Rīta intervija

Saeimā 9. janvārī galīgajā lasījumā lems par alkohola patēriņa mazināšanu. Likuma izmaiņas paredz ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, reklāmu un mārketingu. Tomēr, kopš sākās darbs pie likuma izmaiņām, deputāti ir atteikušies no vairākām iecerēm, kas ierobežotu alkohola pieejamību un patēriņu. Saeimas, Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Ingrīda Circene (Jaunā Vienotība) Latvijas Radio rīta raidījumā teica, ka mūsu sabiedrība nesasaista daudzas negatīvās parādības – demogrāfijas pasliktināšanos, ietekmi uz veselību un citas, ar alkoholu. Circene arī izteica nožēlu, ka grozījumus likumā, ko iepriekš piedāvāja Saeimas komisija, nav atbalstījusi Saeima kopumā.

Sabiedriskajam medijam būtiski aktualizēt jaunas tēmas, uzsākt jaunus satura virzienus. Tā uzskata Latvijas Sabiedriskā medija valdes (LSM) priekšsēdētāja Baiba Zūzena. Intervijā Latvijas Radio rīta programmā viņa atzina, ka noteikti jāturpina strādāt pie domas, kā veicināt sadarbību abiem spēcīgajiem informācijas sniedzējiem – Latvijas Radio un Latvijas TV. Vienlaikus Zūzena atzina, ka tas nav viegls uzdevums, lai neciestu redakcionālā neatkarība, viedokļu dažādība un lai saturs sasniegtu sabiedrību. Zūzena arī skaidroja, ka LSM valde šogad koncentrēsies uz administratīvo funkciju apvienošanu. Primārais valdes uzdevums esot administratīvo funkciju apvienošana, kas jāpaveic šogad. Zūzena uzsvēra, ka apvienotajam sabiedriskajam medijam nepieciešams rast efektīvu administratīvo struktūru, kas veicina sadarbību starp visām pusēm. LSM vadītāja pauda cerību, ka izdosies rast efektīvākos risinājumus un ka process ritēs bez sarežģījumiem.

Procesam ir jābūt citādākam – tā par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāta izvirzīšanu un meklēšanu šorīt Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja „Progresīvo” partijas pārstāvis, Saeimas deputāts Andris Šuvajevs. Viņš norādīja, ka vienošanās par kritērijiem, ko partiju sadarbības sanāksmē vakar izdevās panākt, stiprinās koalīciju.

Zemnieku saimniecības „Strazdi” īpašnieks Valters Bruss Dobeles novada Tērvetē ne tikai 1800 ha audzē graudus un rapsi, bet jau deviņus gadus ir arī restorāna „Zoltners” un viesnīcas īpašnieks. Pērnā gada nogalē restorāns saņēma divas balvas - Zemgales tūrisma balvu „Zemgales zelta karote” un restorāns tika iekļauts arī „Michelin” ceļvedī kā viens no labākajiem Latvijas restorāniem. „Ienākot restorānā, jau ir redzama mazā alu darītava. Nu, tieši tā, tāds arī bija tas mērķis - lai no restorāna mēs varam redzēt šos te vārāmos katlus un tālāk arī noguldītava caur stiklu ir redzama, kur alus mēnesi nobriest un pieņem to īsto garšu, kādu mēs viņam esam iecerējuši. Arī jūsu graudi te tiek izmantoti? Nē, ne mūsu saimniecībā audzēti, bet Latvijā audzēti mieži, kuri tiek „Latraps” iesalnīcā Staļģenē pārvērsti par iesalu un tālāk tad šeit mēs no viņiem gatavojam alu. Arī iekārtas, kuras mēs šeit redzam, ir Latvijas uzņēmuma ražotas un uzstādītas.” Ar uzņēmēju Valteru Brusu tiekos restorānā „Zoltners” Tērvetē. Viņš stāsta, ka ideja par restorānu laukos radusies sen - jau pirms 20, 30 gadiem. „Radīt vietu, radīt viesmīlības pakalpojumus ar tādu kvalitāti, lai mums pašiem tas šķiet labi un pieņemami. Tas bija tāds galvenais motīvs gan viesu apkalpošanā, gan viesnīcas standartos, gan restorānā ēdienu standartos, lai mēs paši ar to esam gandarīti un apmierināti. Tas bija galvenais kritērijs un viņš joprojām ir spēkā, un mēs joprojām esam spējuši šo te līmeni noturēt. Ja „Michelin” restorāna ceļvedis vairāk vērtē tieši šo te ēdiena kvalitāti, pasniegšanu, izcelsmi, tad šī Zemgales tūrisma balva - tā ir varbūt vairāk tāds kopējs skats uz šo te restorāna biznesu, uz viesmīlību, uz to, kā klients šeit tiek sagaidīts, apkalpots, pavadīts un, protams, arī kāds ēdiens šeit tiek pasniegts. Tā kā abas šīs balvas ir svarīgas un mēs ar viņām lepojamies.”

Nacionālās aviokompānijas "airBaltic" vadībai ir jāuzņemas atbildība par paziņojumu vasarā atcelt vairāk nekā četrarpus tūkstošus ieplānoto lidojumu, un "airBaltic" vadītājs Martins Gauss ir jāatlaiž. To Latvijas Radio pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība). Viņš un satiksmes ministrs no aviokompānijas gaidot paskaidrojumus, bet opozīcija jau pieprasījusi atbrīvot aviokompānijas vadību. Valainis pavēstīja, ka lidsabiedrības padomei ir jāizvērtē valdes atbilstība amatiem. -- Nacionālās aviokompānijas „airBaltic” lidojumu pārtraukšana 19 maršrutos vasarā ietekmēs ne tikai lidostas „Rīga” plānus, bet arī tūrisma firmas. Tikmēr nozares eksperti norāda – visticamāk, šādu lēmumu nacionālā aviokompānija pieņēmusi, lai samazinātu nerentablo reisu skaitu pirms akciju publiskā piedāvājuma.

Krievijas bezkaunība un agresivitāte palielinās, un kamēr šai valstij netiks dots prettrieciens, šī agresija tikai augs. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, Krievijas attiecības ar Rietumiem salīdzinot ar ielu cīņām. Agresora bezkaunības tempa pieaugumu apliecinot, piemēram, starpvalstu kabeļu bojājumu skaita kāpums.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā visā Latvijā demontēti krievu imperiālismu un Padomju Savienību slavinoši pieminekļi, pārsauktas ielas. Jau teju trīs gadus nerimst diskusija par to, ko aizvākt, ko atstāt un ko likt vietā. Par to, kā uztveram pieminekļus pilsētvidē, vai arī Vācijā varētu aizvākt sarkano armiju slavinošos pieminekļus, un arī to, ka Rīgā joprojām nav pieminekļu sievietēm, kas te veidojušas savu karjeru, saruna ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesori un Sociālās atmiņas pētniecības centra direktori Vitu Zelči.

Lai nenonāktu dezinformācijas gūstā, jāatgriežas pie medijpratības pamatiem, jābūt kritiskiem un apšaubāma informācija ir jāpārbauda – to intervijā saka mediju eksperte, Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docente Klinta Ločmele (attēlā). Viņa cilvēkus aicina kļūt lēnprātīgākiem un apdomāt, pirms dalīties ar nepārbaudītu informāciju. Nesen veiktais pētījums rāda, ka Latvijas sabiedrisko un komercmediju informācija par ticamu uzskata tikai trešdaļu sabiedrības. Savukārt mazākumtautību iedzīvotāji vēl retāk uzskata mediju sniegto informāciju par ticamu. Par ko šie rādītāji liecina? Klinta Ločmele: Tur varētu būt vairāki skaidrojumi. Pirmkārt, zināšanu trūkums. Bet, otrkārt, man gribētos akcentēt lietu, ko savos pētījumos ir uzsvēris Lielbritānijas komunikācijas regulators „Ofcom”. Viņi norāda, ka, jo vairāk cilvēki lieto sociālos medijus ziņu iegūšanai, jo mazāk uzticas tradicionālajiem medijiem. Piemēram, ziņu ieguvei topa trešajā vietā Lielbritānijā ir „Facebook”, piektajā vietā – „Youtube”. Mēs zinām, ka sociālajos medijos tā informācija ir tik dažāda un nepārbaudīta, ka tas arī cilvēkiem kopumā veido tādu priekšstatu, ka medijiem nevar uzticēties. Pētījums arī parādīja, ka cilvēki gandrīz vienādi uzskata, ka „Facebook” ir tikpat uzticams kā „Delfi”. Jūsuprāt, kāpēc tiek likta šī vienādības zīme starp sociālo tīklu un mediju? Klinta Ločmele: Tas tikai norāda uz diezgan lielu sajukumu, kā atšķirt tos visus darboņus, kas ir informācijas telpā, kā atšķirt organizācijas. Influenceri jau arī runā ar mikrofonu, tiek filmēti, kaut ko vēsta. Un tas arī rada tādu sajukumu, kurš skaitās medijs un kurš nav medijs. Kā tomēr mazināt šo sajukumu? Klinta Ločmele: Tur būtu jādarbojas vairākos līmeņos - gan pašiem medijiem vairāk jāskaidro, gan arī medijpratības nodarbībās jāatgriežas pie medijpratības pamatiem. Vai tas būtu tas galvenais risinājums? Klinta Ločmele: Viena no lietām, kas vēl nav izmēģināta, bet par ko esam jau runājuši vairākus gadus, kas ir bijis tikai idejas līmenī, ir raudzīties vairāk uz augstākās izglītības iestādēm. Ir C daļas kursi, kas ir kā papildus kursi redzesloka paplašināšanai un tāds medijpratības kurss vai mediju izglītības kurss varētu būt lieliskas tāds papildinājums ikvienam studentam. Jo patlaban es, piemēram, vadu nodarbības gan topošajiem komunikācijas speciālistiem, gan topošajiem pedagogiem, un tas mani ļoti priecē, ka arī topošie pedagogi jau vairākus gadus apgūst šo saturu. Bet ir jau arī citas profesijas un specialitātes, un faktiski ikvienam no mums noderētu medijpratības pamati, un tas varbūt kaut kad nākotnē īstenotos līdzīgi kā ir, piemēram, civilās aizsardzības kurss, tāpat arī būtu medijpratības kurss visās augstskolās.

Nākamā gada vasarā notiks ANO Drošības padomes vēlēšanas. Tajās pirmo reizi uz nepastāvīgās padomes locekles vietu pretendē arī Latvija. Kā zināms, Drošības padome ir pazīstamākā un ietekmīgākā ANO institūcija, kuras lēmumi ir saistoši visām dalībvalstīm. Tā sastāv no 15 valstīm. Piecas no tām ir pastāvīgās locekles, bet vēl 10 tiek ievēlētas uz divu gadu termiņu no dažādiem pasaules reģioniem. Pozitīva balsojuma gadījumā Latvijas pārstāvji strādās ANO Drošības padomē no 2026. līdz 2028. gadam. Saruna ar Latvijas pastāvīgo pārstāvi ANO Ņujorkā, vēstnieci Sanitu Pavļutu-Deslandes. Nākamgad Ņujorkā notiks vēlēšanas, kurās Latvija mēģinās iekļūt ANO Drošības padomē kā nepastāvīgā locekle. Kādēļ mēs to darām? Daži cilvēki teiktu: vai tiešām vajag censties? Ko tas dod? Sanita Pavļuta-Deslandes: Drošības padome ir vienīgā Apvienoto Nāciju sastāvdaļa, kura pieņem visām valstīm juridiski saistošus lēmumus. Drošības padomes galvenā funkcija ir rūpēties par mieru un drošību pasaulē. Vienmēr var diskutēt, vai Drošības padome to dara sekmīgi vai nesekmīgi. Jo ikdienā mēs, protams, redzam, ka visbūtiskākajos konfliktos, kādi šobrīd pasaulē ir, tas ir, Krievijas agresija Ukrainā un karš Tuvajos Austrumos, ANO Drošības padome nespēj īsti vienoties tādēļ, ka piecām no pastāvīgajām dalībvalstīm ir veto tiesības. Tas gan nenozīmē, ka Drošības padome vispār nefunkcionē, jo Drošības padomes darba kārtībā ir daudzi desmiti jautājumu, kas ir saistīti ar dažādiem konfliktiem. Un arī šajos būtiskākajos jautājumos ne ātri, bet lēmumi pieņemti tiek. Kāpēc tas ir svarīgi Latvijai? Tāpēc, ka atrašanās Drošības padomē ir līdzeklis, kādā veidā viena ANO dalībvalsts, kāda esam arī mēs, spēj daudz lielākā mērā ietekmēt procesus pasaulē un lēmumus pasaulē un aizstāvēt mūsu pašu intereses

Nav cita ceļa, kā katram savā vietā darīt labus darbus – saka rakstniece Laima Kota, atbildot uz jautājumu, kādas ir viņas domas par mūsdienu globālajiem satricinājumiem pasaulē un kā mums pret tiem attiekties. Šobrīd viņa ir Turcijā, Stambulā, kur dzīvo jau vairāk nekā 10 gadu, bet decembra sākumā uz neilgu laiku bija ieradusies Latvijā, lai piedalītos Prozas lasījumos. Jaunākajiem tulkojumiem veltītajā pasākumā viņa stāstīja par savu darbu pie turku rakstnieka Orhana Pamuka romāna "Mēra naktis" tulkošanas. Romāns latviešu valodā klajā varētu nākt nākamā gada otrajā pusē. Satieku jūs tieši pēc Prozas lasījumu pasākuma, kurā uzstājās trīs tulkotājas Ingmāra Balode, Māra Poļakova un jūs. Bija ļoti interesanti dzirdēt par šiem gaidāmajiem tulkojumiem, kas būs no poļu, ukraiņu un turku valodas. Kādi ir jūsu pirmie iespaidi, dzirdot ko stāstīja jūsu kolēģes? Laima Kota: Man ļoti gribējās piedalīties Prozas lasījumos, lai uzzinātu, ko raksta, un šajā gadījumā, ko tulko? Kādas ir tendences pasaulē? Tulkotāji ir tie laivinieki, kas pārvelk valodu no viena krasta uz otru, lai mēs to saprastu. Aina ir tāda, ka tiešām pasaule ir jāglābj! Es nezinu ar kādu sesto vai septīto prātu, bet autori to nojauš. Vienalga, vai viņi rakstītu par slimībām, epidēmijām vai par kādu citu tēmu. Galvenais jautājums ir – kā glābt cilvēci? Tikai katrs autors to pasaka saviem vārdiem. Skarbi un ļoti tieši! Vai arī par Orhana Pamuka grāmatu, ko jūs šobrīd tulkojat, var teikt, ka tās centrā ir tieši šis jautājums? Laima Kota: Ar turkiem ir interesanti, jo turku nācijā, man šķiet, joprojām ir spēkā šis skarbais jautājums, ka turki pārdzīvo savas impērijas bojāeju. Bieži vien mēdz jautāt, kādēļ turki vienmēr ir ar tādām sažmiegtām sejām? Labākā atbilde ir – viņi pārdzīvo impērijas bojāeju 1918.gadā. Pamuks ļoti labi šajā pēdējā grāmatā pastāsta par šīs bojāejas un augšupcelsmes būtību. Viņš dod atbildi, kāda tā var būt. Pārējās tulkotājas šodien stāstīja, kādas emocijas viņas līdzpārdzīvo, tulkojot tekstus, es viņām piekrītoši māju ar galvu, jo es arī, tulkojot pašas beigas šai grāmatai "Mēra naktis" , aiz laimes apraudājos, jo tur – karogs, pēctecība, mazmazmazbērni. Bijušās impērijas jau ir aizmirstas, bet svarīgi ir, kas būs tālāk, kā cilvēki dzīvos tālāk. Biju dziļi kustināta, un tās bija laimes asaras, ko es slaucīju pie grāmatas pēdējiem vārdiem. Pa vidu? Šī Pamuka grāmata taču ir par mēri, un pa vidu ir tik fizioloģiskas šausmas, ka taisni baisi lasīt un baisi tulkot. Bet pēc tam ir izklāsts, kurā ļoti interesanti izsekot, kā Osmaņu impērija lēnām iet bojā, kā tā 600 gadu laikā ir radusies, kad tai bija uzplaukumi un kā lēnām dažādu iemeslu dēļ tā samazinās. Tiek pieminētas arī šīs jaunās panislāmisma teorijas, kas tagad lēnām atkal atgriežas vadoņu prātos. Tas ir ļoti interesanti, kā autors šos vārdus vai domas var ielikt savu varoņu mutēs.

"Priekpilnākā lasāmviela, kādu pēdējā laikā nācies lasīt" – tā dzejniece Rūta Štelmahere raksturo Ievas Samauskas jauno dzejoļu krājumu bērniem "Ko domā kalns par bizbizmārīti?". Krājumā autore vienkārši un sirsnīgi runā par cilvēka attiecībām ar Dievu, par skaisto un apbrīnas vērto šajā pasaulē. Grāmatu papildina Santas Martas Smoļakas izteiksmīgās un iztēli rosinošās ilustrācijas. Ieva Samauska ir viena no ražīgākajām autorēm, kas raksta bērniem. Daudzkārt viņas darbi nominēti Jāņa Baltvilka un citām literatūras balvām, viņa ir Pastariņa prēmijas laureāte. Vairāki viņas darbi izdoti angļu valodā. Rakstniece dzīvo Saldū, kur savā vairāku paaudžu saimē šonedēļ – kā ierasts – svinēs Ziemassvētkus. Aizvadītās nedēļas nogalē viņa bija atbraukusi uz Rīgu un viņu uz sarunu aicināja Baiba Kušķe. Man liels prieks jūs satikt Rīgā. Iemesls ir pirms neilga laika klajā nākusī grāmata "Ko domā kalns par bizbizmārīti?". Lai arī grāmata nav par Ziemassvētkiem, tomēr tieši caur šo grāmatu man personiski Ziemassvētku vēsts pieskārās visdziļāk. Jo tas ir ļoti dzīvs, patiess un nesamākslots vēstījums par attiecībām ar Dievu no bērna skata punkta. Tas ir mūsdienās ļoti reti bērnu dzejā sastopams temats. Kā tapa šī grāmata? Ieva Samauska: Tas bija jau diezgan sen, kad grāmata radās. Es ilgojos kaut ko tādu uzrakstīt. Un tad vienkārši sāka nākt šie dzejoļi viens pēc otra. Katrai grāmatai ir sava dzīve, savs tapšanas stāsts, kā tā atnāk. Kāda atnāk ātrāk, kāda vēlāk, un šī bija no tām, kas ilgi gaidīja īsto klajā nākšanas brīdi. Daži dzejoļi atnāca arī vēlāk, to vidū tituldzejolis "Ko domā kalns par bizbizmārīti?". Varbūt šo laiku vajadzēja, lai sagaidītu tieši šo dzejoli, kas būtībā ietver visa krājuma galveno domu. Varbūt šis krājums radās tādēļ, ka es pati piederu pie tiem, kas meklē Dievu, meklē attiecības ar Viņu un vēlas tajās būt. Arī ikdienas dzīvē, piedzīvojot dažādus notikumus, piedzīvojot to, ka Dievs ir brīnišķīgs, man gribējās arī citiem pastāstīt par Viņu.

Laikā pirms Ziemassvētkiem Latvijas Radio viesojās slavens krievu teologs, rakstnieks, Krievijas pareizticīgas baznīcas bijušais garīdznieks Andrejs Kurajevs. Viņš nesen kļuvis par Konstantinopoles patriarhāta garīdznieku, un ilgstoši bijis viens no redzamākajiem pareizticības misionāriem un arī skaļākais Maskavas patriarhāta kritiķi. Ar Andreju Kurajevu sarunājās teologs Ņikita Andrejevs.

Parlamentā 19. decembrī paredzētas Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas, tomēr valdošās koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" un Zaļo un zemnieku savienība ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Altum" valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa, lai līdz nākamā gada sākumam mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu. Par to sociālajos tīklos vakar paziņojusi premjere Evika Siliņa no „Jaunās Vienotības”. Ja Saeima šonedēļ neievēlēs Latvijas Bankas prezidentu, no 21.decembra, kad būs beigušās pašreizējā prezidenta pilnvaras, Latvija uz laiku zaudēs balsstiesības Eiropas Centrālās bankas Padomē. Latvijas Universitātes rektors, ekonomists, profesors Gundars Bērziņš uzskata, ka Latvijas Bankas vadītājam ir ļoti nozīmīga loma. Viņam ir daudz jautājumu, par ko jālemj iekšpolitiski, gan piedaloties Eiropas Centrālās bankas darbā. Bērziņš Latvijas Radio rīta raidījumā teica, ka no malas grūti izskaidrot šādu politiķu rīcību.

Nav tādu operāciju, kuru dēļ pacientam vajadzētu doties uz ārzemēm meklēt tur palīdzību, tā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" teica Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš. Šogad labdarības maratona “Dod pieci” ietvaros runājam par gadījumiem, kad cilvēkus no dzīvības šķir nauda, proti, ārstēšanas izmaksas nesedz valsts. Daudzi no šādiem stāstiem saistīti ar onkoloģiju. Dakteris Sīviņš stāsta, ka Latvijas medicīna visu laiku pilnveidojas. Viņš arī norāda, ka ir gadījumi, kad speciālisti ārzemēs piekrīt veikt operācijas, kas ir tikai peļņas avots, bet nepalīdz pacientam.

Baumas par Latvijas mobilā telefona (LMT) un "Tet" apvienošanu pagaidām ir tikai lozungu līmenī. Pēc tam, kad valdība pieņems lēmumu, tad arī runāsim, kādi ir attīstības scenāriji. Tā Latvijas Radio rīta raidījumā runas par iespējamo tehnoloģiju milžu LMT un "Tet" apvienošanu komentēja LMT vadītājs Juris Binde. Binde uzsvēra, ka pārmaiņas nozarē ir nepieciešamas un kaut kādas pārmaiņas arī būs, taču informācijas par to pagaidām neesot. Savukārt, vaicāts, vai nākamajā gadā varētu paaugstināties pakalpojumu cenas, LMT vadītājs Juris Bilde šādu iespēju pieļāva.