No pamatiem līdz jumtam

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kādas darbības jāveic, lai uzsāktu vecas koka mājas atjaunošanas procesu un novērtētu renovācijas darbu apjomu. Raidījumā piedāvājam būveksperta ieteikumus. 1.jautājums. Manā īpašumā ir nonākusi šāda māja. Pamatā tā ir zāģbaļķu, kas pēc tam no ārpuses apšūti ar ķieģeli.  Vēsturiski māja sastāvēja no diviem dzīvokļiem. Viens ir ļoti traģiskā stāvoklī. Koks praktiski ir sapuvis. Otrā mājas daļā 80% ir normālā stāvoklī. Plāns ir atjaunot māju. Kāds varētu būtu ekonomiskākais, bet arī tehnoloģiski pareizākais un Latvijas apstākļiem atbilstošākais risinājums? Mājai ir lentveida pamati, apmēram 70cm. Grunts ir mālaina. Māju vēlos pārveidot par vienstāva būvi. Iespējams, arī samazināt pirmā stāva apdzīvojamo platību. Viens no variantiem ir: pilnība likvidēt visus kokus, atstāt tikai ķieģeli, no iekšpuses norokot smilti, pieliet ar betonu, veidojot monolītu pamatu. No iekšpuses, baļķu vietā veidot klasiskā koka karkasa sienas, kuras pildīt ar 200mm vati. Tikai nav skaidrs vai tas tehniski būtu iespējams. Labprāt uzklausītu Jūsu ieteikumus. 2.jautājums. Pirms diviem gadiem uzbūvēta apaļbaļķu guļbūves pirts - māja. Šobrīd meistars jau sāk siltināt 45 leņķa jumtu. Meistars grib siltināt ar EKO vati , bet draugi uzskata, ka labāk ir siltināt ar akmens vati. Ja guļbaļķu māja vēl sēdīsies, tad arī EKO vate var saslīdēt. Kurš siltinājums būtu efektīvākais un pareizākais mūsu situācijā? 3.jautājums. Vēlos pagrabam uzlikt metāla trapecveida jumtu.  Jumta koka karkasa konstrukcija balstītos uz betona pārsedzēm. Starp koka karkasu domāju sabērt keramzītu. Vai, berot keramzītu, starp koka konstrukcijām tās ir ar kaut ko jāapstrādā? Keramzītu izmantošu kā siltumizolācijas materiālu, lai samazinātu mitruma un grauzēju ietekmi. Ko Jūs ieteiktu? 4.jautājums. Plānojam vienstāva lauku mājai mainīt un siltināt jumtu. Pašlaik ir azbesta šīfera jumts. Zem jumta griesti: vecais rīģipsis, melnais jumts, papīrs, 4cm veca vate. Plānojam griestus siltināt ar vati un mainīt azbesta šīferi pret metāla jumta klājumu. Kādu vati izmantot siltināšanai? Vai nepieciešams noņemt veco rīģipsi un likt plēvi, ja vēlamies virs esošās vates klāt jaunu vati? Viedokļi par plēvi dažādiem speciālistiem ir atšķirīgi. Kā rīkoties, lai viss būtu tehniski pareizi, bez liekām darbībām?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Pamati ir ļoti svarīga ēkas konstrukciju daļa. Plātņeida pamati ir populārs risinājums vienstāva ēkām, tie ir videi draudzīgi, ātri uzstādāmi un ekonomiski. Raidījumā būveksperta padomi, lai pamati ilgtermiņā nodrošinātu ēkas izturību un stabilitāti. 1.jautājums. Vēlos veidot mājai plātņveida pamatus. Šobrīd jau ir sagatavota pamatne: norakta melnzeme, iebērta smilts, sakārtotas komunikācijas, ieklāts ģeotekstils, uzbērts 15cm šķembu. Tālāk izlīdzināšu plakni ar sīkšķembu, ieklāšu 200mm putupolistirolu centrālajā daļā, pa perimetru 100mm un 100mm "bortiņš", hidroizolācija, stiegrojums 2 kārtās. Beigās 200mm betons centrālajā daļā, pa perimetru 300mm un 400mm platumā. Siltās grīdas tiks veidotas pēc tam. 1.1. Kādu hidroizolācijas materiālu izvēlēties starp putuporistiloru un betonu? Vai „pumpainā” ģeomembrāna būtu atbilstošs risinājums plātņveida pamatiem? Vai ir ļauts to likt zem betona, kur atradīsies ēkas perimetra (mūra) konstrukcija? Vai izvēlēties parastu plēves risinājumu? 1.2. Vai plātņveida pamatos ir jāveido deformācijas šuves? 120 kvadrātmetru māja. Ja to dara, vai netiek sabojāta plātņveida pamatnes galvenā doma, ka tie uzņem slodzi un svārstības kā viens veselums? 1.3. Ārējās sienas ir no 300mm gāzbetona blokiem, uz jumta betona dakstiņi. Vai šī plātne būs pietiekami spēcīga, lai uzņemtu šo smagumu? 2.jautājums. Pagājušo gadā uzbūvēti lentveida pamati. Virsū uzlieta betona plātne. Sānos vertikāli ir pielīmēts, laikam arī dībeļots 5cm putuplasts, virsū plāna javas kārta. Vai šādi pamati ir jāieziemo? Lietus periodā betona plātnē veidojas peļķes. Ūdens un sniegs mazliet ieiet starp putuplastu. Varbūt silikons jāiespiež pa perimetru? 3.jautājums. Vienstāva jaunbūve no 50+ gāzbetona blokiem. Ir jumta kopnes, būs aukstie griesti. Kā pareizi siltināt aukstos griestus? Kādā secībā siltināt? Kādus materiālus labāk izmantot? 4.jautājums. Standarta ķieģeļu garāža garāžu kooperatīvā. Garāža nav siltināta, nav bedres, ir koka vārti. Cauru gadu garāžā darbojas ledusskapis + saldētava. Temperatūra nokrītot zem +10° ledusskapim saldētava vaira nesaldē un temperatūra turas ap 0°. Meistars teica, ka ledusskapim sānos ir sensori kuri nodrošina temperatūru saldētavā, bet pie temperatūras zem +10° tie vaira nedarbojas. Kā un ar ko lai nosiltina ledusskapim sānus? Vai vispār to var izdarīt, lai būtu efekts? Vai jāsiltina visa garāžā un vārti?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Ne vienmēr ar mājas būvdarbiem sokas tik raiti kā iecerēts, tāpēc rudens pusē nākas domāt par ēkas ieziemošanu. Raidījumā piedāvājam būveksperta padomus un ieteikumus. 1.jautājums. Gribu lūgt padomu par nepabeigtas jaunbūves ieziemošanu. Koka karkasa būve, apvilkta ar pretvēja plēvi, bet vēl nav siltināta. Būve atrodas uz plātņveida pamatiem. Ir uzlikts jumts, ieliktas durvis un logi. Ir pievilkta elektrība. Šī mēneša laikā plānojam no ārpuses uzlikt latojumu un pie latojuma pielikt fasādes dēļus. Kā šo būvi iekonservēt ziemai, lai pavasarī atsākot darbus nebūtu pelējums? Vai sienā iebūvēts, visu laiku darbināms rekuperators būtu noderīgs? 2.jautājums. Vai novembra beigās var sākt būvēt tikai sienas no keramzīta blokiem un jumtu vienstāva mājai, ar aukstajiem bēniņiem? Bez ārējās, iekšējās apdares un siltināšanas. Kādi ir mīnusi un riski, ja māju sāk celt vēlā rudenī? Plānojam pabeigt sienas un jumtu janvārī. lentveida pamati ar plātni jau ir gatavi. 3.jautājums. Kā pareizi siltināt ēkas griestus? Guļbaļķu mājai ir veci koka griesti apsisti ar preskartonu. Plānoju griestu „pīrāgu” atstāt un virsū likt ģipškartona plāksnes uz metāla profiliem. Kā pareizi veidot siltinājumu, ja ir aukstie bēniņi? Kā nosiltināt sienas? Ēkas fasāde ir mūrēta no ķieģeļiem. Sprauga starp ķieģeļiem un baļķiem ir ļoti maza. Vai šādas sienas var siltināt no iekšpuses? Ja var, kā to pareizi darīt? 4.jautājums. Pirms kāda laika iegādājos māju. Vienā no telpām bija dīvaina smaka. Sākotnēji telpā bija rīģipša apdare. Varēja just smaku, bet nevarēja saprast kāpēc. Veicu sīkāku izpēti un konstatēju, ka zem rīģipša ir koka dzelzceļa gulšu sienas. Gulšņi izmantoti trīs sienās. Māja ir apšūta ar balto ķieģeli un putuplasta siltinājumu. Apsvēru domu par gulšņu demontāžu, bet tas liekas dārgs un sarežģīts process. Kā panākt, lai dzelzceļa gulšņi neizdalītu smaku? Vai apstrāde ar PVA līmi varētu samazināt smaku? Vai veco apmetumu, kas uzklāts uz gulšņiem, arī jānoņem, pirms apstrādes ar PVA līmi vai ko citu? Vai iespējams apstrādāt gulšņus ar dziļo grunti un tad apmest ar ,piemēram, kaļķa apmetumu? Vai tas varētu būt risinājums? Ir bijuši dažādi ieteikumi, bet man nav skaidrs, kāds būtu labākais risinājums. 5.jautājums. Kā Jūs ieteiktu siltināt vēsturisku ēku? Siltināšana ir iespējama tikai no iekšpuses.

Šoreiz plašāk runāsim par gāzbetona bloku sienas stiegrošanu, lai novērstu iespējamo mūra plaisāšanu, kā arī par celtniecības blokiem ar vertikālo gropes savienojumu. Raidījuma audio pielikumā būveksperta viedoklis un ieteikumi. 1.jautājums. Par gāzbetona blokiem. 1.1.Vai gāzbetona bloku mūris ir vai nav jāstiegro? Viens bloku ražotājs "rekomendē" to darīt ik pa 3 vai 4 rindām. Savukārt, cits paziņo, ka bloku mūris vispār nav jāstiegro. Ko par to saka būvnormatīvs? Vai vispār Latvijā ir prasība stiegrot bloku sienas? 1.2.Kādas ir Jūsu domas par blokiem ar vertikālo gropes savienojumu? Tiem nav nepieciešama līme vai java vertikālajās šuvēs. Vai tiešām iegūstam klasiskajam blokam līdzvērtīgu sienu? Vai tas ir tikai mārketinga triks? 2.jautājums. Par pirts pēršanās telpas izveidošanu. Kā pareizi un ar ko stiprināt dēļus pirts pēršanās telpā? Vai pietiktu ar 1,25x50mm naglu pistoles naglām? Kādus dēļus labāk izmantot pusspundes vai spundes? 3.jautājums. Vīrs izremontēja pirmā stāva dzīvokli. Māja celta apmēram 50jos gados. Atlauza grīdas dēļus, apakšā bija tukšums. Vajadzēja vest granti, betonēt grīdas. Kamēr tika veikti remontdarbi par pelējumu nebija ne miņas. Sākām dzīvot pagājušā gada novembrī un uzreiz visās telpās logu ailēs parādījās pelējums. Drēbes gan žāvējam uz radiatoriem. Varbūt tas to ietekmē. Tagad jau septembrī skapī sāka pelēt drēbes. Vai to varētu ietekmēt mitrā vasara? Ko mums vajadzētu darīt? Kā rīkoties, lai dzīvoklī mazinātu pelējumu? 4.jautājums. Koka guļbaļķu mājai no jauna iebetonēti pamati. Bojātie baļķi aizvietoti ar keramzīta blokiem. Starp betona un koka konstrukcijām ir ielikta ruberoīda hidroizolācija. Keramzīta bloki tika apmesti ar cementa-kaļķa javu, no abām pusēm. Ārpusē tika uzlikts papildu karkass, kas tika siltināts ar minerālvati. Tad likta vēja plēve, latojums un koka apdare. Ēkai nav paredzēta rekuprerācija vai piespiedu ventilācija. 4.1. Kā veidot iekšējo ārsienu pīrāgu, lai izvairītos no mitruma kondensēšanās sienās? Pašlaik starpstāvu pārsegumu veido pāris koka sijas un dēļu klājs "trīnītī". Bēniņos ir izveidots jauns jumta krēsls, kas tiks izmantos jauna siju klājuma izveidei. 4.2. Kā veidot starpstāva pārseguma „pīrāgu”, ja nākotnē paredzēts bēniņu stāvu izbūvēt par dzīvojamo zonu? 5.jautājums. Vai betons saskarē ar uguni un lielu karstumu neizdala pārtikai kaitīgas vielas? Māja ir pabeigta un vēlos ierīkot zemē ieraktu grilu. Iesmi būs izvietoti vertikālā stāvoklī. Domājam vispirms zemē ierakt betona grodu, kuru no iekšpuses izmūrēt ar klinkera bruģakmeni. Bruģakmeņi palika pāri no bruģēšanas darbiem.

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz būveksperta atbildes uz šādiem klausītāju jautājumiem. 1.jautājums. Uzbūvēta 10x10m garāža. Pārsegta ar dzelzsbetona paneļiem. Kādu pīrāgu veidot, lai plakanais jumts nelaistu mitrumu un pa to varētu staigāt? Horizontālā plakne pakļauta atmosfēras nokrišņiem. Sienu gāzbetona bloki būvējot slapjajā vasarā piemirka. Cik ilgi blokiem jāžūst, lai varētu droši veikt apmešanas darbus? 2.jautājums. Apkurināma piebūve pie mājas sienas. 3m plata, jumta slīpums aptuveni 5 grādi. Jumta konstrukcija: jumta sijas, difūzijas membrāna piestiprināta ar 30mm latojumu, 22mm OSB, uzkausēta PVC jumta membrāna. Vajadzēja būt šķērslatojumam, bet tas nav uzlikts. Bija arī doma atstāt starp jumta membrānu un siltinājumu 5cm gaisa spraugu. Varbūt var no iekšpuses jumta sijām saurbt ventilācijas caurumus? Ko šajā situācijā varētu darīt? 3.jautājums. Mantota sena māja. Kādreiz bija veikala noliktava. Vienā telpā uzglabāja sāli. Tagad no ārpuses birst apmetums. Pieliekot pie mēles tas ir sāļš. Ko darīt? Kā glābt mājas sienu? 4.jautājums. Par kokšķiedras plākšņu stiprināšanu pie gāzbetona sienas, no mājas iekšpuses. Kā tās pareizi stiprināt? Jāliek viena vai labāk divas kokšķiedras plākšņu kārtas? Vai jāapmet? Vai jāliek arī siets? Vai virsū jāliek rīģipsis? 5.jautājums. Par pirts pēršanās telpas izveidošanu. Kāpēc pēršanās telpā pieņemts izmantot tikai trīs koku sugas: melnalksni, apsi un liepu? Lūdzu paskaidrojot iemeslus?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Arī šoreiz turpināsim apskatīt jautājumus par ēkas siltināšanu un griestu klājuma veidošanu. Raidījumā būs būveksperta ietikumi kā panākt, lai betona grīda saimniecības ēkā būtu sausa un līdzena. Runāsim arī par skaņas slāpēšanas iespējām daudzdzīvokļu mājā. 1.jautājums. Ķieģeļu māja ar vecu piebūvi, 20 kvadrātmetru stāvbūve. Šobrīd nav apdzīvota, jo starp bēniņiem un telpu nav griestu. Ir 20cm biezas nesošās sijas. Kā pareizai izveidot silto griestu pīrāgu, lai tas būtu bez plēvēm. Jautājums arī par stāvbūves sienām (15cm biezas). No ārpuses tās ir siltinātas ar 5cm akmens vati un apmestas ar dekoratīvo apmetumu. Kā pareizi apdarīt sienas no iekšpuses? Vēlamies izmantot dabīgus, elpojošus materiālus. Vai tomēr obligāti jāliek plēve? Kā aizpildīt šķirbas starp stāvbrusām? 2.jautājums. Par betona grīdu. Veca saimniecības ēka ar nelīdzenu betona grīdu. Grīda visu laiku ir mitra. Domājam grīdu atjaunot. Uzliet jaunu betona kārtu un vienlaicīgi risināt arī mitruma problēmu. Ko klāt uz vecās betona grīdas, lai mitrums nesūktos cauri uz jauno kārtu? Plēvi, hidroizolācijas materiālu? Vai ir arī kāds cits, labāks risinājums? 3.jautājums. Kā var iztīrīt, padarīt gaišākas grīdas flīzes? Tā ir mūžīgā problēma. Kam lai lūdz padomu? Ko Jūs ieteiktu darīt? Vai ir kāds cits veids izņemot demontāžu? Pirms tam šajā vietā atradās krēsls. 4.jautājums. Dzīvoklī problēmas ar skaņas izolāciju. 467. sērijas 9 stāvu māja. 1.Kaimiņiene ļoti skaļi klausās televizoru. Grūti aizmigt. Televizors ir tieši aiz guļamistabas sienas. 2.Augšējā dzīvoklī veikts remonts. Nezinu, kas ir izdarīts grīdai. Tagad katra darbība: bērna skriešana, katrs nokritis priekšmets, gultas izvilkšana, ir ļoti skaļi dzirdama. Kanalizācijas caurule laikam ir jānomaina uz zilo cauruli. Tagad ir čuguna. Māja celta 80 gados. Ko darīt, lai slāpētu trokšņus? Kādus materiālus izmantot?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Plaisas starp grīdas segumu un sienu norāda uz ēkas iespējamu nosēšanos. Kāpēc tā notiek un kam pievērst uzmanību, lai laicīgi varētu novērst ēkas pamatu konstrukciju nepilnības. Raidījumā būveksperta viedoklis un ieteikumi. 1.jautājums. Jaunbūvei divi gadi. No iekšpuses pie pamatiem sēžas grīda. Ir neliela plaisa starp sienas flīzes līsti un grīdas flīzi. Ko darīt, ja plaisa palielināsies? Demontēt grīdu un skatīties kas tur notiek? 2.jautājums. Privātmājas piebūve no 300mm gāzbetona blokiem. Piebūvē paredzētas divas telpas (katlu telpa un neliels vējtveris). Piebūvei un mājai ir uzlikta fasāde. Satrauc tas, ka piebūve nav siltināta. Māja ir siltināta no ārpuses ar 100mm akmens vati. Varbūt nevajag siltināt piebūvi, jo tur būs tikai katlu telpa. Ja tas ir vajadzīgs, ko Jūs ieteiktu? No iekšpuses siltināt? Ar kādiem materiāliem? 3.jautājums. Apkurināmai piebūvei uzlika taisno jumtu ar pāris grādu slīpumu. Liekas, ka ir nepietiekama jumta ventilācija. Jumta konstrukcija: jumta sijas, difūzijas membrāna piestiprināta ar 30mm latojumu, 22mm OSB, uzkausēta PVC jumta membrāna. Vajadzēja būt šķērslatojumam, bet tas nav uzlikts. Sijas pagaidām nav siltinātas. Ko šajā situācijā varētu darīt? Ventilācijai atstāta tikai 30mm sprauga. 4.jautājums. Vai grīdai uz grunts var atstāt sarkano māla ķieģeļu pusītes? Tālāk tiks bērtas šķembas un veidots grīdas „pīrāgs”. 5.jautājums. Plānoju siltināt bēniņus, ieklāt 100mm biezas plāksnes. Kas būtu labāks putuplasts vai fasādes presētā minerālvate?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Ģeomembrānai ir plašas pielietojuma iespējas, jo tā dažādās ēkas būvkonstrukcijās nodrošina efektīvu ūdens un mitruma aizsardzību. Piedāvājam būveksperta ieteikumus par hidroizolācijas membrānas izmantošanu un ieklāšanu grīdas būvdarbu procesā. 1.jautājums. Par „pumpainās” ģeomembrānas stiprināšanu. Mājas 1. stāvā uz betona grīdas zem flīzēm un lamināta plānojam likt telpisko ģeomembrānu. Apkure zem grīdas nav paredzēta. Gribam noskaidrot, kā būtu pareizi nostiprināt ģeomembrānu? Domājam, ja membrāna netiks nostiprināta, tad flīžu grīda varētu sākt pārvietoties un atdalīties no betona pamatnes vai membrānas. Vai ģeomembrāna pirms flīzēšanas ir jāgruntē? Betona biezums 6cm. 2.jautājums. Neliela senā guļbūve. Decembrī uz vecās grīdas tika uzlikts lamināts. Pirms 14 gadiem liktas OSB plāksnes, zem tām keramzīts, melnā plēve. Zem melnās plēves, kā tagad izrādījās, cementa maisi un smalkas saknes. Tika siltināti griesti un sienas. No loga līdz logam vairākiem apakšējiem baļķiem izzāģēta iekšējā daļa. Vietā ielikti jauni - apstrādāti. Jūnija sākumā konstatējam, ka no ūdens notekas cauri apakšējiem baļķiem iekšā ticis mitrums. Visas koka daļas vizuāli vēl ir labā stāvoklī, tikai ar pelējuma pavedieniem. Atkārtoti dezinficējām. Pēc dažām dienām sēne parādās atkal. Kā visu saglābt? Ar ko apstrādāt skartās vietas? Vai kādi koka konstrukcijas gabali jāizzāģē? Vēlāk paredzēts grīdu betonēt, ārsienas siltināt. Kā pareizi to izdarīt? Cik ilgi jānogaida? 3.jautājums. Mansarda stāvā ir uzlikta spundētu koka dēļu grīda. Staigājot viss dzirdams. Vēlamies, lai pirmajā stāvā brusas paliktu redzamas. Vai skaņas izolācijas materiālu būtu jāliek starp brusām? Kādu izolācijas materiālu no apakšpuses likt starp brusām, lai slāpētu skaņu? Vai vajadzīga arī plēve? Kā rīkoties? 4.jautājums. Domāju pirkt pirmo dzīvokli. Prasības – vismaz divas istabas, centrālapkure, bet varu atļauties tikai padomju laika mājā. Kam vajadzētu pievērst uzmanību, ja dzīvoklī ir vai nav veikts remonts?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kā rīkoties, ja būvei paredzētais reljefs ir pārāk slīps vai nelīdzens? Kā un ar kādiem materiāliem pacelt reljefa zemāko malu un veidot ēkas pamatus. Raidījumā piedāvājam būveksperta viedokli un padomus. 1.jautājums. Plānoju būvēt jaunu garāžu. Zemes reljefs ir slīps. Nulles punkts ir zemāks par 70cm. Kādi materiāli izmantojami, lai paceltu zemāko malu? Būs bloku pamati. Virskārta, tā saucamā melnzeme, ir norakta. Vai sākt ar smilti, šķembām vai granti? Kā pareizi veikt šādus būvdarbus? 2.jautājums. Uzsāku privātmājas būvniecību no +375 gāzbetona blokiem, kuri nav jāsiltina. Vēlos mājas iekšpusi apšūt ar rīģipša plāksnēm ar metāla karkasu. Ārpusē iecerēts vertikāls collīgo dēļu karkass, tad otrs karkass horizontāli, vēja plēve un vertikāli, krāsoti, neēvelēti collīgie dēļi. Konsultējoties ar dažādiem meistariem, bet nav īsta skaidrība par rasas punktiem un bloku špaktelēšanu. Saka, ka jāšpaktelē ārpuse pirms karkasa montāžas. Savukārt, citi saka, ka iekšpuse pirms rīģipša karkasa montāžas. Vēl šodien bija versija ka nevajag špaktelēt. Kā būtu pareizāk? 3.jautājums. Agrāk mājā bija malkas katls, bet tagad to nomainīju uz granulu katlu. Mājas puspagrabā atrodas apkures telpa ar izbūvētu skursteņa šahtu, līdz augšai aptuveni 7,5m. Skurstenis velk labi! Ugunsdrošībai malkas katlam izbūvēju metāla skursteņa oderējumu. Metāla oderējums pilnībā neaizpilda skursteņa šahtu, paliek gaisa sprauga. Skursteņa augšējā daļā tā ir aizbāzta ar akmens vati un nosegta ar metāla plāksni. Augšējā metāla daļā, kas iziet ārpus skursteņa, regulāri veidojas lielāks apaugums. Kāpēc tā? Iepriekšējos raidījumos dzirdēju, ka šahtas gaisa spraugu var piebērt ar smalkām keramzīta granulām. Vai manā gadījumā ir jēga to darīt un kādi būs ieguvumi? Vai šādi nemainīsies vilkme? Vai šādā gadījumā ātrāk/lēnāk aizaugs skurstenis? 4.jautājums. Betonēta grīda. Gribu ieklāt OSB loksnes. Ko labāk klāt zem OSB loksnēm un kā tās stiprināt? Vai apakšā likt parasto plēvi?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kā garāžā aizbērt remontdarbu bedri? Kādus materiālus izmantot, lai pēc tam varētu siltināt grīdu un uzstādīt drošu autopacēlāju. Raidījumā piedāvājam būveksperta ieteikumus. 1.jautājums. Kā pareizi aizbērt garāžas remontdarbu bedri? Mērķis ir aizbērt bedri, nosiltināt grīdu un uzstādīt autopacēlāju. Bedre ir 1,3m dziļa, apmēram metru plata, 6m gara. Kādam jābūt materiālu "pīrāgam" sākot no grunts līdz nosiltinātas betona grīdas virsmai? 2.jautājums. Koka karkasa mājiņa celta septiņdesmitajos gados .Dēļu griesti bēniņos apbērti ar smalkām skaidām plānā slānī. Gribētu siltināt ar vati, lai siltums neaiziet cauri griestiem. Ziemā redzams, ka veidojas lielas lāstekas. Cik bieza un kāda veida vati izmantot? Vai zem vates kaut kas jāieklāj? Bēniņi ir neapdzīvoti. 3.jautājums. Pirms 10 gadiem ģimenes lauku mājai mainījām jumta segumu uz viļņotajām cementšķiedras loksnēm. Tika uzstādīta arī austa, balta kondensāta plēve, ar maisam līdzīgu struktūru. Šobrīd pamazām domājam par jumta siltināšanu un bēniņu izbūvi. Jautājumu rada tas, ka baltās, austās plēves tvaika caurlaidība skaitās nepietiekama. Vai pastāv iespēja ierīkot labu tvaika izolāciju no iekšpuses un iepūst ekovates siltinājumu? Esmu dzirdējis ka cilvēki sapūš vati pie kondensāta plēves. Vai nepastāv pelējuma risks, ja mitrums iekļūtu jumta „pīrāgā”? Kāds būtu pareizais risinājums?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Noskaidrosim kur un kā būvdarbu gaitā var izmantot akmens vates atgriezumus. Akmens vate ir uguns noturīgs, mirumizturīgs, energoefektīvs siltumizolācijas materiāls, kura sastāvā ir gaiss un plānas izkausēta akmens šķiedras. 1.jautājums. Ceļot privātmāju palika pāri daudz akmens vates atgriezumu. Celtnieki iesaka to samalt un izmantot kā beramo vati, bet tas intuitīvi liekas nepareizi, jo vates labās īpašības nosaka tās blīvums. Samaļot tas tiktu iznīcināts un šī izkaisītā masa bēniņos kaitētu elpceļiem. Vai celtniekiem ir taisnība par malšanu? Ja nē, vai ir kāds cits lietderīgs šo atgriezumu pielietojuma veids? 2.jautājums. Pirts māja. Vai no iekšpuses siltinot pēc vates vajag likt tvaika izolācijas plēvi? Uz sienām vagondelis. Kā pareizi jāveido pirts sienu „pīrāgs”? 3.jautājums. Mājai tiek plānota jumta maiņa, kā arī jumta (pažobeles) siltināšana. Ņemot vērā griestu konstrukciju, būs problēmas ar tvaika plēves ieklāšanu pirms siltumizolācijas materiāla. Vai drīkst siltināt ar EKO vati vai kādu citu materiālu neieklājot tvaika izolācijas plēvi? 4.jautājums. Gribu papildus skaņas izolāciju un vieglāk flīzējamu virsmu. Uz finiera grīdas likšu grīdas rīģipsi. Vai pietiks ar kārtīgu pieskrūvēšanu? Virsū būs flīzes.

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Ventilācijas trūkums betonētā pazemes garāžā var izraisīt aukstus un mitrus apstākļus. Kā rīkoties, ja garāžas koka konstrukcijās veidojas pelējums. Piedāvājam būveksperta viedokli un ieteikumus. 1.jautājums. Daudzdzīvokļu mājas pazemes autostāvvieta ar gludu betonētu grīdu. Daļu pagraba teritorijas aizņem koka konstrukciju noliktavas. Šogad radās problēma. Noliktavās tuvāk iebraukšanas vārtiem grīda kļuva mitra un parādījās pelējuma pazīmes. Autostāvvietas daļā betons bija sauss, kā arī noliktavās tālāk no iebrauktuves. Iespējams, siltais gaiss kondensējas uz noliktavas vēsās grīdas. Noliktavās vienīgā ventilācija ir 3-5mm sprauga apakšā pa perimetru. Vai pie griestiem izgriežot ventilācijas caurumus situācija uzlabosies? Vai noliktavā uz betona grīdas likt ekstrudētā putupolistirola loksnes, lai novērstu gaisa saskari ar auksto betonu? Kā rīkoties, lai novērstu mitrumu un pelējumu? 2.jautājums. 60 gados celtajai mājai pirms 20 gadiem uzcelta piebūve. Veicam kosmētisko remontu viesistabā, kur savienojas vecais gals ar jauno. Jaunajā galā viss kārtībā, bet vecajā pēc apmēram gada caur jaunajām tapetēm parādās sarkana krāsa. Un tā katru reizi. Kāpēc tā notiek? Ko darīt, lai tas vairs neatkārtotos. Ko klāt zem jaunajām tapetēm? 3.jautājums. Ir lauku dārza būdiņa. Pirmajā stāvā uz grīdas ir puvuši dēļi. Zinu, ka būtu pareizi visu izņemt un ieliet betonu. Bet negribas sevišķi tērēties, jo tuvākajā laikā būvēsim jaunu mājiņu. Vai ir kāds materiāls kuru uzklāt uz dēļiem, lai grīda būtu stabila? Skatos, ka ir 20mm mitrumizturīgas skaidu plāksnes. Domājam, ka varētu veco grīdu apstrādāt ar kādu pretpelējuma līdzekli un uzskrūvēt pa virsu šīs plāksnes. Varbūt zem plāksnēm likt to pumpaino membrānu? Platība 17kvadrātmetri.

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz vairāk jautājumu par ēkas jumta seguma maiņas iespējām, konstrukciju risinājumiem un materiālu izvēli. Raidījumā būveksperta padomi un ieteikumi. 1.jautājums. Par jumta seguma nomaiņu. Mājai jau 20 gadus ir bitumena šindeļu jumts. Jumts sācis tecēt. Plānojam šindeļus nomainīt uz metāla jumtu. Vai bitumena šindeļu segumu drīkst atstāt zem jaunā metāla jumta? Kādu seguma veidu Jūs ieteiktu? 2.jautājums. Bezazbesta šīfera jumts ar membrānas plēvi. Vai no iekšpuses ar vati siltinot spāres vajag atstāt gaisa spraugu? Vai arī var siltināt līdz membrānas plēvei? 3.jautājums. Jāmaina bitumena viļņoto lokšņu jumts. Vietām tas ir deformējies. Vai var likt bezazbesta šīfera plāksnes uz jau esošā latojuma? Spāres 150X70mm, solis 1000mm. Kā to pareizi paveikt? 4.jautājums. Par materiālu izvēli siltās grīdas ieklāšanai uz grunts. Vai būtu pareizi izvēlēties ekstrudēto putupolistirolu 2x100mm vai arī pietiek ar 2x50mm? Ko likt virs šķembu kārtas - ģeotekstilu vai speciāli paredzētu materiālu? Kādā secībā un cik bieza jāveido siltā grīda uz grunts? Privātmājas pirmais stāvs bez pagraba. Platība 60kvadrātmetri. 5.jautājums. Vai līdzeklis pret ķirmjiem, ko izmanto mēbelēm, der arī guļbūvē?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kādi ir riski un ar ko jārēķinās, ja mājas konstrukcijās paredzēts izmantot jau lietotus, demontētas ēkas kokmateriālus. 1.jautājums. Mājas sienas tika pilnībā mainītas 2000.gadā. Izmantojām citas, nojauktas mājas koka konstrukcijas. Šovasar atklājas, ka mājas sienās ir ķirmis. Uz sienām bija uzlikta 5cm akmens vate, vēja plēve un spundētu dēlīšu apdare. Noņemot apdares dēļus ir redzams, ka visa māja ir sagrauzta. Kāds varētu būt risinājums? Kā glābt sienas vai kaut ko mainīt? 2.jautājums. Ar ko un kādā secībā siltināt vannas istabu no iekšpuses? Viena ir gala siena paneļu daudzdzīvokļu mājā. Iepriekšējais “kultūrslānis “ ir noņemts. 3.jautājums. Par hidroizolācijas materiālu. Ir puspagraba sienas, kurām no vienas puses tiks piebērta grunts. Pagraba sienas ir būvēts no putuplasta paliekošajiem veidņiem, (EPS) kurus aizlej ar betonu. Gruntsūdens līmenis ir zems, būs drenāžas sistēma. Domāju uz EPS uzlikt hidroizolācijas materiālu, pēc tam perforēto membrānu un piebērt klāt grunti. Kādu hidroizolācijas materiālu var likt uz EPS un kādu nevar? 4.jautājums. Atnācām uz privātmāju augustā. Ziemā kurinot nekūpēja, tagad visur veļas dūmi. Skurstenis un cukas ir tīrītas. Ko darīt? Bail ka neaizdegas?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz klausītāji ir iesūtījuši šādus jautājumus. 1.jautājums. Mājas ārpusē ir betonētas kāpnes. Pēc vairākiem gadiem zemākajos pakāpienos ir parādījušās plaisas. Vienreiz jau remontējām, bet atkal ir parādījušās plaisas. Kāpēc tā notiek un kā novēst šādu problēmu? 2.jautājums. Pienācis laiks nomainīt veco dēļu grīdu, tāpēc ir jautājumi par jaunas grīdas izveidi. Vai šāda grīdas konstrukcija būtu laba? Smiltis, betona stabiņi lāgām, 0,2mm plēve, ruberoīds starp lāgām un betona stabiņiem, koka lāgas(telpa starp lāgām aizbērta ar keramzītu, 40mm grīdas dēļi, grīdlīstes ar ventilācijas atverēm uz telpas pusi. Kādas ir jūsu domas par šādu konstrukciju? 3.jautājums. Vai ir iespējams droši un pareizi aizpildīt gaisa spraugu mājas sienā ar beramo vati? Māja celta 90.gados, platība pārsniedz 200m². Sienas konstrukcija: rīģipsis, neliela sprauga, gāzbetona bloks, 6cm gaisa sprauga, dekoratīvais ķieģelis. Doma bija aizpildīt spraugu ar beramo vati, lai uzlabotu mājas siltumnoturību. Firma veica apsekošanu un balstoties uz sava kalkulatora aprēķiniem atzina, ka neko īsti ieteikt nevar. Norādīja, ka ekovate nav piemērota – jāizmanto tikai minerālvate. Ja papildus netiek veikta ārējā siltināšana vai iekšpusē netiek uzlikta tvaika barjera būs risks, ka sienā veidosies kondensāts. Papildu darbus veikt nevēlos. Vai ir iespējams aizpildīt spraugu ar kādu materiālu droši arī bez papildu darbiem? Kādi būtu riski vai iespējamās sekas, ja šādu iepildīšanu veicu esošajā sienas konstrukcijā? Vai firmas pieeja šajā gadījumā ir pamatota? 4.jautājums. Veicam 1930.gadā celtas mājas renovāciju. Sapratām, ka sienas jānojauc. Sienas plānojam būvēt no 50x200mm kokmateriāliem. Siltināsim ar 20mm vati, pildot koka karkasa sienas. Kādu vati izvēlēties, lai nodrošinātu optimālu energoefektivitāti? Kādu plēvi izvēlēties iekšpuses konstrukcijai? No ārpuses plānojam koka konstrukciju apšūt ar kokšķiedras plāksnēm un apdares dēļiem. Vai no ārpuses arī nepieciešama plēve? Ja jā, tad kāda? Kādu ventilāciju izvēlēties šajā gadījumā?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kā un ar kādiem pieejamiem materiāliem aizpildīt gaisa spraugu ēkas sienā, jo gaisa kārta kā siltumizolators darbojas tikai hermētiski noslēgtā telpā. Piedāvājam būveksperta komentāru un materiālu izvēles ieteikumus. 1.jautājums. Par starpsienu siltināšanu. Divstāvu māja būvēta 1990. gadā. Iekšsienas no gāzbetona. Ārējās sienas no silikāta ķieģeļiem. Starp abām sienām ir apmēram 10cm gaisa sprauga. Pagrabstāvs no pirmā stāva un pirmais stāvs no otrā stāva ir atdalīti ar pārsedzes dzelzsbetona paneļiem. Ar kādu materiālu piepūst šo spraugu? Ar beramo vati, polistirola bumbiņām vai kaut ko citu? Kādas katram variantam ir priekšrocības un trūkumi? 2.jautājums. Jāmaina jumts. Izšķīros par bezazbesta šīferi. Vecajam šīferim apakšā ir diezgan labs šindelis. Vai jauno šīferi var likt pa visu šindelim vai tomēr jāņem nost? Kādi nosacījumi jāievēro, lai pareizi nomainītu jumta klājumu? 3.jautājums. Skaidbetona mājai ārsienas apmestas ar cementa apmetumu. Uz vienas mājas sienas rietumu pusē izveidojušies nevienmērīgi, sārti traipi. Kas tos izraisa un ko darīt, lai tos novērstu? Izskatās neglīti. 4.jautājums. Kādu apmali un cik tālu no lentveida pamatiem jāveido, lai māju neietekmētu mitrums? Diemžēl, māja atrodas mitrā vietā. 5.jautājums. Koka karkasa māja bez pagraba. Kāds būtu pareizākais grīdas „pīrāgs”? Paredzēta dēļu vai lamināta grīda. Grunts, šķembas, plēve, putuplasts, rīģipsis? Vai arī pēc putuplasta virsū jāliek betona kārta un dēļu grīda uz lāgām ar siltinājumu?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Būveksperta ieteikumi kā saglabāt vienu no vecākajām dūmvadu sistēmām – manteļskursteni. Kā veikt restaurācijas darbus. Kādus materiālus izmantot, lai atjaunotu vēsturisko interjeru. 1.jautājums. Senā Kurzemes koka ēkā no manteļa skursteņa ārsienas ir noņemtas vairākas vecā apmetuma kārtas, lai siena labāk elpotu un atsegtu seno mūri. Siena bija mitra. Ir redzams, ka skursteņa siena ir mūrēta no ķieģeļiem, laukakmeņiem, ķieģeļu lauskām. Tā ir jāstiprina un jāpadara vizuāli pievilcīga. Ar ko piepildīt dziļās spraugas starp ķieģeļiem un akmeņiem, lai nebūtu jāliek jauns apmetums un lai siena izskatītos senatnīga? Kā novērst mitrumu skursteņa sienā, ja tas nāk no zemes?  2.jautājums. Esam nopirkuši dzīvokli 602. sērijas mājā un ķeramies pie remonta. Pamanīju, ka no sienas krīt nost vecais apmetums un krāsa. Viss viegli nāk nost lieliem gabaliem. Kā lai uzzina, ar ko šī siena bija sākotnēji apdarīta? Kas bija nepareizi iepriekšējā "remonta" tehnoloģijā? Vai apakšējais slānis jānoņem pilnībā vai jāapstrādā? Kā rīkoties? 3.jautājums. Atjaunoju vecu guļbūves māju. Ievēroju, ka mājās cokols ir 30-60cm augsts (kā kurā mājas pusē). Kāpēc agrāk cēla cokolu tik augstu? Jo, piemēram, pamatu pazemes daļa ir tikai 40-50cm dziļa. Esmu ievērojis, ka daudzas jaunbūves beidzas gandrīz zemes līmenī. Tāpēc gribētu uzzināt vairāk par cokola nozīmi un funkciju.

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Būveksperta padomi par mājas bēniņu siltināšanas risinājumiem un materiālu izvēli, lai ēkā saglabātu siltumu un nodrošinātu skaņas izolāciju. 1.jautājums. Vēlos siltināt bēniņus. Bēniņi pirms 25 gadiem noklāti ar izdedžiem. Kādu klājamo materiālu izmantot? Vai izdedži jāņem nost? Vai jāklāj izolācijas plēves? Kāda ir darbu secība? 2.jautājums. Dzīvoklis 9 stāvu mājas 7. stāvā. Māja celta apmēram 1980.gadā. Problēma ar skaņas izolāciju. Kaimiņi laikam grīdas betonējuši vislētākajā variantā. Iepriekš nebija tik traki. Tagad dzirdama pat telefona vibrācija. Kā un ko varētu efektīvi, ekonomiski izmantot skaņas izolācijai? 3.jautājums. Grasāmies mainīt mājai jumtu un priecātos par jūsu viedokli. Šobrīd mājai ir skaidu jumts, virsū šīferis. Skaidu jumtu domājam atstāt. Šīferi noņemsim un liksim virsū skārda jumtu. Konsultējāmies ar firmām, kuras tirgo jumta segumus, tās uzstāj likt arī plēvi. Vai tas tiešām ir nepieciešams? Vai arī tie ir tikai centieni vēl kaut ko notirgot? 4.jautājums. Izmisums! 1975.gadā celta piecstāvu paneļu māja. Siltināta ar cieto akmens vati 2010.gadā. Gala dzīvokļos apkure nav bijusi vismaz 10 gadus. Piecus gadus kā norauta kore virs siltinājuma. Visi lietus un sniega ūdeņi sūcas caur vati uz leju. Vate no sienām vēl neatdalās. Cik ilgi izturēs māja? Ko darīt? 5.jautājums. Vēlos sakārtot 25 kvadrātmetru dārza mājiņas pamatus. Lentveida pamati aptuveni 50cm dziļi. Mājiņā paredzēts īslaicīgi uzturēties, bet ne dzīvot pastāvīgi. Izmantot kā pirti vai vasarā izmitināt viesus. Nav paredzēts siltināt pamatus ar ekstrudēto putuplastu. Atrokot pamatus līdz pēdai konstatēju, ka tranšejā sāk krāties gruntsūdens. Domāju uzlikt "pumpaino" hidroizolāciju un veco grunti aizvietot ar dolomīta šķembām, frakcija līdz 32mm. Varbūt varu bērt atpakaļ veco grunti? Kā man rīkoties?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam būveksperta ieteikumus par mājas pamatu pēdas sagatavošanas un izbūves darba gaitu un materiālu izvēli. 1.jautājums. Vai var flīzēt uz 20mm bieza saplākšņa grīdas? Vai labāk uzskrūvēt virsū grīdas rīģipsi un tad flīzēt? Vai vannas istabā arī der šāda grīda? Protams ar hidroizolāciju. Vannas istaba 3,8 kvadrātmetri. Vai ir jēga tādu atsevišķi betonēt? Vieglāk visā telpā lāgot saplākšņa grīdu un atsevišķi uzcelt vannas istabai sienas. Staļina laika māja, otrais stāvs. 2.jautājums. Ir izrakta būvbedre. Būvbedres apakšā māls sajaukts ar dzelteno smilti un akmeņi. Kā labāk sagatavot pamatni pirms pamatu pēdas betonēšanas? Blietētas šķembas un smilts? Vai smiltij var izmantot to pašu dzeltenās smilts sajaukumu ar mālu? Vai no tā labāk izvairīties? Kāds frakcijas šķembas labāk izmantot? Cik augstu un platu vajadzētu vaidot šo pamatu pēdas uzbērumu? Vai vajadzētu klāt ģeotekstilu pirms pamatu pēdas uzbēruma veidošanas? Māja ir plānota mansadra tipa, 9,5m augsta. 3.jautājums. Rokot būvbedri parādījās ūdens. Gruntsūdens līmenis šajā vietā ir apmēram 3m. Būvbedre izrakta apmēram 1,8m. Šobrīd būvbedrē ir ūdens. Kā labāk rīkoties šāda situācijā? Veidot drenas un ierīkot grāvīšus, lai ūdens tur nekrātos un nākotnē nerastos problēmas ar mitriem pamatiem? 4.jautājums. Koka karkasa ēka apšūta ar sendvičpaneļiem. Paneļi ar 120mm poliuretāna pildījumu. Vēlos būvēt pirti vienā stūrī. Kā sendvičpaneli apšūt no iekšpuses, lai nerastos rasas punkts, kondensāts? Visur ir siltās grīdas. 5.jautājums. Lauku mājai zem grīdas ir izrakts pagrabs. Apmēram trešdaļai mājas vienkārši bedre, nav ne sienu, ne griestu. Mājai nepieciešams grīdas remonts. Domājam, ko darīt ar pagrabu, jo izskatās, ka no tā bojājas iekštelpu grīda. Domājam aizbērt, bet kā to izdarīt pareizi? Ar ko labāk bedri aizbērt? Kā veidot jauno grīdu?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam būveksperta viedokli par ICF sistēmas pamatu un sienu izbūves blokiem. Tos izgatavo no siltumizolācijas materiāla kura pamatā ir paliekoši veidņi. 1.jautājums. Plānoju celt vienstāvu privātmāju. Interesē plusi un mīnusi, ja māju ceļu no tā sauktajiem ICF blokiem. 2.jautājums. Piecdesmitajos gados celta armijas ciemata māja. Grīda: dēļi un preskartons. Kā rīkoties, ja virtuvē gribu ieklāt lamināta grīdu? 3.jautājums. Kā uzlabot siltumizolāciju virtuves telpā? Pēc pārbūves, aukstajā laikā virtuvē temperatūra ir zemāka nekā citās telpās. Ar rīģipša konstrukciju tika izlīdzināta šķībā ārsiena un ierīkotas siltās grīdas Arī termokamera rāda, ka virtuves ārsiena ir aukstāka. Māja celta 60.gados no kokbetona (40cm) ar apmetumu no abām pusēm. 4.jatājums. Staļina laika mājai mainu grīdas. Likšu jaunas lāgas un saplāksni. Stāvu zemāk kaimiņš lūdz piedomāt par skaņas izolāciju, jo ļoti labi mūs var dzirdēt. Ko man izmantot kā skaņas izolācijas materiālu? Sliecos uz beramo vati. Izdedžus atstāšu.