DiscoverZināmais nezināmajāVēsturisko procesu pētījumi, ienirstot ezeru dzīlēs
Vēsturisko procesu pētījumi, ienirstot ezeru dzīlēs

Vēsturisko procesu pētījumi, ienirstot ezeru dzīlēs

Update: 2020-06-08
Share

Description

Daudz esam runājuši par to, kādus dārgumus tik nevar atrast zemes dzīlēs un stāstāmā gan mūsu ģeologiem, gan arheologiem netrūkst. Tomēr līdzīgi kā vidi, tā arī vēsturiskos procesus var pētīt, ienirstot ezeru dzīlēs.  Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna par to, kādas senatnes pēdas lasāmas apkārt esošajā vidē. Ko pētnieki par senu un ne tik senu vēsturi atklājuši ezera nogulumos un kā tas ļauj atrast labākās saimniekošanas metodes mūsdienās, skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Inta Dimante-Deimantoviča un Latvijas Universitātes asociētais profesors un vadošais pētnieks, Tallinas Tehnoloģiju Universitātes pētnieks un Ezeru un Purvu izpētes centra valdes loceklis Normunds Stivriņš.

 

Zinātnieku atklātie ugunskapi sniedz jaunas atziņas par zemgaļu apbedīšanas tradīcijām

Zemgaļu vēstures pētniecībā līdz šim neatminēta mīkla bijuši 12. un 13. gadsimta apbedījumi. Mirušo apbedīšana līdzenajos kapulaukos konstatēta līdz 11. gadsimta beigām, bet par tālāku vēstures posmu bijuši vien reti atradumi un nepilnīga informācija. Bet izskatās, ka mīkla pamazām tiek atminēta. Zinātnieku komandas atklāti seni ugunskapi ļauj izprast līdzšinējo pārrāvumu vēsturē un sniedz jaunas atziņas par zemgaļu apbedīšanas tradīcijām. Ar nozīmīgiem jaunatklājumiem zemgaļu ugunskapu pētniecībā iepazīstina Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas zinātniskais asistents un Tērvetes vēstures muzeja vadītājs Normunds Jērums.

Normundu Jērumu jau vairāk nekā 20 gadus nodarbinājusi problēma, ka mums praktiski nav bijis nekādas informācijas par vienu no interesantākajiem zemgaļu pastāvēšanas posmiem Krusta karu laikā, proti, trūcis ziņu, kā tad izskatījās senie zemgaļi, kā viņi bija bruņoti un kādi bijuši ar šo laiku – 12. un 13. gadsimtu – saistītie apbedījumi. Šis divu gadsimtu posms bijusi mīkla gan latviešu, gan lietuviešu pētniekiem. 5. un 6. gadsimta kapu uzkalniņu tradīciju nomainījuši labi izsekotie līdzenie kapulauki ar skeleta apbedījumiem 11. gadsimtā, bet tālāk viss it kā izbeidzas. Tiesa, bija gan zināmi arī 40 apbedījumi no šī vēlākā posma, starp tiem 17 bijuši ugunskapi, tomēr ļoti postīti un kontekstu no tā saprast nevarēja. Kā vienīgais labā stāvoklī esošais apbedījums, kas sniedzis informāciju par zemgaļu rotām, bijis Ceraukstes podiņu apbedījums Bauskas novadā.
Comments 
In Channel
loading
Download from Google Play
Download from App Store
00:00
00:00
x

0.5x

0.8x

1.0x

1.25x

1.5x

2.0x

3.0x

Sleep Timer

Off

End of Episode

5 Minutes

10 Minutes

15 Minutes

30 Minutes

45 Minutes

60 Minutes

120 Minutes

Vēsturisko procesu pētījumi, ienirstot ezeru dzīlēs

Vēsturisko procesu pētījumi, ienirstot ezeru dzīlēs

Sandra Kropa, Mariona Baltkalne, Sarmīte Kolāte