DiscoverŠīs dienas acīm
Šīs dienas acīm
Claim Ownership

Šīs dienas acīm

Author: Latvijas Radio 1

Subscribed: 690Played: 9,706
Share

Description

Pagātnes notikumi nosaka mūsu šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skatījumu uz pagātni. Atgādināt būtiskās likumsakarības un grozīt iesīkstējušus aizspriedumus, atklāt senāku un nesenāku vēsturi gan pētnieka distancētajā skatījumā, gan notikumu aculiecinieka pieredzes tiešumā - to savās sarunās un stāstījumos cenšas veikt raidījuma autors Eduards Liniņš.

 
502 Episodes
Reverse
Otrā daļa sarunai ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes docentu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieku Mārtiņu Mintauru. Sarunas tēma – Krievijas impērijā īstenotā rusifikācijas politika un tās iespaids Latvijā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā.
Rusifikācija - tas ir fenomens, ar kuru Latvija ir saskārusies apmēram pārsimts gadu savas vēstures gaitā, un tās ietekme un sekas mūsu valstī un sabiedrībā ir klātesošas joprojām. Tāpēc raidījumā Šīs dienas acīm pieskaramies šim tematam. Šoreiz saruna par rusifikācijas pirmo etapu, proti, par Krievijas impērijas laiku. Analizē Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes docents un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Mārtiņš Mintaurs. Rusifikācijas pirmais posms Latvijā sākās 19. gadsimta otrajā pusē. Specifiska situācija ir un ātrāka diezgan brutālas rusifikācijas iestāšanās notiek Latgalē, kur tās ir poļu sacelšanās sekas. Var teikt, ka tā īsti jau ar 19. gadsimta 70. gadiem tur sākas rusifikācija. Pārējā Latvijā, ko toreiz dēvē reizēm par Baltiju nu, tātad tā ir Vidzemes guberņas latviešu daļa un Kurzemes guberņā, rusifikācija sākas apmēram 15 gadus vēlāk. Tātad 19. gadsimta 80. gadu vidus, otrā puse. Līdzīgi procesi notiek arī igauņu zemēs tajā laikā. Vispirms skaidrojums, kādi ir vispārējie procesi Eiropā, kas nosaka to, ka Krievijas impērijā aktualizējas jautājums, kādā valodā ļaudis sarunājas, respektīvi, cara pavalstnieki? Un kā tas attiecas uz šīs lielās impērijas raksturu un funkcionēšanu?
Uz ekrāniem iznāk jauna filma ar vēsturisku sižetu, tās nosaukums "Tumšā robeža" un filmas režisors Andrejs Ēķis viesojas raidījumā Šīs dienas acīm.  Filma ir spiegu trilleris, tā to definē pats režisors, un tas ir žanrs, kas Latvijā nav īpaši kopts. Sižeta risināšanās vieta ir Latvijas austrumu pierobežā, laiks - 1938. gads, un notikumu epicentrā ir Latvijas pretizlūkošanas dienesta virsnieks, uzvārdā Baltais, kuru filmā visai pārliecinoši atveido Jēkabs Reinis. Skaidrs, ka runa ir par toreizējās Padomju Savienības graujošo darbību Latvijas teritorijā, tai skaitā par iefiltrēšanos cauri robežai.
2001. gada 11. septembris - diena, kad notika līdz tam nepieredzēts un praktiski visai pasaulei absolūti šokējošs un negaidīts terorakts Savienotajās Valstīs. Tika nolaupītas četras pasažieru lidmašīnas, trīs no tām ietriecās trīs ļoti nozīmīgās ēkās, kopējais upuru skaits tiek lēsts apmēram 3000 cilvēku. Par to saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar Ģeopolitikas pētījumu centra vecāko pētnieku Jāni Kažociņu. Toreiz, 2001. gada 11. septembrī, tu vēl biji Britu bruņoto spēku personālsastāvā brigādes ģenerāļa dienesta pakāpē. Kur tu biji un ko tu atceries par 2001. gada 11. septembri? Jānis Kažociņš: Pirms es atbildu, gribētu pieminēt, ka gandrīz līdzīgā veidā man ir atmiņā palikusi tā diena, kad 1963. gadā es dzirdēju par prezidenta Kenedija nošaušanu. Es zinu precīzi, kur es biju un kā mēs tajā laikā reaģējām. Tad arī šķita, ka kaut kas monumentāls noticis. 2001. gadā mans darbs bija palīdzēt Slovākijas bruņotajiem spēkiem iekļūt NATO. Es biju Slovākijas bruņoto spēku komandiera britu militārais padomnieks. Es biju iesaistīts visās nopietnākās sarunās.  (..) Tā bija pēcpusdiena, kaut ar uzbrukums notika Ņujorkā no rīta. Mums bija sanāksme pie bruņoto spēku komandiera, kur bija arī atvaļināts ASV divu zvaigžņu ģenerālmajors kā padomnieks, bija vairāki instruktori seržantu, virsseržantu līmenī. Pēkšņi kāds ienāca sanāksmes zālē un teica: "Kaut kas dramatisks notiek." Blakus telpā bija CNN, un mēs gājām tur. Es noskatījos, kā pirmais trieciens notika. Tad mēs redzējām otro triecienu tiešraidē. Vari iedomāties, kāda tiem amerikāņiem bija sajūta, īpaši tiem, kas bija dienējuši bruņotajos spēkos. Man savilkās rokas dūrēs, pilnīgi nespējīgs jebko ietekmēt un redzi ka notiek viena no vislielākajām traģēdijām, kāda ir bijusi ASV vēsturē.
2. septembrī apritēja 35. gadskārta, kopš 1991. gadā Amerikas Savienotās Valstis atjaunoja pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku, tādējādi atzīstot to par 1918. gadā dibinātā suverēnā Latvijas valstiskuma turpinātāju. Tolaik diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm nodibināja vai atjaunoja ļoti daudzas pasaules valstis. Tomēr prezidenta Džordža Buša vecākā administrācijas lēmumam šai ziņā bija īpašs svars, un tas tika uzlūkots kā šī procesa vainagojums. Kā zināms, Savienotās Valstis nekad neatzina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas inkorporāciju Padomju Savienībā un baltiešu pārstāvniecības Amerikā arī aukstā kara periodā saglabāja pilnvērtīgu diplomātisko statusu. Tomēr to pārtapšana par pilnvērtīgām neatkarību atjaunojušo Baltijas valstu diplomātiskajām misijām bija pakāpenisks process, kas bija daļa no neatkarības atjaunošanas ceļa. Raidījumā Šīs dienas acīm fragmenti no sarunām ar diviem nu jau mūžībā aizgājušajiem tā laika Latvijas ārlietu sfēras darbiniekiem, kuri tolaik bija aktīvi šī procesa dalībnieki. Vispirms fragmenti no sarunas ar kādreizējo Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Amerikas Savienotajās Valstīs, vēlāko Latvijas institūta vadītāju un vairāku sasaukumu Saeimas deputātu Ojāru Ēriku Kalniņu. Tam seko fragmenti no sarunas ar kādreizējo Latvijas Republikas Augstākās padomes un Latvijas Republikas Saeimas deputātu, ārlietu ministrs laikā no 1992. gada novembra līdz 1994. gada jūnijam Georgu Andrejevu.
loading
Comments