Claim OwnershipSpried ar Delfi
Subscribed: 132Played: 3,658
Subscribe
© Copyright 2021 All rights reserved.
Description
No pirmdienas līdz ceturtdienai pusstundu ilgā raidījumā kopā ar dažādu nozaru speciālistiem, kā arī “Delfi” un citu mediju žurnālistiem aicinām skatītājus spriest par kādu aktuālu tematu – politiķu lēmumiem un to sekām, amatpersonu rīcību un tās motīviem, pārmaiņām sabiedrībā un tās virzītām iniciatīvām, pasaulē notiekošo un tā ietekmi uz Latviju, sasniegumiem un zaudējumiem sportā, kultūras personībām un procesiem.
748 Episodes
Reverse
Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš apmeklētājus šogad priecē nu jau 25. reizi. Turklāt šogad saņemta īpaša atzinība – Rīga izcīnījusi 3. vietu Eiropas labāko Ziemassvētku tirdziņu topā. Kāds bijis ceļš līdz šim panākumam? Vai Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš šobrīd ir veiksmīgākais tūristu magnēts? Cik aktīvi šajā ziemā Rīgu apmeklē ārvalstu tūristi? Un kas paveikts Rīgas kā Ziemassvētku tūrisma galamērķa popularizēšanā? Par šiem un citiem tematiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņa vadītāju Annu Blauu un Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktoru Fredi Bikovu.
Laikā, kad iegādājamies Ziemassvētku dāvanas un sarūpējam visu vajadzīgo svētku mielastam, īpaši pievēršam uzmanību cenām un tam, ko varam vai nevaram atļauties pirkt. Kā aizvadāmā gada norises pasaulē un Latvijā ietekmējušas cenu izmaiņas? Vai ir bijusi ietekme centieniem mazināt pārtikas cenas? Ko cenu izmaiņas vēsta par mūsu ekonomikas situāciju? Un kas šajā jomā sagaidāms nākamajā gadā? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāju Ingūnu Gulbi un "SEB bankas" ekonomistu Daini Gašpuiti.
Vēl decembra sākumā izskanēja, ka tiešsaistes krāpšanās šī gada 11 mēnešos no cilvēkiem Latvijā ir izkrāpti teju 20 miljoni eiro. Taču jau drīz pēc tam varējām lasīt ziņas, ka tikai decembra pirmajā nedēļā vien no iedzīvotājiem izmānīti teju 1,7 miljoni eiro, no kuriem lauvas tiesu ieguvuši tieši telefonkrāpnieki. Kādas ir iespējas pasargāt iedzīvotājus no telefonkrāpniekiem? Kādi risinājumi valsts līmenī vēl būtu jāievieš? Kādas ir populārākās krāpnieku metodes un kā uz tām neuzķerties? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieka vietnieci Solvitu Sļadzi un telekomunikāciju uzņēmuma "Tele2" Drošības nodaļas vadītāju Aleksandru Bogdanovu.
Šajā gadā bijis ne mazums ziņu kā par vardarbību pret bērniem un jauniešiem, tā arī par pašu bērnu un jauniešu pastrādātiem noziegumiem – gan pret mantu, gan pret citiem bērniem, gan arī pieaugušajiem. Tostarp Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vēl pirms nedēļas informēja, ka šogad pieaudzis ziņojumu skaits par vardarbību pret pedagogiem. Vai bērnu un jauniešu vidū pieaug vardarbība un neiecietība? Kādi tam ir iemesli un kā pret to cīnīties? Un kur vērsties pēc palīdzības cietušajiem un viņiem palīdzēt gribētājiem? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktoru Ako Kārli Cekuli un satura veidotāju Ralfu Kārkliņu.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs vēl novembra nogalē brīdināja, ka vairākās Eiropas valstīs gripas sezona šogad sākusies neparasti agri. To starpā bija arī Latvija. Un diemžēl ilgi nebija jāgaida, lai saslimšanas ar gripu rādītāji Latvijā pārsniegtu jau epidēmijas slieksni. Kādi ir iemesli tik straujai gripas izplatībai šajā gadā? Vai vakcīnu pret gripu pietiek visiem gribētājiem? Vai pieaug arī Covid-19 un citu elpceļu vīrusu izplatība? Un kā sevi pasargāt no saslimšanas? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar SIA "Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca" valdes padomnieci infektoloģijas stratēģiskajos jautājumos, Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras vadītāju, profesori Ludmilu Vīksnu un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāju Sigitu Geidu.
Aizvadītajā nedēļā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) informēja, ka, ņemot vērā piekrastes zvejnieku un ūdens sporta pārstāvju iebildumus, sabiedriskā apspriešana par Jūras aizsargājamo teritoriju Dabas aizsardzības plānu tiek apturēta. Kritizētos priekšlikumus solīts pārstrādāt, un ministrs uzsvēris, ka ir jāmeklē kompromiss starp dabas aizsardzības interesēm, tautsaimniecības interesēm un arī vietējo kopienu interesēm. Kāds ir Jūras aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāna mērķis? Kāpēc ar pašreizējo plāna versiju nav apmierināti zvejnieki? Un vai vispār iespējams kompromiss? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra padomnieci dabas aizsardzības jautājumos Astru Labuci un biedrības "Mazjūras zvejnieki" pārstāvi Ivetu Tomsoni.
Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka daudzdzīvokļu ēku renovācijas izmaksu straujā kāpuma un nepietiekamā finansējuma dēļ pat motivēti iedzīvotāji nereti spiesti atlikt lēmumu par renovāciju, jo saskaras ar izmaksu neprognozējamību un nepietiekamu atbalstu. Tāpat secināts, ka Ekonomikas ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija nav izmantojušas visas iespējas renovācijas atbalsta finansējuma pieejamības veicināšanai. Kādas kļūdas ēku energoefektivitātes uzlabošanas programmās līdz šim pieļautas? Vai tik straujam daudzdzīvokļu ēku renovācijas izmaksu sadārdzinājumam ir objektīvi iemesli? Un vai iespējami iedzīvotājiem labvēlīgāki finansēšanas nosacījumi? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un Valsts kontroles padomes locekli, Pirmā revīzijas departamenta direktoru Mārtiņu Āboliņu.
Arī šī gada nogalē Satiksmes ministrijai darba pilnas rokas. Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" pazeminājusi Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kredītreitingu, kas ekspertu ieskatā nozīmē vēl sarežģītākas sarunas ar potenciālajiem investoriem. Bet plašu sabiedrības neapmierinātību izsaukusī iecere celt autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmi rezultējusies ar to, ka Valsts prezidents attiecīgos likuma grozījumus atgriezis Saeimā otrreizējai caurlūkošanai. Vienlaikus jau Baltijas valstu līmenī aktualizēts jautājums, vai jānojauc dzelzceļa sliedes austrumu pierobežā. Kāds ir "airBaltic" finansiālais stāvoklis un cik drīz valsts varētu būt spiesta atkal ieguldīt lidsabiedrībā? Kādi risinājumi iespējami vinješu maksas jautājumā? Un vai Latvijas ostas un VAS "Latvijas dzelzceļš" izdzīvotu, ja sliedes austrumu pierobežā demontētu? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar satiksmes ministru Ati Švinku (Progresīvie).
Lai Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) varētu izveidot jaunu galveno ieeju, paredzēts nojaukt vairāk nekā 100 gadus senu ēku – bijušo slimnīcas kapelu un morgu. Slimnīca norādījusi, ka ēka ir sliktā stāvoklī un nav vairs lietojama, kā arī to, ka Eiropas Savienības finansējums nav paredzēts tādu ēku renovācijai, kas nepildīs ārstniecības funkcijas. Savukārt Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments paudis pretējo –, ka ēka ir labā stāvoklī un to vajag saglabāt, un slimnīcas ieceri nojaukt kapelu pavasarī ir noraidījis. Kāpēc slimnīcas attīstības projektā paredzēta šīs ēkas nojaukšana? Vai iespējams kompromiss, kā attīstīt slimnīcas teritoriju, nenojaucot kapelu? Kuram ir taisnība par ēkas stāvokli? Un kam būtu jāfinansē kapelas uzturēšana un atjaunošana? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar BKUS valdes priekšsēdētāju Valtu Ābolu un Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāju Edgaru Bergholcu (AS).
Aprēķināts, ka nākamgad veselības nozarei tiks atvēlēta apmēram devītā daļa no valsts budžeta. Ko nozare ar atvēlētajiem līdzekļiem nākamgad spēs paveikt? Kas mainīsies pacientiem? Kādus pakalpojumus valsts nākamajā gadā vairs neapmaksās? Vai ir cerības uz īsākām rindām pie speciālistiem? Un kas sagaidāms jautājumā par zāļu pieejamību un cenām? Par šiem un citiem tematiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautā veselības ministru Hosamu Abu Meri (JV).
Nākamais "Eirovīzijas" dziesmu konkurss Vīnē, Austrijā notiks vien nākamā gada maijā, taču sacensības par to, kuram varētu būt tas gods šajā konkursā pārstāvēt Latviju, jau ir sākušās. Žūrijas izvēlēto dalībnieku saraksts dalībai Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) dziesmu konkursā "Supernova" pusfinālos tika atklāts 20. novembrī, bet kopš 4. decembra ir pieejamas visu dalībnieku dziesmas vienkopus un pilnā garumā. Tikmēr Eiropas Raidorganizāciju apvienība 4. decembrī ir paziņojusi, ka Izraēlai būs atļauts piedalīties nākamā gada Eirovīzijas dziesmu konkursā, kā dēļ vairākas valstis jau ir paziņojušas par konkursa boikotu. Cik liela bijusi interese par dalību "Supernovā"? Vai un ar ko šis konkurss atšķirsies no iepriekšējos gados notikušajiem? Kā nākamgad mainīsies balsošanas nosacījumi "Eirovīzijā" un vai Latvija tajā vispār piedalīsies? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Televīzijas Izklaides un dokumentālā satura redakcijas vadītāju Agnesi Štrausi-Kubliņu un "Eirovīzijas" ekspertu Edgaru Bāliņu.
Eiropas Savienības (ES) Migrācijas un patvēruma paktā noteiktais solidaritātes princips paredz, ka dalībvalstīm būs jāizvēlas – pieņemt noteiktu migrantu skaitu vai samaksāt par atteikšanos to darīt. Savukārt Latvija vēlas lūgt izņēmumu no dalības šajā bēgļu uzņemšanas solidaritātes mehānismā. Kādus pienākumus dalībvalstīm paredz ES Migrācijas un patvēruma pakts? Kādus izņēmumus vēlas Latvija un cik lielas iespējas ir tos panākt? Un vai jūtams dalībvalstu spiediens vispār pārskatīt ES migrācijas un patvēruma principus? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Andri Kužnieku un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Kasparu Āboliņu.
Līdz gada beigām vairākām ministrijām un drošības iestādēm jāsagatavo atzinums par to, kādu ietekmi Latvijai radītu sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā. Kamēr vieni šādu ieceri kritizē un norāda, ka sliežu nojaukšana negatīvi ietekmētu Latvijas tautsaimniecību, tikmēr citi uzsver, ka to ir būtiski darīt, lai stiprinātu valsts drošību. Vai dzelzceļa sliedes Latvijas austrumu pierobežā ir jādemontē? Vai efektīvāki nebūtu citi pretmobilitātes pasākumi? Un cik būtiski šāds solis ietekmētu tautsaimniecību? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Saeimas deputātiem – Edmundu Zivtiņu (LPV) un Artūru Butānu (NA).
Lai pārbaudītu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību, 26. novembrī visā valstī uz trīs minūtēm tika iedarbinātas trauksmes sirēnas un uz iedzīvotāju viedtālruņiem nosūtīti šūnu apraides paziņojumi par trauksmes sirēnu iedarbināšanas iemeslu. Visas pārbaudītās trauksmes sirēnas nostrādāja, taču ar šūnu apraides paziņojumu saņemšanu sekmējās sliktāk – liela daļa "Android" operētājsistēmu ierīču īpašnieki paziņojumus nesaņēma. Kā darbojas šī tehnoloģija un kādas ir tās priekšrocības salīdzinājumā ar citām apziņošanas metodēm? Cik izmaksā jaunās sistēmas uzturēšana? Un kāpēc daļa iedzīvotāju nesaņēma šūnu apraides paziņojumus? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Iekšlietu ministrijas informācijas centra priekšnieku Āri Dzērvānu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieku Ivaru Nakurtu.
Tuvojoties "Melnajai piektdienai", kā arī Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudzim tirgotāji kārdina ar milzu atlaidēm un īpaši izdevīgu iepirkšanos. Tomēr secināts, ka bieži vien preču cenas tiek mākslīgi paaugstinātas pirms atlaides piemērošanas, kā arī izmantotas citas viltības pircēju pievilināšanai. Kādas metodes biežāk tiek izmantotas, lai piespiestu pircēju atvērt maku? Vai viltus atlaides var uzskatīt par krāpšanu? Kādas ir biežākās pircēju sūdzības par tirgotājiem? Par šiem un citiem tematiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Juridiskās un analītiskās daļas vadītāju Zandu Dāvidu un lietotāju pieredzes dizaina aģentūras "UXDA" lietotāju pieredzes arhitektu Robertu Cerusu.
Sabiedrībā pēdējā laikā ļoti jutīgi tiek uztverti gadījumi, kad tiek nodarīts pāri dzīvniekiem. Pēc suņu nošaušanas skandāla Bauskas pašvaldības policijai nācās meklēt jaunu priekšnieku. Tikmēr dzīvnieku patversme "Labās mājas" sociālajos medijos publiskojusi ierakstu, kurā secina, ka pašvaldības policijas bezdarbības dēļ sodu nesaņem personas, kas cietsirdīgi izturas pret dzīvniekiem. Kādas ir likumsargu iespējas stāties ceļā tiem, kas ir cietsirdīgi pret dzīvniekiem? Vai dzīvnieku mocītāji bieži saņem sodu? Kā tiek uzraudzīta dzīvnieku labturība mūsu valstī un kas šajā jomā būtu vēl pilnveidojams vai maināms? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar biedrības "Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa" valdes priekšsēdētāju Astrīdu Kārkliņu un Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieku Andreju Aronovu.
Plašu rezonansi raisījušas medijos publiskotās detaļas par to, kāds ir iecerēts jaunākais ASV miera plāns Krievijas-Ukrainas kara noregulējumam. Sākotnēji tika ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps apstiprinājis 28 punktu "miera plānu" starp Krieviju un Ukrainu, ko viņa administrācijas augstākās amatpersonas pēdējo nedēļu laikā slepeni izstrādājušas, konsultējoties ar Krievijas sūtni Kirilu Dmitrijevu un Ukrainas amatpersonām. Vēlāk gan radās šaubas par to, vai mediju publiskotais plāns ir īsts, vai arī tas ir tikai Krievijas vēlmju saraksts sarunās par kara izbeigšanu, jo tas uzskatāms par pārāk izdevīgu agresorvalstij. Tikmēr parādījusies informācija par jaunu 19 punktu miera plānu. Kas šobrīd zināms par plāna detaļām? Ko tas nozīmē Ukrainai un arī Eiropas drošībai? Kādi varētu būt turpmākie soļi miera panākšanā, un cik tālu no tā esam? Par šiem un citiem tematiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā aizsardzības politikas ekspertu, SIA "NEWT21" valdes priekšsēdētāju Jāni Garisonu un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieku Armandu Astukeviču.
Rīgas lidosta iepazīstinājusi ar tās attīstības plānu 2025.-2050. gadam. Par to aizvadītajās nedēļās notikušas jau vairākas sabiedriskās apspriešanas. Iecerēts, ka Rīgas lidostā 2030. gadā varētu apkalpot apmēram 10,5 miljonus pasažieru. Tikmēr aviokompānija "Ryanair" oktobrī paziņoja, ka šī gada ziemas sezonā lidojumu grafiku samazinās par 20% un no Rīgas atcels septiņus galamērķus pieaugošo lidostas maksu dēļ, kas padara Rīgu mazāk konkurētspējīgu. Savukārt nacionālā aviokompānija "airBaltic" ziņoja, ka ziemas sezonā turpinās darboties naudas taupīšanas režīmā. Kā šie un citi faktori ietekmē lidostas attīstību un konkurētspēju Baltijas valstu lidostu starpā? Kā tiks finansēti vērienīgie lidostas attīstības plāni? Cik plašs lidojumu galamērķu skaits būs pieejams turpmāk? Un kā lidostā tiks gādāts par drošību – dronu, gaisa balonu un citu pēdējā laikā pieaugošu apdraudējumu dēļ? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa un "Delfi" Analīzes un stāstniecības nodaļas žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautā VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāju Lailu Odiņu.
Pašlaik katra pašvaldība pati nosaka kapsētu izveides un uzturēšanas kārtību, taču jau pavisam drīz tas varētu mainīties. Šobrīd Saeimā tiek izstrādāts Kapsētu likums, kas paredz ieviest vienotu sistēmu kapavietu izveidei, piešķiršanai un uzturēšanai visā Latvijā. Kāpēc nepieciešams šāds likums? Kādus pienākumus tas uzliks kapu kopiņu īpašniekiem un kādus – kapsētu apsaimniekotājiem? Un kādas nepilnības likumprojektā vēl jānovērš? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju Oļegu Burovu (GKR) un Rīgas kapsētu pārvaldes priekšnieka vietas izpildītāju Gintu Zēlu.
Satiksmes ministrija par risināmu problēmu trūkumu pēdējos mēnešos nevar sūdzēties – Ventspils ostas pārvaldes parādi, dotēto reģionālo autobusu maršruta tīkla samazināšana, gausā "Rail Baltica" projekta virzība un nepieciešamā finansējuma piesaiste nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic". Turklāt saistībā ar reģionālo autobusu reisu dotācijām ceturtdien, 20. novembrī, Saeimā paredzēts skatīt arī opozīcijas rosināto lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram. Vai dotēto autobusu reisu apjoma mazināšana bija vienīgais risinājums? Ko iesākt ar Ventspils ostas pārvaldes parādsaistībām? Un vai valstij arī nākamgad vajadzēs ieguldīt "airBaltic"? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns un TV3 ekonomikas žurnālists Ivo Butkevičs izvaicā Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Ģirtu Dubkēviču.
Comments
Download from Google Play
Download from App Store
United States