Politikas podkāsts

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar filozofu Ivaru Neideru par mūsu laikmeta politisko vārdnīcu, sociālo mediju brīvību un arī nebrīvību, kā arī sociālām kustībām. Latvijas politikā un publiskajā vidē pēdējā laikā tiek lietoti daudzi vārdi, jēdzieni un termini - kreiss liberālisms, Eiropas vērtības, kristīgais konservatīvisms, neomarksisms, apjēdzību volkisms, pelēkā zona un visbeidzot "gaisma lec no Rietumiem un nevis no Austrumiem". Metaforas un terminoloģija mēģina aprakstīt pasauli. Taču, lai mēs lietotu vārdus, kuru nozīmi esam apjēguši, uz sarunu esam aicinājuši filozofu un Latvijas Universitātes vadošo pētnieku Ivaru Neideru. Varētu teikt, ka nekad agrāk Latvijas publiskajā telpā nav bijusi tik karsta publiskā diskusija, ja mēs spriežam pēc šīm birkām vai idejiskiem strāvojumiem, kurus it kā pārstāv šie apzīmējumi, kurus redzam sociālos medijos, dzirdam no Saeimas tribīnes. Vai tev arī tā šķiet? Ivars Neiders: Man šķiet, ka diskusiju karstums nav nekas jauns. Jautājums ir, kā vārdnīca mainās, un tad var domāt, kāpēc tas tā notiek. Bet vārdam "sorosīti" jau cik gadu ir? Šīm konkrētajām birkām var rast kaut kādu atsauci uz ideju vēsturi, uz kultūras vēsturi, uz ideju strāvojumiem. Ir sajūta, ka kāds grib par to pateikt kaut ko vairāk, nekā ar to pasaka. Ivars Neiders: Man šķiet, ka daļa atminējuma ir tajā, no kurienes un kāda kontekstā šī vārdnīca vai atsevišķi apzīmējumi ienāk politiskajā diskusijā. Jāskatās, kas notiek dažādās sociālo tīklu platformās. Bieži vien te varam novērot kaut ko tādu, ko es sev esmu noformulējis kā kaut kādu "ideju šizofrēniju". Proti, mēs dzīvojam kaut kādā vienā realitātē, ir kaut kādi uzskati, kas vēsturiski formējušies dažādu procesu ceļā. Un tad cilvēki ir iebāzuši savas galvas, piemēram, sociālos tīklos, kur nāk kaut kāda straume terminu, kuri tiek aprobēti lokālajā leksikā. Iespējams, tas bieži vien arī izpaužas kādā praktiskā rīcībā un lēmumu pieņemšanā. Kā, piemēram, tie kartēta kaut kāda politiskā realitāte Amerikas Savienotajās Valstīs, jo tur ir republikāņi, kas ir labēji, un ir demokrāti, kas it kā skaitās kreisi. Bieži vien cilvēki mēģina viens pret vienu uzlikt kaut kādu shēmu vai šo nošķīrumu mūsdienu politiskajai realitātei. (..) Cilvēks sāk saskatīt līdzīgu realitāti šeit, lai gan man liekas, ka ir problēmu pārcelšana. Šeit cilvēki runā par lietām, kuras, iespējams, nosacīto ikdienas cilvēku maz skar. Bieži vien arī nav saprotams, kā tos jēdzienus piepildīt ar jēdzīgu saturu. (..) Mēs pozicionējam sevi kā sekulāru valsti, no otras puses, šis prasa kaut kādu jaunu pozicionējumu, cik lielā mērā reliģija ir tas aspekts, ap kuru pastāv kaut kāds sabiedriskais līgums vai vienošanās? Ivars Neiders: Tas visdrīzāk ir dažādu spēku retorisks gājiens. Mums jau arī ir preambula [Satversmei], kur arī ir kristīgās vērtības ierakstītas, tad tas ir jautājums, kā kurš grib to eiropiskumu redzēt. Ja skatāmies, kā šīs vērtības formulētas Pamattiesību hartā, tad tur tiek reliģijas brīvība postulēta, ka cilvēkiem ir tiesības piekopt dažādus reliģijas veidus. Domāju, ka šeit drīzāk vēlme kristīgo iekļaut ir saistīta ar to, ko daudzi cilvēki redz kā draudiem no kādas citas reliģijas. Laikam "zilonis istabā" ir islāms šajā gadījumā. Tas ir jautājums, kādā veidā dažādi politiski spēki mēģina to dabūt dienaskārtībā un izmanto kaut kādu islamfobiju savām vajadzībām. Šajā kontekstā redzējām, ka iesaistās arī diezgan atklātā politiskajā cīņā, sauksim to tā, garīdznieki. No vienas puses Indulis Paičs, neteiksim no otras puses, bet  viņš arī piedalījās, bija Zbigņevs Stankevičs, kurš aicināja vienoties vai pārvarēt dažāda veida atšķirības. Vai uz šīs reliģiskās bāzes tomēr ir iespējams rast kaut kādu risinājumu, kur samērā polarizēta sabiedrība var vienoties? Varbūt baznīcas lomai jābūt lielākai valstī?  Ivars Neiders: Domāju, ka nav nekādu problēmu, ja dažādi sabiedriski aktīvisti, kuri spēj uzrunāt cilvēkus, šādi izpaužas. Bīstamība slēpjas citur, kad šāda veida aktivitātes saplūst ar kādu politisku spēku. Jautājums - kā to nošķirt, kur novilkt robežu? Valsts nošķirtība no baznīcas - ko tieši tas paredz?  Skaidrs, ka pirmsvēlēšanu laikā un tieša veida politiskajā aģitācijā, ja kāds priesteris aģitētu par kaut ko balsot, tad būtu skaidra tās līnijas pārkāpšana. Visādi citādi dažādas sabiedriskās organizācijas, tai skaitā baznīcas, var uzrunāt, cilvēkus. Vai tas būtu Paičs vai Stankevičs, vai kāda instance, kas spēj artikulēt kaut kādas cilvēku kopienas vērtības un veidot dialogu. Kāpēc nē? Šeit jau nekādas problēmas, manuprāt, nav. -- Ivars Neiders ir Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētnieks, bioētikas speciālists. Viņa pētnieciskās intereses ir eksperimentālā bioētika, pētniecības ētika, ar dzīves noslēgumu saistītie ētiskie jautājumi, ētika psihiatrijā un arī ētikas problēmas atvērtajā zinātnē. Iepriekš bijis docents Rīgas Stradiņa universitātē un regulāri publicējies žurnālā "Rīgas Laiks" un portālā "Satori".

Priekšlikumi nākamā gada budžetā par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) finansējumu uzjundīja diskusiju arī par Mediju atbalsta fonda darbību, kas darbojas SIF ietvaros. Jāatzīst, ka arī pašu mediju starpā ne tuvu nav vienprātības par to, kā šim fondam jādarbojas ideālajā variantā, daudz strīdu ir bijis arī iepriekš. Bet līdzās tam arī no citām pusēm izskan jautājumi, vai un kā valstij jāatbalsta privātie mediji? Krustpunktā mēģinām rast atbildes uz šiem jautājumiem. Diskutē Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle Arta Ģiga, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sekretārs Gatis Liepiņš (Jaunā Vienotība) un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība).

Šoreiz uz "pusdienu galda" raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas viena no ekonomiski vislielākajām un politiski visdinamiskākajām valstīm Dienvidamerikā – Argentīna. Kopš Havjēra Mileja nākšanas pie varas 2023. gada nogalē, tur ir piedzīvotas daudzas straujas ekonomiskas pārmaiņas. Kāda tad šobrīd ir situācija Argentīnā, kāpēc Latvijā vajadzētu tai pievērst uzmanību, un ko mēs varam no tās mācīties? Mileja nākšana pie varas bija tāda kā politiskā vētra Argentīnā. Viņš sevi pieteica kā pilnīgu alternatīvu līdzšinējām politiskajām elitēm, pat sevi dēvējējot par „anarhokapitalistu”. Viņa solījums valstij – nogriezt tēriņus kā ar motorzāģi. Bet, lai saprastu šo revolūciju, ir svarīgi atskatīties uz to, kas notika pirms tam. Pirms Mileja nākšanas pie varas Argentīna bija kritiskā situācijā. Tā bija izsmelta – gan burtiski, gan simboliski: ikgadējā inflācija 2023. gada beigās sasniedza 200%; puse iedzīvotāju bija nonākuši zem nabadzības sliekšņa; valsts budžets gadiem bija deficītā; centrālā banka drukāja naudu, lai segtu izdevumus; korupcija bija dziļi iesakņojusies valstī. Politiskā elite – Peronisti, kas desmitgadēm dominēja varā – šķita atrauta no sabiedrības realitātes. Tieši šajā kontekstā Milejs parādījās kā „sistēmas grāvējs”. Viņa kampaņa bija vienlaikus teatrāla un brutāli konkrēta. Viņš solīja dolārizāciju, centrālās bankas likvidāciju, masīvus tēriņu samazinājumus. Viņš runāja ne tikai pret valdību, bet pret valsts struktūru kā tādu. Un acīmredzot, sabiedrība bija gatava šim šokam. Jau pirmajos mēnešos Milejs sāka ekonomisko „šoka terapiju”. Viņš samazināja valsts budžeta izdevumus par vairāk nekā 5% no IKP, apcirpa subsīdijas elektrībai, degvielai un transportam, iesaldēja valsts algu palielinājumus, apstādināja publiskos projektus un samazināja reģionālo atbalstu. Šo pasākumu rezultātā valsts budžets 2024. gada pirmajos mēnešos sasniedza pārpalikumu – pirmo reizi vairāk nekā 15 gadu laikā. Mineapoles Federālo rezervju bankas galvenais ekonomists Huans Pablo Nicolini stāsta par Argentīnas ekonomisko situāciju un Mileja reformu ietekmi uz bezdarbu.

Latvijas privātskolas pauž bažas, ka jaunais skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modelis varētu būtiski ietekmēt arī Latvijā strādājošās privātskolas. Jaunā pieeja paredzētu, ka arī privātskolās ir jāveido būtiski lielākas klases, kas ir pretstatā tam, ko bieži sagaida vecāki, kas bērnam izvēlējušies šādu skolu. Kāpēc šādas pārmaiņas nepieciešamas? Un kur palikt bērniem, kuriem lielā klases kolektīvā mācīties ir sarežģīti? Ģimenes studijā diskutē Latvijas Privātskolu asociācijas pārstāve, privātās pamatskolas "Gaismas tilti" direktore Egita Heislere un vairāku privātskolu audzēkņu mammas Vineta Skujiņa, Gunita Logina un Liene Kalniņa. Par izmaiņām skolu finansēšanā tiek runāts jau vairākus gadus. Kamēr ierēdņi rēķina un politiķi arī lauž šķēpus, jo naudas, protams, ir tik, cik ir, ar reālo situāciju un tās blaknēm visciešākā saskarē diendienā nonāk skolas, skolotāji, skolēni un viņu ģimenes. Trauksmi par to, kā gaidāmās izmaiņas naudas dalīšanā tās skars, atkal ceļ privātskolas. Par to mēs jau diskutējām Ģimenes studijā 2024. gada martā. Šobrīd daļas privātskolu un privātskolu audzēkņu vecāku ģimeņu satraukums atkal ir atjaunojies. Bažas sakņojas tajā, ka līdz ar finansēšanas modeļa maiņu privātskolu pastāvēšana esošajā formā vairs nebūšot iespējams. Jaunā pieeja nozīmētu, ka arī privātskolās ir jāveido būtiski lielākas klases, kas ir pretstatā tam, ko bieži sagaida vecāki, kas bērniem izvēlas privātu izglītību. Vai pārmaiņu nepieciešamība tiek pamatota tikai ar līdzekļu ekonomiju vai kā citādi? Vai pusotra gada laikā, debatējot, diskutējot ar ministriju, Privātskolu asociācijai patiešām nav izdevies panākt nekādus kompromisus? Un kāpēc vispār daļa vecāku Latvijā izvēlas vai ir spiesti izvēlēties saviem bērniem privātas izglītības iestādes - vai tā ir greznība vai nepieciešamība? Un kur palikt tiem bērniem, kuriem lielā klases kolektīvā mācīties ir sarežģīti?  Iespējams, ka kādas atbildes uz šai tematā aktuālajiem jautājumiem neizskanēs, jo arī šoreiz, tieši tāpat kā pirms pusotra gada, kad runājām par šo tematu, Izglītības un zinātnes ministrija atteica savu dalību sarunā. Pamatojums: ""Šobrīd turpinās sarunas ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp ar Privātskolu asociāciju, par jaunā pedagogu atalgojuma finansējuma modeļa programmu skolā īstenošanu, kā arī par to tiek lemts Saeimā, skatot 2026. gada valsts budžeta projektu. Līdz ar to šobrīd sniegt plašākus skaidrojumus no Izglītības un zinātnes ministrijas puses būtu pāragri."

Šogad Starptautiskais klimata samits (COP) radījis fundamentālus jautājumus par cilvēku spēju sadarboties - vai COP vēl ir kāda jēga? Vai šodien starpatutiskā klimata diplomātija vēl ir aktuāla, ja galveno emisiju ražotājvalstu vadītāji nav ieradušies uz ikgadējo klimata samitu? Vai diskusijas par atjaunīgajiem resursiem vairs ir aktuālas, ja lielvaru galvenais uzdevums ir ražot ekonomisku izaugsmi, neņemot vērā klimata pārmaiņas? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Pasaules dabas fonda Latvijā valdes priekšsēdētājs Jānis Rozīti, politologs un dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs un Latvijas Universitātes pētnieks Jānis Brizga. "Līdztekus klimata pārmaiņu mazināšanai aizvien vairāk tiek runāts par pielāgošanos klimata pārmaiņām," norāda Jānis Rozītis. Viņš norāda, ka tas arī ir saistīts dezinformāciju, turklāt dažādiem dezinformācijas līmeņiem. "Šobrīd aizvien vairāk, bet tas varbūt arī ir virzīts no jaunattīstības valstīm, kuras šobrīd saskaras ar klimata ar pārmaiņām, visgraujošākā izpratnē. Sarunas sāk virzīties [par pielāgošanos], un tas ir bīstami. Pielāgoties bez pārmaiņu mazināšanas būs ārkārtīgi sarežģīti un noteikti vēl dārgāk. Līdz ar to jāstrādā abās frontēs. Bet šobrīd sarunas virzās uz to, ka arī trīsreiz jākāpina finanšu resursi, lai veicinātu pielāgošanos un noturību.  Ja Latvijā visu laiku uzskatījām, ka esam tādā paradīzes vietā, tad ir arī dažādi apskatnieki, kuri norāda, ka Eiropā Latvija arī kļūst par teritoriju, kuru diezgan būtiski klimata pārmaiņas jau ietekmē."   Zinātnieki atklājuši, ka derīgo izrakteņu ieguve okeāna gultnē izjauktu barbības ķēdes līdzsvaru okeāna krēslas zonā un potenciāli iznīcinātu okeāna gultnes organismus.  Jau vairākas desmitgades ir zināms par dziļjūras derīgajām ieguvēm, proti, dažādu minerālu un derīgo izrakteņu ieguvi no okeāna dzīlēm. Bet šobrīd saskaņā ar Havaju Universitātes Manoā jaunu pētījumu ir rasti pirmie tiešie pierādījumi tam, ka dziļjūras ieguves rezultātā radušies atkritumi varētu iznīcināt dzīvību okeāna krēslas zonā, konkrēti Klusā okeāna Klarjonas-Klipertona teritorijā. Tas ir viens no bagātākajiem dziļjūras reģioniem, jo tajā ir daudz mangāna konkrēciju, tas satur arī kobaltu, niķeli un varu, kas ir galvenās sastāvdaļas elektrotransportlīdzekļiem un atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām. Zinātnieku komanda noteikusi, ka ieguves atkritumu izvadīšana ietekmētu 53% zooplanktona, 60% mikronektona, kas barojas ar zooplanktonu, un šādi traucējumi varētu skart barības ķēdi, galu galā ietekmējot arī lielākus plēsējus, piemēram, zivis, jūras putnus un jūras zīdītājus. Pētījuma rezultātus, kas novembra sākumā publicēti žurnālā “Nature Communications”, komentē Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes docente Ingrīda Andersone. Sākumā skaidrojam, kādas kopumā okeānā ir zonas un kas izceļ tieši krēslas zonu.

Pirms nākamnedēļ paredzētās 2026. gada valsts budžeta pieņemšanas galīgajā lasījumā Saeimas Budžeta komisija šodien, 24. novembrī, turpinās darbu pie sagatavotajiem dokumentiem. Opozīcijā strādājošā Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda, ka valdības darbs pašlaik ir nonācis krīzē. Viņaprāt, koalīciju kopā satur vairs tikai apņemšanās.

Vai nu atrod naudu reģionālajiem pārvadājumiem, vai nu atdod ministra krēslu! Tādas izvēles priekšā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) nostādījusi satiksmes ministru Ati Švinku no “Progresīvajiem”. ZZS šodien, 21. novembrī, bija sasaukusi valdes ārkārtas sēdi, lai pārrunātu politisko situāciju, tostarp situāciju ar finansējuma trūkumu reģionālajiem pārvadājumiem. Lai arī Švinka vakar Saeimā izturēja uzticības balsojumu, koalīcijas partneris ZZS nav mierā ar Švinkas piedāvātajiem risinājumiem problēmas risināšanā, tāpēc pieprasa rīkoties citādi.  -- Situāciju valdībā analizē politologs Juris Rozenvalds.

Esam nosvinējuši Latvijas 107. dzimšanas dienu un jau paspējuši pēc tam apspriest gan valsts budžetu, gan turpināt gatavoties nākamajām Saeimas vēlēšanām. Amatā ir apstiprināts jauns ģenerālprokurors. Bet pasaulē atkal nākas runāt par Ukrainu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Krustpunktā aktualitātes analizē domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, TV3 žurnālists Ģirts Timrots, TV24 žurnālists Romāns Meļņiks un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Patriotisms pie televizora un nabadzīgu ļaužu domāšana.   0:00 Ievads: "Es vienmēr esmu vēlējies būt Uldis". 4:15 Kas sāp: Elīnai sāp Ziemassvētki, Uldim - koncerti sveču gaismā, bet Jānim - bērnu patriotiska audzināšana ar TV palīdzību. 15:07 Viens fiksais - jaunie partiju reitingi. 19:48 Smagās ziņas: Epstīna faili; pansionāts; Meži. 1:01:58 Vieglās ziņas: bīstamie bērnu zīmējumi.   Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem!

Vien ar divu balsu pārsvaru Satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) šodien, 20. novembrī, izturējis Saeimas uzticības balsojumu. Lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu sagatavojuši opozīcijas deputāti. Tas saistīts ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālajos maršrutos ar autobusiem. Lai arī ministrs savā krēslā paliek, to centušies sašūpināt arī divi Zaļo un Zemnieku savienības deputāti.  Ar 45 balsīm par, 47 pret un vienu – atturas, satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) izturējis Saeimas uzticības balsojumu un saglabājis savu amatu. Deputāti no partijas "Latvija pirmajā vietā" bija vērsušies pie satiksmes ministra ar prasību skaidrot un pamatot lēmumus, kas saistīti ar būtisku sabiedriskā transporta – īpaši reģionālo autobusu – reisu samazināšanu. Deputāti pauda bažas par to, ka šie lēmumi var radīt nopietnas sekas reģionos, īpaši lauku teritorijās, kur sabiedriskais transports ir būtisks iedzīvotāju mobilitātei. Pieprasījumā uzsvērts, ka plānotais reisu samazinājums par 16 % jeb vairāk nekā 11 miljoniem kilometru, var būtiski ietekmēt pasažierus, īpaši sociāli mazāk aizsargātās grupas. Satiksmes ministrs Atis Švinka sēdē deputātiem skaidroja, ka sabiedriskā transporta krīze radusies no iepriekš noslēgtiem neelastīgiem desmitgadīgiem līgumiem, kurus vairs nav iespējams “salabot”. Tāpēc ministrs piedāvā tos pārtraukt un izsludināt jaunus iepirkumus ar mūsdienīgām prasībām, indeksāciju un labāku atalgojumu šoferiem. Viņš uzsver, ka valsts nevar mākslīgi paaugstināt cenas spēkā esošajos līgumos, jo tās noteiktas brīvā tirgus konkursos. -- Divu koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu lēmums atbalstīt satiksmes ministra demisijas pieprasījumu ir "koalīcijas partneru savstarpējās sadarbības jautājums". Tā ziņu aģentūrai LETA sacījusi Ministru prezidente Evika Siliņa (Jaunā Vienotība). “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs paudis, ka šāds ZZS divu deputātu lēmums esot saistīts “tikai un vienīgi ar jautājumu par Ventspils ostas parādiem,” un ka tas norādot arī uz to, cik neprognozējuma ir kļuvusi valdība. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis Latvijas Radio gan atzīmē, ka pēc balsojuma par neuzticības izteikšanu ministrs turpina darbu, tādēļ ZZS uzskata, ka koalīcijas partneru pārmetumi ir nepamatoti. Tiesa, koalīcijas līgumā gan ir teikts, ka sadarbības partneru frakcijas un pie frakcijām piederošie deputāti neierosina un neatbalsta Saeimas lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidentam vai kādam no ministriem.

Vienbalsīgi Saeima ģenerālprokurora amatā iecēlusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Armīnu Meisteru. Par viņa apstiprināšanu amatā nobalsoja 88 Saeimas deputāti, nevienam nebalsojot pret. Iepriekš atbalstu Meisteram bija paudis vairums Saeimā pārstāvēto politisko spēku frakciju un Saeimas Juridiskā komisija. Kā prioritātes ģenerālprokurora amatā, Meisters izvirzījis rūpes par valsts drošību – viņa plānos ir prokuratūrā izveidot centralizētu, spēcīgu struktūrvienību, kas nodarbojas ar noziegumiem, kas rada apdraudējumu valstij, – sākot ar to, kas notiek ģimenēs, sabiedrībā, un beidzot ar iekšējiem un ārējiem valsts drošības apdraudējumiem. Svarīga ir arī kvalificēta atbalsta personāla nodrošināšana. Tāpat viņš vēlas sakārtot procesuālo hierarhiju, lai katrs prokurors savu spēku un zināšanas veltītu prokuratūras pamatfunkciju īstenošanai. Un arī veicināt starptautisko integrāciju, palielinot prokuratūras lomu, lai veiksmīgāk apmainītos ar informāciju starp Eiropas Savienības valstīm.

Naudas taupīšana, ierēdņu skaits, darba organizēšana un birokrātija valsts pārvaldē. Krustpunktā izvaicājam Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča un Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds.

Tatjana Makarova nav pametusi vienu no lielākajām piefrontes pilsētām Kramatorsku kopš pilna mēroga kara sākuma. Viņa paliek dzimtajā pilsētā, lai parūpētos par vecākiem un vairākiem desmitiem pamestu dzīvnieku. Sarunā ar Jūliju Petriku viņa stāsta par dzīvi, kurā ikdiena ir dronu un aviobumbu triecieni, elektrības un apkures atslēgumi, par dzīvi no vecāku pensijas pilsētā, kuru pamet cilvēki, aiz sevis atstājot mājdzīvniekus. Un tomēr - par spīti bailēm un nenoteiktībai - Tatjana joprojām tic, ka Kramatorska, kuru no frontes šķir vien 15-20 kilometri, izturēs un ka šis murgs kādu dienu beigsies.   Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: ASV atkal sakustējies sankciju jautājums. Vai spiediens pret Krieviju pieaugs? Cik būtiskas Ukrainai ir zviedru un francūžu partneru apņemšanās pārdot Ukrainai desmitiem iznīcinātāju? Ko Krievija vēlas panākt, sabotējot dzelzceļa līniju Polijā?    Epizodes gaita: 00:30 Ievads 03:10 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 05:16 ASV atkal sakustējies sankciju jautājums. Vai spiediens pret Krieviju pieaugs? 10:22 Cik būtiskas Ukrainai ir zviedru un francūžu partneru apņemšanās pārdot Ukrainai desmitiem iznīcinātāju? 14:42 Ko krievija vēlas panākt, sabotējot dzelzceļa līniju Polijā? 18:58 EXPLAINER: Par rietumu kaujas lidmašīnām Ukrainas gaisa spēkos. 25:30 Piesakām šīs epizodes viesi Tatjanu Makarovu no Kramatorskas pilsētas, kas atrodas mazāk nekā 20 kilometrus no krievijas okupantu tuvākajām pozīcijām. 28:44 Tatjana Kramatorsku nav pametusi ne dienu kopš krievijas pilna mēroga iebrukuma.  29:05 Kādēļ Tatjana palikusi? 30:21 Kāda šobrīd situācija pilsētā? Šobrīd problēmas ar informāciju. 31:35 Ļoti bieži pār pilsētu lido droni. 35:09 Kādi ir biežākie ienaidnieka uzbrukumi? 36:12 Pie tā nav iespējams pierast. 37:00 Ir cerība, ka karš apstāsies. 37:40 Kritiska ir situācija ar mājdzīvniekiem, kas kļūst par ielu dzīvniekiem. 40:49 Tatjana aprūpē vairākus desmitus ielu dzīvnieku 41:40 Viena vienīga patversme ielu dzīvniekiem. 42:00 Līdz Kramatorskai vilcieni vairs nebrauc.  42:20 Kā mainās iedzīvotāju skaits pilsētā? 43:36 Tatjanas dzīvoklis pamatīgi cieta aviobumbas triecienā. 45:38 Kāda ir sadzīve Kramatorskā? 47:55 Kā iztikt, ja darba iespēju vairs nav? 49:20 Par humāno palīdzību dzīvniekiem. 50:31 Elektrības, gāzes, apkures, ūdens atslēgšana – kā izdzīvot šādā situācijā? 53:20 Sabiedriskais transports kursē. 53:37 Komandantstunda. 54:06 Kad pamet mājokli? 54:44 Kāpēc neplāno aizbraukt? 55:32 Ne visi var atļauties dzīvot Ukrainas rietumos. 56:40 Vai Ukrainas armija jūs spēs aizsargāt? 58:50 Ja krievija iebruks, visdrīzāk paliks mājās. 59:27 Bumbu patvertnes pilsētā. 1:00:35 Kas jāņem vērā uzbrukumu laikā? 1:01:55 Valsts īpaši nedomā par piefrontes iedzīvotājiem. 1:05:19 Kā beigsies karš? 1:06:20 Sarunas beigas. 1:07:39 Rihards un Dīvs pārspriež interviju. 1:09:33 Ja jums ir iespēja palīdzēt bez saimniekiem palikušajiem mājdzīvniekiem, rakstiet musm un savedīsim kopā ar tiem, kuri var to realizēt. 1:10:50 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 1:11:20 Rakstiet mums drosinatajs@latvijasradio.lv    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Ar Latviju varētu būt viss kārtībā, bet jātur modrība pirmajā vietā – saka dzejnieks un rakstnieks Viktors Kalniņš jeb Viks. Kā bērnībā ar brāli Imantu Kalniņu izdeva žurnālu un kā vēlāk tapa kopīgās dziesmas, par ko atmodas gados kritizēja "Panorāmu" un par ko tagad raksta dzeja – saruna ar Viku Laikmeta krustpunktā. Šoreiz ieraksts top ārpus radio studijas, arī ārpus Rīgas. Mēs esam devušies uz Vidzemi, uz Dikļiem. Mūsu saruna šodien ar cilvēku, kurš nereti tiek raksturots, ka viņa dzīves filozofija ir pieticība un vienkāršība. Viņa dzīves filozofija ir dzīvot pēc indiāņu likumiem. Ne gluži pie indiāņa, bet pie rakstnieka, dzejnieka Viktora Kalniņa, plašāk zināma kā Vika esam ciemos. Paldies, ka uzņēmāt mūs un uzreiz piekritāt šai sarunai. Jāsaka, nebija viegli jūs sazvanīt. Zvanījām vienu dienu, Viks neceļ, zvanījām otru dienu, Viks neceļ. Izrādās, ka Viks ir vienkārši devies ārpus mājas pastaigā dabā, un ārpus mājas Viks neņem līdzi telefonu. Tas ir brīnums šajos laikos kaut kur doties bez telefona. Jaunākajai paaudzei tas vispār nav saprotams kā var būt ārpus mājas bez telefona? Viks: Kad sākās šī tā saucamā datoru ēra, digitālā ēra, es novilku sarkano līniju un pateicu, ka es šajā fenomenā nepiedalos. Bet kaut kādā mērā ar pasauli ir jākomunicē, un tāpēc man ir tikai tas "Amigo" senioru mazais aparātiņš. Gluži bez sakariem neesat. Viks: Bez sakariem nedrīkst. Kā jums te Dikļos klājas tagad? Viks: Tas ir jautājums, ko varētu varbūt runāt stundām, bet vienā vārdā - visādi. Ar šo vārdu es atbildu arī, ja kādreiz Dikļu veikalā man kāds vietējais pajautā, kā man klājas. Latviešiem ir ierasts uz ļoti daudziem jautājumiem atbildēt – normāli. Kā patika koncerts? Normāli. Kā izrāde – normāli, kā iet pa dzīvi – normāli. Viks: Tā ir skolēnu leksika. Es zinu, es pazīstu to. Mūsu saruna notiek valsts svētku mēnesī, laikā starp Lāčplēša dienu un 18. novembri. Šis gads jums ir īpašs, ka valsts novērtēja jūsu darbu, pasniedzot valsts augstāko apbalvojumu. Viks tagad ir arī Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Kā jūs jutāties pilī, saņemot atzinību un uzzinot, ka šāda atzinība jums ir? Ko jūs par visu šo ordeņu lietu sakiet? Viks: Ja godīgi, es varētu atkārtot tieši tos vārdus, ko es teicu, saņemot šo atzinības zīmi. Ka atzinības lauvas tiesa manā skatījumā pienākas maniem vecākiem, manai mātei un tēvam. Es skaidri zinu, ka ar tām sirds un gara kvalitātēm, kādas piemita viņiem, Latviju var uzbūvēt, vismaz sākt būvēt tuksneša pat vidū. Kā jūs raugāties uz to, kas šobrīd notiek Latvijā? Jums ir iespēja palūkoties no malas. Skats no Dikļiem uz Latviju, kāds tas ir?  No Latvijas vidus jūsu skats. Viks: Ar Latviju varētu būt viss kārtībā jeb kā skolas bērni saka – normāli, ja nebūtu daži faktori, kas liek būt uzmanīgiem, piesardzīgiem un turēt modrību pirmajā vietā. Te der atcerēties vārdus, kas ir ierakstīti ASV ģerbonī. Oriģinālā tie skan: "Vigilance is the price of liberty". Brīvības cena ir modrība. Bet tas jau attiecas ne tikai uz Latviju.  Šodienas pasaulē, vērtējot situāciju tieši visā pasaulē un Latvija nevar būt atrauta no visas pasaules, ir jāapzinās, cik ļoti svarīgs ir šī formula. Modrība kaut kad tika pabīdīta malā, cerot, ka pasaulē viss nokārtosies vairāk vai mazāk pats no sevis. Tā nenotika, kā zināms. Par ko mums šodien ir jābūt modriem? Viks: Par to, kas pasaulē notiek. Un es domāju, ka globāli liela daļa planētas iedzīvotāju vēl nesaprot, kādi procesi notiek pasaulē. Vai tad nav skaidrs, ka pirms sākās vai apmēram tanī laikā, kad sākās Krievijas agresija Ukrainā, bija izveidojusies diktatūru alianse. Mēs zinām, kas ir šīs diktatūras. Un kāpēc ar zināmu pārliecību kara aizsācējs varēja uzsākt savas darbības. (..) Zinot, kāds kaimiņš mums ir blakus, cik droši jūs raugāties uz mūsu valsti, uz mūsu drošību? Viks: Ja civilizētā pasaule apzināsies pilnā mērā šo situāciju, kāda pasaulē tagad izveidojusies, un rīkosies attiecīgi… Nav jau tā, ka šo grupējumu, kas vada Kremli, nav jau tā, ka to nevar pieveikt. Es arī klausos un skatos pārraides, tās pašas informatīvās pārraides, kas ir Latvijas televīzijā. Speciālistus, kas analizē un vērtē procesus. Un arī viņu aplēsēs ir šī pozitīvā versija, ka var tikt galā, bet tad tiešām visiem ir jābūt vienotiem un jāliek lietā visus nepieciešamos resursus. Bet izdarīt to var. Būs zaudējumi. Būs lieli zaudējumi. Bet izglābt civilizāciju vēl var. Nav jau tā, ka tikai Kremļa kauslim ir visi iespējamie ieroči. Vik, ko šis karš, šī Krievijas agresija ir parādījusi un kādu parādījusi Latvijas sabiedrību? Ko šis karš atklāj par mums? Viks: Tagadējā Latvijas sabiedrība ne tuvu nav ideāla.. Tieši tajā ziņā, tieši morālajā. Nav viengabalainības. Nav jau arī ko brīnīties, jo inkorporējot Latviju un visu Baltiju PSRS sastāvā Kremlim bija programma laika gaitā rusificēt visas savas kolonijas, kas oficiāli saucās par republikām, par savienotajām republikām. Būtībā, kā parādīja Gata Krūmiņa analīze, kuru viņš reiz kādā televīzijas pārraidē minēja, ka ik gadu no visām savienotajām republikām Maskava ievāca piekto daļu no IKP. Es gribēju palikt pie tā, ka jūs teicāt, ka Latvijas sabiedrībā nav vienotības, nav viengabalainības. Kas ir tas, kas mūs šķeļ? Kas ir tie strīdi, kas mūs sarausta mūsu Latvijas sabiedrību? Šobrīd daudz runā par Stambulas konvenciju. Viks: Mani izbrīna. Nezinu, kāpēc cilvēki nesaprot elementāras lietas. To pašu Stambulas konvenciju. Vai tiešām tur pamatā visam ir tas LGBT? Un ja ir, tad ir jautājums – vai tad nav zināms, ka novirzes no tā saucamās normas, ka tās ir radušās vienmēr un visos laikos. Tie, kas ir mācījušies par sengrieķu kultūru, ļoti labi zina, ka bija tāda Lesbas sala. Un kāpēc šo minoritāti, kas ir sieviešu dzimumā, ka šo minoritāti rada pretējā dzimuma hormonu pārsvars organismā. Tas ir vienmēr bijis pasaulē. Protams, es pieņemu, ka ne visi ir lasījuši 1912. gadā Pēterburgā izdota krievu profesora Sazonova, šķiet, ir uzvārds viņam, darbu, kas saucās "Lunnije ļjudi" (Mēnesnīcas ļaudis), kur viņš zinātniski pierāda, ka šis sektors dzimumā gan sievietēs, gan vīriešos rodas no pretējā dzimuma hromosomu pārsvara. Bet tas, ko es jūsos saklausu, ka, piemēram, šis stāsts, ar ko pēdējos mēnešos ir liela ņemšanās,nav tas, kas, kas būtu jāliek mums šobrīd sabiedrības dienaskārtībā kā prioritāte? Viks: Protams, bet kādam tas ir izdevīgi. Mēs jau redzam pēc balsojumiem, kas izmanto šo nevienprātību sabiedrībā un kas uzkurina vēl. Par ko mums šobrīd būtu daudz svarīgāk runāt un kam būtu daudz lielāka uzmanība jāpievērš? Viks: Mēs zinām, ka Latvijā ir milzīgs, kā lai pasaka - krievvalodīgo skaits. Bet tas jau speciāli bija radīts un tas speciāli tika radīts tieši PSRS laikā valdošās Kremļa politikas rezultātā. Ar to domu, ko es jau minēju – laika gaitā visu teritoriju rusificēt. Pie tā tika strādāts. Un kad sākās atmoda un tika celti gaismā statistikas dati, ka ar katru gadu arvien vairāk arvien vairāk Latvijas tipogrāfijām bija jādrukā krievu valodā darbus, tas viss uz to veda, un tas bija viens no tiem punktiem, ko Atmoda izcēla. Ko mums darīt ar šo pagātni? Viks: Būtu ļoti labi, ja varētu mehāniski savākt šos cilvēkus un tāpat kā mehāniski viņi tika iepludināti Latvijā, tāpat viņus aiztransportēt atpakaļ. Bet to neviens nedarīs. Bet es arī pazīstu dažus krievu cilvēkus personiski no jaunās paaudzes. Jā, viņu vecāki varbūt šeit iebrauca vai tika ievesti, bet es zinu virkni jaunās paaudzes krievu, kuriem ir izcila latviešu valoda, kuri beiguši skolu latviešu valodā un kuri ir lieli Latvijas patrioti. Visus vienā maisā nevar bāzt. Viks: Es arī nebāžu visus vienā maisā. Savā laikā man nācās dienēt krievu armijā. Tie bija interesanti gadi. Tā bija 60. gadu pirmajā pusē. Tā bija Kubas krīze, kad līdz globālam kodolkaram bija pāris soļu. Ja Kenedijs nebūtu stingri pateicis savu pozīciju, tad tas arī aizietu.  Būdams trīs gadus krievu armijā, es biju kontaktā ar pietiekami daudziem krieviem, lai varētu izdarīt secinājumus par šo par šo nāciju. Tur ir tāpat visādi. Viņiem ir labs sakāmais – "v každoi semje po urodu" (katrā ģimenē ir pa kroplim). Protams, procentuāli katrā tautā šis skaitlis ir citādāks. Vai šo sakāmvārdu arī uz latviešiem var attiecināt? Viks: Var. Es tikai neņemos procentuāli neko teikt, jo nav statistikas. Ar to ir jārēķinās, bet mest plinti krūmos tāpēc vien, ka ir šī situācija, nedrīkst. Katrai mūsu nācijas dzīvībai, katrai, ir jādara viss maksimālais, ko iespējams šīs dzīvības ietvaros paveikt. Nelolojot nekādas ilūzijas.

Spraigas diskusijas koalīcijas partneru starpā nerimst joprojām. Šoreiz strīdus ābols bija Sabiedrības integrācijas fonda nākotne, tomēr vienošanos partijas atrada visai ātri. Par to un citiem nedēļas notikumiem spriežam ar žurnālistiem un politikas vērotājiem. Šīs nedēļas aktualitātes apspriež: politologs Juris Rozenvalds, žurnālists Juris Jurāns (TV3, "Nekā personīga"), žurnāliste Inga Šņore (Latvijas Televīzija, "DeFacto") un Aidis Tomsons (Latvijas Radio).

Pilna mute makarūnu. Cūkgaļas un sakrālā mantojuma finansējums.    0:00 Ievads: Uldis dzimšanas dienā uzklāj galdu. 3:57 Kas sāp: Uldim sāp verandas un GTA6, Elīnai - sulu spiedes nejēdzīgums, bet Jānim - negodīgi ārsti.  14:45 Smagās ziņas: SEPLP, SIF, BBC un Adnow.  1:05:54 Vieglās ziņas: Nekā nedarīšanas čempionāts.    Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem!

Viedokļu dažādība uzreiz nenozīmē, ka daļa sabiedrības būtu pakļāvusies Krievijas naratīvam – tas ir mīts. Tā pēdējā laika politiskās aktivitātes un protestus komentē Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa no Zaļo un Zemnieku savienības. Viņa apgalvo, ka valsts augstākās amatpersonas ar drošības struktūrām nav runājušas par to, ka Krievijai demonstrējam viegli sašķeļamu un ietekmējamu sabiedrību.

Saistībā ar politiķu rosināto diskusiju par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) likvidāciju Krustpunktā studijā aicinājām SIF Sekretariāta direktori Inesi Kalvāni, kuru iztaujājam kopā ar TVNET grupas galveno redaktoru Tomu Ostrovski un "Dienas Biznesa" žurnālistu Jāni Goldbergu.

"Karš Ukrainā ir tikai sekas zaudētajam hibrīdkaram. Pasaules karš jau ir sācies - hibrīdkarš," saka pulkvežleitnants Arsens Dmitriks, Ukrainas Nacionālās gvardes 1. korpusa AZOV štāba priekšnieks, kurš pats pārdzīvojis gūstu Olenivkā un atgriezies dienestā. Sarunā ar Rihardu Plūmi viņš stāsta par mācībām, ko no Ukrainas kara pieredzes vajadzētu ņemt vērā Latvijai, kā arī par kara turpinājumu un ko Ukraina var dot saviem partneriem.   Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Karalauka realitātes un korupcijas skandāla ietekme Ukrainā; ASV sankcijas sāk dot augļus; Nordstream2 - atkal Vācijas iekšpolitikas krustugunīs.    Epizodes gaita:  00:29 Ievads 02:07 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 03:01 Karalauka realitāte. 09:40 Milzu korupcijas skandāls – Ukrainai jātiek galā ar saviem dēmoniem. 12:54 ASV sankcijas pret krieviju sāk dot augļus. 16:43 Nordstream2 - atkal Vācijas iekšpolitikas krustugunīs. 21:02 EXPLAINER: Vairāk par korupcijas skandālu, kas saistīts ar prezidenta Zelenska bijušo biznesa partneri un vairākiem ministriem. 28:01 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– pulkvežleitnantu Arsenu Dmitriku - Ukrainas Nacionālās gvardes 1,korpusa “AZOV” štāba priekšnieku 30:52 Jau ir sācies jauns pasaules karš, pagaidām – hibrīdkarš.  32:26 Atšķirības - kā apdraudējumu uztver Latvijā un Vācijā. Mums ir jāapvienojas. 33:54 Vai karavīrs frontē domā par politiku? 35:21 Esam iemācījušies spēlēt “garo spēli”. 36:32 Par situāciju frontē pirms ziemas iestāšanās. 38:02 Ko sagaidīt no kaujām ziemas periodā? 39:35 Pozīciju karš un droni. 41:29 Vajadzības no draugiem Rietumos un Ukrainas aizsardzības industrijas attīstība. 43:37 Par Arsena nokļūšanu Azovā. 44:27 Azov ir kā liela ģimene. 46:04 Hibrīdkaru pret krieviju Ukraina zaudēja, šobrīd jācīnās ar sekām. 47:53 Kā mainījusies Ukrainas armija. 48:52 Ko Latvija var mācīties no ukraiņu pieredzes. 51:35 Par izaicinājumiem mobilizācijā. 52:35 Par gūstā esošajiem Azoviešiem. 53:33 Par paša pieredzi iebrucēju gūstā.  54:44 Sarunas beigas. 55:00 Rihards un Dīvs pārspriež dzirdēto. 55:26 EXPLAINER par izmaiņām Ukrainas likumdošanā, kas samazināja iesaucamo minimālo vecumu, vienlaikus atverot robežas jauniešiem. 57:40 Mākslīgā intelekta izmantošanu krievijas dezinformācijas kampaņās.  1:00:13 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 1:00:19 Rakstiet mums drosinatajs@latvijasradio.lv    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Zaļo un Zemnieku savienības nesenais priekšlikums likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) vērtējams kā mēģinājums vājināt pilsonisko sabiedrību, līdzdalību un neatkarīgu masu mediju vidi, jo tas iekļaujas plašākā tendencē ierobežot demokrātiskos procesus Latvijā. Tā paziņojumā norādīja Latvijas Pilsoniskā alianse. Kā ziņots, koalīcijas partijas nu panākušas vienošanos, ka SIF netiks likvidēts, tomēr paredzēts veikt tā funkciju auditu un administratīvo izmaksu izvērtēšanu. Šo notikumu virzību šorīt raidījumā Labrīt komentēja Latvijas Pilsoniskās alianses padomes locekle Regita Zeiļa un Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes locekle, Vidusdaugavas NVO centra valdes priekšsēdētāja Agita Pleiko. Parlamentārieši šodien Saeimas sēdē skatīs arī jautājumu par Jāņa Sikšņa apstiprināšanu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amatā. Iepriekš vairums parlamentā pārstāvēto politisko spēku frakciju paziņoja, ka balsojumā neatbalstīs Sikšņa kandidatūru. „Ja Jāni Siksni neapstiprinās SEPLP locekļa amatā, tā zināmā mērā būs konstitucionālā krīze”, komentēja Agita Pleiko. Viņa atgādināja, ka SEPLP padomē ir trīs locekļi – vienu izvirza Prezidents, vienu Saeima un trešais ir sabiedrības virzītais pārstāvis, ko izvirza Memoranda padome. Pleiko stāstīja, ka pēc tam, kad šajā amatā neizdevās apstiprināt Ivaru Belti, Memoranda padome būtiski pilnveidoja vērtēšanas komisijas nolikumu: