DiscoverORTO talks
ORTO talks
Claim Ownership

ORTO talks

Author: ORTO clinic

Subscribed: 40Played: 345
Share

Description

Traumatologu, ortopēdu, mugurkaula ķirurgu, reimatologu un rehabilitologu apvienotais ORTO Klīnikas ārstu kabinets. Atvērts un pieejams vienmēr – neatkarīgi no tā, kādi vēl jauni ierobežojumi Latvijā tiks ieviesti. Runāsim par to, kā varam palīdzēt, par simptomiem, saslimšanām, profilaksi. Dalīsimies zināšanās, lai varam saglabāt veselību vismaz tādā līmenī, kā tas ir šobrīd, līdz laikam, kad valstī tiks atkal atļauta plānveida medicīniskā palīdzība. Turaties veseli!
117 Episodes
Reverse
Kas mūs attur pēc ilgi dziedētas traumas lekt, skriet, kāpt uz kalna slēpēm, iet tenisa laukumā? Piesardzība? Iekšēja nedrošība par sevi? Nav vēl sadzijis kā nākas? Muskuļi pēc traumas kļuvuši vājāki? Zinām dzelžaini, ko gribētos vismazāk – gūt jaunu traumu un sākt visu garo ārstēšanās ceļu no nulles punkta.Kādēļ sporta medicīnā ir izstrādāts funkcionālais tests? Kā tas palīdz saprast, cik gatavi esam atgriezties ierastās fiziskās aktivitātēs? Ko domāt, ja testu nenokārtojam teicami un saņemam sarakstu ar to, kas mums vēl jāattīsta un jātrenē, lai droši sportotu? Kādēļ caurmēra dzīšanas laiks konkrētai traumai vai operācijai nav rādītājs cilvēka individuālai gatavībai? Kāpēc fizioterapeits, ar kuru kopā mēnešiem strādāts nevar būt objektīvs? Ko darīt, ja fiziski viss ir labi, bet joprojām ir nepārvarami bail atgriezties sportā?Par to šajā sarunā ar Tomu Eglīti ORTO Klīnikas sporta ārstu rezidentu.
Lielākā daļa kalcija vesela cilvēka ķermenī ir viņa kaulos, zobos, ļoti nelielā daudzumā asinīs un muskuļos. Tomēr ar laiku, līdzīgi kā uz tējkannas vai veļas mašīnas virsmām, “kaļķīši” sāk uzkrāties uz zobiem, krūšu dziedzeros, artērijās, smadzenēs, arī cīpslās. Šie uzkrājumi savukārt rada veselības problēmas. Kādēļ kaļķa nogulsnes veidojas? Kādēļ ne visiem cilvēkiem? Kam un kādēļ biežāk? Kas notiek, ja kalcināti veidojas cīpslās (kalcinējošs tendinīts)? Ja tie nejauši atklāti izmeklējumā, bet netraucē, “jāārstē”? Kad klacinātu esamība cīpslās rada sāpes un problēmas? Kā un kurš ārsts var palīdzēt? Taisnība, ka ar laiku kalcināti paši noārdās? Vai kalcinātiem ir tendence atkārtoties un to veidošanās cīpslās liecina, ka visticamāk kalcija nogulsnes cilvēkam veidojas arī citās ķermeņa daļās? Varbūt jāatsakās no piena, krējuma un biezpiena un būsim pasargāti? Kāds sakars var būt kalcija preparātu – uztura bagātinātāju pastiprinātai lietošanai senioriem ar sirds un asinsvadu problēmām?Šī saruna ar Ģirtu Mandrovicki ORTO Klīnikas sporta ārstu, kura interešu joma ir cīpslu un muskuļu problēmu ārstēšana.
Bojātas, pašsajūtu un kustības ierobežojošas ceļa locītavas sāka mainīt pret mākslīgām pirms vairāk kā 50 gadiem. Pētījumi liecina, jo sliktāk cilvēks justies pirms operācijas, jo apmierinātāks viņš ir ar operācijas rezultātu. Cik tālu ir gājusi zinātne, inženierija un ārsti mākslīgu ceļa locītavu radīšanā un aizvietošanā? Kā jauninājumi uzlabojuši dzīvi cilvēkam, kura ceļa locītavu nomaina pret mākslīgu? Vai roboti un datori pašreiz jau ir gudrāki un precīzāki par ķirurģiem? Varbūt Latvijā jāizgudro pašiem sava ceļa locītavas endoprotēze? Kam un kāpēc uzticēties?  Un ko gaidīt no dzīves pēc ceļa locītavas nomaiņas? Par ceļa locītavas endoprotezēšanu, tās nākotni un nākotnes iezīmēm jau mūsdienās - saruna ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.
Slīdēju, aizķēros, kritu, stipri sasitos, sāp, pampst. Braukt uz slimnīcu, vai nebraukt? Ir lauzts, vai nav lauzts? Vai nogaidot var ko nokavēt? Kādēļ lūzumu pēc traumas uzreiz var izmeklējumā neredzēt? Priekš kam septiņas dienas pēc - vērts veikt atkārotu izmeklējumu? Kādos gadījumos nepieciešama datortomogrāfija? Kad liek longeti, kad ortozi, kad ģipsi, kad operē un kad nedara neko? Kādēļ jebkādu darbību lūzuma “labošanai” veic pirmajās divās nedēļās? Kādas ir pazīmes, ka kaut kas ar jau fiksētu lūzumu nav kārtībā, kā rīkoties? Un ja nu bojāts nervs? Kas par to liecina un ko tālāk? Kādēļ lūzums neaug? Vai nepareizi saaudzis lūzums ir problēma ar tālejošām sekām?  Cik ļoti par lūzumiem un to dzīšanu jāsatraucas – par to šajā sarunā ar Andreju Finogejevu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu
Vai esat kaut reizi dzīvē mēģinājuši novājēt? Ar kādām sajūtām tas palicis atmiņā? Varbūt svara mazināšana ir jaunā gada apņemšanās?Jaunā podkāsta tēma ir – tauki. Vai mēs labi pazīstam savu “ienaidnieku”? Un vai visi tauki ir slikti? Vai taisnība, ka daļa tauku iesaistīti veselīgas vielmaiņas nodrošināšanā, auglībā, hormonālā līmeņa uzturēšanā un regulē vitamīnu uzsūkšanos, kamēr citu esamība veicina slimību rašanos: ne tikai sirds, asinsvadu un 2. tipa cukura diabēta, bet arī resnās zarnas, krūts vēža, demences un Alcheimera. Baltie, brūnie, bēšie tauki. kas tie tādi un kāda to loma mūsu veselībā? Vai un kā iespējams iegūt vairāk brūno tauku? Kāda ietekme šai procesā ir aukstumam? Kas īsti ir pārliecinošākais veids, kā nomest liekos kilogramus un kādēļ mūs moka izsalkums?Par to sarunā ar Tomu Eglīti ORTO Klīnikas sporta ārstu, rezidentu.
Viņš apbrīno slavenos, vai tas ir tikai ceļš, lai ielūkotos dziļāk laikā, vērtībās, cilvēkos un pats sevī? Gada noslēdzošo podkāstu aicinām pavadīt kopā ar Ritumu Ivanovu – spilgtu un rokraksta dēļ ļoti atšķirīgu/atpazīstamu latviešu gleznotāju. Simboliski – nākamo gadu iesim līdzās, jo esam izdevuši ORTO Klīnikas & Rituma Ivanova galda kalendāru 2024. gadam. Portreta radīšana – tā viņam ir saruna, tuvināšanās otram, rituāls? Kā Ritums pats jūtās starp cilvēkiem? Ko viņš mēģina ieraudzīt, satikt, sataustīt aiz fasādēm, tēliem un spožuma? Katra jauna radīšana ir nejaušība, vai tomēr sekas domāšanai un meklējumiem? Kāpēc jauns gads sākas ar ieiešanu atklātā ziemas ūdenī? Kas ir labākais, ko otram vēlēt Jaunā gadā?Iespējams, šī saruna liks citādi palūkoties uz Rituma radītiem darbiem izstādēs, vai tepat pie mums – ORTO Klīnikas gaiteņos.Darbs: Madonna ar cigareti (2010) no cikla Stars. Lights on
Tas, protams, nenotika vienā dienā. Pirms gadiem pieciem magnētiskajā rezonansē diagnosticēja  diska trūci. Tam sekoja visnotaļ veiksmīga sadzīvošanas stratēģija: vingrot un pārāk uz mugurkaulu neakcentēt uzmanību. Jau vēlāk tomēr nācās mācīties pierast pie sāpēm. Arvien biežākām un pieaugošām. Kājas tirpšanu. Ļoti negribējās ārsta noteikto risinājumu - ķirurģiju. Un galu galā, kurš gan var atļauties 2 vai 3 brīvus mēnešus operācijai? Turklāt vēl mugurkaula! Biedējoši! Var taču "izturēt" līdz pēdējam, ticot  ka - varbūt pāries.Beidzās tas gandrīz slikti, lai arī šoreiz pēc visveiksmīgākā no visiem šajā situācijā iespējamiem scenārijiem. Par mata tiesu no nejūtības izglābta kreisā kāja, 7 stundas aizgājušas operācijām (kopumā divām), lai rekonstruētu mugurkaula jostas daļas diskus un skriemeli, atbrīvotu nervu un skriemeļa telpu rūpīgi iztīrītu. Roberto Meloni personīgs, aizkustinošs un tomēr - viscaur optimistisks stāsts par Arta Gulbja  veiktu mugurkaula operāciju ORTO Klīnikā.
Injekcijas ārsti parasti izmanto, kad zāles un fizioterapija vairs nelīdz. Tas nereti ir kā starpposms, iespēja uz laiku attālināt ķirurģijas nepieciešamību. Ir tīs veida injekcijas (steroīdu, hialuronskābes un trombocītiem bagātinātas plazmas). Katra no tām ir laba un piemērota savā konkrētā situācijā. Vienam cilvēkam jānovērš akūtas, stipras sāpes, otram būtiski “ieeļļot” nodilušu locītavu, radot sargājošu slānīti starp locītavas kaulu virsmām. Ko var un ko nav iespējams gaidīt no injekcijām? Kādēļ tās ne visiem un vienmēr iedarbojas vienādi efektīvi? Vai šis process ir sāpīgs? Kādēļ dārgākā - konkrētā situācijā var nebūt labākā un piemērotākā no izvēles klāsta?Par injekcijām traumatoloģijā, ortopēdijā sarunā ar Ēriku Ozolu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.
Vai pēc jebkuras ķirurģiskas manipulācijas jārēķinās ar tūsku? Kādēļ liekais šķidrums uzkrājas bojātajos audos? Operācijas, locītavas, vecums, dzimums, svars – kad ir stiprāka tūska? Ir cilvēki, kuriem uz to ir nosliece? Kas pastiprina tūsku? Varbūt vērts dzert ļoti maz šķidruma? Kas vēl palīdz mazināt tūsku? Lietot zāles? Ja tūska saglabājas vairākus mēnešus, vai tā var kļūt hroniska? Kādēļ traumatologi, ortopēdi par tūskas esamību pārāk nesatraucas un savukārt – kas liecina, ka nav labi?Par to visu šajā sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.
Sēdošā dzīve un muguras jostas daļa – kāds tam sakars un sekas? Vai “draudzība” ar telefonu arī spēlē kādu lomu? Ja sāp mugura, kad meklēt mugurkaula ķirurga palīdzību, bet, kad pietiek ar fizioterapeitu? Ja ir akūtas sāpes, vai tās mēģināt risināt ar masāžu, vingrošanu, manuālo terapiju? Kādos periodos der aukstas un kādos – siltas kompreses mugurai? Kādēļ labākais mugurkaula izmeklējums ir magnētiskā rezonanse? Par ko var liecināt kājas tirpšana? Populārākās diagnozes: “krika” jeb mugurkaula muskuļu spazmas, diska trūce, stenoze, kustību nestabilitāte skriemeļos, išiass un skolioze mugurkaulam novecojot. Kā dzīvot – ko darīt un ko – nedarīt, ja mugura laiku pa laikam sāp, vai diagnosticēta kāda no mugurkaula pataloģijām? Podkāsta sarunu biedrs Artis Gulbis ORTO Klīnikas mugurkaula ķirurgs.
Laiku pa laikam atgriežamies pie šīs tēmas: vai to, ka gūsim traumu, var paredzēt? Šoreiz saruna ar psihoterapijas speciālisti, podkāsta “Runāt ar Gintu” autori Gintu Ratnieci. Vai mēdz būt kāda izskaitļojama notikumu summa/ secība, kas noved līdz “nejaušam” kritienam? Vai visam ir vērts meklēt iemeslu un ko tas mums dod? Kāpēc cilvēki, kuri jūtas neveseli, nereti ir tik kašķīgi un īgni? Vai un kādēļ ir kāda cilvēku daļa, kuriem traumas gadās visai regulāri? Kādēļ  aptuveni vienlaikus traumas gūst vairāki ģimenes locekļi? Kuros dzīve brīžos filmu “Pollianna” vērts skatīties katru dienu? Kā čubināšana, garšīgs ēdiens, harmoniska vide un labs miegs palīdz pēc operācijas? Vai traumatologam, ortopēdam Andrejam Peredistijam šajā jautājumā ir taisnība? Kāds traumai vai pēc-operācijas periodam sakars ar sērošanu? Kā dusmas šajā laikā padarīt lietderīgas? Un - kam dzīve labāka: intravertiem vai ekstravertiem? 
“Ultramaratosnisti taču sabeidz savu veselību! Cilvēka ķermenis nav paredzēts tādām slodzēm!" Šajā sarunā ar Tomu Eglīti ORTO Klīnikas sporta ārstu rezidentu pētām šos jautājumus un ultramaratonsitu (skrējēju, peldētāju, velobraucēju)  veselību. Distancēs virs 42 km skrējējiem, virs 160 km – velo braucējiem un virs 10 km peldētājiem. Kas notiek ar viņu muskuļiem, kauliem, sirdi, citiem iekšējiem orgāniem? Un galu galā – kas notiek viņu galvā? Kur un kā viņi uzņem enerģiju? Ko ēd? Ko dzer? Un  - kad ķermenis sāk “pārtikt” “apēdot” muskuļu masu? Kādēļ mūsdienu cilvēkam tik ļoti pietrūkst pirmatnēja, dzīva piedzīvojuma? Vajadzības pēc brīvības, kur dzīvošana notiek uz ļoti sīkstas izdzīvošanas robežas? Varbūt arī jūs ko nezināt par savu īsto dabu un ilgām? Par to visu šai sarunā.
Trenažieri aizstās dabīgas sporta aktivitātes? Locītavām  - piemērotāk? Kaulu nodilums – iemesls nekustēties? Kādēļ vieni ar ievērojamu skrimšļa nodilumu nejūt sāpes pat kalnos kāpjot, bet citi ar niecīgu  - ir sāpju nogurdināti? Mikrobioma saistība ar locītavu veselību? Kā skrimslis uzņem barības vielas un kāda nozīme te ir kustībai? Ir locītavas, kuras daba nav paredzējusi aktīvai, fiziskai slodzei? Ko par to visu saka “pelīšu pētījumi”?Saruna ar Ģirtu Mandrovicki ORTO Klīnikas sporta ārstu.
Operēt? Neoperēt? Steidzami? Vēlāk? Cik vēlāk? Un ja nu dažas nedēļas pēc krusteniskās saites plīsuma ir sajūta, ka viss kārtībā – tūskas nav, celis lokās, nesāp? Cik liela nozīme ir fizioterapijai, priekš kam un kad to veikt? Kādēļ celis pēc krusteniskās saites plīsuma mēdz pamežģīties? Tam var būt sekas? Kāds sakars krusteniskai saitei ar meniskiem? Vai krusteniskā saite var plīst bez traumas? Kā atjauno šo saiti un ar ko jārēķinās pēc operācijas?Par to saruna ar diviem ORTO Klīnikas traumatologiem, ortopēdiem Jāni Viļumu un Andreju Peredistiju.  
Kādēļ topošiem traumatologiem, ortopēdiem šogad ir jauns rezidentūras vadītājs – dr. Andrejs Finogejevs un jauna mācību bāzes vieta – ORTO Klīnika? Kāpēc vērts jauniem ārstiem dot iespēju dažādus mācību ciklus apgūt ne tikai Rīgas, bet arī citās Latvijas slimnīcās? Regulāra jautājumu uzdošana ir muļķības pazīme, vai iespēja aiztaupīt problēmas pacienta veselības aprūpē nākotnē? Uz kādiem pasaules kongresiem un kursiem braukt, lai būtu jēga? Kādēļ un kā jaunam ārstam jāveido profesionāli kontakti? Privātā un valsts medicīna – asi konkurenti? Kā rezidentūras laikā veidojas labs traumatolgs, ortopēds? Vai iespējams padarīt veselības aprūpi Latvijā gan pacientiem, gan ārstiem draudzīgāku?Par to visu sarunā ar dr. Andreju Finogejevu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu, RSU Rezidentūras studiju programmu traumatoloģijā, ortopēdijā vadītāju
Vai hokeja ķivere sargā no pārāk lielas atpazīstamības? Kāda ir sportista vasara? Cik tajā ir brīva laika un laisku, vēlu rītu? Cik liels darbs/laiks jāiegulda ģimenei, ja tajā aug perspektīvs, jauns hokejists? Vai talantīgos šai sporta veidā var pamanīt jau agri? Kā sadzīvot ar traumām: iemācīties nesāpēt, ja pārāk stipri nesāp un nekrist izmisumā, ja gaidāms kārtējais rehabilitācijas periods? Kurš ir pirmais cilvēks, kuram Toms vaicā padomu traumu un rehabilitācijas jautājumos? Ko darītu Toms Andersons, ja viņam būtu atvaļinājums?Saruna ar Latvijas izlases hokejistu Tomu Andersonu par visu nedaudz un precīzi kā spēlē uz ledus.
“Gadiem vērojot savus pacientus, apzinos – man ir būtiski, lai viņu pēcopērācijas periods  ritētu bez infekciju riska, sarežģījumiem un sāpes šajā laikā tiktu maksimāli mazinātas,” tā šī podkāsta sarunu bidrs Juris Brūklis ORTO Klīnikas traumatolgs, ortopēds, pēdas ķirurgs  “Tādēļ labu laiku biju saudzīgākas pēdas ķirurģijas tehnikas meklējumos. Un nonācu līdz mazinvazīvajai pēdas ķirurģijai.” Pašreiz ORTO Klīnikā greizā īkšķa deformācijas (hallux valgus) un āmurveida deformācijas (pēdas pirkstu deformācija) kā arī daudzus posmus citu pēdas operāciju ietvaros veic minimāli traumējot veselos audus – mazinvazīvā tehnikā. Vaļēju griezienu vietā, operāciju veic caur nelieliem dūrienveida griezieniem, tā ievērojami saudzējot veselos audus un padarot cilvēkam rehabilitācijas laiku vieglāku. Juris Brūklis ir pārliecināts – mazinvazīvā ķirurģija ir pēdas ķirurģijas nākotne.Klasiskās pēdas ķirurģijas (vaļējs grieziens) salīdzinājums ar mazinvazīvo Klasiskā pēdas ķirurģija ar vaļēju griezienu    Mazinvazīvā pēdas ķirurģija • Brūce – 5 -7 cm                                                              • Brūce 2 – 3  0.5 cm dūrieni (mazāk sāp                                                                                                          pēc operācijas) • Vaļēji griezieni pēdā slikti dzīst                           • Mazie dūrienveida griezieni dzīst labi• Brūces dzīšana palielina komplikāciju             • Minimāls komplikāciju risksrisku      • Parasti liek skrūves/implantus                             •  Vairumā gadījumu nav jāliek                                                                                                                                 skrūves/implanti • Garāks narkozes laiks                                                • Narkozes laiks īsāks • Augstāks infekciju risks                                            • Minimāls infekciju risks 
Kādēļ meniski tik bieži un tik daudziem plīst? Vai tas vienmēr sāp un traucē? Šķidruma krāšanās ceļa locītavā - to arī izraisa bojāts menisks? Kādēļ nav reti gadījumi, kad operē menisku, bet sāpes un problēmas ceļa locītavā saglabājas nemainīgas? Vai menisku stāvokli var novērtēt ultrasonogrāfijā? Pusaudžiem magnētiskās rezonanses uzņēmumā asinsvadus mēdz interpretēt kā meniska plīsumu – kādas tam var būt sekas? 100. podkāsts par nemainīgi aktuālu tēmu kopā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.
Vasaras saule

Vasaras saule

2023-05-3116:35

Manījāt, ka šogad, vai jau pērn sajūtas saulē vai pēc tās kaut-kā-vairs-nesagādāja prieku un baudu? Uztveriet šos signālus nopietni. Ar sauli iespējams uzturēt atturīgākas un veselību neapdraudošākas attiecības, neradot sekas, kas nopietni bojā dzīvi. Saruna ar Annu Mihailovu ORTO Klīnikas reimatoloģi par autoimūnām saslimšanām, kuru palaidējmehānisms nereti ir saule un kuru pacientiem saules stari organismā var izraisīt nopietnu slimību paasinājumu.  Kā godam “pārziemot” vasaru un tomēr tik pie ikdienā nepieciešamās D vitamīna devas - uzziniet šajā sarunā.
Kaulu cistas – labdabīgas, vai ļaundabīgas? Kad ir pamats uztraukties? Kā izskatās audzējs un kādēļ ārsts to operācijas laikā neredz? Kādēļ atturīgu lietišķumu neuztvert kā nejūtību, bet apzināties, ka operējoša onkologa uzdevums ir veltīt visu uzmanību, prātu un spēkus tam, lai uzveiktu audzēju? Cik mēnešus pirms operācijas komanda sāk gatavoties un cik reizes operējošais onkologs galvā iepriekš veic operāciju, kura vēlāk ziņās izskan pagodinoši – kā - "pirmo reizi Latvijā notikusi"? Vai saskare ar onkoloģiju liek arī ārstam pārvērtēt, kas no tiesas ir vērtīgs dzīvē un kas – tāds sīkums vien ir? Un  - kāds šim podkāstam sakars ar skriešanu?Saruna ar Dr. Lauri Repšu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu, ortopēdisko onkologu
loading
Comments 
Download from Google Play
Download from App Store