Zinātnes vārdā

Kas ir matemātiskais brīnums? Kā pareizi "iepakot" fiziku? Kā Tev ikdienā palīdz skaitliskā modelēšana? Kā domā fiziķi? Kādēļ izpratne ir svarīgāka par iegaumēšanu? Kā digitālās tehnoloģijas maina izglītības jomu? Kā uzlabot matemātikas slavu? Kas kopīgs juvelierim un modeli veidojošam fiziķim? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Skaitliskās modelēšanas institūta pētnieku, bijušo Jauno fiziķu skolas vadītāju un Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas fizikas skolotāju Ģirtu Zāģeri. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Tehnoloģijas (ar to saprotot visas IT padarīšanas) ir neizbēgamas. Medicīnā arī, pats par sevi saprotams. Raidījumā saruna ar Annu Andersoni, Riga TechGirls vadītāju, un Līgu Žūku, Rīgas Stradiņa universitātes Inovāciju centra direktori, par to, kā attīstās tehnoloģiju izmantošana veselības aprūpē, kā cilvēki mēdz no šīm tehnoloģijām baidīties, kur un kā mācīties nebaidīties, un, kur veselības aprūpes tehnoloģiju attīstība virzās. Raidījumu vada Ivars Austers.

Kāpēc žurnālisti pulkstenī ieskatās divreiz? Vai tiešām melīga informācija izplatās ātrāk? Kā atšķirt īstu žurnālistu no cilvēka, kas par tādu tikai izliekas? Kā strādā sociālo tīklu algoritmi? Kas interesē jauniešus Latvijā? Kāpēc šo dēvē par postpatiesības laiku? Kas ir influencerpratība? Par šiem un citiem ar komunikāciju un medijpratību saistītiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes docenti, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes bakalaura studiju programmas direktori Lauru Ardavu-Āboliņu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Raidījumā “Zinātnes vārdā” par šūnu pētīšanu runāsim ar Inesi Čakstiņu-Dzērvi, Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošo pētnieci. Kā un kāpēc dažkārt mūsu šūnas “sajūk prātā”? Kā jukušās šūnas uzvedas? Vai šo uzvedību iespējams apslāpēt? Un raidījuma beigās par precīzijas medicīnu. Kas tas ir vaicāsiet? Labi, vienu teikumu pateiksim – precīzijas medicīna, ļoti iespējams, ir efektīvas medicīnas nākotne. Raidījumu vada Ivars Austers.

Prof. Ivars Austers pārrunās dokturantūras aktualitātes ar LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes tenūrprofesori, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktori Intu Mieriņu un doktoranti, LU ESZF Sociālo un politisko pētījumu insitūta pētnieci Zani Meļķi. Doktorantūra tuvplānā: Zinātne ir pievilcīga ar akadēmisko brīvību

Ko mācās Latvijas Universitātes Teoloģijas un reliģijpētniecības doktora studiju programmā? Daļēji to pašu, ko citās humanitāro zinātņu doktora studiju programmās - kā metodoloģiski pareizi veikt pētījumus, taču pētījumu tēmas vienmēr tā vai citādi būs saistītas ar teoloģiju un reliģiju. Raidījuma “Zinātnes vārdā” augusta pārraidē "Doktorantūra tuvplānā" LU profesors Ivars Austers viesos uzņems profesori Dace Balode un doktoranti Kristīni Ēci, lai noskaidrotu - kas notiek teoloģijas doktorantūrā! Doktorantūra tuvplānā: Teoloģija ir dialogā ar citām zinātnēm

Lai klausītājus iepazīstinātu ar Latvijas zinātnieku pētījumiem, eksperimentiem un jaunatklājumiem, ik ceturtdienu plkst. 19.00 Radio “NABA” ēterā izskan raidījums “Zinātnes vārdā”. Šoreiz - 1. augustā - raidījuma fokusā Latvijas Universitātes (LU) doktorantūras studijas izglītības zinātnē. Kā noris mācības doktora studiju programmā “Izglītības zinātnes”? Jāgatavojas kļūt par zinātnieku, kaut kas iepriekš zinātnē neatklāts jāizpēta, jāapgūst mācību kursi un jāraksta promocijas darbs. Par to, kas unikāls un īpašs izglītības zinātņu gadījumā, raidījuma “Zinātnes vārdā”  vasaras pārraidē “Doktorantūra tuvplānā” LU profesors Ivars Austers iztaujās Izglītības zinātņu un pedagoģijas fakultātes (IZPF) dekāna p.i. profesori Lindu Danielu un doktoranti, IZPF Pedagoģijas zinātniskā institūta zinātnisko asistenti Alisi Oļesiku.   „Zinātnes vārdā” klausītājiem ļauj uzzināt, ar ko nodarbojas dažādu nozaru Latvijas zinātnieki, mēģinot runāt par pētnieku darbu, sasniegumiem un grūtībām visiem saprotamā un aizraujošā veidā. Raidījumā zinātnieki tiek iztaujāti par viņu akadēmisko un praktisko ikdienu – lekciju sagatavošanu un pasniegšanu, studentu darbu vadīšanu, sadarbību ar industriju, nozares organizācijām un valsts pārvaldes institūcijām.  „Zinātnes vārdā” izskan Radio “NABA” ēterā katru ceturtdienu plkst. 19.00 - 20.00 ar atkārtojumu svētdienās plkst. 16.00 - 17.00. Raidījumu arhīvs pieejams LSM.lv portālā. Pieteikumu iesniegšana doktoranturas studijām LU notiek no 2024. gada 19. līdz 30. augustam klātienē LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19, kā arī elektroniski. Doktorantūra tuvplānā: Tā ir māksla ieraudzīt un pateikt

Nefilozofiska saruna par Latvijas Universitātes doktora studiju programmu filozofijā. Šoreiz nebūs garas un plašas filozofēšanas, jo tenūrprofesors Raivis Bičevskis un doktorants Toms Babincevs atbildēs uz vienkāršiem raidījuma vadītāja Ivars Austers jautājumiem: - Kā doktorantam izvēlēties pētījuma virzienu? - Ko iesākt pēc tam, kad doktora grāds filozofijā jau kabatā? Doktorantūra tuvplānā: Doktora grāds ieved zināšanu universā

Viesos trīs Latvijas Universitātes doktora studiju programmas “Valodu un kultūru studijas” pārstāvji: programmas direktore, profesore Janīna Kursīte un doktoranti Lingita Lina Henritiusa un Gatis Ezerkalns. Raidījumu "Zinātnes vārdā" pārstāvēs Ivars Austers. Lingita pēta anekdotes, Gatis pēta mitoloģiju, Janīna pieskata visu mācību procesu. Būs pieredzes stāsti par studijām, būs nopietni padomi. Un joki.  Lai atšķirtu nopietnību no jokiem, jums šis raidījums jāklausās. Doktorantūra tuvplānā: Informācijas pārbagātībā doktora studijas ļauj “rakt” dziļumā

Iezīmējot pārmaiņas doktora studijās Latvijas Universitātē, Radio NABA raidījuma “Zinātnes vārdā” tematiskajā ciklā “Doktorantūra tuvplānā” pie raidījuma vadītāja Ivara Austera viesojās Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs. Uzņemšana doktora studijās Latvijas Universitātē norisināsies no 2024. gada 19. augusta līdz 30. augustam.  “Šobrīd Latvijas Universitātē doktorantūru raksturo vārds dažādība. Eksaktajās zinātnēs ir projektos bāzēta pieeja. Lielākajai daļai doktorantu šajās zinātnēs ir finansējums, kas nodrošina viņu pētniecisko darbību. Līdz ar to tas ir darbs ar normālu slodzi, kas noteiktā laikā  – īsākā vai garākā – aizved līdz rezultātam jeb doktora grādam. Humanitārajās un sociālajās zinātnēs šāds modelis ir retāk sastopams. Šajās zinātņu jomās tas biežāk ir personīgo ambīciju jautājums, kur doktorantūras pētījums lielākoties tiek veikts vakaros, brīvajos brīžos un brīvdienās. Tie ir cilvēki, kam tas ir mērķtiecīgs lēmums, kas pieņemts, lai attīstītu tālāk savu karjeru,” līdzšinējo situāciju doktora studijās raksturo LU zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs. “Mēs virzāmies uz tādu doktorantūras konceptu, kāds tas ir ierasts Eiropā un uz kādu pašreiz virzās arī ārējais regulējums. Mēs gribam nonākt pie tā, lai doktorantūra ir pilna laika darbs, kur doktorants ir akadēmiskās saimes loceklis – kolēģis –, kur atšķirībā no profesūras tas ir trīs līdz četru gadu laika posma nogrieznis, kurā galvenais uzdevums ir veikt individuālu pētījumu, parādīt, ka tu spēj to darīt, trenēt savas prasmes un kļūt konkurētspējīgs.”  Kopš 2024. gada 15. jūlijā Latvijas Universitātē darbu jau uzsākusi vienota LU Doktorantūras skola, kuras pamatuzdevumi ir visu doktorantūras studiju programmu īstenošana un promocija, jauno pētnieku karjeras attīstības nodrošināšana, doktorantūras kvalitātes uzraudzība un pilnveide, kā arī starptautiskās sadarbības veicināšana. Jaunais doktorantūras modelis, kas Latvijas Universitātē tiek ieviests pakāpeniski līdz 2026. gada beigām, paredz pāreju uz doktorantūru ar nodarbinātību un studiju starpdisciplinaritātes stiprināšanu. Raidījumā līdzās pārmaiņām augstskolā doktora studiju jomā izskan arī LU zinātņu prorektora Guntara Kitenberga pieredzes stāsts par saviem studiju gadiem doktorantūrā, kā arī praktiski ieteikumi esošajiem un topošajiem Latvijas Universitātes doktorantiem, tostarp padomi, kā iepazīties ar pasaules vadošajiem zinātniekiem savā pētniecības jomā un nozarē. 2024. gadā uzņemšana Latvijas Universitātes doktorantūrā notiks no 19. līdz 30. augustam. LU katru gadu doktora grādu iegūst ap 50 jaunajiem zinātniekiem. Šogad doktorantūras studijās plānots uzņemt teju 100 jaunus doktorantus. Plašāka informācija par uzņemšanu pieejama šeit.

Vai zināji, ka teju katrā Latvijas skolas klasē ir bērns ir mācīšanās traucējumiem? Kā mācīšanās grūtības atšķirt no mācīšanās traucējumiem? Kādi ir izplatītākie mācīšanās traucējumi un kā tos atpazīt? Kā atbalstīt bērnu ar disleksiju vai diskalkuliju? Kas katram būtu jāzina par mācīšanās traucējumiem? Kur meklēt informāciju? Kā ārzemēs nodrošina iekļaujošu izglītību? Par šiem un citiem ar mācīšanās traucējumiem saistītiem jautājumiem runāsim ar juristi, skolotāju, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes doktoranti un Latvijas Diskalkulijas asociācijas vadītāju Andru Rektiņu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Vai mākslīgais intelekts zina, par ko Tu sapņo? Kā sociālo tīklu algoritmi mūs diskriminē? Kā tiesiski savaldīt mākslīgo intelektu? Kā mākslīgais intelekts ietekmē vēlēšanas? Kā autoritārie režīmi prettiesiski izmanto tehnoloģijas iedzīvotāju kontrolei? Kādus ieguvumus un riskus rada mākslīgais intelekts? Kā pasargāt sevi un savus datus? Par šiem un citiem ar mākslīgā intelekta ētikas un tiesību jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pētnieci un lektori, UNESCO starptautiskās ekspertu grupas dalībnieci rekomendāciju par mākslīgā intelekta ētiku izstrādei Irēnu Barkāni. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Tas jau tikai profesionālajiem sportistiem, tā sporta zinātne, teiksiet. Nē, jums nav taisnība. Sporta zinātnes atziņas, protams, ir svarīgas Porziņģim un Šilovam, taču arī alu pie TV ekrāna dzerošs hokeja fans var tapt jaudīgāks savā līdzi jušanā, ja ieklausās sporta zinātnieku teiktajā. Viesos Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes sporta zinātnieki asociētā profesore Līga Plakane un zinātniskais asistents Klāvs Ēvelis. Raidījuma šajā reizē vada Ivars Austers.

Kad sākās PSRS noriets? Kad bija Latvijas "zelta laikmets"? Cik reižu tika pārspīlēta statistika PSRS? Kurš uzvar cīņā starp televizoru un ledusskapi? Kā Latvijai izdevās atgūt neatkarību? Ar kādām okupācijas sekām vēl joprojām sastopamies? Ko atzīmējam 4.maijā? Kāpēc varam runāt par Baltijas tīģeriem? Par šiem un citiem ar Latvijas 20.gadsimta vēsturi saistītiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Nacionālā arhīva vadošo pētnieku, Vidzemes Augstskolas pētnieku un Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības valdes locekli Jāni Šiliņu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Kādas kvantu tehnoloģijas izstrādā Latvijas zinātnieki? Kā pilnveidot savas zināšanas matemātikā? Cik maksā kvantu dators? Kas ir hibrīdskaitļošana? Kur skolēniem programmēt kvantu datoru? Kādas ir perspektīvākās nākotnes zinātnes jomas? Kāds ir kvantu pārākuma eksperiments? Kas sarunāsies caur kvantu internetu? Par šiem un citiem ar kvantu tehnoloģijām saistītiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes tenūrprofesoru, LU Datorikas fakultātes Kvantu datorzinātnes centra vadītāju un Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli Andri Ambaini. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Katrs bērns varot saprast dabaszinātnes. Ne vien saprast, bet arī mācīties ar prieku. Neticat? Raidījumā “Zinātnes vārdā” viesosies dabaszinātņu skolotāji, kas ne vien uzskata, ka dabaszinātņu stundas var būt skolēnu prieka avots, bet arī māk to panākt. Tā būs saruna ar “Iespējamās misijas” vadītāju Ramonu Urtāni, Jelgavas Valsts ģimnāzijas fizikas skolotāju Kārli Daģi un “Iesējamās misijas” absolventu, Kosmosa izziņas centra satura vadītāju Jāni Urtānu. Raidījumu vada Ivars Austers.

Kādēļ viena valsts attīstās, bet cita- nē? Kāds ir mūsu uzticēšanās rādiuss? Kādas ir Latvijas iedzīvotāju vērtības? Kādēļ birokrātija vairo neuzticēšanos? Vai vērtību ziņā esam ziemeļvalsts? Kāda ir Latvijas iedzīvotāju nodokļu morāle? Kā veidojas attieksme pret savu valsti? Ko iegūstam no uzticēšanās līdzcilvēkiem? Par šiem un citiem ar sociālo kapitālu saistītiem jautājumiem runāsim ar socioloģi, Latvijas Universitātes tenūrprofesori Intu Mieriņu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Vai katrs var būt zinātnieks? Kapēc ne, jo sabiedriskā zinātne to ne tikai pieļauj, bet arī veicina. Un būšanai par sabiedrisko zinātnieku ir daudzi ieguvumi. Gan sabiedriskajiem zinātniekiem, gan zinātnes zinātniekiem, un, protams, zinātnei kopumā. Raidījumā “Zinātnes vārdā” viesos Latvija Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošā pētniece Gunta Kalvāne un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Sanita Reinsone. Raidījumu šai reizē vada Ivars Austers.

Cik maksā gads veselības? Kā ar prieku sevi nogalināt? Kādēļ jāpēta slimības mēģenē? Kā modernās tehnoloģijas maina medicīnu? Kādēļ mēs novecojam? Ko mācīties no zebrzivtiņas? Kādēļ imūnsistēma nenokauj audzēju? Kā precīzijas medicīna palīdzēs tev saglabāt veselību? Par šiem un citiem ar veselību saistītiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes tenūrprofesori precīzijas medicīnā, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli Unu Riekstiņu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Ainavas ir pētāmas. Ainavas var “mērīt”. Var pat saprast, labas tās vai sliktas. Drošas vai nedrošas. Ekonomiski izdevīgas vai neizdevīgas. Šīs tēmas pārrunāsim ar Kristīni Vuguli, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta vadītāju, vadošo pētnieci. Raidījumu šajā reizē vada Ivars Austers.