DiscoverZināmais nezināmajāPētnieki: Neatklātu sēņu un kukaiņu sugu Latvijā ir daudz. Trūkst speciālistu, kas meklē
Pētnieki: Neatklātu sēņu un kukaiņu sugu Latvijā ir daudz. Trūkst speciālistu, kas meklē

Pētnieki: Neatklātu sēņu un kukaiņu sugu Latvijā ir daudz. Trūkst speciālistu, kas meklē

Update: 2020-11-26
Share

Description

Aizvien biežāk arī raidījuma Zināmais nezināmajā ēterā runājam par dabas daudzveidības samazināšanos un to, kādas sugas mūsu dabā vairs nav sastopamas. Tomēr dabas pētnieki aizvien atrod arī ko jaunu un līdz šim Latvijā neredzētu. Par atklājumiem dabā stāsta Latvijas dabas muzeja pārstāvji - vecākais entomologs Uģis Piterāns un vecākā mikoloģe Inita Dāniele.

 

Ezerrieksta daba un untumi

Pirms vairākiem tūkstošiem gadu peldošais ezerrieksts bija izplatīts visā Latvijā, un cilvēki to labprāt lietoja uzturā. Gan klimata pārmaiņu, gan cilvēka darbības rezultātā šobrīd ezerriekstu iespējams atrast vien četrās vietās Latvijā, taču pavisam nesen zinātniska darba rezultātā pētniekiem jaunatklājums bijusi ezerrieksta fosilija Saukas ezerā. Ezerrieksta dabu un untumus skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniece Linda Uzule.

Peldošais ezerrieksts ir relikta auga suga. Ko tas nozīmē? Dabā tas saglabājies no seniem laikiem, un šādas reliktas augu sugas Latvijā ir vairākas. Ezerrieksts ir augs ar neparastas formas augli, izvēlīgs attiecībā uz dzīves vidi, un, lai gan tā ziedu laiki jau sen beigušies un Latvijā ir vien dažas ezerrieksta atradnes, augs pētniekiem mēdz sagādāt pārsteigumus arī mūsdienās.

Par ezerrieksta izmantošanu pārtikā senatnē var spriest pēc arheoloģiskajiem izrakumiem un paleobotāniskajiem pētījumiem, kuros ezeru krastos kopā ar oglītēm atrastas ezerriekstu makroskopiskās atliekas vai arī ezerrieksta klātbūtni var novērot putekšņu analīzēs. Iespējams, ezerriekstus vārīja vai kādā citā veidā termiski apstrādāja. Turklāt mūsu senčiem ragaino augļu zvejošana no ūdens lielas problēmas visticamāk nesagādāja – ezerrieksts neauga dziļāk par vienu līdz diviem metriem, un tas ir tiešā veidā saistīts ar to, ka auglim nepieciešamas augstas temperatūras.

Nesen Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas pētnieki, veicot ikmēneša braucienu uz Saukas ezeru Viesītes novadā un ievācot gruntī un uz tās mītošo bezmugurkaulnieku paraugus, no ūdens izcēluši negaidītu atradumu - ezerrieksta fosiliju. No vienas puses, nevarētu teikt, ka pilnīgi nejaušs atradums, jo Saukas ezers pētīts apzināti projekta "LIFE GOODWATER" ietvaros, lai Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vadībā uzlabotu ūdens kvalitāti visos Latvijas upju baseinu apgabalos. Bet, no otras puses, izzvejotā fosilā forma ir pārsteigums, jo projekta mērķis nav bijuši tieši ezerrieksta meklējumi. Šobrīd tas ļauj secināt – ezerrieksts Latvijā kādreiz audzis Saukas ezerā. Arī Saukas ezers ir aizsargājama teritorija, un, tā kā ezerā ieplūst pārāk daudz fosfora, kas ir augu barības viela un veicina aizaugšanu, tad arī veikta konkrētā apsekošana.
Comments 
In Channel
loading
Download from Google Play
Download from App Store
00:00
00:00
x

0.5x

0.8x

1.0x

1.25x

1.5x

2.0x

3.0x

Sleep Timer

Off

End of Episode

5 Minutes

10 Minutes

15 Minutes

30 Minutes

45 Minutes

60 Minutes

120 Minutes

Pētnieki: Neatklātu sēņu un kukaiņu sugu Latvijā ir daudz. Trūkst speciālistu, kas meklē

Pētnieki: Neatklātu sēņu un kukaiņu sugu Latvijā ir daudz. Trūkst speciālistu, kas meklē

Sandra Kropa, Sarmīte Kolāte