DiscoverBrīvības bulvāris
Brīvības bulvāris
Claim Ownership

Brīvības bulvāris

Author: Latvijas Radio

Subscribed: 221Played: 2,566
Share

Description

Iespējams, ka tā ir liktenīga nejaušība, ka Rīga ir dzimis viens no 20.gadsimta lielākajiem brīvības filozofiem Jesaja Berlins, kura domas un idejas par brīvību noteica 20.gadsimta filozofisko domāšanu. Berlins bija tas, kurš aicināja brīvību nejaukt ar laimi vai kaut ko citu un kurš cita starpā ir teicis, ka totalitāra vara vispirms iznīcina pirmos brīvas apziņas un ideju cilvēkus.

“Brīvības bulvāris” reizi nedēļā piedāvā tikšanās un sarunas ar cilvēkiem, kuru domas un idejas liek varbūt mums pašiem kļūt gudrākiem.

Ar viesiem sarunājas Gints Grūbe.
232 Episodes
Reverse
Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Latvijas Universitātes vēstures profesoru Ēriku Jēkabsonu par ģeopolitiku Latvijas vēsturē un mūsdienu paralēlēm. Vēsture un ārpolitika. Latvijas vēstures lielais jautājums vienmēr bijis: kas notika no 1938. gadaā līdz 1940. gadam; vai un kas varēja būt savādāk, un kas šajā procesā bija atkarīgs no mums? Mēs dzirdam versiju, ka nesenā telefonsarunā starp Vladimiru Putinu un Somijas prezidentu Stubu Putins veltījis vairāk nekā pusi laika jautājumiem par slāvu vēsturi. Lielvaras tiekas šobrīd Abu Dabī, lai pārspriestu Krievijas karu Ukrainā. Mūsdienu vēsture un tās iespējamie varianti.  Gribēju sākumā atsaukties uz tādu klasisku darbu, kā Tukidīda "Peloponēsas kara vēsturi", no kuras zināma frāze, ko vienmēr atkārtojam, par to, ka stiprie dara, ko spēj, bet vājie cieš, kas jācieš. Vai mēs šo teicienu varam attiecināt uz to, kas notiek šobrīd, ja mēs domājam par to, ka tas pēc kāda laika būs vēsture? Ēriks Jēkabsons: Jā un nē vienlaicīgi. Protams, ka stiprie... Diemžēl mēs to atkal redzam diezgan izteikti, ka stiprie atkal mēģina noteikt visu. Un vājie, it kā vājie, vai mazie, it kā mazie. Man nepatīk šis teiciens – mazie un vājie. Tieši tāpēc, ka tā nav. Mēs varam veidot, kā pēckara sistēmā ir paredzēts, starptautisko attiecību subjektus vienā līmenī ar lielajām valstīm, bet ar nosacījumu, ka tās atzīst šo patstāvību. Vienlaicīgi, lai to panāktu, mums ir jābūt vienotiem.  Es domāju, ka vēsture to arī parāda, tieši 20.-30. gadu vēsture vai starpkaru perioda vēsture. Ja nelielās valstīs ir vērojams vienotības trūkums, tad mēs ļoti labi redzam, ka notiek tas, kas notika, it sevišķi, ja ir tādas varas, kuras ir revanšistiskas vai mēģina domāt par savu impēriju atjaunošanu, kā tas notiek arī šodien Krievijas gadījumā. Tad, protams, ka vājās – nosacīti vājās valstis ir spiestas pakļauties. Es gribētu uzsvērt īpaši, ka to var noteikti pārvarēt, savstarpēji sadarboties, nekādā gadījumā nepieļaujot un nepiekrītot nomierināšanas politikai 20.-30. gados un arī šodien kaut kādai Krievijas nomierināšanas politikai. Tas vienkārši novedīs tikai pie sliktāka rezultāta, un to mēs varam mācīties no vēstures.
Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes docenti un Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Gundu Reiri par to, kas ir pasaules kārtība un kā mēs varam zināt, ka tā ir mainījusies. "Krievijas agresija pret Ukrainu, Ķīnas pieaugošā vara, ANO Drošības padomes paralīze un asas lielvaru sacensības - tas radot iespaidu, ka pasaule tuvojas pilnīgam haosam. Taču īstais jautājums nav - vai starptautiskā kārtība izdzīvos? Kārtība būs, jautājums ir - kāda tā būs?" Tā portālā "Delfi" rakstīja Rīgas Stradiņa universitātes docente un Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Gunda Reire. Raidījumā saruna par to, kas tad šobrīd notiek pasaulē un kas ir šī starptautiskā kārtība. "Praksē starptautiskā kārtība pastāv vienmēr. Mums tā var patikt, mums tā var nepatikt, bet kaut kāda veida kārtība vai nekārtība, jo par mūsdienu notikumiem runā kā par nekārtību, jo ir tāds pārejas stāvoklis, tie ir visnepatīkamākie - no viena kārtības veida uz kaut ko citu - varbūt modificētu iepriekšējo, varbūt kaut ko pilnīgi citu," atzīst Gunda Reire.
Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar datorzinātnieku Andreju Vasiļjevu par mākslīgā intelekta revolūciju, tās radītajām iespējām un sekām un Eiropas risinājumiem mākslīgā intelekta regulēšanā. Mākslīgā intelekta nozari satricina skandalozi drošības incidenti. Mākslīgā intelekta aģenti sākuši rīkoties patstāvīgi, lielāko mākslīgā intelekta uzņēmumu vadītāji brīdina par eksistenciāliem draudiem cilvēcei.  ASV prezidents nevēlas likumus, kuri regulētu šo nozari. Šis rudens varētu izrādīties brīdis, kad cilvēcei, iespējams, izslīdējusi no rokām tās pašas radītā supermašīna. Tā ir mediju analīze par to, kas notiek mākslīgā intelekta jomā. Arī Latvijas Republikas Ministru prezidents ir paziņojis, ka tuvāko gadu valsts funkciju pārskatīšanu notiks tieši ar mākslīgā intelekta palīdzību. Vara un mākslīgais intelekts un demokrātijas izredzes šajā jaunā veida realitātē - par to saruna ar datorzinātnieku un uzņēmuma "Tilde" līdzdibinātāju un padomes locekli Andreju Vasiļjevu. Andrejs Vasiļjevs: Atceros, jau pirms daudziem gadiem es pamanīju Putina citātu. Viņš 2017. gadā kaut kur izteicās, ka tā valsts, kas kontrolēs mākslīgo intelektu, kontrolēs pasauli. Man tas bija tāds skaļais brīdinājuma signāls, ka labi nav, ka pat tāds cilvēks, uz kura darba galda nav datora un kurš ikdienā visdrīzāk to nelieto, šeit saredz jaunu ieroci, lai dominētu pār citām valstīm un pasaulē. Bet tagad ir skaidrs, ka lielvaras - Amerika un Ķīna - redz mākslīgo intelektu kā izšķirošu tehnoloģiju, lai nodrošinātu savu dominanci pasaulē. Šīs divas lielvaras milzu tempā konkurē savā starpā, tiek ieguldīti ārprātīgi finansiāli līdzekļi, lai veidotu datu centrus un arvien lielākus un jaudīgākus mākslīgā intelekta modeļus. Un tur visam pa vidu ir Eiropa, kura meklē savu vietu šinī ģeopolitiskajā cīņā.
Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar žurnāla "Ir" komentētāju Paulu Raudsepu par ASV vidustermiņa vēlēšanām un lielvaru veidoto spēles laukumu aktuālajā ģeopolitikā. 3. novembrī Amerikas Savienotajās Valstīs notiks vidustermiņa vēlēšanas, ko uzskata par referendumu par prezidenta darbību kopumā. Ko ASV šis tā saucamā referenduma iznākums nozīmē un kādu domino efektu ASV ārpolitikā tas radīt pārējā pasaulē? Vienlaicīgi ar vidējā termiņa priekšvēlēšanu procesiem no jauna virsrakstu līmenī ir atgriezušās ASV un Krievijas attiecības, kur dienaskārtībā ir likta Ukraina un jautājums par lielvaru zīmētu pasaules kārtību.  Kadā ziņā notikumi, kurus mēs skatāmies par jauno pasaules kārtību, un šis vidusposma vēlēšanu process nav tikai sakritība? Kādā ziņā šīs abas lietas tomēr ir ļoti konkrēti saistītas? Kāpēc tieši tagad notiek ASV un Krievijas sarunas par Ukrainu? Pauls Raudseps: Tās ir cieši saistītas, jo abas atspoguļo vienu un to pašu centrālo notikumu, kas ir tas, ka Tramps ir atkal kļuvis par prezidentu. Nonākot Baltajā namā otro reizi, viņš jūtas pilnībā atbrīvots darīt, kā viņam labpatīk. Viņš domā, ka var lielā mērā ignorēt gan amerikāņu vairākuma vēlmes un intereses, gan arī daudz brīvāk rīkoties ārzemēs, lai realizētu savu skatienu par to, ka, pirmkārt, valsts vara ir viņa personisko interešu pagarinājums, tāds, teiksim, papildinājums. Otrkārt, ka pasaulē valda džungļu likumi. Tas bija arī atspoguļots pagājušā gada Amerikas ārpolitikas stratēģiskajā vīzijā, ko viņi bija uzrakstījuši. Lielā mērā pasauli sadala savā starpā lielvaras. Tas bija skaidri salasāms tajā dokumentā. Respektīvi, Ziemeļu dienvidu Amerika - tā ir Amerikai. Eiropa arī droši vien. Par pārējo mēs tā sevišķi neuztraucamies.
Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Ukrainas skeletonistu Vladislavu Heraskeviču par sportu kā Krievijas realizētās ārpolitikas daļu un savas paaudzes dzīvi mūsdienu Ukrainā.
loading
Comments