Valodnieki un vēsturnieki meklē pēdas mākslīgajam intelektam arī antīkās pasaules kultūrā. "ChatGPT" sengrieķu eposos neatradīsim, taču jau tolaik cilvēka prātu nomāca jautājumi par mākslīgi radītu tēlu un vārdu lomu viņu dzīvēs. Par dabisko un mākslīgi radīto lietu kārtību Antīkajā pasaulē saruna raidījumā. Skaidro Ilona Gorņeva, filoloģijas doktore, antīkās literatūras pētniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļas docente, un Ilze Rūmniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore.

Vārdu mākslīgs un dabisks ir ļoti viegli nošķirt mūsdienās, jo cilvēka prāts spējis radīt ap sevi tik daudz mākslīgā - sākot ar robotizētiem rīkiem, beidzot ar mākslīgā skaistuma ideāliem, šie koncepti mums šodien nav sveši. Bet, vai antīkajā pasaulē cilvēki dzīvoja tikai ar dabiskā apjēgu, vai arī tolaik senos grieķus un romiešus nodarbināja jautājums par mākslīgo sev apkārt? Valodnieki un vēsturnieki par to apspriedušies nesenā konferencē*.

 

Dzimtās valodas vērtējums no pareizības vai nepareizības viedokļa

Jēdziens preskriptīvisms nozīmē valodas vērtēšanu no pareizības vai nepareizības viedokļa un to kā tas izpaužas latviešu valodā ir pētījusi valodniece Dace Stelēvica-Ošiņa. Kur un kādos līmeņos cilvēks var izšķirt vai valoda ir tīra un pareiza  un kāpēc valodai vajag būt pareizai.

Preskriptīvisms tulkojumā no latīņu valodas nozīmē sekošana priekšrakstiem. Šo terminu ieviesa 20. gs sākumā, lai apzīmētu attieksmi pret valodu, ko pauda gramatiķi un valodnieki, ka valodai ir jāseko priekšrakstiem un tai jābūt pareizai. Mūsdienās ar šo jēdzienu apzīmē to cilvēku attieksmi, kuri grib, lai valoda būtu pareiza, lai nebūtu novirzes no normas, saka valodniece un sociolingviste Dace Strelēvica-Ošiņa, kura par šo tematu ir publicējusi vairākus rakstus un arī grāmatu ar nosaukumu „Kāpēc mēs gribam, lai valoda būtu pareiza”. Tajā viņa ir pētījusi, kāpēc un kādas valodas kļūdas cilvēkiem šķiet nepieņemamas.

Cik sena ir  saikļu „ka” un „kad” jaukšana un kāda ir vairāku kalku jeb burtisku tulkojumu no citām valodām izcelsme, par to pētnieces stāstījums. Valodniece sāk ar skaidrojumu par to, kāds ir valodas tīrības aizstāvja portrets mūsdienās.

 

--

* No 17. līdz 19. oktobrim Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā un Zinātņu mājā notika Baltijas jūras reģiona valstu tīklojuma "Colloquium Balticum" konference. Tajā aktualizēja antīkā, proti, seno grieķu un romiešu kultūrmantojuma jautājumus neparastā gultnē, skatotot, kā šajā vidē darbojas un līdzās pastāv mākslīgais un dabīgais (latīņu valodā - naturalia et artificialia) kopš Eiropas kultūras sākumiem līdz pat šodienai. Tostarp iztirzāts arī šobrīd aktuālais mākslīgā intelekta jautājums – kā tas saskatāms un novērtējams jau antīkajā kultūrā.