Ģimenes studija

Vai vecākiem ir tiesības uz klusumu mājās? Sarunājas psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes docētājs Artūrs Miksons un platformas "uzvediba.lv" vadītāja Līga Bērziņa.

Plānots mainīt kārtību, kā mazuļiem pieejama fizioterapija un citi rehabilitācijas pakalpojumi. Kāpēc tas nepieciešams? Un kā saprast, kad mazulim ir vajadzīgas masāžas, peldināšana un citi pakalpojumi, kas palīdz attīstīties fiziski? Sarunājas Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta Pakalpojumu attīstības nodaļas vadītājas vietniece Linda Celmiņa-Ķeze, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" metodiskā centra rehabilitācijas vadītāja Guna Bērziņa, bērnu fizioterapeite, - Latvijas Fizioterapeitu asociācijas Fizioterapija pediatrijā apakšgrupas vadītāja Solvita Ķerve un ģimenes ārste no Jēkabpils, arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes locekle Aija Graudiņa.

Izstrādātas vadlīnijas mākslīgā intelekta izmantošanai skolās, to pagājušajā nedēļā dzirdējām ziņās, lasījām ziņu virsrakstos. Bet kādas tās ir - ko vadlīniju izstrādātāji iesaka un kā uz to raugās profesionāļi un pedagogi? Ģimenes studijā skaidro un analizē Latvijas Drošāka interneta centra izglītības darba vadītāja Liene Valdmane, Latvijas Universitātes Studiju inovācijas nodaļas vadītāja Mārīte Seile, Valsts izglītības attīstības aģentūras valsts metodiķis fizikā Edijs Freimanis, viņš izstrādā arī metodiskos ieteikumus mākslīgā intelekta jomā, un Ikšķiles vidusskolas metodiķe, informācijas tehnoloģiju mentore Monta Turciņa. Tieši Drošāka interneta centrs ir izstrādājis mākslīgā intelekta vadlīnijas lietošanai skolās.  "Mākslīgā intelekta vadlīnijas tapa brīdī, kad pirms pusgada ar mums sāka sazināties skolēni un teica: Hei, mums vajag kaut kādu regulējumu, tāpēc ka katrs skolotājs dara pa savam. Mēs esam apjukuši, mēs nesaprotam, vai varam izmantot? Viens saka - jā, otrs saka - nē un vēl mēģina atrast, kur esam pārkāpuši noteikumus. Absolūti nevienāda situācija no skolotāju puses," skaidro Liene Valdmane. "Tieši to pašu mums teica arī skolotāji, ka viņiem īsti nav skaidrs, vai atzīt, ka viņi izmanto mākslīgo intelektu. Vai tad kāds neteiks - paga, darbs ir jādara pašam. Sapratām, ka ir bijis pārāk maz diskusiju par šiem jautājumiem tieši praktiķu līmenī, tajā līmenī, kur skolotājs uzdod mājasdarbu, skolēns pilda šo mājasdarbu. Vēl ir vecāki, kuri ir apjukuši," turpina Liene Valdmane. "Mēs sapratām, ka ir laiks radīt vadlīnijas, kurām ir tikai ieteikuma raksturs un kurās mēs nevis sakām konkrētas praktiskas lietas, bet parādam, ka mākslīgā intelekta ienākšana ir ļoti cieši saistīta ar citām prātībām - kritisko domāšanu, medijpratību, lasītprasmi un dažādām citām lietām. Tā nav jauna pratība, kas pēkšņi ir ienākusi un revolucionāri rīkojas, mums ir jābūt attīstītām citām pratībām. Un mākslīgā intelekta pratība ir uz tās bāzes vēl viena pratība, kura šobrīd ir jāapgūst, ja mēs gribam jēgpilni un droši dzīvot šai pasaulē." Vadlīniju izstrādē iesaistījās skolotāji, eksperti, kas strādā izglītības jomā ar šīm tēmām, pētnieki un arī skolēni.

Kāda vieta Latvijas izglītības sistēmā ir mācību olimpiādēm, to dalībniekiem un viņu pedagogiem? Cik lielā mērā mums kā valstij ir svarīgi attīstīt izcilības un vai šobrīd ar to nodarbojamies mērķtiecīgi? Vai pamanām visus skolēnus, kuriem ir dotības startēt olimpiāžu līmenī? Ģimenes studijā diskutē Valsts izglītības attīstības aģentūras vecākā eksperte talantu jautājumos Marta Pujāte, Rīgas Valda Zālīša sākumskolas skolotāja Ilze Opmane, starptautisko olimpiāžu dalībnieks un Latvijas matemātikas izlases vadītājs Kims Georgs Pavlovs un Egila Birznieka Jauno ģeogrāfu skolas skolotājs Morics Roberts Mūrnieks.

Nesen veikts pētījums atklāj: skolas direktora loma ir izšķiroša skolēnu sniegumā. Par pētījuma secinājumiem un to, kā mūsdienās mainās skolas direktora loma vairāk raidījumā. Ģimenes studijā diskutē LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadošais pētnieks Ģirts Burgmanis, Babītes vidusskolas direktors Aleksandrs Lange, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis un Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Ieva Taranda. Vadīt izglītības iestādes darbu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, nodrošināt izglītības iestādes darba nepārtrauktību, izvirzīt mērķus un noteikt uzdevumus izglītības iestādes attīstībai, plānot un lemt par izglītības iestādes finanšu un materiālo līdzekļu ekonomisku un mērķtiecīgu izmantošanu; arī organizēt un nodrošināt pedagoģisko procesu, tā kvalitāti un rūpēties, lai skolā būtu amatam atbilstoša kvalifikācijas darbinieki. Tādas prasmes tiek sagaidītas no pretendenta uz skolas direktora amatu.  Interesējamies, kādi ir kritēriji, lai skolā jau strādājoša direktora darbu vērtētu kā izcilu vai vismaz pietiekami labu?

Mūsdienīgā skolēna dienasgrāmatā var ne tikai rakstīt stundu sarakstu un pierakstīt mājās uzdoto, tā var būt arī kā skolēna personīgais dokuments, materiāls, kurā izpausties un pierakstīt svarīgāko. Tā uzskata papīra formāta dienasgrāmatu aizstāvji. Kā ir īsti šobrīd skolās - vai skolu dienasgrāmatas joprojām svarīgs instruments vismaz sākumskolas skolēnu dienas plānošanā? Speciālistu viedokli uzklausām Ģimenes studijā. Interesējamies arī, vai mūsdienās skolēnam vajadzīga papīra formāta dienasgrāmatu? Sarunājas sākumskolas pedagoģe Rīgas 6. vidusskolā Kadrija Beirote, veselības un klīniskā psiholoģe Liene Vicinska un izdevniecības "Skolas vārds" izglītības projektu vadītāja, mācību līdzekļu autore, skolotāja Annija Vilnīte.

Nesen Valsts kontrole nāca klajā ar paziņojumu, ka pēc tam, kad Covid-19 pandēmijas laikā iztērēti vairāki mijoni eiro, lai skolās iegādātu gaisa kvalitātes mērītājus, nav izstrādāts ilgtermiņa risinājums, lai gaisa kvalitāte tiešām uzlabotos. Bijuši arī citi mēģinājumi mērīt un fiksēt gaisa un vides kvalitāti skolā un ceļā uz to. Šobrīd Rīgā uzsākts pilotprojekts "Elpo Rīga!", tā gaitā vairāku Rīgas centra skolu audzēkņi piedalās pētījumā, kura ietvaros līdz pat ziemai pie viņu somām būs piestiprināti gaisa kvalitātes sensori, kas ievāks datus par gaisa kvalitāti Rīgas centrā. Tāpat skolēni kopā ar skolotājiem stundās padziļināti pievērsīsies dažādām vides problēmām. Kā varam uzlabot gaisa kvalitāti skolā un ceļā uz to? Un cik ļoti gatavi iesaistīties šajos jautājumos ir paši skolēni? Ģimenes studijā diskutē vides zinātnes doktors, Latvijas Universitātes pētnieks, biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvis Jānis Brizga, Rīgas Kultūru vidusskolas skolotāja Emīlija Anna Segliņa, Rīgas Kultūru vidusskolas skolēni Felicita Mennika un Toms Grandāns un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta pētniece Aneka Kļaviņa.

Speciālisti uzsver, ka būtiski palielinājies no paškaitējuma cietušo bērnu skaits. Kāpēc bērni un jaunieši nodara sev pāri un kā, pamanot šādu tendenci, rīkoties apkārtējiem - gan vecākiem, gan arī izglītības iestāžu darbiniekiem? Ģimenes studijā analizē psihiatre, Bērnu slimnīcas Psihiskās veselības centra vadītāja Karīna Beinerte, klīniskā psiholoģe Romija Krēziņa un Rīgas Lutera draudzes valdes priekšniece, sērošanas atbalsta persona Inese Stankeviča. "Paškaitējums ir tendence, kas varbūt nebija tik labi zināma pirms dažiem desmitiem gadu, bet pēdējos 10-20 gados arī Latvijā ir ienākusi tāda, var teikt, kulturāla tendence, ka jaunieši to dara arvien biežāk. Viņi, regulējot savas emocijas, var tīši nodarīt sev pāri. Un tie veidi daudz un dažādi - var skrāpēt, var knaibīt sevi, var arī graizīt savu ādu, piemēram, var pluinīt kādas citas ķermeņa daļas. Un ir arī cilvēki, kas, piemēram, iededzina sev ādu. Izdoma ir diezgan bagāta, bet galvenais mērķis ir nodarīt sev sāpes. Parasti tām sāpēm ir mērķis," skaidro Karīna Beinerte. Jaunieši visbiežāk saka, ka viņi tādā veidā nomierinās, piemēram, pie ļoti intensīvām ciešanām, iekšējām intensīvām emocijām, pārdzīvojumiem, dusmām. Veids, kā viņi var ātri un efektīvi nomierināties, ir sev nodarīt pāri.  "Daži bērni arī mums saka, ka viņiem tas ir vienīgais veids, kā viņi kaut ko var sajust. Viņiem grūtības ir just emocijas gan pozitīvas, gan negatīvas. Tad, kad viņa sev iegriež, viņi saka, ka tad sajūt kaut ko," norāda Karīna Beinerte. Viņa papildina, ka medicīnā ir hipotēze, ja  ka cilvēks nodara sev pāri, vienalga, tīši vai netīši, bet ievainojumam rodoties, ķermenī izdalās iekšējie pretsāpju līdzekļi, mūsu ķermenis strādā, lai mēs justos nedaudz labāk, lai mums tik ļoti nesāpētu. Ir zināms, ka tā pati sistēma mēdz arī emocionāli palīdzēt.  "Pierādījumu bāze varbūt nav tik plaša, bet hipotēze klīniski šķiet ļoti saprotama," atzīst Karīna Beinerte.

Attiecības ģimenē, veselības pratība un izglītība ir trīs galvenās tēmas, par kurām esam daudz runājuši gadu gaitā. Arī raidījuma Ģimenes studija 15. dzimšanas dienu svinot, aicinām šo trīs jomu ekspertus un speciālistus uz sarunu. Raidījuma viesi: pedagogs, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs, klīniskā veselības, kā arī izglītības un skolu psiholoģe un centra "Sadzirdēt sevi" dibinātāja Daina Žurilo un pediatre, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Akūtā ambulatorā centra virsārste daktere Alla Silova.  Izglītības, veselības un psiholoģijas speciālistiem vaicājam, kā šīs tik svarīgās ģimenes dzīves nozares ietekmē informācijas laikmets. Kāda ir mūsu loma un vieta pārblīvētajā informatīvajā telpā šobrīd, kad netrūkst arī pašpasludinātu ekspertu un ka mēs arī, tostarp vecāki, tik daudzi paši labāk zinām, kā ārstēt, kā mācīt un vispār kā dzīvot?  2010. gada 4. oktobrī Latvijas Radio viens ēterā pirmo reizi izskanēja raidījums Ģimenes studija. Tas nozīmē, ka šo sestdien aprit 15 gadu, kopš esam kopā ar jums. Šo gadu laikā ir mainījies ļoti daudz kas - gan raidlaiks, gan raidījumu uzbūve un arī tematiskās ievirzes, protams, skaņas signālu un pat raidījuma vadītāji. Tomēr galvenais, ka Ģimenes studija vienmēr ir bijusi, ir un būs savā darbā kaismīgi ieinteresēta. Īpašus sveicienus sūtam visiem, kas bijuši raidījuma veidotāju un autoru pulkā Bet vissvarīgākā ikviena radio raidījuma daļa ir tie cilvēki, ko mēs aicinām pie mūsu mikrofoniem - mūsu viesi, raidījuma dalībnieki, neskaitāmi daudzu nozaru speciālisti un eksperti, tāpat kā milzum daudz vecāku, vecvecāku, krustvecāku, bērnu un jauniešu. Visi tie cilvēki, kas dalās savā ikdienas pieredzē. Visdažādākās ģimenes, kas stāsta par saviem priekiem un bēdām, par savu dzīvi. Tieši šo cilvēku ieguldījums ir neatsverams.

Vai katrā bērnudārzā obligāti vajadzētu būt logopēdam un vai katra pirmsskolas iestāde to spēj nodrošināt? Sarunājas Rīgas domes Pirmsskolas izglītības konsultatīvā centra vadītāja Jana Buboviča, Latvijas Logopēdu asociācijas valdes priekšsēdētāja Inese Smirnova, pirmsskolas skolotāju un privātā bērnudārza "CreaKids" filiāles vadītāja Kristīne Zvaigzne un Rīgas Stradiņa universitātes Veselības un sporta zinātņu fakultātes studiju programmas Audiologopēdija vadītāja Ilze Blūmentāle. Šī raidījumam Ģimenes studija ir nedaudz īpaša nedēļa, jo 2010. gada 4. oktobrī raidījums pirmo reizi izskanēja Latvijas Radio 1 ēterā. Līdz mūsu 15. jubilejai vēl dažas dienas ir jāpagaida.  Jau vienā no pirmajiem raidījumiem runājām par logopēdiju, un šis temats savu aktualitāti cauri gadiem nav zaudējis. Speciālisti laiku pa laikam šai studijā aizvien norāda, ka bērnu, kam nepieciešama runas korekcija vai cita veida logopēdisks atbalsts, kļūst tikai vairāk. Par atbalsta speciālistu trūkumu skolās arī studijā sarunas ritējušas gana bieži. Taču kāda ir situācija tieši pirmsskolās un cik svarīgs tur ir logopēds, un vai pastāvīgi strādājošam logopēdam jābūt katrā bērnudārzā? Kas ir tas, ko attiecībā uz bērna runu un izrunu nedrīkst nepamanīt un palaist garām, pirms viņi vēl kļūst par skolēniem?

Gadījumu vadītājs ir palīgs ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Viņš atbalsta praktiski un emocionāli, palīdz sadalīt lielās problēmas pa soļiem un atrast ceļu pie institūcijām. Cik pieejams šāds pakalpojums un kādas ģimenes to Latvijā jau izmanto? Ģimenes studijā stāsta un skaidro Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa, Latvijas Autisma apvienības gadījumu vadītāju koordinatore Lauma Lieksne, Latvijas UDHS biedrības pārstāve, "Mīlēt Izglītoti" satura veidotāja Simona Dimanta un Rīgas Sociālā dienesta Ziemeļu rajona Ģimenes atbalsta centra sociālā darbiniece Diāna Puntule.

Cik pieejams ir bērnu sports kā interešu izglītība, ja nav nosprausts augstais mērķis mēģināt kļūt par profesionāli? Vai un kā mēs atbalstām bērnu vispusīgu fizisko attīstību arī bez konkrētas specializācijas, vienkārši veselības veicināšanas nolūkos? Šī ir Eiropas Sporta nedēļa, un arī tāpēc gribam par to runāt Ģimenes studijā.  Diskutē Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Vladimirs Šteinbergs, Rīgas Basketbola skolas Vidzemes nodaļas Juglas komandu vadītāji trenere Daiga Jansone, futbola skolas "RFS Academy" treneris Norberts Spriņģis, Latvijas Radio sporta žurnālists un trīs bērnu tētis Mārtiņš Kļavenieks un Valmieras Valsts ģimnāzijas sporta skolotāja, Latvijas Sporta skolotāju asociācijas pārstāve, bijusi arī "Skolu 2030" eksperte Maija Priedīte. Nozares diskusijā par sporta finansēšanu Latvijā virmo ideja, ka būtu diezgan radikāli jāmaina skatījums uz bērnu sportu, piemēram, līdz pusaudžu vecumam apmaksājot tikai darbošanos sportā kā interešu izglītībā. Tas šķietami sasaucas ar problēmu, par ko jau daudz ir runāts, ka tomēr pārāk agri ieliekam bērnus specializētā sporta sistēmā, nevis nodrošinām vispusīgu fizisko attīstību. Kā reiz Ģimenes studijā teica kāds sporta treneris, kad runājām par vecāku uzvedību bērnu sporta sacensībās, ir jāsaprot, ka par profesionāli kļūst labākajā gadījumā viens no 300 audzēkņiem, kas sāka nodarboties ar kādu konkrētu sporta veidu. Taču šobrīd Latvijā, kā aprēķinājuši kolēģi no Latvijas Televīzijas, pievēršoties šim tematam, ap 50000 bērnu darbojas sporta skolās un tikai ap 30000 - ar sportu saistītā interešu izglītībā. Vai tam tā jābūt?

Ģimenes studija dodas uz Cēsim ciemos pie Freimaņu ģimenes. Inese Mičule ir režisore un viņas iestudējumi izpelnījušies gan skatītāju, gan kritiķu uzmanību. Skatītāju mīlēts ir arī viņas vīrs aktieris Kārlis Freimanis. Un es apzināti neko vairs negribu teikt par viņu darba dzīvi, jo informāciju var atrast visdažādākos plašsaziņas līdzekļos. Šoreiz sarunas centrā ir viņu ģimene. Tās labbūtība, kā viņi vairākkārt uzsver sarunā, ir svarīgāka par viņu karjeras sasniegumiem. Un pašu atjaunotā māja Cēsīs, kur tiekamies, ir miera osta gan viņiem, gan arī viņu dēliem - 15 gadus vecajam Kārlim un astoņgadniekam Andrejam.

Agrāk, šķiet, teju katrā klasē bija kāds pat vairāki, kas rakstīja dzeju. Bija dzejas kladītes, tās tika vai nu kautrīgi slēptas, vai rādītas domubiedriem, pedagogiem, un  šī literārā žanra popularitāte ne tikai sabiedrībā, bet arī pusaudžu, jauniešu vidū bija ļoti augsta. Kā tas ir šodien - vai jauni cilvēki aizvien aktīvi meklē šādu pašizpausmi un izsaka sevi, sacerot dzejoļus? Kā viņi pie tā nonāk, kur dzird dzeju un ko par to mācās skolā, un cik lielas ir mūsdienu bērna izredzes kļūt par dzejnieku? Ģimenes studijā sarunājas literatūrzinātniece, kritiķe, Literārās akadēmijas semināra "Aicinājums" vadītāja un Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas latviešu literatūras skolotāja Sandra Ratniece, kultūras socioloģe Ance Kristāla, dzejniece, dzejas pasākuma organizatore un aktīva Latvijas dzejas slama kustības darbiniece dalībniece Amanda Kaufmane un Līvānu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotājai Sandra Kivleniece.

Plānotas izmaiņas likumos, kas regulē bērnu saskarsmes tiesības ar vecākiem pēc viņu laulības šķiršanas. Kādas tās ir un vai piedāvātie risinājumi būs pietiekoši? Ģimenes studijā diskutē Tieslietu ministrijas Bērnu un jauniešu tiesību departamenta direktore Anastasija Jumakova, Tieslietu ministrijas Bērnu un jauniešu tiesību departamenta direktore, zvērināts advokāts Jānis Spilve, Tiesībsarga biroja Bērnu nodaļas vadītāja Laila Grāvere, Bērnu aizsardzības centrs Bāriņtiesu uzraudzības departamenta direktore Brigita Veidmane un sabiedriskā aktīviste saskarsmes tiesību problemātikas jomā Dace Bargā. Ne reizi vien Ģimenes studijā esam runājuši par problēmām, kas rodas vecākiem šķirot savu kopdzīvi un dalot bērnu aprūpi. Esam uzklausījuši arī ļoti skaudrus stāstus gan par mammām, gan tētiem, kas gadiem nevar satikt savus bērnus, par spīti daudziem iesniegumiem, ekspertīzēm, atzinumiem, tiesu nolēmumiem un, tiesu izpildītāju iesaistei. Iemesli ir visdažādākie, bet skaidrs, ka visos šajos procesos un peripetijās visvairāk ciešanām tiek pakļauti visneaizsargātākie - paši bērni. Tāpat mēs dzirdam stāstus, kur saskarsmes tiesības tiek realizētas vecākiem, kas apsūdzēti vardarbībā pret saviem bērniem. Situācijas ir sarežģītas, un dažkārt objektīvo patiesību noskaidrot ir ļoti grūti. Ir bijusi arī prasība Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kuras rezultātā Latvijas valsts zaudēja tiesu pret savu pilsoni, un spriedums vēsta - ir pieļauts iesniedzēja Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā garantēto tiesību uz ģimenes dzīves neaizskaramību pārkāpums. Tiesa konstatēja, ka Latvijas valsts atbildīgās iestādes nav savlaicīgi veikušas visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu sprieduma, ar kuru noteiktas iesniedzēja saskarsmes tiesības ar viņa bērniem, izpildi. Šobrīd tiek plānotas izmaiņas likumos, kas regulē saskarsmes tiesības pēc vecāku laulības šķiršanas. Kādas tās būs?

Jaunais mācību gads ienesis savas korekcijas, šķiet, katras skolēnu ģimenes ikdienas dzīvē - atkal cits dienas režīms, citi pienākumi, pāri visam, protams, mācības. Taču ir bērni un līdz ar viņiem arī ģimenes, kuru ikdiena mainās krasāk, proti, dažādu iemeslu dēļ viņi uz skolu dodas daudz tālāk nekā vienaudži. Vai nu labāka skola ir kādā pilsētā, tostarp galvaspilsētā, vai arī tuvējā apkaimē vidusskolas nemaz nav. Šādas situācijas kļūst aizvien izplatītākas, un dažkārt tas nozīmē jau no pusaudžu vecuma dzīvot ārpus mājām dienesta viesnīcā vai, vienkāršāk sakot, kopmītnēs. Kā tas ir, ko tas prasa no pašiem bērniem, ko - no vecākiem? Kā palaist savu vēl nepilngadīgo bērnu prom no ģimenes ligzdiņas un kā skolas organizē un uztur šādas dzīvesvietas saviem skolēniem?  Ģimenes studijā sarunājas psiholoģe, divu bērnu mamma Edīte Kalniņa, kuras meita mācās vidusskolā Dānijā un tur dzīvo kopmītnēs, Rīgas 3. Valsts trešās ģimnāzijas psiholoģe Zane Gulbe un Druvas vidusskolas jauniešu mītnes "Druva" vadītāja Egita Eversone.  Viesojamies arī Āgenskalna Valsts ģimnāzijas dienesta viesnīcā, kur uzklausām skolēnus un skolas direktori.

Iznācis ikgadējais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums "Īsumā par izglītību". Latvija ir viena no tikai četrām OECD valstīm, kurās izglītībai atvēlētais finansējums pēdējo gadu laikā ir sarucis. Līdztekus izglītības efektivitāte un rezultātu kvalitāte nav tieši atkarīga tikai no finansējuma apjoma, bet arī no resursu izmantošanas efektivitātes un izglītības sistēmas organizācijas, tā pauž eksperti ikgadējā ziņojumā "Īsumā par izglītību". Ko tas atklāj par izglītību Latvijā un kādas nepilnības iezīmē? Ģimenes studijā diskutē Artūrs Zeps, Rīgas Tehniskās universitātes attīstības un finanšu prorektors, Inga Vanaga, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja, Dace Namsone, Latvijas Universitātes vadošā pētniece, Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadītāja.

Septembris ir dzejas mēnesis, tāpēc šoreiz Ģimenes studija dodas viesos pie kādas rakstošas ģimenes. Dzejnieks Ivars Šteinbergs un rakstniece Daina Tabūna ir piecgadnieka Knuta vecāki. Līdztekus sarunai par sadzīvisko, viņi atzīst, ka bērna ienākšana ģimenē atstājusi iespaidu uz abu radošo dzīvi. Ivaram šo piecu gadu laikā ir iznākušas piecas grāmatas, tostarp ar Latvijas Literatūras gada balvu apbalvotais dzejoļu krājums „Jaunība” un arī grāmata bērniem „Ams, ams, ams!”. Daina atklāj, ka līdz ar brīdi, kad Knuts uzsācis bērnudārza gaitas, viņa devusi sev atļauju būt pilna laika rakstniecei un tad tapusi gan prozas grāmata bērniem "Lasis Stasis un Atlasijas okeāns", gan pēcāk romāns "Raganas", kas nominēts Eiropas Savienības balvai literatūrā. Taču arī viņu ikdienā netrūkst izaicinājumu - vai stereotipi par nepraktiskajiem literātiem iemiesojas dzīvē?

Svētdien būs Tēva diena, iespēja pateikt savam tētim paldies, ka esi, paldies, ka esi līdzās vai kā citādi viņam pateikties. Gaidot šo dienu, Ģimenes studijā diskutējam, vai kļūt par tēvu nozīmē arī kļūt par vīrieti, jeb kā mūsdienās lūkoties uz vīriešu iniciāciju. Raidījuma viesi: "Izdzīvošanas skolas" vadītājs, apmācību treneris Oskars Špickopfs, sociālā uzņēmuma "Intelekta attīstības centrs" vadītājs un vīru grupas līdzdibinātājs Oskars Grīslis, ģimenes sistēmiskais psihoterapeits, supervizors un grāmatu autors Gatis Līdums un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors filozofs Vents Sīlis, kurš ir arī vīru grupas kustības veicinātājs Latvijā un arī psihoterapeits apmācībā.

Ģimenes studijas uzmanības centrā mājokļa jautājums: kādas iespējas ģimenei ar bērniem pretendēt uz valsts atbalstu, lai iegādātos piemērotu mājokli. Uzklausām ģimeņu pieredzes stāstus un ekspertu komentārus. Raidījumā sarunājas Elīna Treija, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja, Jurģis Miezainis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, Jēkabs Krieviņš, /sarunāts/ finanšu institūcijas "Altum" valdes loceklis, un Māris Opincāns, SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs.