DiscoverORTO talks
ORTO talks
Claim Ownership

ORTO talks

Author: ORTO clinic

Subscribed: 11Played: 89
Share

Description

Traumatologu, ortopēdu, mugurkaula ķirurgu, reimatologu un rehabilitologu apvienotais ORTO Klīnikas ārstu kabinets. Atvērts un pieejams vienmēr – neatkarīgi no tā, kādi vēl jauni ierobežojumi Latvijā tiks ieviesti. Runāsim par to, kā varam palīdzēt, par simptomiem, saslimšanām, profilaksi. Dalīsimies zināšanās, lai varam saglabāt veselību vismaz tādā līmenī, kā tas ir šobrīd, līdz laikam, kad valstī tiks atkal atļauta plānveida medicīniskā palīdzība. Turaties veseli!
46 Episodes
Reverse
Ja nav saprotama notikumu secība, kas novedusi pie izteiktām, mokošām sāpēm plecā un var teikt: “Sākās uz līdzenas vietas,” iespējams jāizver sasaldētā pleca jeb adhezīvā kapsulīta varbūtība. Šī problēma pēc laika izzūd tik pat neizskaidrojami, kā reiz parādījusies. Tomēr starpposms cilvēkam ir visai mokošs gan sāpju, gan tam sekojošo kustību ierobežojumu ziņā. Tādēļ ārsta un fizioterapeita palīdzība, lai padarītu stāvokli pieņemamu, ir ļoti svarīga.Saruna par sasaldēto plecu ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.
Katrai sezonai raksturīgas savas traumas. Vasarā, kad cilvēki pārvietojas ar velosipēdu, motociklu, peld un lec ūdenī, pikniko, iet pārgājienos un darbojas dārzā, ir savas  traumas. Ko par tām zināt? Kā sniegt pirmo palīdzību? – par to šajā podkāstā – sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu. 
Muguras sāpes vienā, vai otrā dzīves brīdī mēdz sagādāt raizes. Vienam pēc aktīvas rušināšanās dārzā, otram pēc kārtējās dienas, nosēdētas pie datora ekrāna. Ja sāpes ieilgst, meklējam risinājumus. Muguras jautājumos specializēts fizioterapeits šādā situācijā ir vesels atradums, un sadarbība ar to – ceļš, kurā atgūt dzīvi bez sāpēm un ierobežojumiem. Kad, cik daudz un kā tieši mūsu muguras vainām spēj līdzēt fizioterapija. Vai taisnība, ka ar diska trūci var dzīvot, ja vien prasmīgi nostiprini muguras muskulatūru? Vai fizioterapeits spēj diagnosticēt ar rokām? Vai masāža var aizstāt vingrošanu? Par to šajā sarunā ar Santu Dreimani sertificētu  ORTO Klīnikas fizioterapeiti. 
Vai dzert profilaktisku antibiotiku kursu pēc ērces koduma? Kādēļ daži nesaslimst pat pēc inficētas ērces piesūkšanās? Par ko liecina antivielas asinīs? Vai Laima slimību var pilnībā izārstēt un kā? Vai mums ir cerības uz vakcīnu? Kāpēc lauku mājās vērts turēt vistas un kāds tām sakars ar Laima slimību? Saruna ar dr. med. Annu Mihailovu ORTO Klīnikas reimatoloģiSarunā  minētā grāmata: Михаил Шифрин “100 рассказов из истории медицины”
Jaunāko podkāsta sēriju esam veltījuši sarunai ar Andreju Finogejevu- Elksniņu balvas  Gada ārsts – speciālists ieguvēju, ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu. Te būs atbildes gan uz to, kā ārsts dzīvē var sasniegt daudz, gan iespēja iepazīt Andreja ikdienu – bez brīvdienām, gan sajust, kādas īpašības piemīt Labam ārstam, gan uzzināt, vai augsts apbalvojums bremzē, vai tieši otrādi – virza attīstību.
Bojātas un nodilušas locītavas maiņa – endoprotezēšana – ir iespēja no jauna piedzīvot labu posmu dzīvē bez sāpēm un kustību ierobežojumiem. Mēs katrs zinām, cik ļoti novērtējam būtisko, kas ilgstoši bijis liegts. Kā attālināt endoprotezēšanu, ja locītavas sākušas dilt un sāpēt? Kādēļ Latvijā šādiem pacientiem neizraksta narkotiskās pretsāpju zāles? Kā novērtēt, ka pienācis laiks jaunai locītavai? Kā pēc iespējas mazināt komplikāciju riskus? Vai ir vērts piemeklēt sev dārgāko endoprotēzi? Kam vairāk paveicies – tam, kuram endoprotezē gūžu, vai ceļa locītavu? Vai mākslīgai locītavai ir derīguma termiņš?Par to visu šajā sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu
Vai ir vērts staigāt un pat skriet basām kājām? Tiešām - visas pēdu problēmas (sāpīgi kauliņi, cīpslu, saišu iekaisumi) rodas tādēļ, ka valkājam apavus? Šauras, cietas, augstpapēžu, ļoti vaļīgas, bez pacēluma – no šiem apaviem pēc podkāsta noklausīšanās būs jāatsakās? Kādus apavus valkā pats šīs audiosarunas eksperts Juris Brūklis ORTO Klīnikas traumatolgs, ortopēds, pēdas pataloģiju speciālists? Viss par un ap apaviem un to ietekmi uz mūsu pēdām, vienlaikus respektējot pavasari – laiku, kad tik ļoti gribas būt smukiem – arī apavos.
Cīpslu iekaisumi jeb tendinīti biežāk skar sportistus, lai arī mēdz būt citu slimību, kā piemēram, diabēta vai reimatoīdā artrīta pavadoņi. Tendinīti parādās līdz ar pakāpenisku ķermeņa novecošanu. Cīpslu iekaisumi ļoti nelabprāt padodas ārstēšanai, un atjaunošanās process cīpslās rit lēni. Nejūtot ātrus uzlabojumus, pacienti nereti pamet ārstēšanas procesu novārtā un tā arī paliek – pusceļā. Līdz galam neizārstēti cīpslu iekaisumi turpina par sevi atgādināt, līdz cilvēks no jauna uzsāk ārstēšanu. Liela nozīme šajā procesā ir pacienta, ārsta un fizioterapeita sadarbībai un uzticībai. Jāapbruņojas ar vidēji četru mēnešu pacietību, līdz sāpes un kustību ierobežojumi, ko izraisa cīpslas iekaisums, pāriet. 
 Operācijas traumatoloģijā, ortpēdijā, kuru jēga un ieguvumi ir apšaubāmi. Par tik drosmīgu tēmu runājam savā jaunajā audio sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu. “Ar ķirurģiju tu vari panākt, ka rentrgens izskatīsies smukāk, bet, vai pacients jutīsies labāk – tas ir jautājums,"tā Andrejs Peredistijs. Kā pasargāt sevi no ķirurģijas, kura neko neuzlabo un nemaina – par to šajā sarunā.
“Ūdens celī”, “ūdens elkonī” - tā sadzīvē cilvēki sūdzas par bursītu – gļotsomiņu iekaisumu. Mūsu jauno audio sarunu sēriju veltām – gļotsomiņu iekaisumam – bursītam. Priekš kam mūsu ķermenī ir tik daudz gļotsomiņu? Kapēc tās iekaist? Kāpēc veidojas šķidrums un ko ar to dara? Kuras locītavas ir vairāk pakļautas iekaisuma iespējai? Kā bursīts izpaužas? Kad nepieciešama ārsta palīdzība? Varbūt iekaisušo bursu jēdzīgāk ir operēt?Par gļotsomiņām un to iekaisumu saruna ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu. 
Gūžas locītavu artsoskopiski (ievadot locītavā mazītiņu videokameru un tik pat sīciņus instrumentus) operē ļoti neliels skaits traumatologu, ortopēdu. Daļēji tādēļ, ka ir ierobežots situāciju loks, kuras var šādi atrisināt, otrkārt – operācija ārstam ir tehniski sarežģīta, lai arī pacientam – ļoti saudzīga. Viens no traumatologiem, ortopēdiem, kurš operē gūžas artroskopiski, ir Jānis Viļums. Šajā audio sarunā ārsts runā par problēmām gūžā, kuras var risināt artroskopiski. Atklājas, ka tiem, kuriem iespējams gūžu šādi operēt, tiek novērstas problēmas, kas ar laiku sāks bojāt locītavu. Artroskopiska operācija var aiztaupīt nenovēršamu gūžas endoprotezēšana nākotnē. Kad un kam gūžas locītavu var operēt artroskopiski? Par atlabšanas laiku un gūžas locītavas artroskopijas nākotni – sarunā ar Jāni Viļumu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.
Injekcijas sāpju un iekaisuma mazināšanai ir viens no traumatologa, ortopēda iespēju arsenālā esošiem palīdzības veidiem. ORTO Klīnikā strādājam ar trīs veida injekcijām: kortikosteroīdu, hialuronskābes un PRP jeb augšanas faktora. Kad pielieto injekcijas? Kāda starp trim injekciju veidiem atšķirība? Kādu efektu gaidīt? Cik bieži tās var veikt? Vai injekcija spēj atjaunot nodilušu skrimsli? Par to visu sarunā ar Andreju Finogejevu – Elksniņu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.
15 – 20% cilvēku ar plakano pēdu attīstās dzīvi apgrūtinoša pēdas deformācija – pes plano valgus – pēdu iekšmalas gāšanās uz iekšpusi. Ņemot vērā, ka pēda ir mūsu ķermeņa stabilitātes pamats, šī deformācija bojā un izmaina citas mūsu balsta aparāta sastāvdaļas, gan pašā pēdā, gan  struktūrās, kas izvietotas augstāk ķermenī – potītēs, ceļa locītavās, arī gūžas locītavās. Pēdas gāšanās uz iekšpusi pati par sevi nesāp. Toties viss cits, kas cenšas kompensēt pēdas vērpšanos, nepareizas noslodzes dēļ  gan rada sāpes.  Jau sarunas sākumā noskaidrojam, ka latviešu medicīniskajā valodā iztrūkst termina, kas nošķirtu plakano pēdu, kas nerada sūdzības un par, kuru esam runājuši vienā no iepriekšējiem podkāstiem, no šīs, kura gāžas uz iekšu un latīniski tiek apzīmēta kā pes plano valgus. Kā un kādā vecumā šādu deformāciju ārstē? Par to runājam šodienas audiosarunā ar Juri Brūkli ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu, kurš specializējies pēdas ārstniecībā.
Jaunajā audiosarunas sērijā runājam par podagru – vienu no izpētītākajām un izārstējamām (artrīta formām) reimatoloģiskām saslimšanām. Sākam ar simptomiem. Turpinām ar analīzēm, kas jāveic. Vērtējam, vai paaugstināta urīnskābes koncentrācija  vienmēr liecina par podagru. Pievēršamies speciālistiem, pie kuriem meklēt palīdzību. Apskatām ēdienkarti un zāles. Arī jaunās paaudzes. Skaidrojam, kādēļ podagras lēkmes turpinās, lietojot medikamentus un kādēļ šis periods jāiztur. Runājam arī par to, kas notiek, ja podagru atstāj neārstētu. Kā arī to, vai un kāpēc podagras slimnieki ir vairāk pasargāti no neiroloģiskām saslimšanām, piemēram, demences.Saruna ar dr. med. Annu Mihailovu ORTO Klīnikas reimatoloģi.
Visa mūsu kaulu un muskuļu sistēma ir bagātīgi savstarpēji stiprināta ar saitēm un cīpslām. Sastiepumi, pamežģījumi, iekaisumi un plīsumi skar un bojā tieši šos dabas radītos stiprinājumus. Kā atšķiras saites no cīpslām? Vai taisnība, ka citviet pasaulē iekaisumu gadījumā vairās dot pretiekaisuma zāles, bet Ahileja cīpslas plīsumu ārstē, ļaujot tai pašai sadzīt? Ja cīpslas un saites veido kalogēni, vai vērts tos lietot uztura bagātinātāju veidā? Izstāstīsim jogas noslēpumu cīplsu un saišu veselības saglabāšanā. 
Jaunajā podkāsta sērijā runājam par lūzumiem. Kādu palīdzību sniegt, ja esat līdzās cilvēkam, kurš sāpīgi kritis? Kā mazināt sāpes? Ko zināt par ģipša uzklāšanu? Kas jāņem vērā, ja lauztas ribas? Un kas jāzina par augšstilba kaula kakliņa lūzumu, ja tas noticis vecāka gada gājuma cilvēkam? Vai ir kas tāds, kas veicina kaulu dzīšanu? Par to visu šajā audiosaunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas tarumatologu ortopēdu. 
Pirmajā jaunā gada audiosarunā runājam par iesildīšanos un atsildīšanos pirms un pēc treniņiem. Jēkabs Grinbergs ORTO Klīnikas sporta diagnostikas speciālists iepazīstina ar sporta pasaulē aktuālāko pieeju un skatījumu uz to, kas ir pamatoti efektīva iesildīšanās un kāds mērķis jāpatur prātā to veicot, un kas ir jēgpilna atsildīšanās un ko jācenšas ar to panākt. Viņš arī piemin visai interesantu domu - lai arī šeit būs aplūkoti no fizioloģijas viedokļa paši pārdomātākie risinājumi, milzīga loma ir cilvēka psiholoģiskai pārliecībai – respektīvi, ja kāda vingrojuma vai darbības veikšana mums personīgi šķiet ļoti nozīmīga, lai arī no profesionāla skatījuma – mazefektīva – šim psiholoģiskajam komfortam arī ir neatsverama nozīme. 
Šī gada noslēdzošā ORTO Talks cikla epizode veltīta cistām kaulos. Kādēļ tās veidojās? Vai sastopamas tikai bērniem un pusaudžiem, vai tomēr arī pieaugušajiem? Kā rīkoties, ja rentgena aprakstā minēts vārdu salikums “kaula cista”? Kas ir deģeneratīvās kaulu cistas un vai tādu diagnosticēšana nozīmē, ka strauji jāmazina aktivitātes, lai nepiedzīvotu kaula lūzumu? Kādos gadījumos un kādas problēmas sagādā cistas? Un kuras kaulu cistas nesagādā nekādas raizes? Par to – šajā sarunā.
Šoreiz runājam par to, kuras ķermeņa struktūras traumatoloģijā, ortopēdijā un kādās situācijās izmeklējamas rentgenā, datortomogrāfijā, ultrasonogrāfijā un kuras – magnētiskajā rezonansē. Kādēļ, lai arī vairāk kā 100 gadus senu, rentgena izmeklējumu joprojām uzskata par neaizstājamu? Cik liela jēga ir pašam izlemt, kādu izmeklējumu veikt un doties pie ārsta ne tikai ar sūdzībām, bet jau gatavu izmeklējumu? Kādēļ traumatoloģijā ortopēdijā izmeklējumus vērts veikt pie radiologa, diagnosta, kurš specializējas tieši šajā jomā?Visas četras izmeklējumu metodes pieejamas ORTO Klīnikā. 
Šī audiosarunas sērija veltīta sāpēm gūžas locītavā. Kas var izraisīt sāpes? Vai vīriešiem un sievietēm atšķiras gūžas locītavas saslimšanas? Kāpēc par problēmām gūžas locītavā mēdz signalizēt sāpes gluži citās ķermeņa vietās? Vai kritiens no velosipēda 10 gadu vecumā var atstāt sekas uz gūžas locītavu un radīt problēmas pieauguša cilvēka dzīvē? Un ilgstoša ikdienas sēdēšana?, vai sēdēšana ar sakrustotām kājām? Vai 70 gadu vecumā vērts endoprotezēt gūžas locītavu, jeb sadzīvot kā ir līdz galam? Par to runājam ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu. 
loading
Comments 
Download from Google Play
Download from App Store