DiscoverZināmais nezināmajāNobela prēmija ķīmijā piešķirta par gēnu rediģēšanas tehnoloģiju
Nobela prēmija ķīmijā piešķirta par gēnu rediģēšanas tehnoloģiju

Nobela prēmija ķīmijā piešķirta par gēnu rediģēšanas tehnoloģiju

Update: 2020-10-15
Share

Description

Turpināim iepazīstināt ar pētījumiem un zinātniekiem, kas pavisam nesen izpelnījušies Nobela komisijas augstāko novērtējumu un ieguvuši prestižo Nobela prēmiju. Tāpēc ķīmija un DNS pētījumi raidījuma Zināmais nezinamajā uzmanības lokā.

Šogad Nobela prēmija ķīmijā piešķirta franču zinātniecei Emanuelai Šarpentjē un viņas kolēģei no ASV Dženiferai Dudnai par gēnu rediģēšanas tehnoloģiju, kas pazīstama kā "CRISPR-Cas9" jeb DNS "šķēres". Ko šis atklājums nozīmē, kāda ir bijusi tā nozīme zinātnes attīstībā un vai šīs "šķēres" izmanto arī Latvijā, skaidro Latvijas Biomedicīnas un studiju centra direktors, molekulārās bioloģijas profesors Latvijas Universitātē Jānis Kloviņš.

Uz šī gada Nobela prēmiju ķīmijā attiecināmais atklājums bijis sens zinātnieku sapnis, un aizmetņi sapņa realizācijai veidojušies vēl pagājušā gadsimta 80. gados. Skaidrojam, kādos veidos vispār iespējams rediģēt organismu ģenētisko materiālu un vai pasaules zinātniskās norises atbalsojas arī Latvijas pētniecībā. Par genoma rediģēšanas iespējām un to, kas šajā sakarā tiek veikts Latvijas zinātnieku lokā, stāstīja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, kā arī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes ģenētiski modificēto organismu paneļa eksperts Nils Rostoks.

Nils Rostoks atzīst, ka genoma jeb gēnu rediģēšana patiešām bija sapnis, lai veiktu kādas genoma izmaiņas. Rediģēšanu var izdarīt ar dažādām metodēm, tostarp ar 2020. gada Nobela prēmiju ķīmijā saistīto CRISPR-Cas sistēmu. Pirms nododamies tālākajam stāstam, vērtīgi paturēt prātā jēdzienus “nukleotīds” un “nukleāze”. Ar nukleotīdu saprotam nukleīnskābju, proti, DNS un RNS elementārposmu, kas daudzkārt atkārtojas un veido polimērus, savukārt nukleāzes būtu specifiski proteīni jeb enzīmi, kas šķeļ DNS.

Pirmie eksperimenti ar genoma rediģēšanu bija pavisam vienkārši, tos uzsāka ap 2012./2013. gadu, un drīz rediģēšanu sāka veikt augu, dzīvnieku un cilvēku audu kultūru pētījumos. Tagad metode uzskatāma par izmantojamu gēnu terapijā pieaugušam cilvēkam ģenētisku saslimšanu gadījumā, tiesa gan ne tuvāko gadu laikā, bet gan 20-30 gadu laikā, kad būs izvērtēti visi riski. Bet augu selekcijā šī metode jau tiek plaši izmantota.
Comments 
In Channel
loading
Download from Google Play
Download from App Store
00:00
00:00
x

0.5x

0.8x

1.0x

1.25x

1.5x

2.0x

3.0x

Sleep Timer

Off

End of Episode

5 Minutes

10 Minutes

15 Minutes

30 Minutes

45 Minutes

60 Minutes

120 Minutes

Nobela prēmija ķīmijā piešķirta par gēnu rediģēšanas tehnoloģiju

Nobela prēmija ķīmijā piešķirta par gēnu rediģēšanas tehnoloģiju

Sandra Kropa, Mariona Baltkalne, Sarmīte Kolāte