Rīta intervija

Valstij daļēji piederošais mobilo sakaru operators "Latvijas mobilais telefons" jau līdz šim savā veidā ir bijis lielāko nebanku aizdevēju četriniekā, jo tā kredītu portfelis ir simt miljonu eiro apmērā, klientiem pārdodot iekārtas nomaksā. Tāpēc loģisks ir bijis solis nodibināt tehnoloģiju nomas pakalpojumu meitas kompāniju "LMT Finance", kas varēšot ātrāk apkalpot klientus. Tā intervijā Latvijas Radio apgalvoja LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis. Savukārt LMT esot tikai vērotājs procesā, kurā valsts ir apņēmusies atpirkt Zviedrijas kompānijai „Telia” piederošās LMT un TET kapitāldaļas. -- Valdība šovasar deva zaļo gaismu darījumam, lai izpirktu uzņēmumu TET un LMT daļas no zviedru uzņēmuma "Telia". Abas puses parakstījušas saprašanās memorandu ar Latviju, "Latvenergo" un LVRTC ar mērķi panākt galīgo vienošanos līdz šī gada beigām. Plānots, ka darījumu pabeigs nākamā gada pirmajā pusgadā.

Rīgā šogad salabots par dažiem desmitiem ielu mazāk, nekā paredzēja. Saruna ar Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktoru Kristapu Kauliņu. Kā Rīgai sokas ar šī gada grandiozajiem plāniem salabot vairāk nekā simt ielu? Un kad beidzot sāks remontēt drūpošo Vanšu tiltu? Tie ir jautājumi, kas ir Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārziņā. Ar vairāk nekā 164 miljoniem eiro lielo šī gada budžetu tas galvaspilsētā ir trešais bagātākais departaments, kurā ir vairāk nekā 350 amata vietu. Dāsni atalgoto un pēdējos gados arī skandāliem apvīto pašvaldības iestādi pirms nepilna pusotra mēneša sāka vadīt Kristaps Kauliņš. Viņš 4,5 gadu laikā ir pirmais pastāvīgais šī departamenta direktors, kuru dome, rīkojot konkursus, mēģinājusi atrast ne reizi vien.

Latvijas cietumu infrastruktūra ir novecojusi, tāpēc jāceļ jauni cietumi, tā Latvijas Radio programmā “Labrīt!” sacīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Dmitrijs Kaļins. Cietumniekiem Latvijā šobrīd nav pieejami Krievijas propagandas televīzijas kanāli, kā to ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, pauda Kaļins. -- Nākamgad darbu uzsāks jaunais Liepājas cietums, taču neskatoties uz to, Latvijas cietumu sistēmā arvien būs virkne novecojušas infrastruktūras, kā arī ēkas, kuras kļūs tukšas.

Preses brīvība pasaulē atrodas kritiskā situācijā, jo pieredzam liberālās demokrātijas vājināšanos un atbalsta samazināšanos tradicionālajiem medijiem, turklāt pieaug sociālo mediju un mākslīgā intelekta popularitāte. Šādus drūmus secinājumus intervijā ar Latvijas Radio izdarīja nevalstiskās organizācijas "Reportieri bez robežām" direktors Tibo Brutēns. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka mākslīgais intelekts neaizstās profesionālus žurnālistus. Ar Tibo Brutēnu sarunājās Uldis Ķezberis. "Reportieri bez robežām" šogad atzīmē 40. gadadienu. Kā šajās desmitgadēs ir mainījies jūsu organizācijas darbs? Tibo Brutēns: "Reportieri bez robežām" ir organizācija, kas ir attīstījusies līdz ar preses brīvības apdraudējumiem. Mēs esam redzējuši, kā preses ienaidnieki maina taktiku un kļūst agresīvāki pret presi. Tāpēc mums nācās izstrādāt jaunas stratēģijas, jaunas darba metodes, tostarp atsakoties no vienkārši vainīgo kaunināšanas. Mēs vairs neesam tikai novērotāji, kas nosauc un kaunina preses brīvības pārkāpējus. Tagad mēs iesaistāmies tiešāk, piemēram, stratēģiskajās tiesvedībās un atbalsta sniegšanā žurnālistiem. Kāda ir jūsu diagnoze preses brīvībai pasaulē? Tibo Brutēns: Mēs saskaramies ar dažādām krīzēm, kas šobrīd notiek vienlaikus. Tās ietver, protams, ekonomisko krīzi, sabiedrības uzticības mazināšanos, kā arī "stiprā līdera" modeļa nostiprināšanos, kad vairs nav nepieciešama prese, lai sazinātos ar sabiedrību. Un, visbeidzot, mēs pieredzam digitālo haosu, kas mums ir jānovērš. Tas viss apdraud preses kā sabiedriskās diskusijas virzītājspēka lomu. Esmu ļoti nobažījies par to, jo "Reportieriem bez robežām" preses brīvība ir kaut kas vairāk nekā tikai drošība. Mums jārūpējas, lai spētu piedāvāt tādu modeli un redzējumu par preses nākotni, kas tai ļautu ne tikai izdzīvot, bet arī attīstīties. Nesen Jūs teicāt, ka preses brīvība pasaulē atrodas kritiskā situācijā. Vai tiešām ir tik slikti? Tibo Brutēns: Jā, tā ir. Jo krīzes, par kurām es runāju, ir krīzes, kas, kā jūs zināt, jau bija sākušās, bet tagad ir paātrinājušās, daļēji Trampa efekta dēļ. Donalds Tramps veicina mediju finansējuma samazināšanu gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Viņš ir tehnoloģiju deregulācijas atbalstītājs. Turklāt viņš arī grauj sabiedrības uzticību medijiem un piedāvā modeli, kas jau iepriekš ir pieredzēts citās valstīs, īpaši autoritāros režīmos. Jā, mēs šobrīd nespējam piedāvāt demokrātijas modeli un redzējumu, kurā žurnālistika ieņem būtisku vietu un kas joprojām šķistu pievilcīgs sabiedrības vairākumam.

Situācija Ukrainas frontē šobrīd ar mainīgām sekmēm, jo grūti iegūt objektīvu informāciju. Tā Latvijas Radio sacīja militārais eksperts un neatkarīgais Saeimas deputāts Igors Rajevs. Viņš arī teica, ka Ukrainas uzbrukumiem naftas un citiem stratēģiskiem objektiem Krievijā jābūt vairakkārt spēcīgākiem, lai izdarītu pretiniekam būtiskus zaudējumus. Savukārt, dronu uzbrukumi objektiem Maskavā uz Krievijas sabiedrību iedarbojas psiholoģiski. Rajevs arī uzskata, ka gaidāmā ziema ukraiņiem būs krietni grūtāka, ņemot vērā apzināti iznīcinātās lielās siltumstacijas un sadales objektus, sevišķi, Kijivas tuvumā. Arī miera sarunas nesokas.

Politiskais spēks "Bez partijām" pārveidos vēlēšanu kārtību, negrozot Satversmi. Tā intervijā Latvijas Radio apgalvo neatkarīgais Saeimas deputāts Didzis Šmits. Atlikušo laiku līdz nākamā gada Saeimas vēlēšanām idejas virzītāji pavadīs, lai skaidrotu sabiedrībai izmaiņu būtību un iecerēto jauno kārtību. Citus jautājumus, ko piedāvās jaunā kustība, Šmits nenosauca, uzsverot, ka vēlēšanu sistēmas maiņa ir šobrīd galvenais mērķis.

Latvija nav gatava tādai situācijai, kāda ir Ukrainā. Tā intervijā Latvijas Radio rīta raidījumā sacīja militārā mediķe Sarmīte Cīrule. Viņa atzina, ka Latvijas mediķi vēlas mācīties no ukraiņiem un mainīties, jo saprot, ka tas var maksāt dzīvības. -- Šodien, 27. oktobrī, Sarmītei Cīrulei svinīgā ceremonijā Saeimā pasniegs "Gada Eiropas cilvēka Latvijā" diplomu, par viņas pašaizliedzīgu darbu Ukrainas frontē, riskējot ar dzīvību, palīdzot ievainotajiem.

"Mūsu vēsture nav tikai sāpju un traumu stāsts, bet arī neticama spēka apliecinājums," – saka režisors Dzintars Dreibergs, un šo atziņu spilgti apliecinās viņa jaunā spēlfilma "Tīklā. TTT leģendas dzimšana", kam pirmizrāde būs 6.novembrī. Filma balstīta patiesos notikumos. Tā aizved uz 20. gadsimta vidu, kad padomju varas okupētajā Latvijā top sieviešu basketbola komanda "TTT", kas drīz vien kļūs par Eiropas un pasaules basketbola fenomenu. Filmas galvenā varone ir pirmā komandas "TTT" kapteine Dzidra Uztupe-Karamiševa. Caur viņas stāstu tiek atklāts ne tikai treniņu un sacensību dramatisms, bet arī jauno sportistu personīgie izaicinājumi, politiskais spiediens un drosme uzvarēt pat tos, kurus uzveikt nedrīkst. Dzidra ir kā simbols latviešu sievietes spēkam, sīkstumam un drosmei. Leģendāro basketbolisti filmā atveido aktrise Agnese Budovska. Esmu jūs sastapusi mūzikas namā ”Daile”, kur notiek gatavošanās Gunāram Rozenbergam veltītajai koncertizrādei ”Disko Roze”. Kāda ir jūsu loma šajā izrādē? Vai varbūt tajā jūs varat piepildīt savu sapni par džeza dziedāšanu? Agnese Budovska: Nē, džeza dziedāšanas sapnis šeit nav prioritāte. Šajā koncertizrādē prioritāte ir vienkārši baudīt iespēju dejot, klausīties labu mūziku un vienkārši justies labi par sevi un šī brīža mirkli. Tas ir mēģinājums notvert to priecīgo, vieglo, ēterisko sajūtu, par kuru mēs ikdienas steigā vai darbu sarakstā mēdzam vienkārši aizmirst. Vai koncertizrādē ir kāds noteikts laika fons? Agnese Budovska: Jā. Tā kā tā pārsvarā ir Gunāra Rozenberga mūzika, tad tie ir 70. gadi latviešu mūzikā. Bet tas tiešām vairāk tāds laiks fons, jo mēs, protams, esam mēs, un ne es, ne Andris Keišs 70. gadus neesam tādā veidā piedzīvojuši, lai varētu par tiem reflektēt no pirmās personas skatu punkta. Bet sajūta jau nāk caur mūziku un varbūt kostīmiem. Vai jūs esat tāds simbolisks sievietes tēls? Agnese Budovska: Es domāju, to var tvert dažādi. Bet te nebūs stāsts par romantiskas dabas attiecībām, bet vairāk tāds mirkļa tvērums, būšana brīdī, laba sajušanās par dzīvi un sevi. ”Disko Rozes” pirmatskaņojums būs 13.novembrī, savukārt 6.novembrī būs vēl viens ļoti liels notikums – Dzintara Dreiberga jaunās filmas ”Tīklā. TTT leģendas dzimšana” pirmizrāde, kur jums ir galvenā – Dzidras Ustupes-Karamiševas loma. Agnese Budovska: Ļoti interesants notikums bija šīs nedēļas pašā sākumā. Tā bija tērpu mākslinieces Sandras Silas kino tērpu skate, kur arī jūs piedalījāties un tieši ar tērpu no jaunās filmas. Kas tas bija par tērpu un cik zīmīgs tas ir šīs filmas saistībā? Tērps – tā ir tāda laika kapsula. Mūsdienās neviens basketbolu vairs nespēlē ne tik īsos šortos, ne tik smalki detalizētos kreklos, kādi bija tajos laikos pirmie treniņtērpi šai komandai. Ar visu to emblēmu ”TTT – Daugava”. Agnese Budovska: Tas konkrētais tērps, ar kuru es piedalījos modes skatē, bija garais adītais TTT treniņtērps ar oranžām svītrām gar sāniem un augsto krādziņu. Mums filmā, piemēram, bija iesildīšanās ainas tajos biezajos treniņtērpos. Nu, labi, ja varbūt ir auksta zāle un sākumā ir vēsi, tad ir forši, ka treniņtērps tāds silts. Bet mēs braucām arī uz Franciju tajos treniņtērpos, un karstai vasaras dienai tie bija galīgi nepiemēroti. Bet, droši vien, tas atspoguļo arī tā laika finansiālās problēmas. Tāpat tie īsie šorti, kas šobrīd liekas pilnīgi nekomfortabli. Ar tiem nebija ērti skriet. Tas bija īsts atlasa audums, ap kājām bija gumijas, un tie pat mazliet tā kā rīvējās ādā. Bet vizuālā puse un sievišķīgās atšķirības izcelšana tolaik bija ļoti svarīga. Mūsdienās basketbola tērpu mode ir mainījusies, faktiski mūsdienu sieviešu tērpi neko daudz neatšķiras no vīriešu tērpiem. Kuri vēl jums bija visvairāk palīdzošie elementi, lai iejustos tajā laikā un viņas personībā? Sākumā varbūt par tiem, kas saistās ar ārējo, vizuālo pusi… Agnese Budovska: Noteikti treniņi. Es mācījos spēlēt basketbolu, un tas bija ļoti būtiski. Citādi tā būtu tāda mākslīga iedziļināšanās tēlā. Basketbols ir ļoti sarežģīta, fiziski ārkārtīgi grūta un izaicinoša spēle. Tur ir jābūt tiešām labā fiziskā stāvoklī, lai to varētu profesionāli spēlēt. Nu, es neesmu to nekad spēlējusi profesionāli, bet caur šiem treniņiem es varēju vismaz tuvoties tai sajūtai, kāda varētu būt īstā spēlē īstiem sportistiem. Treniņi bija gandrīz gada garumā. Augusta beigās es sāku trenēties un maijā bija pēdējā spēle. Gandrīz gads. Deviņi mēneši.

Rīgā apzināti līdz tūkstotim bezpajumtnieku, tā par šonedēļ notikušā pētījumā provizoriski uzzināto Latvijas Radio sacīja Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes antropoloģijas lektors, pētnieks Kārlis Lakševics. Latvijas Radio jau vēstīja, ka šonedēļ Latvijā, tā pat kā citās Eiropas valstīs skaita bez pajumtes palikušos. Lakševica minētais skaitlis esot provizoriski, jo datus vēl apkopo. Šīs problēmas mazināšanai esot vajadzīga visaptveroša stratēģija. -- Lai tuvotos Eiropas Savienības aicinājumam līdz 2030. gadam visur Eiropā izskaust bezpajumtniecību, Rīgā šajā nedēļā skaita cilvēkus bez noteiktas dzīves vietas. Pēc īpašas un vienotas metodoloģijas šādus cilvēkus Latvijā uzskaita pirmo reizi.

Stambulas konvencijas atcelšanu Saeimas sēdē visticamāk šodien pieņems, spriež Saeimas Budžeta komisijas vadītāja Anda Čakša no "Jaunās Vienotības". Viņa gan uzskata, ka šis temats, ko skata steidzamības kārtā, novirza uzmanību no būtiskākām lietām. -- Šodien, 23. oktobrī, arī aprit nedēļa, kopš nākamā gada budžeta portfelis no Finanšu ministrijas nonācis Saeimas deputātu rokās. Saņemot to, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša atzīst, ka turpinās tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai pārrunātu tēriņus un meklētu vēl iespējas ietaupīt.

Saeimas Ārlietu komisija šodien, 22. oktobrī lems par tālāku virzību likumprojektam, kas paredz Latvijai izstāties no Stambulas konvencijas. Eiropas Savienības (ES) tiesas tiesnese Inga Reine intervijā Latvija Radio sacīja, ka jautājums ir par to, kā Stambulas konvencijas jautājumā reaģēs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, ja Saeima nolems izstāties no konvencijas.  ""Debates [par Stambulas konvenciju] ir asas un sarežģītas, ap tām ir daudz dezinformācijas. Ļoti daudz informācijas ap konvenciju ir nepareiza," norāda Reire. Reine arī norādīja, ka konvencija ir starptautiskās sadarbības mehānisms, nevis ideoloģijas instruments. Kā arī Saeimas opozīcijas piedāvātā alternatīva neaizstātu starptautiskas konvencijas valstij uzliktas saistības.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) topošie skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļi draud iznīcināt ierasto kārtību privātajām skolām. Tā brīdina Privātskolu asociācija. Asociācijas biedrs Ivo Rode norāda, lai privātskolas arī turpmāk saņemtu finansējumu pedagogu atalgojumam, vienā klasē turpmāk jābūt daudz vairāk bērnu nekā līdz šim.

Pirms ASV prezidenta un Krievijas valsts vadītāja tikšanās Budapeštā sagaidāma abu pušu augsta līmeņa amatpersonu tikšanās, taču pēc tās nevarētu būt svarīgi paziņojumi, prognozē Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vārdi par to, ka Eiropa Gruziju ir zaudējusi vismaz šobrīd diemžēl ir taisnība. Taču neesam pilnībā zaudējuši un iespējas cīnīties mums ir. Tā intervijā Latvijas Radio atzīst Gruzijas televīzijas kanāla „TV Formula” žurnāliste Nino Žižilašvili. Sarunā žurnāliste uzsver, ka ir svarīgi, lai Gruzijas opozīcija apvienotos, kas šobrīd līdz galam nav izdevies, tostarp par spīti Gruzijas bijušas Valsts prezidentes Salomes Zurabišvili centieniem to veicināt. Žižilašvili arī stāsta par to, ar kādiem izaicinājumiem šobrīd jāsaskaras pret Gruzijas valdību kritiski noskaņotajiem žurnālistiem. Kā žurnālistei es vēlētos Jums lūgt aprakstīt pašreizējo mediju vidi Gruzijā. Ar kādām problēmām saskaras tie plašsaziņas līdzekļi, kas kritizē valdību? Kādā vidē tiem šobrīd jāstrādā? Jāsāk ar realitāti, proti, ka Gruzijas valsti ir sagrābis miljardieris oligarhs, prokrieviskais Bidzina Ivanišvili, kura leģitimitāte pēc 2024.gada vēlēšanām ir apšaubāma un kurš izdara spiedienu uz visām neatkarīgajām balsīm. Tātad varat iedomāties, ka žurnālistika šobrīd Gruzijā nonāk bīstamā situācijā... Es strādāju Gruzijas žurnālistikā kopš 90.gadu beigām un kopš tā laika nekad kā žurnāliste neesmu bijusi šādā situācijā, kad man ir sajūta, ka jebkurā brīdī varu tikt pakļauta fiziskam spiedienam. Runājot par mediju vidi, mēs varam iedomāties vairākus līdzekļus, ko tā sauktā valdība izmanto pret medijiem pēdējā pusotra gada laikā. Pirmkārt, tie ir fiziski draudi. Esam pieredzējuši vairāk nekā 122 uzbrukumus žurnālistiem, kuri pārstāvēja kritiskas balsis. Viņi nebija valdību atbalstoši žurnālisti. Un viņus piekāva policijas specvienības Eiropass Savienību atbalstošo ielu protestu atspoguļošanas laikā. No tiem 40 guva smagus ievainojumus, knapi izdzīvoja. 40 neatkarīgi žurnālisti. Tātad tā ir zīme, ka tas nav viens gadījums - pastāv sava veida sistemātiska pieeja žurnālistiem. Un papildus policijas spēkiem mēs esam kļuvuši par upuriem ielās, kur notiek maskās tērptu noziedzīgo grupējumu locekļu uzbrukumi. Tā dēvētās „tituškas”. Jūs nekad neredzat viņu sejas, viņi var jums uzbrukt ielās. Tātad šie puiši, kuri nav no policijas spēkiem, žurnālistiem sit pa seju un ļoti bīstamās vietās galvas rajonā. Lai gan mēs pat viņus identificējām, viņi nenes nekādu atbildību, viņiem ir sava veida zaļā gaisma, lai turpinātu šāda veida pieeju žurnālistiem.

ASV prezidentam Donaldam Trampam pēdējās nedēļas laikā ir sevišķa tendence pārspīlēt savu ietekmi uz procesiem pasaulē, taču ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu Tramps, visticamāk, runās citā tonī, it sevišķi ņemot vērā Krievijas acīmredzamās bažas par to, ka Ukraina drīzumā varētu papildināt savu bruņojumu ar amerikāņu spārnotajām raķetēm "Tomahawk". Tādu vērtējumu Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda politologs un Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs no "Latvijas attīstībai". Viņš gan izteicās, ka ASV administrācijai aizvien ir pārāk lielas ilūzijas par to, ka Putins būtu noskaņots uz kādu mieru.

Situācija uz robežas ar Baltkrieviju nu jau līdzinās kara stāvoklim – tā nelegālo robežpārkāpēju problēmu intervijā Latvijas Radio Labrīt raksturoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no „Jaunās Vienotības”. Viņš teica, ka šogad robežsargi novērsuši jau gandrīz 11 tūkstošus nelegālas šķērsošanas gadījumu, kas ir divas reizes vairāk nekā pērn.

Latvija spēj iztērēt līdz 99 procentiem no pieejamā Eiropas Savienības (ES) atbalsta pirms fondu slēgšanas, un tas ir labs rādītājs. Bet jauna finansējuma apguvē temps ir lēns. Skatoties uz ES budžetu kopumā galvenais secinājums - ES budžetā 2024. gadā kļūdaini izlietoti tiek 3,6 procenti naudas. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas pārstāvis Eiropas Revīzijas palātā Mihails Kozlovs. Viņš skaidroja, ka Eiropas līmeņa revidenti jau pirms vairākiem gadiem norādījuši uz riskiem saistībā ar dzelzceļa projekta „Rail Baltica” īstenošanu, un brīdinājumi piepildījušies. Tagad savukārt riski esot ar militārās mobilitātes atbalsta tēriņiem, teica Kozlovs.

Ja Saeima pieņemtu sagatavotos grozījumus vēja enerģijas attīstības likumdošanā, vēja parku būvniecība Latvijā varētu tikt apstādināta. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt apgalvoja Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs. Saeima par nedēļu pārcēlusi izlemšanu, vai pašvaldībām ļaut lielākas pilnvaras vēja parku aizliegšanā. Tas radījis domstarpības ar vēja enerģijas nozari. Nāburgs uzsver, ka jau patlaban vēja parku Latvijā pēc būtības nemaz neesot. Pašvaldībām ir jābūt galvenajiem saimniekiem savās teritorijās, tādēļ arī tām būtu jānosaka sava attīstība arī saistībā ar vēja parkiem, norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa. Viņa gan norādīja, ka vēja parku aizliegšana nevarētu būt vienkārša pašvaldības nostāja, un tas būtu spēcīgi jāargumentē.

Lai panāktu ilgtspējīgu mieru Tuvajos Austrumos, ir vajadzīga skaidra morālā nostāja, spēcīga reģionālā vadība un nepārprotama atteikšanās no jebkāda veida ekstrēmisma. Šādu uzskatu sarunā ar Latvijas Radio pauda Luaiji aš Šarifu. Viņš ir arābu izcelsmes musulmanis, miera aktīvists un sociālo mediju satura veidotājs ar simtiem tūkstošiem sekotāju tīmeklī. Luaiji, kurš šonedēļ viesojās Latvijā, sevi dēvē par pasaules vadošo arābu musulmaņu aktīvistu, kas atbalsta ebrejus, kā arī miera nostiprināšanos starp arābiem un izraēliešiem. Sāksim ar ievērojamu sekotāju skaitu, ko esat ieguvis sociālo mediju platformās. Vai šajā kontekstā uzskatāt sevi par influenceri? Es esmu influenceris un satura veidotājs. Šis raksturojums man patīk. Es veidoju saturu par vēsturi un valodām. Tieši tāpēc, kad aizstāvu miera ideju, es to daru, balstoties uz faktiem, zināšanām un patiesumu. Ar savu saturu es cenšos atspēkot nepatiesības un dezinformāciju, skaidrojot faktus auditorijai modernā, sociālo mediju — īpaši "TikTok" un "Instagram" — stilā. Atspēkot nepatiesības un dezinformāciju par kādām lietām? Runājot par situāciju Tuvo Austrumu reģionā, par radikālu ekstrēmisma ideoloģiju izplatību, par miera procesiem, kas skar Izraēlu un pašu Izraēlu kā valsti, kuru daudzi raksturo kā koloniālisma un aparteīda režīmu — par tādām lietām. Es neesmu izraēlietis, taču esmu daudzreiz apmeklējis Izraēlu un esmu labi iepazinis šo valsti. Protams, tā nav perfekta valsts, bet tā saskaras ar plašu apmelošanu un nomelnošanu. Daudzi cilvēki, īpaši rietumos, uzskata sevi par Tuvo Austrumu ekspertiem, lai gan viņi nenāk no šī reģiona. Tas ir pārsteidzoši, jo viņi nav redzējuši, kā šis reģions patiesībā funkcionē, un nezina, kas tam ir nepieciešams. Mēs to zinām — mēs esam Tuvo Austrumu pārstāvji — arābi un musulmaņi, kas saprot, kas reģionam ir nepieciešams. Un es jums saku — miers ir vienīgais ceļš uz priekšu. Cīņa pret radikālajām ideoloģijām ir nepieciešamība, ko, diemžēl, daudzi Eiropā vēl nesaprot.

Šobrīd nav pazīmju par aizliegtu vienošanos pārtikas tirgotāju starpā, tā Latvijas Radio rīta raidījumā sacīja Konkurences Padomes priekšsēdētājas vietas izpildītāja Ieva Šmite. Jautāta, vai ir kas novērots pēc tam, kad ieviesa tā saucamo „zemo cenu pārtikas grozu”, Šmite skaidroja, ka konkurenti parasti viens otru ļoti novēro un ļoti pielāgo cenas. Konkurences padome noteikti rīkosies, ja kaut ko pamanīs, teica Šmite. -- Konkurences padomes priekšsēdētājas amatam virzīta un pagaidām priekšsēdētājas pienākumus izpilda Ieva Šmite. Par spīti publiski paustam atbalstam gan krietni kavējas viņas apstiprināšana amatā.