DiscoverZināmais nezināmajāJo ilgāku laiku cilvēki velta mācībām, jo labāka atmiņa būs pēc 65 gadu vecuma
Jo ilgāku laiku cilvēki velta mācībām, jo labāka atmiņa būs pēc 65 gadu vecuma

Jo ilgāku laiku cilvēki velta mācībām, jo labāka atmiņa būs pēc 65 gadu vecuma

Update: 2020-07-23
Share

Description

Mūsdienās mācīšanās visa mūža garumā jau kļuvusi par normu un dažāda vecuma kursabiedri nav nekas pārsteidzošs. Varam apgūt vēl vienu profesiju, mācīties nezināmu svešvalodu vai vakaros apmeklēt deju kursus. Taču mūsdienās zinātnieki arvien biežāk norāda arī uz to, ka jaunu prasmju un zināšanu iegūšana arī pēc tam, kad garais izglītības iegūšanas process ir pabeigts, palīdz aizkavēt procesus, kas saistīti ar smadzeņu novecošanos. Noskaidrots, jo ilgāku laiku cilvēki velta mācībām, jo labāka atmiņa būs pēc 65 gadu vecuma. Kā mācīšanās palīdz ilgāk saglabāt mūsu kognitīvās funkcijas, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētā profesore Zanda Priede un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe, RSU Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras docētāja Santa Ašmane.

Zanda Priede norāda, ka ikdienā cilvēki neizmanto visu savu smadzeņu potenciālu ikdienā. Lielākā daļa cilvēku smadzenes izmanto, lai uztvertu dzīvi. 


"Gribētu mērķtiecīgi vērst cilvēku uzmanību apdomāt, ko investēt smadzenēs, tāpat kā ķermenī investējam. Kā ar mērķtiecīgi vērstām nodarbēm ietekmēt mūsu smadzeņu darbību nākotnē," mudina Zanda Priede.


Santa Ašmane smadzeņu trenēšanu salīdzina ar skulptūras veidošanu. 

"Ģenētiski mums ir katram dots šis akmens, tā stiprums, tālāk mēs veidojam šo smadzeņu darbību, aktivitāti. Pierādīts, ka visintensīvākais "skulptūras veidošanas process" ir sešu gadu vecumā. Tas atbilst bērnam, kurš iegūst jaunas zināšanas, maņas, pieredzi," skaidro Santa Ašmane.


"Pakāpeniski dzīves laikā neironu aktivitāte, tīklojumi mainās un mazinās, jo mēs arvien mazāk darbinām jaunus neironus un tīklojumus, mēs pamatā izmantojam rutīnas prasmes un pieredze, atmiņu. Pareizāk būtu šo skulptūru veidot visas dzīves laikā, piešpaktelēt, ja kaut kas tiek noārdīts.


"Ir otra galējība, ir cilvēki, kas pārāk intensīvi veido šo skulptūru un tad rodas izdegšanas sindroms un skulptūra sāk drupt," turpina Santa Ašmane.

Ašmane mudina cilvēkus domāt par jaunām aktivitātēm, jaunu smadzeņu centru darbības aktivizēšanu arī pieaugušo vecumā.

"Daudz pierādījumu tam, ka šādi varam vairāk neironus iesaistīt, saglabāt labāk mūsu smadzeņu aktivitāti," atzīst Santa Ašmane.

Kā pozitīvu piemēru kognitīvo spēju saglabāšanai speciālistes min muzicēšanu un svešvalodu apguvi.

Zanda Priede atzīst, ka nozīme ir dzīvesveidam - veselīgs uzturs, fiziskas aktivitātes un kognitīvais treniņš - nepārtraukti apgūt jaunas lietas. Censties novērst jebkādu augsta līmeņa stresu un censties izgulēties, jo nekvalitatīvs miegs ir augsts risks kognitīviem traucējumiem.

"Pētījumi apstiprina, ka cilvēkiem ar augstāku izglītības līmeni ir mazāks kognitīvā deficīta risks vecumdienās. Ir augstāka smadzeņu rezerve, ir veicināta neironu plasticitāte, cilvēks ilgāk spēj palikt vesels un labu kognitīvo stāvokli," rezumē Zanda Priede.
Comments 
In Channel
loading
Download from Google Play
Download from App Store
00:00
00:00
x

0.5x

0.8x

1.0x

1.25x

1.5x

2.0x

3.0x

Sleep Timer

Off

End of Episode

5 Minutes

10 Minutes

15 Minutes

30 Minutes

45 Minutes

60 Minutes

120 Minutes

Jo ilgāku laiku cilvēki velta mācībām, jo labāka atmiņa būs pēc 65 gadu vecuma

Jo ilgāku laiku cilvēki velta mācībām, jo labāka atmiņa būs pēc 65 gadu vecuma

Sandra Kropa, Sarmīte Kolāte