Baltijas jūra ir sarežģīta un tajā notiekošos procesus vistiešākā mērā ietekmē jūras novietojums, dziļums, ūdens sāļums un, protams, cilvēki tās krastos. Klimata pārmaiņas un cilvēka darbība ir pastiprinājusi jūrā tādus procesus kā eitrofikāciju, kuras rezultātā jūrā novērojama pastiprināta aļģu ziedēšana, tāpat arī tās ekosistēma kļuvusi nabadzīgāka. Taču, vai šīs problēmas skars ūdeņus citviet pasaulē un vai tas, ko novērojam Baltijas jūrā, ir nākotnes scenārijs visai planētai kopumā?

Lai arī Baltijas jūra ir neliela, salīdzinot ar plašiem ūdeņiem, kas apskalo citu valstu krastus, tā radījusi lielu interesi pasaulē tieši tajā notiekošo procesu dēļ. Baltijas jūras pētnieki ir pārliecināti, ka izmaiņas, kas notiek šajā jūrā var kalpot par paraugu tam, kas sagaida ūdeņus un kopējo planētas klimatu nākotnē. Kāda varētu būt šī nākotne, to iezīmējam sarunā raidījumā Zināmais nezināmajā. Stāsta hidrobiologs, starptautiskās Baltijas jūras pētījumu programmas “Bonus” zinātniskais vadītājs Andris Andrušaitis.


Baltijas jūra ir arī pasaules izpētītākā jūra un arī aizsargātākā no pasaules okeāna piekrastes jūrām. Vides problēmas Baltijas jūrā būtu daudz skarbākas, ja tā nebūtu, vērtē Andris Andrušaitis.


Latvijas Universitātes pētnieki izstrādājuši programmu, kas iepazīstina ar Baltijas jūras pašreizējo stāvokli un vides izmaiņām

Latvijas Universitātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijas pētnieki 10 gadus ir strādājuši pie programmas, kas piegādā precīzus datus par stāvokli Baltijas  jūrā. Kā tas izskatās un ko vietnē water.lv var  atrast ikviens interesents, skaidro Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijas pētnieki .

Baltijas jūras sāļums, straumes stiprums, vēja virziens un tagad ziemā – ledus segas biezums – tie ir dati, kas redzami ikvienam, ieejot interneta vietnē water.lv. Sākotnēji  precīzās laika prognozes   Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijas pētnieki piegādāja Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, bet  tagad pēc desmit gadu darba šie precīzie dati ir padarīti pieejami plašākai sabiedrībai. Plašāk skaidro viens Matemātiskās modelēšanas laboratorijas pētnieks Juris Seņņikovs.

Tāpat, izmantojot šo programmu, var redzēt, kur straumes aiznes cilvēku, kas ir pārkritis par kuģa bortu.

Latvijas Universitātes pētnieki līdztekus tam ir arī izveidojuši tā saukto dreifa modeli, tas ir, viņi, izmantojot datus par straumes un vēja stiprumu, izveidoja programmu, kas rāda kur ar kādu ātrumu  kāds objekts, kas iemests jūrā (un šajā gadījumā runa ir par piesārņojumu vai atkritumiem), nonāks pēc konkrēta laika. Par ekoloģisko aspektu šajā programmā turpina Daiga Cepīte-Frišfelde.

Interneta vietnē water.lv interesenti var arī piedalīties konkursā un vērot, kā viņu izvēlētais objekts dreifē pa  Baltijas jūru.