Rīta intervija

Arī pēc Sabiedriskā medija kanāla Latvijas Radio 4 slēgšanas saturs medijos krievu valodā Latvijā būs ļoti lielā apjomā. Piemēram, no 260 retranslētajiem televīzijas kanāliem 101 kanālā raida saturu krieviski, bet tikai 62 - latviski, tādējādi krievu valoda dominē. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Viņš pastāstīja, ka, neraugoties uz daudziem bloķētajiem propagandas kanāliem, vismaz 14% Latvijas sabiedrības šo saturu patērē nelegāli. "Latvieši vēl joprojām pēc būtības ir mazākumtautību valoda pati savā valstī. Ja mēs runājam par radiostacijām, arī tur situācija ir līdzīga. Ir 15 programmas krievu valodā, liels skaits avīžu, drukātās preses, kuras ir krievu valodā. Latvijā saturs krievu valodā ir ne tikai daudz, ir ļoti daudz," norāda Ivars Āboliņš. "Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā esam aizslēguši 121 televīzijas programmu krievu valodā, 481 tīmekļa vietni, kura apdraud valsts drošību. Tās arī gandrīz visas ir bijušas krievu valodā. Slēgtas 69 programmas uz Eiropas Savienības noteikto sankciju pamata, kur arī pārsvarā dominē saturs krievu valodā."

Process nebūs viegls un Eiropas līderu retorika varētu nebūt tik asa, kā kāds, iespējams, gribētu. Tā par Miera plāna sarunu tālāko virzību domā Rīgas Stradiņa universitāes Sociālo zinātņu fakultātes docētājs, pētnieks un politikas zinātnes doktorants Romāns Gagunovs. Intervijā Latvijas Radio eksperts norādīja, ka Eiropai būs jāmanevrē starp attiecībām ar ASV, lai tās saglabātu, un vienlaikus no Miera plāna būtu jāgūst maksimālais ieguvums Ukrainai.  Sarunā pētnieks arī vērtē, ka šobrīd netipiski agri un agresīvi ir sākusies priekšvēlēšanu kampaņa Latvijā. Viņš norādīja, ka ir svarīgi, ka valdība funkcionē, koalīcija pastāv laikā, kad ir jāpieņem budžets, kas ir ļoti svarīgs aizsardzībai. Romāns Gagunovs norāda, ka budžeta jautājums ir iespēja katrai partijai izcelties, bet bīstamākais šai valdībai, ka var nepietikt balsu atsevišķu jautājumu virzībai.

Pirms nākamnedēļ paredzētās 2026. gada valsts budžeta pieņemšanas galīgajā lasījumā Saeimas Budžeta komisija šodien, 24. novembrī, turpinās darbu pie sagatavotajiem dokumentiem. Opozīcijā strādājošā Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda, ka valdības darbs pašlaik ir nonācis krīzē. Viņaprāt, koalīciju kopā satur vairs tikai apņemšanās.

Centrālā statistikas pārvalde 19. novembrī informēs par Latvijas viesnīcu un citu tūrisma mītņu darbības rezultātiem šī gada 3. ceturksnī. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš Latvijas Radio sacīja, ka situācija pamazām uzlabojas, taču joprojām nav sasniegti pirmspandēmijas rādītāji. Pēc Kalniņa sacītā, kaimiņvalstis vairāk investē savas valsts popularizēšanā. Viņš arī norādīja, ka liela problēma ir ēnu ekonomika ēdināšanas uzņēmumos. Andris Kalniņš uzsvēra, ka PVN samazināšana ēdināšanai veicinātu ēnu ekonomikas mazināšanu.

Uz nelielu mirkli vēl oktobra beigās mediķe Sarmīte Cīrule, kura sniedz palīdzību ievainotajiem Ukrainas frontē, bija atbraukusi uz mājām – uz Latviju. Tad arī tapa šī saruna ar mērķi nedaudz paskatīties it kā no malas - kā mēs - te, Latvijā dzīvojam, vai un cik labi esam gatavi krīzes situācijai, vienlaikus cerot, ka nekad nepiedzīvosim to, kas notiek tagad Ukrainā.  Esot uz vietas Ukrainas frontē, daudzas lietas redzat pavisam citādāk. Mums, šeit dzīvojot, ir ļoti grūti iztēloties, ko nozīmē, ja blakus sprāgst lādiņš, ko nozīmē, ja paliec bez palīdzības, bezspēcīgs, ievainots? Taču arvien vairāk runājam, ka mums vajag būt gataviem dažādām situācijām. Kā jums šķiet – vai paliekam gatavāki kara situācijai, vai mācāmies, vai lietas iet uz labo pusi? Sarmīte Cīrule: Es ļoti uzmanīgi sekoja tam līdzi, kas notiek Latvijā, jo es esmu no Latvijas un latviete. Ja kaut kas notiek te, tad, protams, es pametu Ukrainu un braucu uz Latviju. Protams, esmu dzirdējusi par 72 stundu somu, kas tur jābūt. Manā uzskatā frontes līnijā nevajadzētu būt civiliedzīvotājiem. Un es saprotu, ka ir šādā situācijā visgrūtāk ir ar vecākiem cilvēkiem - šīs ir manas mājas, šī ir mana zeme, te ir manas vistas un govis, un tā tālāk. Protams, arī Ukrainā ir cilvēki, kas ar visām savām vistām un govīm gāja projām. Bet varbūt kaut kā tomēr var palik? Uz laiku paslēpties un palikt. Sarmīte Cīrule: Ko sarunāt? Tur bumbas lido apkārt. Krievijas orki bliež pa civiliedzīvotājiem. Viņi paņem viņus kā aizsargus. Jautājums arī ir par civiliedzīvotājiem, kas atrodas tuvu frontei - vai šie cilvēki ir pret vai par iebrucēju? Palikušie var arī ienaidniekam nodot ziņas? Vajag rēķināties arī ar nodevību. Tas ir bijis visos laikos. Vienmēr būs cilvēki, kas būs godīgi, kas aizstāvēs savu valsti. Un protams, būs tādi, kas bēgs. Es viņus nenosodu, tad labāk, lai bēg un nevis traucē vai pat nodod savu valsti.

Viens no maniem lielajiem mīlestības darbiem – tā par savu jauno grāmatu "Latvijas kultūrvienības jeb mazie novadi" saka literatūrzinātniece, folkloras pētniece, profesore Janīna Kursīte. Grāmatā viņa atklāj Latvijas mazo kultūrvēsturisko novadu daudzveidību, viņas pārliecība ir, ka tieši šajās mazajās lokālajās vienībās sākas Latvijas ideja un spēks. Grāmatas atvēršanas svētki būs 18.novembrī Nacionālajā vēstures muzejā, kur notiks plašs svētkiem veltīts pasākums “Latviešu vēsturiskās zemes: patība un tradīcijas”. Latvijā mēs ierasti runājam par pieciem kultūrvēsturiskajiem novadiem, bet šī grāmata runā par mazākām kultūrvienībām, kas ir mazie novadi. Kas tie ir un kāpēc ir svarīgi par tiem runāt? Janīna Kursīte: Es runāju arī par pieciem kultūrvēsturiskajiem novadiem, jo es iedvesmojos no Egila Levita iniciētā vēsturisko zemju likuma. Bet gadu gadiem, braucot ekspedīcijās pa Latvijas novadiem, es allaž domāju, nu ir taču bez lielajiem novadiem arī mazākas vai lielākas kultūrvēsturiskas vienības, sākot ar suitiem. Būtībā suiti bija tie, kas iedeva garšu, sajūtu, ka nav svarīgi, cik tu esi apjomos liels vai plašs, bet svarīgi, ko tu dari un ko tu gribi pateikt pārējiem. Un tā, krājot materiālus, skatoties, kas ir pierakstīts no teicējiem novados, ņemot talkā vēstures faktus, folkloru, literatūru, es uzrakstīju par 12 maznovadiem jeb kultūrvienībām.

Viedokļu dažādība uzreiz nenozīmē, ka daļa sabiedrības būtu pakļāvusies Krievijas naratīvam – tas ir mīts. Tā pēdējā laika politiskās aktivitātes un protestus komentē Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa no Zaļo un Zemnieku savienības. Viņa apgalvo, ka valsts augstākās amatpersonas ar drošības struktūrām nav runājušas par to, ka Krievijai demonstrējam viegli sašķeļamu un ietekmējamu sabiedrību.

Brīvprātības princips valsts aizsardzības dienestā ir vērojams arvien aktīvāk – trīs gadu laikā kopš obligātā dienesta ieviešanas vairāk nekā 2600 jauniešu tajā ir pieteikušies paši, un sevišķa interese ir vērojama jūlija iesaukuma reizēs vasarā, jo tad daudzi ir beiguši skolas. Tā norāda Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere no „Progresīvajiem”. Viņa gan atzina, ka pilnībā ar brīvprātīgajiem izdevies nokomplektēt tikai pirmo aizsardzības dienesta iesaukumu. Katrs ceturtais brīvprātīgais jaunietis dienestā netiek uzņemts veselības neatbilstību dēļ. No obligāti iesaucamajiem dienestam nederīgs ir vēl lielāks īpatsvars jauniešu.

Valstij daļēji piederošais mobilo sakaru operators "Latvijas mobilais telefons" jau līdz šim savā veidā ir bijis lielāko nebanku aizdevēju četriniekā, jo tā kredītu portfelis ir simt miljonu eiro apmērā, klientiem pārdodot iekārtas nomaksā. Tāpēc loģisks ir bijis solis nodibināt tehnoloģiju nomas pakalpojumu meitas kompāniju "LMT Finance", kas varēšot ātrāk apkalpot klientus. Tā intervijā Latvijas Radio apgalvoja LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis. Savukārt LMT esot tikai vērotājs procesā, kurā valsts ir apņēmusies atpirkt Zviedrijas kompānijai „Telia” piederošās LMT un TET kapitāldaļas. -- Valdība šovasar deva zaļo gaismu darījumam, lai izpirktu uzņēmumu TET un LMT daļas no zviedru uzņēmuma "Telia". Abas puses parakstījušas saprašanās memorandu ar Latviju, "Latvenergo" un LVRTC ar mērķi panākt galīgo vienošanos līdz šī gada beigām. Plānots, ka darījumu pabeigs nākamā gada pirmajā pusgadā.

Rīgā šogad salabots par dažiem desmitiem ielu mazāk, nekā paredzēja. Saruna ar Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktoru Kristapu Kauliņu. Kā Rīgai sokas ar šī gada grandiozajiem plāniem salabot vairāk nekā simt ielu? Un kad beidzot sāks remontēt drūpošo Vanšu tiltu? Tie ir jautājumi, kas ir Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārziņā. Ar vairāk nekā 164 miljoniem eiro lielo šī gada budžetu tas galvaspilsētā ir trešais bagātākais departaments, kurā ir vairāk nekā 350 amata vietu. Dāsni atalgoto un pēdējos gados arī skandāliem apvīto pašvaldības iestādi pirms nepilna pusotra mēneša sāka vadīt Kristaps Kauliņš. Viņš 4,5 gadu laikā ir pirmais pastāvīgais šī departamenta direktors, kuru dome, rīkojot konkursus, mēģinājusi atrast ne reizi vien.

Latvijas cietumu infrastruktūra ir novecojusi, tāpēc jāceļ jauni cietumi, tā Latvijas Radio programmā “Labrīt!” sacīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Dmitrijs Kaļins. Cietumniekiem Latvijā šobrīd nav pieejami Krievijas propagandas televīzijas kanāli, kā to ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, pauda Kaļins. -- Nākamgad darbu uzsāks jaunais Liepājas cietums, taču neskatoties uz to, Latvijas cietumu sistēmā arvien būs virkne novecojušas infrastruktūras, kā arī ēkas, kuras kļūs tukšas.

Preses brīvība pasaulē atrodas kritiskā situācijā, jo pieredzam liberālās demokrātijas vājināšanos un atbalsta samazināšanos tradicionālajiem medijiem, turklāt pieaug sociālo mediju un mākslīgā intelekta popularitāte. Šādus drūmus secinājumus intervijā ar Latvijas Radio izdarīja nevalstiskās organizācijas "Reportieri bez robežām" direktors Tibo Brutēns. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka mākslīgais intelekts neaizstās profesionālus žurnālistus. Ar Tibo Brutēnu sarunājās Uldis Ķezberis. "Reportieri bez robežām" šogad atzīmē 40. gadadienu. Kā šajās desmitgadēs ir mainījies jūsu organizācijas darbs? Tibo Brutēns: "Reportieri bez robežām" ir organizācija, kas ir attīstījusies līdz ar preses brīvības apdraudējumiem. Mēs esam redzējuši, kā preses ienaidnieki maina taktiku un kļūst agresīvāki pret presi. Tāpēc mums nācās izstrādāt jaunas stratēģijas, jaunas darba metodes, tostarp atsakoties no vienkārši vainīgo kaunināšanas. Mēs vairs neesam tikai novērotāji, kas nosauc un kaunina preses brīvības pārkāpējus. Tagad mēs iesaistāmies tiešāk, piemēram, stratēģiskajās tiesvedībās un atbalsta sniegšanā žurnālistiem. Kāda ir jūsu diagnoze preses brīvībai pasaulē? Tibo Brutēns: Mēs saskaramies ar dažādām krīzēm, kas šobrīd notiek vienlaikus. Tās ietver, protams, ekonomisko krīzi, sabiedrības uzticības mazināšanos, kā arī "stiprā līdera" modeļa nostiprināšanos, kad vairs nav nepieciešama prese, lai sazinātos ar sabiedrību. Un, visbeidzot, mēs pieredzam digitālo haosu, kas mums ir jānovērš. Tas viss apdraud preses kā sabiedriskās diskusijas virzītājspēka lomu. Esmu ļoti nobažījies par to, jo "Reportieriem bez robežām" preses brīvība ir kaut kas vairāk nekā tikai drošība. Mums jārūpējas, lai spētu piedāvāt tādu modeli un redzējumu par preses nākotni, kas tai ļautu ne tikai izdzīvot, bet arī attīstīties. Nesen Jūs teicāt, ka preses brīvība pasaulē atrodas kritiskā situācijā. Vai tiešām ir tik slikti? Tibo Brutēns: Jā, tā ir. Jo krīzes, par kurām es runāju, ir krīzes, kas, kā jūs zināt, jau bija sākušās, bet tagad ir paātrinājušās, daļēji Trampa efekta dēļ. Donalds Tramps veicina mediju finansējuma samazināšanu gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Viņš ir tehnoloģiju deregulācijas atbalstītājs. Turklāt viņš arī grauj sabiedrības uzticību medijiem un piedāvā modeli, kas jau iepriekš ir pieredzēts citās valstīs, īpaši autoritāros režīmos. Jā, mēs šobrīd nespējam piedāvāt demokrātijas modeli un redzējumu, kurā žurnālistika ieņem būtisku vietu un kas joprojām šķistu pievilcīgs sabiedrības vairākumam.

Situācija Ukrainas frontē šobrīd ar mainīgām sekmēm, jo grūti iegūt objektīvu informāciju. Tā Latvijas Radio sacīja militārais eksperts un neatkarīgais Saeimas deputāts Igors Rajevs. Viņš arī teica, ka Ukrainas uzbrukumiem naftas un citiem stratēģiskiem objektiem Krievijā jābūt vairakkārt spēcīgākiem, lai izdarītu pretiniekam būtiskus zaudējumus. Savukārt, dronu uzbrukumi objektiem Maskavā uz Krievijas sabiedrību iedarbojas psiholoģiski. Rajevs arī uzskata, ka gaidāmā ziema ukraiņiem būs krietni grūtāka, ņemot vērā apzināti iznīcinātās lielās siltumstacijas un sadales objektus, sevišķi, Kijivas tuvumā. Arī miera sarunas nesokas.

Politiskais spēks "Bez partijām" pārveidos vēlēšanu kārtību, negrozot Satversmi. Tā intervijā Latvijas Radio apgalvo neatkarīgais Saeimas deputāts Didzis Šmits. Atlikušo laiku līdz nākamā gada Saeimas vēlēšanām idejas virzītāji pavadīs, lai skaidrotu sabiedrībai izmaiņu būtību un iecerēto jauno kārtību. Citus jautājumus, ko piedāvās jaunā kustība, Šmits nenosauca, uzsverot, ka vēlēšanu sistēmas maiņa ir šobrīd galvenais mērķis.

Latvija nav gatava tādai situācijai, kāda ir Ukrainā. Tā intervijā Latvijas Radio rīta raidījumā sacīja militārā mediķe Sarmīte Cīrule. Viņa atzina, ka Latvijas mediķi vēlas mācīties no ukraiņiem un mainīties, jo saprot, ka tas var maksāt dzīvības. -- Šodien, 27. oktobrī, Sarmītei Cīrulei svinīgā ceremonijā Saeimā pasniegs "Gada Eiropas cilvēka Latvijā" diplomu, par viņas pašaizliedzīgu darbu Ukrainas frontē, riskējot ar dzīvību, palīdzot ievainotajiem.

"Mūsu vēsture nav tikai sāpju un traumu stāsts, bet arī neticama spēka apliecinājums," – saka režisors Dzintars Dreibergs, un šo atziņu spilgti apliecinās viņa jaunā spēlfilma "Tīklā. TTT leģendas dzimšana", kam pirmizrāde būs 6.novembrī. Filma balstīta patiesos notikumos. Tā aizved uz 20. gadsimta vidu, kad padomju varas okupētajā Latvijā top sieviešu basketbola komanda "TTT", kas drīz vien kļūs par Eiropas un pasaules basketbola fenomenu. Filmas galvenā varone ir pirmā komandas "TTT" kapteine Dzidra Uztupe-Karamiševa. Caur viņas stāstu tiek atklāts ne tikai treniņu un sacensību dramatisms, bet arī jauno sportistu personīgie izaicinājumi, politiskais spiediens un drosme uzvarēt pat tos, kurus uzveikt nedrīkst. Dzidra ir kā simbols latviešu sievietes spēkam, sīkstumam un drosmei. Leģendāro basketbolisti filmā atveido aktrise Agnese Budovska. Esmu jūs sastapusi mūzikas namā ”Daile”, kur notiek gatavošanās Gunāram Rozenbergam veltītajai koncertizrādei ”Disko Roze”. Kāda ir jūsu loma šajā izrādē? Vai varbūt tajā jūs varat piepildīt savu sapni par džeza dziedāšanu? Agnese Budovska: Nē, džeza dziedāšanas sapnis šeit nav prioritāte. Šajā koncertizrādē prioritāte ir vienkārši baudīt iespēju dejot, klausīties labu mūziku un vienkārši justies labi par sevi un šī brīža mirkli. Tas ir mēģinājums notvert to priecīgo, vieglo, ēterisko sajūtu, par kuru mēs ikdienas steigā vai darbu sarakstā mēdzam vienkārši aizmirst. Vai koncertizrādē ir kāds noteikts laika fons? Agnese Budovska: Jā. Tā kā tā pārsvarā ir Gunāra Rozenberga mūzika, tad tie ir 70. gadi latviešu mūzikā. Bet tas tiešām vairāk tāds laiks fons, jo mēs, protams, esam mēs, un ne es, ne Andris Keišs 70. gadus neesam tādā veidā piedzīvojuši, lai varētu par tiem reflektēt no pirmās personas skatu punkta. Bet sajūta jau nāk caur mūziku un varbūt kostīmiem. Vai jūs esat tāds simbolisks sievietes tēls? Agnese Budovska: Es domāju, to var tvert dažādi. Bet te nebūs stāsts par romantiskas dabas attiecībām, bet vairāk tāds mirkļa tvērums, būšana brīdī, laba sajušanās par dzīvi un sevi. ”Disko Rozes” pirmatskaņojums būs 13.novembrī, savukārt 6.novembrī būs vēl viens ļoti liels notikums – Dzintara Dreiberga jaunās filmas ”Tīklā. TTT leģendas dzimšana” pirmizrāde, kur jums ir galvenā – Dzidras Ustupes-Karamiševas loma. Agnese Budovska: Ļoti interesants notikums bija šīs nedēļas pašā sākumā. Tā bija tērpu mākslinieces Sandras Silas kino tērpu skate, kur arī jūs piedalījāties un tieši ar tērpu no jaunās filmas. Kas tas bija par tērpu un cik zīmīgs tas ir šīs filmas saistībā? Tērps – tā ir tāda laika kapsula. Mūsdienās neviens basketbolu vairs nespēlē ne tik īsos šortos, ne tik smalki detalizētos kreklos, kādi bija tajos laikos pirmie treniņtērpi šai komandai. Ar visu to emblēmu ”TTT – Daugava”. Agnese Budovska: Tas konkrētais tērps, ar kuru es piedalījos modes skatē, bija garais adītais TTT treniņtērps ar oranžām svītrām gar sāniem un augsto krādziņu. Mums filmā, piemēram, bija iesildīšanās ainas tajos biezajos treniņtērpos. Nu, labi, ja varbūt ir auksta zāle un sākumā ir vēsi, tad ir forši, ka treniņtērps tāds silts. Bet mēs braucām arī uz Franciju tajos treniņtērpos, un karstai vasaras dienai tie bija galīgi nepiemēroti. Bet, droši vien, tas atspoguļo arī tā laika finansiālās problēmas. Tāpat tie īsie šorti, kas šobrīd liekas pilnīgi nekomfortabli. Ar tiem nebija ērti skriet. Tas bija īsts atlasa audums, ap kājām bija gumijas, un tie pat mazliet tā kā rīvējās ādā. Bet vizuālā puse un sievišķīgās atšķirības izcelšana tolaik bija ļoti svarīga. Mūsdienās basketbola tērpu mode ir mainījusies, faktiski mūsdienu sieviešu tērpi neko daudz neatšķiras no vīriešu tērpiem. Kuri vēl jums bija visvairāk palīdzošie elementi, lai iejustos tajā laikā un viņas personībā? Sākumā varbūt par tiem, kas saistās ar ārējo, vizuālo pusi… Agnese Budovska: Noteikti treniņi. Es mācījos spēlēt basketbolu, un tas bija ļoti būtiski. Citādi tā būtu tāda mākslīga iedziļināšanās tēlā. Basketbols ir ļoti sarežģīta, fiziski ārkārtīgi grūta un izaicinoša spēle. Tur ir jābūt tiešām labā fiziskā stāvoklī, lai to varētu profesionāli spēlēt. Nu, es neesmu to nekad spēlējusi profesionāli, bet caur šiem treniņiem es varēju vismaz tuvoties tai sajūtai, kāda varētu būt īstā spēlē īstiem sportistiem. Treniņi bija gandrīz gada garumā. Augusta beigās es sāku trenēties un maijā bija pēdējā spēle. Gandrīz gads. Deviņi mēneši.

Rīgā apzināti līdz tūkstotim bezpajumtnieku, tā par šonedēļ notikušā pētījumā provizoriski uzzināto Latvijas Radio sacīja Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes antropoloģijas lektors, pētnieks Kārlis Lakševics. Latvijas Radio jau vēstīja, ka šonedēļ Latvijā, tā pat kā citās Eiropas valstīs skaita bez pajumtes palikušos. Lakševica minētais skaitlis esot provizoriski, jo datus vēl apkopo. Šīs problēmas mazināšanai esot vajadzīga visaptveroša stratēģija. -- Lai tuvotos Eiropas Savienības aicinājumam līdz 2030. gadam visur Eiropā izskaust bezpajumtniecību, Rīgā šajā nedēļā skaita cilvēkus bez noteiktas dzīves vietas. Pēc īpašas un vienotas metodoloģijas šādus cilvēkus Latvijā uzskaita pirmo reizi.

Stambulas konvencijas atcelšanu Saeimas sēdē visticamāk šodien pieņems, spriež Saeimas Budžeta komisijas vadītāja Anda Čakša no "Jaunās Vienotības". Viņa gan uzskata, ka šis temats, ko skata steidzamības kārtā, novirza uzmanību no būtiskākām lietām. -- Šodien, 23. oktobrī, arī aprit nedēļa, kopš nākamā gada budžeta portfelis no Finanšu ministrijas nonācis Saeimas deputātu rokās. Saņemot to, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša atzīst, ka turpinās tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai pārrunātu tēriņus un meklētu vēl iespējas ietaupīt.

Saeimas Ārlietu komisija šodien, 22. oktobrī lems par tālāku virzību likumprojektam, kas paredz Latvijai izstāties no Stambulas konvencijas. Eiropas Savienības (ES) tiesas tiesnese Inga Reine intervijā Latvija Radio sacīja, ka jautājums ir par to, kā Stambulas konvencijas jautājumā reaģēs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, ja Saeima nolems izstāties no konvencijas.  ""Debates [par Stambulas konvenciju] ir asas un sarežģītas, ap tām ir daudz dezinformācijas. Ļoti daudz informācijas ap konvenciju ir nepareiza," norāda Reire. Reine arī norādīja, ka konvencija ir starptautiskās sadarbības mehānisms, nevis ideoloģijas instruments. Kā arī Saeimas opozīcijas piedāvātā alternatīva neaizstātu starptautiskas konvencijas valstij uzliktas saistības.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) topošie skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļi draud iznīcināt ierasto kārtību privātajām skolām. Tā brīdina Privātskolu asociācija. Asociācijas biedrs Ivo Rode norāda, lai privātskolas arī turpmāk saņemtu finansējumu pedagogu atalgojumam, vienā klasē turpmāk jābūt daudz vairāk bērnu nekā līdz šim.