Discover
Zināmais nezināmajā
Zināmais nezināmajā
Author: Latvijas Radio 1
Subscribed: 1,341Played: 40,457Subscribe
Share
© (C) Latvijas Radio 2026
Description
Populārzinātnisks radiožurnāls, kas aptver dažādas zinātnes nozares, izzina dabu, ekoloģiju, ģeogrāfiju, ornitoloģiju, zooloģiju, astronomiju, arheoloģiju, vēsturi, ielūkojas zinātnes un tehnikas sasniegumos, izcilu personību dzīvē un darbībā. Īpaša uzmanība veltīta latviešu zinātnieku sasniegumiem pasaulē un Latvijā.
Katrā raidījumā kopā ar pētniekiem iztirzājam „galveno tematu”, uz sadarbību aicinot arī savus klausītājus, vai kā citādi uzklausot cilvēku viedokļus un jautājumus.
Katrā raidījumā kopā ar pētniekiem iztirzājam „galveno tematu”, uz sadarbību aicinot arī savus klausītājus, vai kā citādi uzklausot cilvēku viedokļus un jautājumus.
517 Episodes
Reverse
Latvijas zinātnes vidē nesenā laikā pieredzēti vairāki satricinājumi – gan par pilsonības piešķiršanu indiešu zinātniecei, gan par Latvijas Zinātņu akadēmijas darbību. Te vērts pievērsties pašiem pamatiem jeb jautājumam – kas zinātnieku padara par zinātnieku? Kas ir viltus akadēmiskie žurnāli un raksti un kas zinātnisku konferenci, institūtu un pētījumu padara par uzticamu, un kas – nē? Saruna par to raidījumā ar viesiem: bioloģijas doktori, vadošo pētnieci Nacionālajā pētniecības un inovāciju institūtā Lailu Silamiķeli, bioētikas speciālisti, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesori Signi Mežinsku un psihologu, Nacionālā psihiskās veselības centra Zinātniskā institūta vadītāja pienākumu izpildītāju, pētnieku Edmundu Vanagu.
Pēc sarunas iknedēļas zinātnes jaunumi.
Ostas, piesārņotas ūdeņu piekrastes, naftas pārstrādes vietas vai rūpnīcu tertitorijas - arī Latvijā netrūkst vietu vietu, kur ir lokāls piesārņojums. Eiropā aizsācies vērienīgs projekts. lai šīs teritorijas atkal padarītu cilvēkam un videi drošas. Arī Latvijā septiņās vietās veiks pētījumus par to, kā degradētās un piesārņotās teritorijas var atjaunot augsni. Rīgas Tehniskā universitāte sadarbība ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti un citām institūcijām plāno veikt eksperimentus gan ar gruntsūdeņu attīrīšanu, gan ar fitoremediāciju jeb augu spēju uzņemt piesārņojumu no augsnes. Kā tas notiktu un ko zinām par piesārņotajām vietām Latvijā? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes tenūrprofesors Juris Burlakovs un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociētā profesore un vadošā pētniece Inga Grīnfelde.
Kāds laiks būs svētkos? Tas ikreiz ir aktuāls jautājums. Un šādās vēsturiskās dienās arī – kāds bija laiks tālajā 1918. gadā, kad mūsu valsts tika dibināta? Tiesa, tā laika daudz informācijas nav saglabājies, jo meteoroloģiskie novērojumi tolaik tika veikti tikai dažās vietās Latvijā. Par Rīgu mums ir zināms, ka 1918. gada 18. novembrī nebija nokrišņu. Ir zināms, ka minimālā temperatūra tajā diennaktī bija 0,9 grādi, bet maksimālā dienā precīzi +5 grādi. Vai diena bija saulaina vai pelēka, nav zināms.
Pagājušajā raidījumā runājām par to, kā laikapstākļi ietekmējuši vēstures notikumus, īpaši karus un kaujas. Arī mūsdienās karavīriem mācībās jādodas jebkuros laikapstākļos, bet vienīgais, ko mēs, parastie iedzīvotāji, ikdienā redzam, ir godasardzes karavīri, kuri visos laikapstākļos ir gan pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils. Viņi laikapstākļus vistiešākajā veidā ik dienas izjūt uz savas ādas.
Tāpēc šajā raidījumā saruna ar Nacionālo bruņoto spēku Godasardzes rotas karavīru Dāvi Zelču par to, kā godasardzes karavīri tiek galā ar laikapstākļu radītām nebūšanām. Dāvim Zelčam ir četru gadu pieredze godasardzē, tāpēc viņam atmiņā lāga nebija reizes, kad, piemēram, barga sala vai liela karstuma dēļ godasardze no Brīvības pieminekļa un Rīgas pils ir noņemta. Un tādi gadījumi ir bijuši.
Latvijas Nacionālais arhīvs nācis klajā ar jaunu grāmatu – apjomīgu biogrāfisko vārdnīcu, kas veltīta Latvijas policijas darbiniekiem laika posmā no 1918. gada līdz 1940. gadam. Krājumā “Latvijas policija, 1918–1940: augstākā un vidējā līmeņa ierēdņi biogrāfijās” 426 stāsti ļauj tuvāk iepazīt ne tikai policijas kā tiesībsargājošās iestādes darbu, bet iezīmē ainu, kas bija tie cilvēki, kuri tolaik izvēlējās savu dzīvi saistīt ar darbu policijā.
Par precīzijas medicīnu droši vien būs dzirdējuši daudz, kā individuālāka pieeja diagnostikā un terapijas izvēlē palīdz dāžadu slimību tostarp onkoloģijas ārstēšanā. Izrādās precīzijas metodes var izmantot dažādās jomās, arī darbā ar bitēm. Izrādās, jēdzienu precīzijas biškopība savulaik radījuši tieši latviešu zinātnieki. Kā dažādas iekārtas, modeļi un dati var palīdzēt uzlabot bišu saimes veselību un saražotā medus daudzumu? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors, Bioinformātikas grupas Skaitļojošās sistēmbioloģijas komandas vadītājs Egils Stalidzāns, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Bursbārdis un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesors Aleksejs Zacepins.








