DiscoverZināmais nezināmajāAizsargājamās dabas teritorijas: traucēklis vai ieguvums īpašumā
Aizsargājamās dabas teritorijas: traucēklis vai ieguvums īpašumā

Aizsargājamās dabas teritorijas: traucēklis vai ieguvums īpašumā

Update: 2020-08-31
Share

Description

Zālāji un pļavu biotopi iet mazumā, to liecina dabas skaitīšanas rezultāti. Izmaiņas nav pēkšņas, tās norisinās vairāku gadu laikā, jo mainās arī cilvēku dzīvesveids, jo vairāk dzīvojam pilsētās, ir mazāk viensētu, mazāk vajag ganīt, pļaut.

Noslēgumam tuvojas dabas skaitīšana un viens no rezultātiem, kur jauniegūtā informācija tiks izmantota, ir dabas aizsardzības plānu izstrāde. Šobrīd gan privātie, gan pašvaldību un valsts zemju īpašniekus aicina iesaistīties dabas aizsardzības plānu izstrādē, lai, ņemot vērā arī dabas skaitīšanā iegūto informāciju, taptu tādas aizsargājamās dabas teritorijas, kur būtu vieta kā dabai, tā cilvēkam. Taču gana izplatīts ir viedoklis, ka vērtīgu biotopu atklāšana īpašumā var būt traucēklis saimniecisko interešu realizēšanai, tomēr dabas vērtības pavisam noteikti var būt arī iespēja. Plašāk par iespējām, ko šobrīd sniedz dabas aizsardzības plānu izstrāde, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Gunta Gabrāne un dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne.

Līdz ar dabas skaitīšanu notiek arī 25 dabas aizsardzības plānu izstrāde esošām dabas aizsardzības teritorijām Latvijā un to tapšanā iesaistot arī sabiedrību, apkopojot pašvaldību un uzņēmēju priekšlikumus, ko plāno darīt katrā konkrētajā teritorijā, lai varētu zinātniski izvērtēt un sabalansēt ar esošajām dabas vērtībām.

Aizsargājamās zīdītāju sugas Latvijā

26 zīdītāju sugas Latvijā  ir ierindotas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Bet iespējams, jau tuvākā laikā šis saraksts tiks pārskatīts, tad tajā būs par pāris sugām mazāk. Ne tāpēc, ka kāds no šiem dzīvniekiem ir savairojies pietiekamā skaitā, lai to varētu vairs neuzskatīt par īpaši aizsargājamu, bet tāpēc, ka šie dzīvnieki pēdējās desmitgadēs mūsu teritorijā vairs nav manīti. Tā ir lidvāvere un dārza susuris.

Skatot, kādi ir tie kritēriji, kas nosaka kāpēc tā vai cita suga nonāk šajā sarakstā, tie ir trīs: pirmkārt, ja šī suga ir reta, ja šo sugu kaut kas apdraud un, treškārt, ja šī suga ir apdraudēta visā Eiropā, tā skaidro zoologs Dabas Aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Valdis Pilāts.

Tā kā viņš ir eksperts par vairākām dzīvnieku sugām, jautāju par roņiem, jo abas sugas, kas mitinās Baltijas jūras teritorijā pelēkais un pogainais ronis, abas ir iekļautas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Bet kā brīvā dabā un ūdeņos mītošos dzīvniekus var saskaitīt?

Īpaši aizsargājamo sugu sarakstā ir arī brūnais lācis, ūdrs un arī visas 16 Latvijas dabā sastopamās sikspārņu sugas. Kā sikspārņi nonākuši aizsargājamo dzīvnieku kategorijā, to sazvanīts Papē, kur šobrīd notiek kārtējā migrējošo sikspārņu uzskaite, stāsta sikspārņu eksperts un Latvijas Universtātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks, docents Viesturs Vintulis.
Comments 
In Channel
loading
Download from Google Play
Download from App Store
00:00
00:00
x

0.5x

0.8x

1.0x

1.25x

1.5x

2.0x

3.0x

Sleep Timer

Off

End of Episode

5 Minutes

10 Minutes

15 Minutes

30 Minutes

45 Minutes

60 Minutes

120 Minutes

Aizsargājamās dabas teritorijas: traucēklis vai ieguvums īpašumā

Aizsargājamās dabas teritorijas: traucēklis vai ieguvums īpašumā

Sandra Kropa, Zane Lāce, Sarmīte Kolāte