DiscoverZināmais nezināmajāNobela miera prēmija šogad piešķirta ANO Pārtikas programmai
Nobela miera prēmija šogad piešķirta ANO Pārtikas programmai

Nobela miera prēmija šogad piešķirta ANO Pārtikas programmai

Update: 2020-10-21
Share

Description

2020.gadā Nobela Miera prēmija piešķirta Pasaules pārtikas programmai (WFP) par tās centieniem cīnīties ar badu un uzlabot apstākļus mieram konfliktu zonās. Kāda ir šī apbalvojuma nozīme? Kā vērtēt ANO Pārtikas programmas ieguldījumu bada mazināšanā un cik aktuāla ir pārtikas pieejamības problēma mūsdienās, analizē sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes pētniece Agnese Cimdiņa.

Pērn ANO Pasaules pārtikas programma palīdzēja teju 100 miljoniem cilvēku 88 valstīs un prognozes liecina, ka Covid-19 izraisītā pandēmija bada riskam pakļauto cilvēku skaitu tikai palielinās.

"Darbs, ko dara šī Pasaules pārtikas programma ir ārkārtīgi sarežģīts un grūts. Tas faktiski ir nenovērtējams. Ar šīs programmas palīdzību ir izglābti miljoniem cilvēku un tas joprojām turpinās. Un diemžēl šāda programmā ir nepieciešama," vērtē Agnese Cimdiņa.

Programma ir dibināts 1961.gadā ar mērķi veidot organizāciju, kas krīzes laikā var organizēt un koordinēt tūlītēju pārtikas palīdzību.


"Daudziem arī tagad šī programma saistās ar baltām lidmašīnām ar attēliem, kas lido un met ārā pārtiku. Tā tas sākotnēji ir daudz bijis. Par laimi mūsdienās tas nenotiek tik bieži un organizācijai jānodarbojas ar ļoti sarežģītu loģistiku, lai saprastu, kam, ko un kādā veidā nogādāt," norāda Agnese Cimdiņa.


Cimdiņa min, ka pārtikas programmas ir arī pretrunīgi vērtētas organizācijas vēsturē. Viens šāds piemērs ir bada laiki Etiopijā 80.gados, kur ANO Pārtikas programma plaši iesaistījās. Šajā laikā Etiopiju piemeklēja pamatīgs sausums, bet pārtikas krīzei valstī bija arī politiski  iemesli. Toreizējo diktatoru vēlāk apsūdzēja par bada izmantošanu kā masu iznīcināšanas ieroci pret iedzīvotājiem.

"Pasaules pārtikas programma palīdzēja cilvēkiem, bet tika uzdoti jautājumi, vai šī humānā operācija nemaskēja politiskos iemeslus," atzīst Agnese Cimdiņa.


"Tas, kāpēc kāds ik pa laikam kritiski izsakās par šo programmu, ir tas, ka šī programma jau tikai ārstē simptomus, tā neārstē bada cēloņus, jo bada cēloņi parasti ir politiski un cilvēku radīti. Mūsdienās arī klimata pārmaiņu radīti. Te ir šis pretrunīgums. Bet arī šis pretrunīgums neliek domāt, ka šī Nobela miera prēmija nebūtu godam nopelnīta. Darbs, ko šī organizācija dara, ir milzīgs," bilst Agnese Cimdiņa.


Kopienā balstīti pakalpojumi sniedz ieguldījumu sociālās atstumtības un vientulības mazināšanā

Sociālā atstumtība un vientulība ir parādība, kas jau labu laiku skar lielu daļu sabiedrības, īpaši seniorus. Taču, īstenojot konkrētai ģeogrāfiskai vietai piesaistītas, uz sabiedrību vērstas idejas, pozitīvas pārmaiņas var piedzīvot ne tikai seniori vien. Kopienā balstītas iniciatīvas ir vārdu salikums, ko varam attiecināt uz dažādu paaudžu satikšanos un lietderīgu laika pavadīšanu, un tās var kliedēt ne tikai vientulību senioriem, bet arī risināt ekonomiskās problēmas jauniešiem. Par to, kas ir kopienā balstītas iniciatīvas un kādus labās prakses piemērus redzam gan Latvijā, gan citās ziemeļvalstīs, iepazīstina Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece sociālās labklājības un pilsoniskās sabiedrības jautājumos Daina Mežecka.

Pateicoties gan labākai veselības aprūpes sistēmai, gan tehnoloģiju radītajām iespējām, mūsdienās mēs dzīvojam arvien ilgāk. Saskaņā ar iedzīvotāju prognozēm no 2020. līdz 2060. gadam Ziemeļvalstu reģionā 65 gadus vecu un vecāku cilvēku īpatsvars pieaugs no aptuveni 20 līdz 26 procentiem, un attiecībā uz 80 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem īpatsvars augs no aptuveni četriem līdz astoņiem procentiem. Līdz ar to dažādos līmeņos svarīgi domāt un runāt par cieņpilnām vecumdienām, lai seniori nejustos vientuļi un atstumti.

Pētījumi arī uzrādījuši, ka vientulība ir veselībai divreiz bīstamāka par aptaukošanos un tikpat bīstama kā alkoholisms vai 15 cigarešu smēķēšana dienā. Kā vienots risinājums attiecībā uz dažādu paaudžu iesaisti vairākās Ziemeļvalstīs darbojas kopienā balstīti pakalpojumi jeb iniciatīvas. Kā stāsta Daina Mežecka, tad šādas iniciatīvas ir labi aizmirsta veco zināšanu atjaunošana par to, kā agrāk vairākas ģimenes dzīvoja kopā, vecākie guva iespaidus caur jaunāko paaudzi, savukārt jaunākie saņēma uzmanību no vecākajiem. Tas ir būtiski arī šobrīd.

Kopienā balstītas iniciatīvas dizaina kategorijā ir lietotāja vajadzību apzināšana un izpēte. Ziemeļvalstīs tiek projektētas daudzdzīvokļu mājas, kurās ir koplietošanas telpas, un šādas iniciatīvas piemērs līdz 20. novembrim darba dienās aplūkojams izstādē “Ziemeļu ilgtspējīgās pilsētas” Latvijas Arhitektūras muzejā. Šādās daudzdzīvokļu mājās nevienam netiek atņemta privātā telpa un neviens ar varu netiek piespiests koplietošanai, taču tiek radīta fiziska telpa, satikšanās vieta, kas ietekmē mūsu ikdienas pašsajūtu.
Comments 
In Channel
loading
Download from Google Play
Download from App Store
00:00
00:00
x

0.5x

0.8x

1.0x

1.25x

1.5x

2.0x

3.0x

Sleep Timer

Off

End of Episode

5 Minutes

10 Minutes

15 Minutes

30 Minutes

45 Minutes

60 Minutes

120 Minutes

Nobela miera prēmija šogad piešķirta ANO Pārtikas programmai

Nobela miera prēmija šogad piešķirta ANO Pārtikas programmai

Sandra Kropa, Mariona Baltkalne, Sarmīte Kolāte