Gavēņa 35. diena - NABAGI
Reizēm gribam pretstatīt lūgšanu dzīvi un kalpošanas dzīvi, bet šodienas Evaņģēlija fragments skaidri liek saprast, ka šāds racionāls nošķīrums nebūt nav precīzs. Lūgšanā "izšķērdētais" laiks ir pats vērtīgākais laiks mūsu dzīvē un nabagam "izšķiesta" palīdzība, kas kādā brīdī var likties bezjēdzīga, neatrisinot sociālo nevienlīdzību un citas globāla mēroga problēmas, var izrādīties kā vērtīgākais kalpojums.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 12, 1-11):
Sešas dienas pirms Pashas Jēzus aizgāja uz Betāniju, kur dzīvoja Lācars, ko Jēzus bija uzmodinājis no miroņiem. Un tur tie sarīkoja Viņam maltīti. Un Marta apkalpoja, bet Lācars bija viens no tiem, kas kopā ar Jēzu sēdēja pie galda.
Tad Marija paņēma mārciņu tīras, ļoti dārgas nardu eļļas un iesvaidīja Jēzus kājas, un tās slaucīja ar saviem matiem. Un māja piepildījās ar eļļas smaržu. Bet Jūdass Iskariots, viens no Jēzus mācekļiem, kurš vēlāk Viņu nodeva, sacīja: “Kāpēc šī eļļa nav pārdota par trīssimt denārijiem un tie nav izdalīti nabagiem?” Bet viņš to teica nevis tāpēc, ka tam rūpētu nabagi, bet gan tāpēc, ka viņš bija zaglis un, naudas kasi pie sevis turēdams, piesavinājās to, kas tajā tika ielikts. Tad Jēzus sacīja: “Liec viņu mierā, lai viņa to uzglabā manas apbedīšanas dienai! Nabagi taču allaž ir pie jums, bet Es neesmu pie jums vienmēr.”
Daudzi jūdi uzzināja, ka Viņš ir tur. Un tie sanāca ne tikai Jēzus dēļ, bet arī redzēt Lācaru, kuru Viņš bija piecēlis no miroņiem. Tad augstie priesteri nolēma nonāvēt arī Lācaru, jo viņa dēļ daudzi nošķīrās no jūdiem un ieticēja Jēzum. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Christus vivit":
Šodien, paldies Dievam, draudžu un skolu jauniešu grupas, dažādas studentu grupas un kustības bieži mēdz doties pie gados veciem un slimiem cilvēkiem, lai būtu kopā ar tiem, ka arī uz graustu rajoniem vai iet palīdzēt trūkumcietējiem, kad tiek organizētas tā sauktās "Žēlsirības naktis". Bieži jaunieši pamana, ka šajos pasākumos viņi vairāk saņem, nekā dod, jo, uzdrīkstoties nonākt saskarē ar citu ciešanām, viņi daudz ko iemācās un gūst briedumu. Turklāt nabadzīgajos ļaudīs ir kāa apslēpta gudrība, un tie ar pavisam vienkāršiem vārdiem va rmums palīdzēt atklāt vērības, kuras neesam pamanījuši. (Christus vivit, 171)
Jautājumi pārdomām:
Cik laika ikdienā es veltu lūgšanai?
Cik manā dzīvē ir tādu brīžu, kad savu laiku un spēku es veltu vienīgi Jēzum?
Cik gatavs es esmu patiesiem žēlsirdības darbiem - bez jebkādiem personiskiem ieguvumiem?
Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):
go.rml.lv/gavenis20
Citi kalendāra ieraksti:
go.rml.lv/gk2020

Sadarbībā ar katolis.lv.