DiscoverZināmais nezināmajāĀrsts: Jo lielaks mentālais nogurums, jo sarežģītāks šķiet katrs nākamais uzdevums
Ārsts: Jo lielaks mentālais nogurums, jo sarežģītāks šķiet katrs nākamais uzdevums

Ārsts: Jo lielaks mentālais nogurums, jo sarežģītāks šķiet katrs nākamais uzdevums

Update: 2020-09-22
Share

Description

Kā rodas nogurums? Skaidrs, ka vienas atbildes nav. Iemesli var būt daudz un dažādi. Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna par to,  kāda nogurumam vai vismaz sajūtai, ka esam noguruši, saistība ar smadzeņu darbību. Kāpēc ir tā, ka noguruši jūtamies arī tad, kad vēl nekas liels it kā nav pasākts? Kāda atšķirība starp fizisko nogurumu un to nogurumu, kuru rada dažādi mūsu smadzdeņu impulsi? Kā nogurums rodas un vai mēs varam to kontrolēt, izvaicājam Rīgas Stradiņa Universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras docētāju,  Paula Stradiņa slimnīcas un klīnikas “Diamed” neirologu Jāni Mednieku.

"Mentālais nogurums ir saistīts vairāk ar procesiem izolēti galvas smadzenēs. Ir zināmas noteiktas galvas smadzeņu zonas, kuras ir pētītas, kāda ir to aktivitāte, kad esam vai neesam noguruši. Zonu, kuru aktivitāte ir saistīta ar lēmumu pieņemšanu, var mainīties," smadzeņu darbības saistību ar nogurumu raksturo Jānis Mednieks.


"Var vilkt paralēles ar fizisko nogurumu, jo ir dažas no smadzeņu funkcijām, kuras izmainās. Pirmām kārtām, mūsu lēmumi attiecībā par citu jaunu darbu veikšanu atkarībā no noguruma pakāpes mainās, jo esam nogurušāki mentāli, jo mums liekas, ka katrs nākamais uzdevums varētu būt sarežģītāks," turpina Jānis Mednieks.


Neirologs arī norāda, ka hronisks nogurums ir savā veidā kaitīgs tieši tāpēc, ka tiek zaudēta organisma vai galvas smadzeņu spēju adekvāti reaģēt uz nogurumu.

"Viena no lietām, ko mēs zinām, kas notiek gadījumā, ja iestājas nogurums, piemēram, zona, kas atbild par kustību veikšanu, tā saucamā motorā garoza, normāli viņas aktivitāte pazeminās. Tas ir izpētīts. Piemēram, sportists pēc noskrieta maratonu, ja viņam veicam testus, paskatoties stimulējošo zonu, cik stipri viņu ir jāstimulē, lai mēs dabūtu noteiktu atbildes reakciju, mēs varam pateikt, ka pēc nogurdinošas darbības šī zona jāstimulē vairāk," stāsta Jānis Mednieks.

"Savukārt, hroniska noguruma gadījumā vajadzētu būt, ka motorās garozas jeb kustību garozas aktivitāte nedaudz tiek samazināta, lai spētu normāli funkcionēt. Šī te adaptācija hroniska noguruma gadījumā ir dažāda, ļoti daudziem cilvēkiem viņa nav adekvāta. Tas nozīmē to, ka mēs nepareizi uztveram to, kāds ir aktivitātes līmenis, kuru mēs varam tolerēt, tas ir viens, un otrs, mēs nesasniedzam bieži vien tos mērķus, ko mēs sev izvirzām, aktivitātes līmeni, kuru vajag, jo mēs nezinām, kādas ir mūsu iespējas šobrīd," skaidro Jānis Mednieks.


Hroniska noguruma gadījumā cilvēkiem liksies, ka var izdarīt mazāk vai arī viņi nespēs koncentrēties īslaicīgai paaugstinātai aktivitātei.


Cēloņi dažādām ar imunitāti saistītām saslimšanām

Stress, iedzimtība vai nepareizs uzturs, vai viss kopā? Kuri no šiem faktoriem  izraisa tādas slimības  kā  psoriāzi,  celiakiju, I tipa cukura diabētu, reimatoīdo artrītu un vēl virkni citu autoimūno slimību – uz šādiem grūti atbildamiem jautājumiem mediķi kopā ar zinātniekiem meklē atbildes. Par faktoriem, kas ietekmē dažādas autoimūnās slimības stāsta Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes Slimnīcas  endokrinoloģijas nodaļas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras asociētā profesore Ilze Konrāde.

Vesela  imūnā sistēma darbojas pret nevēlam baktērijām, vīrusiem un arī pret tām šūnām cilvēka organismā, kuras ir izmainītas, taču mēdz notikt tā, ka  imūnā sistēma kaut kādu iemeslu dēļ sāk darboties pret cilvēka normālajām šūnām un audiem, tos iznīcinot – to sauc par autoimunitāti – imūnsistēma traucē šūnu darbību- tās nevar normāli strādāt un aiziet bojā. Diemžēl pēdējos 20- 30 gados autoimūno slimību biežums dramatiski pieaug.

Kopā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra kolēģiem  Ilze Konrāde  meklē  atbildes  uz jautājumiem, kā  ārējā vide un ģenētiskie faktori ietekmē autoimūno slimību attīstitbu un ārstēšanu.
Comments 
In Channel
loading
Download from Google Play
Download from App Store
00:00
00:00
x

0.5x

0.8x

1.0x

1.25x

1.5x

2.0x

3.0x

Sleep Timer

Off

End of Episode

5 Minutes

10 Minutes

15 Minutes

30 Minutes

45 Minutes

60 Minutes

120 Minutes

Ārsts: Jo lielaks mentālais nogurums, jo sarežģītāks šķiet katrs nākamais uzdevums

Ārsts: Jo lielaks mentālais nogurums, jo sarežģītāks šķiet katrs nākamais uzdevums

Sandra Kropa, Zane Lāce, Sarmīte Kolāte