa daudz laika? Vai peļņu nodrošina rūpīga aktīvu atlase un stundām ilga izpēte? “Nākotnes kapitāla” eksperimenta pirmais gads liecina par pretējo. Gada laikā automatizētās investīcijas ir izgriezušas pogas akciju atlasei.
Latvijas iedzīvotāju kontos “slinko”, kā aprēķinājusi Latvijas Banka (LB), apmēram astoņi miljardi eiro. Nauda, ko, piemēram, ja būtu aktīvāks vietējais kapitāla tirgus, varētu ieguldīt mūsu pašmāju uzņēmumu izaugsmē. Taču te ir jautājums: kā tad iekustināt šos tirgus? Par to “Nākotnes kapitālā” stāstīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.
Akciju tirgiem Latvijā neklājas labi un tuvākajos gados, ja valdība steigšus nerīkosies, arī neklāsies, uzskata "Luminor" bankas Finanšu tirgus departamenta vadītājs Gints Belēvičs. Taču, ja ne gaisma tuneļa galā, tas spoža spuldzītes tunelī ir veiksmīgās obligāciju emisijas, ko novērtē un kam uzticas arī vietējie investori.
Lai gan Rīgā un Latvija ilgstoši ir bijis Baltijas centrs, pēdējos gados aizvien vairāk esam sākuši iepalikt no kaimiņiem. Tomēr nebūt nav tā, ka viss ir slikti, piemēram, “airBaltic” ir reģionā svarīgs uzņēmums, kas varētu kļūt vēl lielāks, kad startēs biržā. Par to un savām investīcijām raidījumā stāstīja Klāvs Vasks, uzņēmējs un “airBaltic” un “Tet” padomes priekšsēdētājs.
Gads finanšu pasaulē iesācies labi. Amerikāņu tehnoloģiju uzņēmumi vērtībā aug griezdamies, un arī citos tirgos vērojamas pozitīvas tendences, neskatoties uz to, ka monetāro uzraugu noteiktās procentu likmes ir gana augtas. Par to, vai pozitīvais noskaņojums saglabāsies, raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstīja “SEB bankas” Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.
Latviešiem patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, dažos aspektos esam priekšā, bet citur atpaliekam. Viena no nozarēm, kur "lēnie" kaimiņi ir krietni priekšā, ir savas naudas saprātīga apsaimniekošana. Igauņi ir naskākie investori Baltijā un, lai arī nav būtiski bagātāki par latviešiem, rūpējoties par savu nākotni un valsts ekonomiku, labprāt iegādājas akcijas un citus finanšu instrumentus. Viens no cilvēkiem, kas šo kultūru gadiem kopis, ir grāmatu autors un finanšu eksperts Jāks Rosāre. Viņš nule izdevis savu grāmatu latviešu valodā. Par to un daudz ko vairāk viņš runāja raidījumā "Nākotnes kapitāls". Saruna notiek angļu valodā.
Ilgtspējas standarti (ESG) iepriekš visbiežāk tika asociēti ar zaļo dzīvesveidu un dzimumu līdztiesības jautājumiem, taču izrādās, ka iepriekš kritizētā un nopeltā aizsardzības industrija, nemaz varbūt nav tik slikta. Vismaz investoru acīs. Par to vai akadēmiskās zināšanas palīdz investīciju pasaulē un kā tad šaujamie “kļuva ilgstpējīgi”, raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāsta investīciju uzņēmuma “Alphinox” partnere, Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesore un finanšu izglītības biedrības valdes locekle Jūlija Bistrova.
“Kādam ir dārzs, kādam ir rokdarbi, bet kas paliek man?” saka Inga Bolukemini, atbildot uz jautājumu, kā nokļuvusi līdz tam, ka paralēli darbam bankā izglīto cilvēkus par finanšu pasaules pamatiem platformā “Instagram”. Viņa saka, ka bieži vien problēma uzkrāt un uzlabot savu dzīvi slēpjas nevis faktā, ka nav naudas, bet tajā, ka nauda tiek izlietota nepareizi. Par to, kā pārvaldīt savas finanses pareizi, viņa stāstīja “Nākotnes kapitālā”.
Pērn gan eksperti, gan finanšu tirgi bija pārliecināti, ka jau 2024. gada pavasarī procentu likmes gan ASV, gan ES kritīsies. Gadu mijā pārliecība zuda, bet lielākie akciju tirgi turpināja augt. Nu, kā saka "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, ne tikai bankas neplāno ar to steigties, bet arī izskan jautājums, vai vispār tuvākajā laikā tas darāms. Par to un citiem jautājumiem viņš stāstīja raidījumā "Nākotnes kapitāls".
Latvijas pensiju fondu nauda vairumā aizplūst uz ārzemēm, jo, kā norāda “Citadeles” meitasuzņēmuma “CBL Asset Management” vadītājs Kārlis Purgailis, Baltijā faktiski nav, kur ieguldīt. Gan tādēļ, lai nauda “nesēdētu” kontos, gan tādēļ, lai mūsu nauda strādātu Latvijas ekonomikas labā, nepieciešami jauni uzņēmumi biržās. Vienlaikus nepieciešama arī lielāka interese no sabiedrības puses par ieguldījumiem. Dati rāda, ka lēnām tas notiek.
Nekustamais īpašums var kalpot kā investīciju objekts – var ieguldīt tiešā veidā, nopērkot to, vai izmantojot platformas, kas tad aizdod naudu būvniekiem. Par to, ko šogad sola nekustamā īpašuma tirgus, vai ir vērts pirkt dzīvokli tagad vai pagaidīt, un par to, cik naudas vajag, lai izveidotu reālistisku nekustamā īpašuma portfeli, stāsta kopfinansējuma platformas “EstateGuru” Latvijā vadītājs Aleksandrs Mežapuķe.
Lai arī blokķēdes tehnoloģija un kriptovalūtas šobrīd vairāk saistās ar riskantiem ieguldījumiem, te ir arī daudz iespēju jaunuzņēmumiem un dažādu pakalpojumu sniedzējiem. Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš skaidro, ka mūsu valsts, pateicoties labvēlīgai attieksmei no uzraugu puses, kļūst par pievilcīgu vietu, kur veidot “web3” tehnoloģiju uzņēmumus.
Ilgtspējīgi (ESG) ieguldījumi pirms pāris gadiem bija “modes vārds”, Eiropai un ASV uzņemot zaļo kursu, “labajos uzņēmumos” ieplūda milzu naudas summas. Tomēr karš Ukrainā, inflācija un citas globālās likstas rūpes par planētu un cilvēkiem šķietami nostūma otrajā plānā. Bet ko tas nozīmē investoriem, vai vērts savu naudu ieguldīt “zaļajos” un visādi citādi labajos uzņēmumos, vai tomēr labāk pirkt ieroču, naftas un seksa nozares akcijas? Par to raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstīja SEB “Investment Management” vadītājs Jānis Rozenfelds.
Lai gan vēsturiski Baltijas tirgi ir auguši pat straujāk nekā lielākie un aktīvākie pasaules indeksi, kā norāda “Capitalia” vadītājs Juris Grišins, pagājušais gads bija izņēmums. Pat tie daži IPO, kas notika, radījuši samocītības sajūtu.
Investēt gudri nozīmē arī regulāri izvērtēt, vai izvēlētās akcijas un citi instrumenti nes plānoto peļņu un darbojas, kā gaidīts. Gudram investoram ne tikai jāzina, kad paturēt akcijas, bet arī – kad tās pārdot. “Nākotnes kapitāla” vadītājs Konstantīns Kuzikovs stāsta, kā, izmantojot publiski pieejamo informāciju, “ChatGPT” un nedaudz laika, viņš izplānoja savu portfeli 2024. gadam.
Lai gan 2023. gada sākums finanšu tirgos bija drūms, uz gada beigām, inflācijai rūkot, naudas pasaule atdzīvojās, lielo kompāniju akciju vērtība kāpa un kriptovalūtu segments atžirga, un attiecīgi arī visi trīs “Nākotnes kapitāla” portfeļi, sākoties 2024. gadam, rāda krietni priecīgāku ainu nekā pirms gada.
Ieguldīt ir vērts uzņēmumos, kurus tu saproti, vai kuru produktus pats izmanto, uzskata bijušais "Printful" vadītājs, uzņēmējs Dāvis Siksnāns. Viņš stāsta, ka tā kā strādā ar tehnoloģijām arī savu portfeli izvēlas veidot tieši no šī sektora piedāvājuma. Tomēr atzīst, ka ir gadījies arī, kad kāja nedaudz paslīd, pieļaut kļūdas.
Kristāla bumbas un spējas paredzēt finanšu tirgu nākotni nav nevienam. Pat par Omahas orākulu sauktajam Vorenam Bafetam nav šādu spēju. Pamatā veiksmīgākie investori paļaujas uz diversifikāciju un ilgtermiņa plāniem. Tomēr ir tendences un jautājumi, par kuriem katram investoram, pirms pārkāpt nākamā gada slieksni, padomāt. Par 2023. gada notikumiem un nākamā gada tendencēm “Nākotnes kapitāls” sarunājas ar “SEB bankas” Finanšu tirgus pārvaldes vadītāju Andri Lāriņu.
Latvijas “fintech” veiksmes stāsts “Mintos”, kas, pēc dažiem avotiem, veido pat pusi no visa P2P tirgus Eiropā, vēlas kļūt ne tikai par platformu, caur kuru plūst aizdevumi nebanku kreditētājiem, bet vienu pieturu plaša un droša portfeļa izveidei. Uzņēmuma vadītājs un viens no dibinātājiem Mārtiņš Šulte raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstīja par jaunajām iespējām iegādāties obligācijas un ETF.