Ko tu darītu, ja iemadītos valsts izmēra protestos svešā valstī?
Toma Majora pavadībā dosimies ceļojumā uz Kazahstānu, Kirgistānu un Ķīnu. Pēcpadomju dvesma un tirkīzzili ledāju ezeri, ieskauti sniegotos kalnos; savādas spoku pilsētas un vietējo viesmīlība - tāda ir Centrālāzija.
Kopā ar Lieni Krauju piedzīvosim īstu jūras pētnieka ikdienu - vēju, vilņus un sērfojošas kaijas, zinātniskās izpētes vasaras skolā Nīderlandē, Teselē un Ziemeļjūrā.
Pēdējā epizode minisērijām par Maijas 2022. gada pārgājienu cauri ainaviskajām Amerikas Savienotajām valstīm. Šoreiz stāsts par viņas mīļāko takas posmu, Vašingtonas štatu, par viņas perfekto dienu un to, kādas ir sajūtas atrodoties gandrīz piecu mēnešu gara pārgājiena noslēgumā. "Jau ir pagājis gads, kopš nogāju Pacific Crest trail taku, bet sajūtas un pārdomas, ko piedzīvoju šajā posmā, mani joprojām nav pametušas. Stāstot apkārtējiem par savu pieredzi, es savas labākās atmiņas iesaucu par saullēkta momentiem. Tie ir brīži, kuros esi klātesošs, laimīgs un ar pilnu sirdi vēro, kas notiek apkārt. Laika sprīži, kuri veido tavu dzīvi un kuros, ja varētu atgriezties, nemainītu ne puteklīti. Pārgājienā visbiežāk savu laimīti atradu saullēktos, kad saules stari paceļoties pāri kalniem sāka rotaļāties koku zaros, izgaismot zāles stiebrus un, putnu dziesmām pavadīti, ietērpt ainavu zelta mētelī. Saules siltums maigi silda ādu, un es esmu pilnīgā mierā ar dzīvi. Ticīgi cilvēki, droši vien sauktu par Dieva mīlestību, budisti varbūt par nirvānu. Es šo apgarotības sajūtu nosaucu par saullēkta momentu. Vašingtonas štats manās atmiņās ir viens milzulmiels saullēkta moments." Veidojusi Maija Krasts
Piektā epizode minisērijām par manu gājienu cauri savvaļai Amerikas Savienotajām valstīs pa Pacific Crest trail. Šoreiz par supercilvēkiem, mežonīgiem dzīvniekiem un dabas katastrofām. Būs karsti. Izmantotā mūzika: Intro - Reinis Mačulāns To Ponder - Godmode Devious Little Smile - Godmode Natural Light - Chris Haugen
Ceturtā epizode minisērijām no mana milzu pārgājiena cauri Amerikas Savienotajām valstīm pa Pacific Crest trail. Šoreiz stāsts par divām ļoti smagām nedēļām neticami skaistos kalnos. Divas nedēļas ar vientulību, apmaldīšanos un sāpju pārvarēšanu. Dzirdēsi, kā ir slimot, kad vienlaicīgi nedēļas laikā paredzēts uzkāpt augtumā, kas tuvojas everestam, kur satikt feju krustmāti un kāpēc dažreiz padošanās patiesībā ir mīlestībās apliecinājums. Izmantotā mūzika: Intro - Reinis Mačulāns M Fischer - Mini Vandals Spooked - Mini Vandals Zodiac Structures - NoMBe Spring Thaw - Asher Fulero Intelligentsia - Godmode
Trešā epizode minisērijām par Maijas 2022. gada gājienu pa Pacific Crest trail – vairāk kā 4200km garu kalnu taku, kas vijas cauri ASV rietumkrastam no Meksikas līdz Kanādai. Šoreiz stāsts par pirmajiem 1200 km cauri tuksnesim un kalniem, kāpienu otrajā augstākajā ASV virsotnē, sāpēm, netīrību un citām ikdienišķām lietām jeb kā no neveikla ofisa darbinieka kļūt par profesionālu gājēju. Un ko nācās upurēt, lai tas notiktu. Epizodi veidoja Maija Krasts
Otrā epizode minisērijām par Maijas 2022. gada gājienu pa Pacific Crest trail – kalnu taku, kas vijas cauri ASV rietumkrastam no Meksikas līdz Kanādai 🏜 Lai gan ceļu viņa sāka viena, drīz vien atrada savu ģimeni, trīs puišus vārdā Sweatsuit, Your Highness un Squirt. Šis būs stāsts par viņiem. Beigu dziesma: “Hobos lullaby” Reiņa Mačulāna izpildījumā
Otrā daļa Alises Miļūnas piedzīvojumiem tālos pasaules nostūros. Šajā epizodē iejutīsimies brīvprātīgo lomā mazos Botsvānas un Zambijas ciematos un mēģināsim atrast izslavēto Āfrikas siltumu.
Pirmā epizode minisērijām par Maijas 4000km gājienu cauri ASV pa Pacific Crest trail. 🤠 2022.gada pavasarī Maija ir sapakojusi mugursomu, lai dotos 6 mēnešus garā pārgājienā. Cauri tuksnešiem un mežiem, pāri kalniem un upēm, Maija ar kājām aizies no ASV robežas ar Meksiku līdz robežai ar Kanādu. Par pirmajiem iespaidiem Kalifornijā, sirsnīgajiem amerikāņiem, sen kāroto startu un kāpēc šādā pārgājienā patiesībā nekad neesi viens – klausies pirmajā epizodē!
Pirms vairākiem gadiem Alise devās mācību pētījumā uz Āziju un vēlāk uz Okeāniju, lai pati savām acīm redzētu, kā ļaudis pavisam nomaļos pasaules nostūros pārdzīvo dabas katastrofas, kā sadzīvo ar globalizācijas radītām pārmaiņām un arī – kā tur vispār dzīvo.