Cik liela nozīme ir vārdiem, kurus lietojam – to kognitīvajai jēgai un domu saturam, ko ar vārdu palīdzību veidojam. Kā uz vārdiem reaģējam mēs paši un citi cilvēki? To raidījumā Vai tas ir normāli? analizē klīniskā psiholoģe, Dr. psych, rakstniece Marika Bērtule. Droši vien tas veids un tas vārds, ko izvēlamies, lai uzrunātu kādus cilvēkus savā dzīvē, noteiks arī to, kā viņi uztvers šo vārdu, ko viņi ar to sapratīs un kā viņi, iespējams, pēc tam uz to reaģēs. Un kā viņi izturēsies. Raidījumā saruna par vārdiem, par vārdu saturu, arī par tā saucamo kognitīvo daļu. Mēģināsim izpētīt kas ir saistītas ar pašu valodu un arī ar to, kā mēs uztveram to, kas tiek teikts, un, iespējams, arī mūsu atmiņā reizēm kavējas kādi vārdi, kuriem ir īpaša nozīme.
Vai attiecību idealizēšana un nepārtraukta saskanīgās dzīves gaidīšana ir labākais ceļš, kurš ejams, vai tomēr attiecībās vairāk jācenšas būt reālistiem, lai neviltos un arī neizvirzītu nepiepildāmas gaidas? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē psihodinamiskās psihoterapijas speciāliste Inese Putniece. Mēs visi vēlamies mīlestību, tuvības izjūtu un to, ka kāds mūs saprot. Bet reizēm šīs vēlmes liek mums redzēt citus cilvēkus nevis tādus, kādi viņi ir, bet tādus, kādus gribam redzēt. Un šo parādību sauc par idealizāciju. Tā var gan satuvināt, gan arī ļoti sāpīgā veidā attālināt cilvēkus vienu no otra. Kā tad atrast līdzsvaru starp tādu izsapņoto attiecību formulu un starp realitāti? Raidījumā vairāk pētām idealizācijas jēdzienu, arī to, kā idealizācija var izpausties, un mēģināsim noskaidrot, ko ar to darīt. "Idealizācija ir viens no mūsu psihes aizsargmehānismiem. Nevaram teikt, ka tas ir pavisam citāds, vienkāršs un primitīvs kā tāds absolūts noliegums vai tādi, kas mums dažkārt arī palīdz izdzīvot. Idealizācija ir kaut kur tā pa vidu. Nav tāds ļoti veselīgs, jo reizēm jau idealizācija mums arī noder kaut kādos jautājumos," sarunas ievadā atzīst Inese Putniece.
Dažreiz varbūt kāds no jums ir jutis, ka darbs vairs nesniedz prieku, arī motivācija ir pazudusi, tomēr ir mazliet bail no pārmaiņām, kuras neļauj spert nākamo soli. Kā saprast, vai tiešām ir pienācis laiks mainīt darbu un mainīt arī savu dzīvi vai tomēr vēl nogaidīt? Un rast drosmi, lai vispār spētu to paveikt? Raidījumā Vai tas ir normāli? sarunā ar psiholoģi Agnesi Orupi pētām, ko varam darīt paši un kas var palīdzet saņemties pārmaiņām.
Vardarbība ir jāatpazīst un jānovērš tās iespējamība. Kāpēc sabiedrība joprojām nepamana cilvēku ciešanas un reizēm reaģē novēloti vai nereaģē vispār? Kas jādara, lai vardarbības formas tiktu atpazītas un kāds likumdošanas formāts palīdzētu to izdarīt? Raidījumā Vai tas ir normāli? sarunājas Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktors Ako Kārlis Cekulis un centra "Dardedze" valdes locekle Laila Balode. Varbūt esat paši piedzīvojuši, kā tas ir, kad kaut kur braucat sabiedriskajā transportā, un kāds jums uzbrēc, kāds uz jums nikni paskatās. Jūs to atpazīstat. Kāds jūs pagrūž, kāds pasaka nejauku vārdu. Tā varētu būt savā ziņā pārciešama pieredze, kas arī, protams, atstāj savas pēdas un mentālu nosēdumu. Tomēr vardarbība var izpausties ļoti dažādās formās, un šādi gadījumi nav retums. Tāpēc raidījumā esam nolēmuši pētīt vardarbības universālo dabu, jo tās ir tādas sadzīviskas epizodes, taču notiek arī daudz nopietnākas lietas, kuras arī būtu vērts izpētīt un par to vairāk runāt. Pie tam vardarbība skar visus - gan lielus, gan mazus, gan pastarpināti, gan tieši, tādēļ saruna par vardarbību, par vardarbības atpazīšanu un iespējamiem novēršanas ceļiem.
Kāpēc cilvēkiem tik ļoti patīk detektīvromāni, kur bieži jau labāk par autoru zinām, kā rīkoties un risināt situāciju, bet ikdienā viņiem neizdodas atpazīt noziedznieka nodomus un pastāvošos riskus? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē tiesu psiholoģijas un kriminoloģijas eksperte Rūta Treija. Raidījumā vairāk runājam par to, kas varētu būt pamatā tam, ka cilvēki izdara noziegumus. Un arī otrs apakštemats - kāpēc cilvēki neatpazīst noziegumus un neatpazīst arī dažāda veida riskus? Tā vien šķiet, ka dīvāna eksperti esam gandrīz vai mēs visi. "Midsomeras slepkavības" skatās daudzi, kā arī lasa dažādus detektīvromānus, tomēr atkal un atkal mēs nonākam pie secinājuma, ka viss nav tik vienkārši, kā tas ir izklāstīts filmās vai kādā detektīvromāna sižetā. Tāpēc arī par to saruna raidījumā.
Kā iespējams pārdzīvot zaudējumu, nesabrūkot un nekļūstot par upuri dzīves smagumam? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē klīniskā psiholoģe Baiba Griščuka.
Klāt neesošie vecāki - kā tas ietekmē ģimeni kā sistēmu un to, kā mēs vēlāk veidojam savas attiecības ģimenē? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.
Iekļaujoša sabiedrība nozīmē izpratni par citādo un spēju pieņemt to, ka cilvēkiem mēdz būt dažādas vajadzības. Vai mums izdodas iekāpt cita kurpēs un kas jādara, lai sabiedrībā mazinātu aizspriedumus un stereotipus pret dažādu grupu cilvēkiem? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa. Dažādo kurpju diena - ko nozīmē iejusties otra cilvēka situācijā? Šī gada akcijas mērķis - aktualizēt deinstitucionalizācijas procesu un pievērst uzmanību cilvēkiem, kuriem pašiem par sevi parūpēties ir ļoti grūti vai pat neiespējami.
Vai psihedēliskajai psihoterapijai ir nākotne, kā tā varētu mainīt psihiskās veselības aprūpi un vai sabiedrība vispār ir gatava šādam solim? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārsts-psihoterapeits Artūrs Utināns un ārsts-rezidents Arvis Rasmanis.
Kā atšifrēt abreviatūru EMDR, un ko tā nozīmē? Kādas metodes pašlaik izmanto psihologi, lai efektīvi palīdzētu cilvēkiem? Saruna studijā ar sertificētu klīnisko un veselības psiholoģi, EMDR terapijas lietotāju Daigu Zadināni.
Emocijas piedzīvojam mēs visi, bet vai emocijas var regulēt un ja jā, tad kā to darīt? Saruna studijā ar klīnisko psiholoģi, Dr. psych. Ievu Biti.
Kāpēc vajadzētu svinēt svētkus, tos piedzīvot un izbaudīt, un ko nozīmē atliktā dzīve? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē psiholoģe, mākslas terapeite, supervizore Ilze Dreifelde.
Lasīšana, kā liecina dažādi pētījumi, var ne tikai aizkavēt dažādus procesus, piemēram, demenci, bet spēj sniegt arī psihoemocionālu atbalstu, attīsta empātiju un palīdz arī citos veidos. Par lasīšanas pozitīvajām īpašībām raidījumā Vai tas ir normāli? saruna ar ārsti-psihiatri, Dr.med, "GrandVer" klīnikas valdes priekšsēdētāju Nātāliju Bērziņu.
Kā veidot un saglabāt emocionālo saikni starp paaudzēm un cik nozīmīgā tā ir ģimenei kā sistēmai un katram no mums, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ģimenes psihoterapeite Aina Poiša. Šajā reizē esam nolēmuši pievērsties tādai savā ziņā katram cilvēkam personiskam tematam, un reizēm arī tas ir kaut kas ļoti universāls, proti, tā ir paaudžu emocionālā saikne. Protams, mēs visi esam daļa no savas dzimtas, un tie ir stāsti, ko esam vai neesam dzirdējuši bērnībā, tur ir skaļums, un tur reizēm ir arī klusums, kas ir bijis pēc dažiem jautājumiem. Ir bijušas emocijas, kas dažreiz ir nosauktas vārdā un citreiz arī nē. Mūsu attiecības ar vecākiem, vecvecākiem, ar bērniem, mazbērniem un arī pārējiem cilvēkiem, kas ir iesaistīti mūsu ģimenē, ir tāds neredzams tīkls, kas mūs reizēm gan satur kopā, gan reizēm arī tomēr šķir, un reizēm arī tur ir tāda papildus slodze. Raidījumā mēģināsim saprast, kā tās saites veidojas, cik daudz tās cilvēkiem nozīmē mūsdienās un vai mēs varam tās nodot tālāk?
Kā izvēlēties īsto nodarbi un kā būt pārliecinātiem par savu izvēli, un vai patiešām mums uzreiz jāspēj atbildēt uz jautājumu "kas es būšu" vai tomēr varam dzīves laikā mainīt savas domas? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē Intelekta attīstības centra vadītājs Oskars Grīslis, psiholoģe, kognitīvi beiheiviorālās psihoterapijas speciāliste Agnese Orupe.
Vai var būt tā, ka kaisle pazūd vai tās attiecībās nemaz nav bijis? Kā salagot savas vajadzības attiecībā uz intimitāti? Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē psihodinamiskās psihoterapijas speciāliste Inese Putniece.
Azartspēļu atkarība var būt ne tikai finansiāli, bet arī psihoemocionāli postoša. Kā nepieļaut destruktīvas sekas azartspēļu atkarībai un kā ar šo atkarības veidu cīnīties? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē Bērnu aizsardzības centra vecākā eksperte, psiholoģe Elīna Brila.
Vai vardarbību var izdoties novērst, ja cilvēks, kurš tiecas kļūt vardarbīgs, izmanto krīzes tālruņa līniju un vai kopumā vardarbības novēršanā citos gadījumos var palīdzēt šādi rīki? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē klīniskā un veselības psiholoģe, biedrības "Skalbes" valdes locekle Santa Laimiņa-Rubene un Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktors Ako Kārlis Cekulis. Ir izveidots jauns palīdzības numurs - vardarbības prevences tālruņa līnija “Nedari pāri, izvēlies piezvanīt!” (numurs: 22 045 225) Vardarbība – fiziska, emocionāla, ekonomiska – ir problēma, kas skar visu sabiedrību, ietekmējot savstarpējās attiecības, drošību, psihisko veselību un kopējo labklājību. Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” Labklājības ministrijas Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projekta “Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai” ietvaros ievieš vardarbības prevences tālruņa līniju “Nedari pāri, izvēlies piezvanīt!”, kas domāta cilvēkiem, kuri jūt, ka neizdodas vadīt emocijas, saskata izaicinājumus savā uzvedībā un uzskata, ka varētu veikt fizisku, emocionālu vai jebkāda cita veida vardarbību. Jaunais pakalpojums būs nozīmīgs solis vardarbības mazināšanas pakalpojumu klāstā, jo vardarbības cikla pārtraukšana nav iespējama bez uzvedības un attieksmes maiņas. Tālrunis pieejams darba dienās no plkst. 06.00 līdz 12.00 un no plkst. 18.00 līdz 00.00, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti.
Vai mēs ciešam no nākotnes bailēm un kā mēs jūtamies, apcerot eksistenciāli svarīgus, bet reizēm pat biedējošus tematus? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons.
Kā precīzāk noteikt savas robežas un kā nomierināties, saskaroties ar daudzajiem pasaules izaicinājumiem, attīstot savas iekšējās miera stratēģijas. Raidījumā Vai tas normāli? vērtē psihologs, eksistenciālās psihoterapijas speciālists Juris Zuitiņš.