Šonedēļ uz Kur kritiķiem nav vietas sarunu galda izklāti divi aktuāli kinodarbi, kas nesen izrādīti Venēcijas kinofestivālā. Pirmais – Holivudas klasiķes Ketrīnas Bigelovas “bez piecām minūtēm pasaules gala” trilleris “Dinamīta nams”, kas skatāms straumēšanas platformā “Netflix”. Otrais – grieķu savādnieka Jorga Lantima konspirācijas teorijās un medū izmērcētais darbs “Bugonija”, kas ir nonācis uz Latvijas kinoteātru ekrāniem.



Politiskā kino granddāmas Bigelovas jaunākais kinodarbs “Dinamīta nams” (A House of Dynamite) ir nospriegots trilleris ar niansētu ansambli (Rebeka Fērgusone, Idriss Elba, Džareds Hariss u. c.) par 21. gadsimta “kā es iemācījos neuztraukties un iemīlēju atombumbu”. Jā, to pašu Stenlija Kubrika 1964. gada satīru, kas Bigelovas gadījumā iemanto dzestras un hiperreālas aprises. Filma reāllaikā modelē situāciju, kad ASV teritorijai strauji tuvojas kodolraķete un agresors nav zināms. Trīs skatupunktos tiek šķetināta valdības un drošības dienestu rīcība kara un, iespējams, apokalipses priekšvakarā.



Bigelovas procesuālais darbs veido paralēli ar Enijas Džeikobsones grāmatu “Atomkarš: scenārijs” (2024), kas secīgi izklāsta hipotētisku Ziemeļkorejas pirmo triecienu pret ASV, aprakstot, kā konflikts 72 minūšu laikā pāraug globālā kodolkarā, izraisot kodolziemu un piecus miljardus nāvju.

Bigelova (“Sapieris” (2009), “Zero Dark Thirty” (2012) u. c.) ir ASV kino klasiķe, kura arī ir pirmā sieviete, kas saņēmusi labākās režijas “Oskaru”, un jaunākais darbs ir precīzs, lai gan koncepcijā repetetīvs, filmas otrajā pusē pazaudējot savu skatītāju.



Savukārt grieķu meistars Jorgs Lantims (“Omārs” (2015), “Nabaga radības” (2023) u. c.) jaunākajā filmā “Bugonija” (Bugonia) sesto reizi sadarbojas ar aktrisi Emmu Sounu un iekāpj dienvidkorejiešu filmas “Glābiet Zaļo planētu” (2003) rimeika trasē. Vētot alternatīvo patiesību skriemeļus, Lantims ar šo darbu uz neilgu laiku atvadās no kino veidošanas, lai pievērstos fotomākslai. Tā ir Lantimam raksturīgi “sausa” komēdija par kapitālisma eksplutatīvo dabu un izmantoto absurdo pakļāvību, kas diemžēl nepasaka vairāk kā oriģināls.



Filmas centrā ir konspirāciju teorijas un varbūtības, un tās iemieso Džesija Plemonsa atveidotais biškopis Tedijs. Viņam ir teorija par andromediem – citplanētiešiem, kuri ir valdošā šķira, kas iznīcina Zemi. Ar brālēna Dona palīdzību teorija pārtop par praksi, un abi vīrieši nolaupa Mišelu (Stouna), daudzmiljardu farmācijas korporācijas vadītāju. Izgaismojas visu iesaistīto attiecības un arī medaini rūgtas patiesības par zaudētājiem un uzvarētājiem.