Politikas podkāsts

Koalīcija apņēmusies izvirzīt vienu kandidātu un līdz viņa nosaukšanai par konkrētiem kandidātu uzvārdiem atturas runāt. Tikmēr opozīcijā ir atbalsts nu jau bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam. Koalīcijas pārstāvji gan neatklāj, vai vēl izskata viņa kandidatūru. Decembrī koalīcija nespēja vienoties par vienu kandidātu uz Latvijas Bankas prezidenta amatu un pēdējā brīdī atsauca abus amatam izvirzītos – līdzšinējo iestādes vadītāju Mārtiņu Kazāku un finanšu institūcijas „Altum” vadītāju Reini Bērziņu. Koalīcijas partijas tad vienojās otrajā piegājienā izvirzīt vienu konkrētu kandidātu uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. Pašlaik noteikts, ka kandidāti Latvijas Bankas prezidenta amatam jāizvirza līdz 31. janvārim, bet koalīcija tik ilgi negaidīšot un kandidātu nosaukšot laikus, pēc iknedēļas tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču solīja premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības".

Ir visai reāla iespēja, ka Austrija drīzumā tiks pie sava pirmā labēji radikālā kanclera. Kā Īlona Maska intervija ar labēji radikālās partijas „Alternatīva Vācijai” līderi Alisi Veidelu ietemēs Vācijā gaidāmās vēlēšanas? Naidžels Farāžs atgriežas politikā. Starptautiskos procesus analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu nodaļas profesors Daunis Auers. Austrijas radikāli labējo zvaigžņu stunda Austrijas Brīvības partija ir politiskais spēks ar daudzu desmitgažu vēsturi, tai skaitā iedibinātu vietu valsts parlamentā un zināmu valdības darba pieredzi. Kopš pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades partijas ideoloģiskajā ievirzē arvien pamanāmāka kļuva galēji labējā tendence, kas netraucēja tai periodiski gūt nozīmīgas vēlētāju daļas atsaucību. Šais periodos Brīvības partija pāris reizes tika arī pie valdīšanas koalīcijā ar labēji centrisko Austrijas Tautas partiju. Pēdējā šāda reize bija pēc 2017. gada vēlēšanām, taču t.s. Ivisas skandāls, kurā bija iesaistīts Brīvības partijas līderis Haincs Kristiāns Štrāhe, izbeidza šo savienību, un 2019. gada ārkārtas vēlēšanās partija cieta pamatīgus zaudējumus. Tomēr šo vājuma posmu, kā jau vairakkārt savā vēsturē, galēji labējie pārvarēja, ap 2022. gada vidu popularitātes ziņā apsteidzot Tautas partiju, bet ap gada beigām arī sociāldemokrātus, lielāko opozīcijas spēku, un kļūstot par populārāko partiju valstī. Tikām valdošās koalīcijas – Tautas partijas un Zaļo partijas – reitingi šļuka uz leju proporcionāli dzīves dārdzības un inflācijas rādītāju kāpumam. Rezultātā Nacionālās padomes vēlēšanās pagājušā gada 29. septembrī Brīvības partija ar tās jauno līderi Herbertu Kiklu priekšgalā svinēja spožu uzvaru, tiekot pie lielākās parlamenta frakcijas. Partijas platformas centrā bija pret imigrantiem un radikālā islāma briesmām vērstas tēzes, bet, cita starpā, tā ietver arī palīdzības pārtraukšanu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Pēc tam, kad visas citas parlamenta partijas deklarēja nevēlēšanos sadarboties ar Brīvības partiju, Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens, spītējot tradīcijai, uzaicināja veidot valdību Tautas partijas līderi un līdzšinējo kancleru Karlu Nehammeru. Par galveno sarunu partneri kļuva sociāldemokrāti, taču tā kā šādai koalīcijai būtu niecīgs vienas balss pārsvars, Nehammers centās iesaistīt valdībā arī liberālo partiju NEOS. Pērnā gada pēdējais ceturksnis pagāja mēģinājumos saskaņot pozīcijas, kas tomēr izrādījās neauglīgi. Vispirms 3. janvārī par izstāšanos no sarunu procesa paziņoja partijas NEOS līdere Beāte Mainla-Raizingere, bet nākamajā dienā Karls Nehammers demisionēja no kanclera amata un pameta Tautas partijas vadītāja posteni. 6. janvārī prezidents van der Bellens uzaicināja Brīvības partijas vadītāju Herbertu Kiklu uzsākt valdības koalīcijas veidošanu. Kā vēsta mediji, jaunais Tautas parijas līderis Kristiāns Štokers vairs neesot ne tuvu tik kategorisks kā viņa priekšgājējs jautājumā par neiespējamību sadarboties ar Kiklu, nemaz jau nerunājot par Brīvības partiju kopumā. Līdz ar to ir visai reāla iespēja, ka Austrija drīzumā tiks pie sava pirmā labēji radikālā kanclera. Masks, Veidela u.c. alternatīvi apdāvinātie Pagājušajā ceturtdienā jaunievēlētā Savienoto Valstu prezidenta administrācijas darbinieks un par pasaules bagātāko cilvēku uzskatītais Īlons Masks īstenoja savu, šķiet, līdz šim pamanāmāko iejaukšanos kādas Eiropas valsts iekšpolitikas procesos, sev piederošajā tīmekļa komunikācijas platformā „X” intervējot labēji radikālās partijas „Alternatīva Vācijai” līderi Alisi Veidelu. Laikā, kad līdz Bundestāga ārkārtas vēlēšanām atlicis vien nedaudz vairāk par mēnesi, šī 74 minūtes ilgā tērzēšana, piebārstīta ar savstarpējiem komplimentiem, nenoliedzami var ietekmēt daža laba vēlētāja izvēli. Tiesa, nav gan teikts, kādā virzienā, jo sarunā netrūka gana daudz ekstravaganta un apšaubāma. Piemēram, Veidelas apgalvojums, ka Hitlers patiesībā esot bijis komunists un sociālists, tādējādi nu nekādi neesot līdzīgs „Alternatīvai Vācijai”, kas esot krietni konservatīvie un libertāņi. Jāšaubās gan, vai šādam galēji labējo pašnovērtējumam būtu gatavi kaut mazākajā mērā piekrist Vācijas tradicionāli konservatīvie – kristīgie demokrāti, kuri, visdrīzāk, veidos nākamās Vācijas valdības mugurkaulu. Tā vismaz liek spriest partiju reitingi, kas bijuši teju nemainīgi pēdējā gada laikā. Kristīgi demokrātiskā partija stabili turas pirmajā vietā ar nedaudz virs 30%. Tāpat diezgan nemainīgi gada laikā bijuši līdzšinējās valdošās koalīcijas partiju rezultāti: sociāldemokrātiem tie grozījušies ap 15%, zaļajiem – ap 13%, bet liberāļiem brīvajiem demokrātiem – pie kritiskās 4 – 5% robežas. Savukārt „Alternatīva Vācijai”, sākusi gadu ar 22% un gada vidū piedzīvojusi pat 6% kritumu, nu ir atpakaļ pie 21% atzīmes. No vienas puses, tas ir otrais labākais rezultāts, taču no otras, Īlons Masks savu tiesu pārspīlēja, abu tiešsaistes tērzēšanas ievadā nodēvējot Alisi Veidelu par „Vācijas vadošo kandidāti”. Nemaz jau nerunājot par to, ka Veidelai diezin vai ir kādas cerības atkārtot kaimiņvalsts Austrijas labējo radikāļu panākumus un tikt pie valdības veidošanas sarunu galda – pārējām partijām pagaidām vēl pietiek resursu, lai viņu tur nelaistu. Un tomēr – ja Herberts Kikls Austrijā, kā saka ne viens vien medijs, esot izgrāvis robu pret radikāļiem celtajā Eiropas ugunsmūrī, tad savas plaisiņas manāmas arī Vācijā. Tiek norādīts, ka, piemēram, Tīringenes federālajā zemē pēc pagājušā gada vēlēšanām kristīgo demokrātu valdība vairs nevarot īstenot savu politiku bez „Alternatīvas Vācijai” atbalsta. Farāžs atkal aktuāls Grūti spriest, cik patiess bija Naidžels Farāžs, kad 2020. gadā, Lielbritānijai parakstot vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības, paziņoja, ka uzskata savu mūža uzdevumu par paveiktu un aiziet no politikas. Katrā ziņā, kā izrādās, aiziešana nav bijusi uz īpaši ilgu laiku, jo vecais zēns Naidžels ir atpakaļ. Pēdējās Parlamenta vēlēšanās 2024. gada jūlijā viņa Breksita partija, tagad pārdēvēta par „Reformēt Apvienoto Karalisti”, tika pie piecām vietām Apakšpalātā. Un vēl daudz iespaidīgāka ir kopējā par šo partiju nodoto balsu statistika, proti – visā valstī par Farāža politisko lolojumu nobalsojuši vairāk nekā četri miljoni britu jeb vairāk nekā 14% vēlēšanās piedalījušos. Tikai mažoritārā vēlēšanu sistēma ir iemesls pieticīgajam mandātu skaitam uz vēlēšanās uzvarējušo leiboristu, arī toriju un liberāldemokrātu fona. Farāža partijas popularitātes kāpums daļēji tiek skaidrots ar šī brīža politisko konjunktūru, kad elektorātā uzkrājies gana daudz rūgtuma pret četrpadsmit gadus valdījušajiem torijiem, savukārt leiboristi, nākuši pie varas, arī nespēj ātri uzlabot situāciju. Par „reformētāju” jājamzirdziņu kļuvusi imigrācijas tematika, kam bija nozīmīga vieta arī Breksita partijas aģitācijā. Kā vēsta raidsabiedrība BBC, Farāžs un viņa līdzgaitnieki arī pēc vēlēšanām turpinot vētrainu darbību ar pamanāmiem rezultātiem. Partijas biedru skaits jau pārsniedzis 180 000, apsteidzot konservatīvos, kam ir tikai 130 000, un atpaliekot tikai no leiboristiem, kuru rindās ir apmēram 365 000. Kas arī no svara, partijai parādījušies iespējami nopietni finansiālie atbalstītāji – par tās kasieri nesen kļuvis britu miljardieris, luksa klases nekustamo īpašumu attīstītājs Niks Kendijs, un par partiju jau kādu laiku izrāda interesi arī pats Īlons Masks. Tiesa, attiecībām ar aizokeāna superbagātnieku, ar kurām Farāžs līdz šim labprāt lepojās, saļodzījušas, kad Masks savā „X” platformas kontā paudis atbalstu britu labējam ekstrēmistam Stīvenam Jekslijam-Lenonam, kuram nesen piespriests cietumsods par tiesas maldināšanu, un Farāžs, savukārt, norobežojies no šiem izteikumiem. Protams, šobrīd vēl pāragri spriest, vai jaunais Farāža politiskais projekts paliks vien īslaicīgs politiskās modes kliedziens, vai tam tomēr izdosies ieņemt ilglaicīgāku vietu britu politiskajā spektrā, varbūt pat reiz tikt pie varas. Katrā ziņā viens uznāciens ar neprognozējtām un tālejošām sekām Naidželam Farāžam reiz jau izdevās, būtu aplami viņu nenovērtēt tagad. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Sociālo mediju īpašnieki, piesaucot vārda brīvības neierobežošanu arvien vairāk parāda vēlmi kontrolēt politiskos procesus. Kādai jābūt Eiropas Savienības reakcijai, par to diskusija Krustpunktā. Raidījumā viesi: Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga, "Re:Baltica" žurnāliste, faktu pārbaudes projekta "Re:Check" vadītāja Evita Puriņa un Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Zane Petre. Sazināmies ar Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori Ilvu Skulti. "Facebook" un "Instagram" atteiksies no faktu pārbaudīšanas un cenzēšanas, kas esot radījusi vairāk problēmu nekā risinājumu. Ir jāatgriežas pie sākotnējās vārda brīvības, turklāt saturā vajadzētu vairāk politikas, tā pagājušā nedēļā pasauli pārsteidza šo sociālo mediju vadītājs Zakerbergs. Tikmēr otra lielā populārā tīkla - "X" platformas īpašnieks Ilons Masks ir uzsācis gandrīz vai kampaņu, lai panāktu valdības un politikas maiņu vairākās Eiropas valstīs.  Jau kopš Otrā pasaules kara, kad Eiropa piedzīvoja Vācijas propagandas dramatiskās sekas, valstu iedzīvotāji un politiķi lēma, ka ir jāpieliek pūles, lai informatīvajā laukā izveidot vidi, kurā nevar manipulēt ar cilvēku prātiem. Arī sabiedriskajiem medijiem tika veidota tiesiskā bāze, lai žurnālistika varētu plaukt brīvā, daudzveidīgā, neatkarīgā veidā. Amerikā tā vēsture nav tāda, tāpēc situācija arī ir atšķirīga. Bet globālā attīstība radījusi citu realitāti. Latvijā pirms pāris gadiem veiktās aptaujas rādīja, ka 65% iedzīvotāju vismaz divas stundas dienā pavada dažādos sociālajos medijos. Un tie bieži nedarbojas saskaņā ar Eiropas likumiem. Satura moderēšana bija viens no tiem veidiem, kā Eiropas Komisija lika tam pašam Zakerbergam rēķināties ar Eiropas politiku, bet izskatās, ka visi centieni ietekmēt situāciju irst pa vīlēm. Kā mēs sadzīvosim ar šo jauno realitāti? Vai tas nozīmē, ka Eiropā būs tāpat kā daudzviet citur pasaulē?

Arī Valsts policijai plāno piešķirt tiesības notriekt vai nosēdināt dronus iespējama apdraudējuma gadījumā. Šādas likuma izmaiņas uz pirmo lasījumu virza Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Valsts policijā uzsver, ka hibrīdkara apstākļos šī funkcija ir būtiska un vajadzīga, lai rīkotos iespējami operatīvi. Dronus izmanto arvien vairāk, tāpēc jābūt efektīvai pretdarbībai nelikumīgas izmantošanas un iespējama apdraudējuma novēršanas gadījumos. Pašlaik Valsts policija var notriekt dronus uzbrukuma vai cilvēku apdraudējuma gadījumā. Aizdomīgos brīžos vai kad drons pielidojis pārāk tuvu kādam objektam un, piemēram, var traucēt kādas iestādes darbu, policija to var tikai konstatēt un ziņot vai nu Militārajai policijai vai Valsts Robežsardzei. Tām likums paredz iespēju dronu sašaut, aizvirzīt vai nosēdināt. Jaunveidotās likuma izmaiņas paredz šādas iespējas arī Valsts policijai, stāsta Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta pārstāvis Ronalds Petrovskis.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Ķīnas vēstures un filozofijas ekspertu Kasparu Eihmani par Ķīnas lomu 2025. gada ģeopolitiskajos konfliktos, attiecībām ar Krieviju un ASV. 2025. gada sākumā, pēc 20. janvāra, kad Trampa administrācija stāsies amatā, mēdz teikt, ka pasaule varbūt būs visbīstamākajā stāvoklī kopš aukstā kara. Tiek prognozēts, ka saasināsies Amerikas un Ķīnas konkurenci, plosīsies divi reģionāli kari, Āfrikā paplašināsies anarhijas zona, starptautisko tiesību ievērošana samazināsies un četras autokrātijas - Ķīna, Krievija, Irāna un Ziemeļkoreja - pastiprinās savas definētās un varbūt arī nedefinētās vienošanās, lai grautu Rietumus. Raidījumā  saruna ar Ķīnas vēstures un filozofijas ekspertu Kasparu Eihmani. Anna Apelbauma nesen iznākušajā grāmatā par autokrātiju rakstīja, ka visas šīs valstis - Ķīnu, Krieviju, Irānu, Ziemeļkoreju - nevis saista kaut kāda kopīga centrāle Džeimsa Bonda stilā, kas kaut kur atrodas, tas konflikts ar viņiem nav sistēmas cīņa, un tas nav kaut kāds "aukstais karš 2", jo katrai no šīm valstīm ir atšķirīgi vēsturiski cēloņi, kāpēc tas režīms tur ir tāds. Taču ir kas kopīgs. Un tā nav ideoloģija, bet vienkārši vēlme palikt pie varas. Kā tu raugies uz to, kāpēc ļaunumam ir tik izteikts pievilkšanās spēks? Kāpēc viņi viens otru atrod? Kaspara Eihmanis: Man šķiet, ka varētu iezīmēt pāris perspektīvas. Lai gan šīs vēsturiskās paralēles nebūs īsti precīzas, bet izskatās, ka tā ir kaut kāda jauna lielā spēle, salīdzinot ar analogu 19. gadsimtā starp Lielbritāniju un Krievijas impēriju, tikai šoreiz šī spēle ir ar vairākiem dalībniekiem. Bet, kas attiecas uz to ideoloģisko sadaļu, es neesmu vēl lasījis Apelbaumas tekstu, man grūti spriest, bet man šķiet, ka, vismaz, ja Krievijas gadījumā mēs to ideoloģiju skaidri nesaredzam jeb viņa ir tādās formās un apmēros, kas mums pirmajā brīdī ir grūti ievietojami varbūt ideoloģijas kaut kādā rāmī, kā mēs esam pie tā pieraduši. Bet ķīniešiem šī ideoloģija tomēr ir. Tikai viens ir tāda atklātā un otra ir savā ziņā slēptā. Bet slēptā, protams, vienmēr ir bijusi, un, man šķiet, ķīniešu gadījumā tā ir saistīta ar tādu kā nemitīgu opozīciju Rietumu pasaules iekārtojumam. Tam, kuru ir vadījusi Amerika līdz šim brīdim. Jo šī opozīcija ir novērojama jau no 90. gadiem. Pēc 90. gadu otrās puses, pieņemsim, Ķīnā sāka regulāri iznākt grāmatas ar nosaukumiem "Ķīna var pateikt - nē". Jautājums, kas ir tas nē, kam ķīnieši varētu pateikt? Un šis nē ir vērsts uz visu, ko principā iemieso tā saucamais Vašingtonas modelis vai cilvēktiesību modelis. Viss, kas, viņuprāt, ir kaut kādā mērā korozīvs un degradē ķīniešu pasaules skatījumu un viņu intereses.  Tāpēc es, iespējams, pieļauju vienkārši, ka tā ir izdevīga turēšanās kopā varbūt tādā mirklī, kad šķiet, ka ASV un tās sabiedrotie ir vājuma pozīcijā un būtu iespējams viņus bezmaz vai nedaudz pagrūst uz to pusi, kur tad pavisam šī sistēma brūk. (..) Kā tu redzi, kas ir Krievija Ķīnai? Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā daļa ķīniešu to uztvēra kā lielu notikumu savā dzīvē. Kaspars Eihmanis: Jā, viņi ir uztvēruši to kā lielu notikumu tieši tajā sakarā, ka ķīniešu izpratnē jebkas, ko var izdarīt šādu valstu atklāta vai neatklāta savienība, ir mazināt Rietumu modeļa ietekmi, jo viņu izpratnē tas ir cēlonis, no kura nāk visi iespējamie ļaunumi. Ķīniešu vēsturiskā atmiņa, vismaz kultivētā vēsturiskā atmiņa, ir tāda, ka šī pārestība, ko ir nodarījuši Rietumi, sākot no Lielbritānijas opija kariem pret Ķīniešu impēriju, Mandžūru impēriju, līdz pat tam, ka 1900. gadā astoņas Rietumu armijas ieiet Pekinā un nodedzina imperatora vienu no pilīm - Vasaras pili. Līdz ar to tās pārestības nepārtraukti tiek kultivētas, tā ir daļa no viņu propagandas vēstures, ar ko izaug principā katrs ķīnietis. No tās izrauties ir ārkārtīgi grūti. Tagad, raugoties uz 2025. gadu, vai uz to, kā tiks atrisināta kara situācija Ukrainā, daudzi saka, ka šajā gadā daudz kas atkarīgs no tā, kā uzvedīsies Ķīna vai Indija. Ja tu saki, ka viņu pretstāvēšana no Rietumiem - tā ir tāds pozicionējuma jautājums, tad ir apmēram skaidrs, kā viņi uzvedīsies. Kaspars Eihmanis: Ir ārkārtīgi grūti būt kaut kādam ekspertu pravietim, mēģināt prognozēt, kā tas attīstīsies, tāpēc ka katram no viņiem ir savas intereses, un to jau neviens nevar noliegt. Ķīniešiem ir savas intereses, vēlmē darboties savā ietekmes sfērā. Viens no šiem potenciālajiem konfliktiem vispār nākotnē ir Taivānas jautājums, jo tas kaut kādā ziņā ir no Ķīnas viedokļa vēl asāks, nekā tas ir, pieņemsim, Krievijas gadījumā ar Ukrainu. Bet tas tiek salīdzināts. Kaspars Eihmanis: Lai gan tur ir analoģijas un atšķirības. Tur mēs tādu sarakstu varētu taisīt, tur būtu vairāk vai mazāk atkarībā no kādiem kritērijiem mēs izvēlamies.   Kaspars Eihmanis ir filozofijas doktors, Ķīnas vēstures un filozofijas eksperts. 13 gadus pasniedza ķīniešu valodu, Ķīnas vēsturi un filozofiju Latvijas Universitātē. Pirms vairākiem gadiem nolēma atgriezties pie savu intelektuālo un garīgo meklējumu saknēm - budistu filozofijas, uzsākot studijas Taivānas Džendži universitātes filozofijas doktorantūra. Apguvis sanskritu, pāli valodu, budistu loģiku un epistemoloģiju.

Dažādu pakalpojumu pieejamība digitālajā vidē ir lieliska, jo taupa laiku un naudu gan pakalpojuma sniedzējam, gan saņēmējam. Tomēr, ja digitālajam pakalpojumam nav citas alternatīvas, lieliska šī iespēja ir tikai tiem, kuriem pieejamas vajadzīgās tehnoloģijas. Piemēram, prasība Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēties dzīvokļu īpašniekiem daudziem bija pārsteigums, bet kādam arī neiespējamā misija. Un ir vēl citas jomas, kas cilvēkiem, kuri ar tehnoloģijām ir uz jūs vai vienkārši ir bez interneta, nav pieejamas.  Par pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotajiem, ne tikai internetā lietotājiem diskusija raidījumā Krustpunktā. Raidījuma viesi: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks IT jautājumos Guntars Krasovskis, Latvijas pensionāru federācijas pārstāve un laikraksta "Latvijas Pensionārs" galvenā redaktore Liesma Kalve, biedrības "Apeirons" valdes priekšsēdētajs Ivars Balodis un Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves. Dažādu pakalpojumu pieejamība digitālajā vidē ir lieliska, jo taupa laiku un naudu gan pakalpojuma sniedzējam, gan saņēmējam. Tomēr, ja digitālajam pakalpojumam nav citas alternatīvas, lieliska šī iespēja ir tikai tiem, kuriem pieejamas vajadzīgās tehnoloģijas. Prasība Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēties dzīvokļu īpašniekiem daudziem bija pārsteigums, bet kādam arī neiespējamā misija. Un ir vēl citas jomas, kas cilvēkiem, kuri ar tehnoloģijām ir uz jūs vai vienkārši ir bez interneta, nav pieejamas.  Par pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem runāsim šodien.

Kāpēc dažādu izglītības sistēmas monitoringa rīku izstrādē iegulda vairākus desmitus miljonus eiro, kamēr skolās trūkst gan jaunajam izglītības saturam atbilstošu mācību līdzekļu, kā arī atbalsta skolēniem un skolotājiem? To pēdējo nedēļu laikā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) jautājuši gan Saeimas deputāti, gan skolotāju arodbiedrība, gan arī Valsts kontrole. Tomēr ministrija no savām iecerēm negrasās atkāpties. „Jūs neesat sagādājuši skolotājiem un skolēniem nepieciešamās mācību grāmatas, bet tagad liksiet klasēs kameras un monitorēsiet, kā skolotājs strādā, par to paši ministrijā saņemot lielas algas,” tā īsumā varētu rezumēt aso kritiku, ko Izglītības un zinātnes ministrijai pagājušajā nedēļā veltīja parlamentārās opozīcijas deputāti, kad Saeima lēma, vai atbalstīt Apvienotā saraksta frakcijas deputātu pieprasījumu „Par izglītības monitoringa sistēmas platformas izveidi” izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai no”Jaunās Vienotības”. Pieprasījumu, par to balsojot tikai opozīcijas deputātiem, noraidīja. Tomēr debašu laikā izskanējušie jautājumi ir svarīgi. Izglītības kvalitātes monitoringa rīku izstrādes priekšdarbi uzsākti jau 2018. gadā, paredzot tam Eiropas Sociālā fonda finansējumu. Jau izstrādāti un sākuši darboties augstākās un profesionālās izglītības absolventu monitoringa rīki. Paredzams, ka šogad sāks strādāt Pedagogu pieprasījuma – piedāvājuma prognozēšanas rīks. Jau trīs gadus darbojas arī skolu efektivitātes monitoringa rīks un no šā gada 1. septembra skolas un pašvaldības varēšot lietot arī skolu darba risku identificēšanas rīku. To, kādi rīki izglītības sistēmas monitorēšanai jau izstrādāti, izglītības kvalitātes revīzijā vētījusi Valsts Kontrole, taču secinājumu par šo instrumentu noderību, vēl nav. Revīzija noslēgsies šī gada beigās. Tajā vēl plānots konkrētās pašvaldībās un skolās pētīt, cik laicīgi pamana problēmas skolēna izaugsmē un kā tās risina, lai skolēns sekmīgi spētu pabeigt 9. klasi. Tuvākajos piecos gados kopumā izglītības kvalitātes monitoringa sistēmā plānots ieguldīt vēl vairāk nekā 21 miljonu eiro. Aptuveni 18 miljoni eiro ir no Eiropas Sociālā fonda, bet trīs miljoni eiro no valsts budžeta. Nozīmīgākā daļa šīs naudas – 8,6 miljoni eiro - paredzēti individuālā skolēnu snieguma monitoringa izstrādei.

Valstī problēma ir nevis ar "airBaltic" vadītāju Martinu Gausu, bet ar valdību, jo tā nespēj nodefinēt lidsabiedrības mērķus, intervijā Latvijas Radio norādījis partijas Latvija pirmajā vietā līderis, Saeimas deputāts Ainārs Šlesers. Viņš atturējās vērtēt Gausa darbu, jo tas esot jādara valdībai, taču esot redzams, ka aviokompānija šobrīd strādā slikti (ar zaudējumiem) un tās īpašniece ir valsts.

Filmas "Straume" milzīgie panākumi likuši sarosīties arī politiķiem, kas tagad daudz sāk runāt par nepieciešamību atbalstīt filmu nozari. Uz "Straumes" slavas viļņa liela daļa sabiedrības diez vai pret to iebilstu, bet pavisam cita attieksme varētu būt pret kārtējo naudas iepumpēšanu aviokompānijā "airBaltic", par ko pagājušajā nedēļā sāka runāt. Runājam arī par nākamā ASV prezidenta vēlmi pēc citu valstu teritorijām. Krustpunktā aktualitātes analizē izdevuma "SestDiena" galvenā redzaktore un TV3 "900 sekundes" producente Lauma Spridzāne un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" producente Madara Fridrihsone un politologs Arturs Bikovs.

Provokācijas Baltijas jūrā ar kabeļu bojājumiem ir nepatīkamas. Tam, ka šāda rīcība pārkāpj hibrīdkara robežas, piekrīt Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece, Rīgas Stradiņa Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore Elīna Vrobļevska. Intervijā Latvijas Radio programmā Labrīt eksperte teica, ka mūsu reģiona valstis jau ilgi dzīvo ar apziņu, kāds ir to kaimiņš. Pētniece arī atzīst, ka Tramps pilnīgi noteikti negrib izskatīties vājš un tādēļ nevajadzētu domāt, ka Tramps varētu pagriezt muguru Ukrainai. Viņa atzīst, ka jāpierod pie tā, ka Tramps turpinās būt skaļš, pretrunīgs un izraisīs viļņošanos.

Uzņēmēji arvien skaļāk pieprasa mazināt birokrātiju. Būvniecības saskaņošanas tempos krietni atpaliekam no kaimiņiem, un jau gadiem esam starp valstīm, kur sabiedrība vismazāk uzticas valsts pārvaldei. Tas kavē valsts attīstību. Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors: „Galvenais ir visi tie papīri, visi tie birokrātiskie pinekļi, jo vairāk, jo labāk – galvenais ir process!” Prasību un saskaņošanu skaits, un to ilgums arvien pieaug. Tas uzņēmējiem un ierēdņiem atņem laiku pievērsties pamatdarbam. Ieva Lācenberga-Rocēna, Valsts mežzinātnes institūta „Silava” attīstības vadītāja: „Mēs nepiekrītam, ka vajadzētu katru reizi kopēt likumu pantus, bet tāda ir tā prakse.” Birokrātijas pētnieki aicina mainīt ierēdņu domāšanu un vairāk orientēties uz konkrētiem mērķiem. Malvīne Stučka, domnīcas „LaSER” pētniece: „Īstermiņa rekomendācija ir veikt visaptverošu valsts funkciju auditu.” Vai politiķi un ierēdņi ir gatavi pāriet no vārdiem uz darbiem, lai samazinātu birokrātiju, kas bremzē valsts attīstību, pētām Atvērto failu pusstundā.

Mēs vēlamies, lai mūsu pacienti zinātu, ka viņiem ir superspējas, un viņi var izmantot traumu, lai savas dzīves sliktāko brīdi pārvērstu par kaut ko lielāku. Mēs ne tikai saglabājam cilvēkam kāju, bet veidojam atšķirīgu Ukrainu pēc kara. Ukrainu, kuras ielās mēs redzētu nevis kara upurus, bet gan supercilvēkus. Tā saka šīs nedēļas "Drošinātāja" viesis – Olga Rudņeva. Ukrainiete, kas iekļauta britu raidsabiedrības BBC pērnā gada 100 ietekmīgāko un iedvesmojošāko pasaules sieviešu topā. Olga Ļvivā vada unikālu centru, kas Ukrainā pacientiem piedāvā protezēšanu, psiholoģisko atbalstu un rehabilitāciju. Ar Olgu sarunājas Rihards Plūme.    Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Haoss Kurskā - Ukrainas šī brīža trumpis; Enerģētikas manipulācijas - Krievijas jājamzirdziņš; Ko Ukrainai nozīmē Baidena prezidentūras pēdējās dienas?    00:31 Ievads 01:55 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 02:13 Haoss Kurskā - Ukrainas šī brīža trumpis. 05:18 Enerģētikas manipulācijas - Krievijas jājamzirdziņš 10:00 Par Ukrainas lēmumu slēgt gāzes tranzīta koridoru no krievijas uz Eiropu 11:22 Ko Ukrainai nozīmē Baidena prezidentūras pēdējās dienas? 16:11 Ko ASV prezidenta inaugurācijas ceremonija nozīmē vašingtoniešiem un pilsētas viesiem tīri praktiskā līmenī? 18:51 Riharda komentāri par dzirdēto. 20:18 EXPLAINER: Kā ukraiņu F-16 pilots pārsteidza pasauli? 26:44 Piesakām šīs epizodes galveno viesi - Olgu Rudņevu. Viņa vada unikālu protezēšanas, rehabilitācijas un psiholoģiskā atbalsta centru “Superhumans”, un ir viena no divām ukrainietēm, kas iekļautas britu raidsabiedrības BBC nosauktajā 2024.gada 100 ietekmīgāko un iedvesmojošāko pasaules sieviešu topā. 29:31 BBC atzinību Olga uztver kā atzinību visai viņas vadītajai “Superhumans” centra komandai. 32:52 Sieviešu loma Ukrainas sabiedrībā šobrīd  33:59 Kā un kāpēc tika izveidots “Superhumans”centrs? 35:04 Olga par 18 darba gadiem labdarības sfērā pirms “Superhumans” centra izveides. 35:53 “Mēs esam izsmelti, mēs neesam noguruši.” 37:11 “Superhumans” centra nosaukums atspoguļo tā filozofiju. 38:51 Kas ir “Superhumans” centra klienti? 41:17 Par iesauku “Māte”. 42:03 Par centra attīstību. 43:10 Pēc kāda principa tiek izraudzīti centra pacienti? 44:06 Finansējuma piesaiste. 45:15 “Ja finansējumu piesaistīt grūtāk, tas nozīmē, ka nestrādājam pietiekami daudz”. 46:14 Par “Superhumans” komandu. 48:52 Vēlreiz par centra attīstību. 50:01 Karš sniedz nopietnu pieredzi veselibas aprūpē strādājošajiem 52:16 Par pacientu noskaņojumu. 54:01 Pacientus var iedvesmot ar labajiem piemēriem. 55:34 Pacientu integrācija sabiedrībā. 56:57 “Karš mūs padarīs stiprākus”. 57:46 Centra speciālistiem darbs būs vēl ilgi. 58:45 Veselajiem jānovērtē to, kas viņiem dots. 1:00:11 Sarunas beigas. 1:00:22 Dīvs un Rihards pārrunā dzirdēto 1:03:17 Padalieties ar šo stāstu. 1:03:37 Rakstiet mums drosinatajs@latvijasradio.lv    Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: drosinatajs@latvijasradio.lv vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Saeimā 9. janvārī galīgajā lasījumā lems par alkohola patēriņa mazināšanu. Likuma izmaiņas paredz ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, reklāmu un mārketingu. Tomēr, kopš sākās darbs pie likuma izmaiņām, deputāti ir atteikušies no vairākām iecerēm, kas ierobežotu alkohola pieejamību un patēriņu. Saeimas, Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Ingrīda Circene (Jaunā Vienotība) Latvijas Radio rīta raidījumā teica, ka mūsu sabiedrība nesasaista daudzas negatīvās parādības – demogrāfijas pasliktināšanos, ietekmi uz veselību un citas, ar alkoholu. Circene arī izteica nožēlu, ka grozījumus likumā, ko iepriekš piedāvāja Saeimas komisija, nav atbalstījusi Saeima kopumā.

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo atkāpjas no amata. Ukrainas Bruņotie spēki aktivizējušies ieņemtajā Krievijas Kurskas apgabala teritorijā. Somi meklē vainīgos, kas sabojāja Somijas un Igaunijas elektrības savienojumu 2024. gada nogalē. Aktualitātēs analizē politologs Andis Kudors un Latvijas Radio žurnālists Uldis Ķezberis. Džastins Trudo aiziet pats 6. janvārī Kanādas premjerministrs Džastins Trudo paziņoja par savu demisiju un arī atkāpšanos no Kanādas Liberālās partijas vadītāja posteņa. Partijai nu jāizraugās jauns līderis un valdības galva, kas nav viegls uzdevums, jo, kā norāda Kanādas politikas eksperti, harizmātiskais Trudo esot padarījis liberāļus par izteikti ap līderi centrētu partiju, pie tam nav parūpējies par stabilu kandidātu sava darba turpināšanai. Lai nodrošinātu netraucētu procesa norisi, Kanādas Parlamenta darbība ir apturēta līdz 24. martam. Džastins Trudo stājās pie Liberālās partijas stūres 2013. gadā, kad partija jau astoto gadu bija opozīcijā, un sekmīgi aizvadīja to līdz uzvarai 2015. gada vēlēšanās. Kopš tām viņš nemainīgi bijis Kanādas valdības galva, tiesa, pēc 2019. gada vēlēšanām tā bija mazākuma valdība. Ap 2022. gada vidu liberāļu galvenie konkurenti – Konservatīvā partija – reitingos pirmoreiz pārspēja valdošo spēku, un kopš tā laika viņu pārsvars tikai audzis. Šobrīd, ar nepilniem 45% pret 20%, tas ir jau vairāk nekā divkāršs. Galvenais sabiedrības neapmierinātības iemesls ir pēdējos gados strauji augusī dzīves dārdzība, sevišķi pārtikas un mājokļu cenu kāpums, bez tam pailgajā varas periodā Trudo uzkrājis arī dažus reputācijas „melnumus”. Un, nepārprotami, aizejošā premjera politisko likteni ietekmējis arī Trampa faktors. Kanāda kļuvusi par vienu no jaunievēlētā Savienoto Valstu līdera ārpolitisko verbālo izlēcienu objektiem, it kā pus pa jokam deklarējot, ka tai jākļūst par ASV 51. pavalsti, un jau pilnā nopietnībā piesolot pamatīgus ievedmuitas tarifus, kas varētu draudēt Kanādai ar jaunām ekonomiskām problēmām. Premjerministra Trudo mēģinājumi stabilizēt situāciju, personīgi tiekoties ar Trampu, izraisījuši negatīvu reakciju viņa paša valdībā. Tiek spriests, ka šie kontakti bijuši viens no galvenajiem premjera domstarpību cēloņiem ar viņa vietnieci un finanšu ministri Kristiju Frīlendu, kura negaidīti demisionēja decembra vidū. Frīlenda esot uzstājusi uz stingrāku Kanādas stāju attiecībās ar vareno dienvidu kaimiņu. Tā nu Džastins Trudo, nenoliedzami viens no spilgtākajiem mūsdienu politiķiem, nolēmis pamest premjera amatu pats, pirms viņu no tā izmet nelabvēlīgā konjunktūra. Ukraina cīnās Svētdien, 5. janvārī, Ukrainas Bruņotie spēki aktivizējās ieņemtajā Krievijas Kurskas apgabala teritorijā, vairākos virzienos pārejot pretuzbrukumā. Kā ziņo avoti kā vienā, tā otrā frontes pusē, ukraiņi plaši izmantojuši radiosignālu slāpēšanu, lai paralizētu Krievijas lidrobotu darbību. Krievija jau paziņojusi, ka ukraiņu spēku virzība apturēta, uzbrucēju kaujas tehnika iznīcināta, tomēr šī Ukrainas spēku aktivizēšanās tai nepārprotami ir nepatīkams pārsteigums. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien videouzrunā paziņoja, ka Krievijas spēkiem tiek nodarīti nopietni zaudējumi un Ukraina turpina paturēt savā kontrolē buferzonu Krievijas teritorijā. Krievija gan turpina spiedienu Ukrainas austrumos. Tā paziņojusi, ka ir ieņēmusi Kurahoves un Toreckas pilētas Doņeckas apgabalā, par kurām jau vairākus mēnešus notiek intensīvas kaujas. Sevišķi svarīga esot nozīmīgā transportmezgla Kurahoves sagrābšana, kas ļaušot ātrāk izvērst uzbrukumu atlikušajai Doņeckas apgabala daļai. Tomēr, saskaņā ar Ukrainas puses ziņoto, tās spēki joprojām atrodas abās pilsētās un turpina cīņu. Tikām pirmajā jaunā gada nedēļā Krievija turpinājusi raķešu un lidrobotu triecienus Ukrainas civilajai infrastruktūrai, kuros vairāki cilvēki gājuši bojā, vairāki desmiti ievainoti. Savukārt Ukrainas Jūras spēki paziņojuši, ka to palaistiem lidrobotiem izdevies iznīcināt vai bojāt divas Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas „Pancir” un vienu zeme-gaiss raķešu sistēmu „Osa” okupētajā Ukrainas Hersonas apgabala daļā. Jūras „huligānu” medības Somu līcī 7. janvārī Somijas policija paziņoja, ka ar Zviedrijas Jūras spēku palīdzību no dzelmes Somu līcī izcelts enkurs, kas, domājams, piederējis ar Krievijas naftu pildītajam tankkuģim „Eagle S”, kuru somu krasta apsardze arestēja decembra nogalē. Ar Kuka salu pundurvalsts karogu kuģojošais peldlīdzeklis tiek turēts aizdomās par to, ka mērķtiecīgi vilcis enkuru pa grunti, saraujot Igaunijas un Somijas elektrotīklu savienojumu un četras globālā tīmekļa savienojuma līnijas. Ja tīmekļa savienojumi jau atjaunoti, tad augstsprieguma kabeļa remonts prasīs vairākus mēnešus. Bez tam aizdomas raisa arī „Eagle S” krava, kas, pēc visas spriežot, varētu būt sankcijām pakļautie Krievijas naftas produkti, respektīvi, šis kuģis acīmredzot pieder tā dēvētajai „Krievijas ēnu flotei”. Decembra vidū divpadsmit valstis – Vācija, Lielbritānija, Polija, Nīderlande, piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis – vienojās par pasākumu kompleksu šīs „ēnu flotes” apkarošanai. Tā kā zemūdens komunikāciju bojāšana uzskatāma par sabotāžas aktu, pret kuģa komandu un īpašnieku, kādu Apvienotajos Arābu emirātos bāzētu kompāniju, ierosināta krimināllieta; komandas locekļiem noteikts aizliegums izbraukt no Somijas. Tāpat Somijas un Igaunijas policija turpina izmeklēt ļoti līdzīgu gadījumu, kad, domājams, pa grunti vilkts Ķīnas kravas kuģa enkurs bojāja gāzesvadu starp Somiju un Igauniju un vairākus telekomunikāciju savienojumus. Kā norādījusi Somijas puse, attiecīgās Ķīnas institūcijas sadarbojoties ar izmeklēšanu. Kas attiecas uz domājamo sabotāžas pasūtītāju, proti, Kremli, tad tas izteicies, ka notikušajam ar Krieviju neesot nekāda sakara. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Nacionālā lidsabiedrība „airBaltic” gada sākumā nāca klajā ar nepatīkamiem paziņojumiem, kas izsauca reakciju ne tikai sabiedrībā, bet arī valdībā. Kādi ir iespējamie nacionālās lidsabiedrības nākotnes attīstības scenāriji, par to diskusija raidījumā Krustpunktā. Diskutē "airBaltic" padomes loceklis Andris Liepiņš, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs, ekonomists Guntars Vītols, ekonomists Jānis Ošlejs. Pa tālruni sarunai pievienojās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti Artūrs Butāns un Harijs Rokpelnis. 2. janvāra lidsabiedrības "airBaltic" paziņojums pēc tādiem salīdzinoši gariem un mierīgiem svētkiem izraisīja gandrīz vai vētru visās saziņas vietnēs. Ja runa vēl būtu tikai par atceltajiem reisiem, varbūt ar too kaut kā tiktu galā, bet vienlaikus ieraksts ar vajadzību pēc naudas, izraisīja tādu virtuālu sprādzienu. Tas ir rezultējies diskusijās par "airBaltic" vadības atbildību un iespējamu nomaiņu, un, protams, lielais jautājums ir par lidsabiedrības nākotni vispār. Kas sagaida valstij piederošo kompāniju? Pēc pirmdien, 6. janvārī, notikušās koalīcijas padomes sēdes ministri līdz akcionāru sapulcei ir aicināti notikumus nekomentēt, mēs to respektējam.

No 2025. gada 1. janvāra spēkā stājušās izmaiņas transporta un sakaru nozares normatīvajos regulējumus. Izmaiņas skars autovadītāju apliecības iegūšanas noteikumus, transportlīdzekļu tehniskās apskates kārtību. Par izmaiņām, kas skārušas automobiļu īpašniekus un vadītājus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters un drošas satiksmes eksperts Oskars Irbīts. Kādas izmaiņas nepieciešamas transporta nozares regulējumā, vaicājam arī auto žurnālistam, kā pats par sevi saka - satiksmes kritiķim Paulam Timrotam. Viņš vispirms atzinīgi novērtēja prasību reģistrēt velosipēdus un skrejriteņus. "Elektroskrejriteņu obligāta reģistrācija stājās spēkā 2024. gada vasarā. Velosipēdu ieteicama vai obligāta reģistrācija ir divu apstākļu dēļ," norāda Mārtiņš Mālmeisters. "Pirmais, tās ir īpašumtiesības, jo ir zināms, ka velosipēdiem mēdz "pieaugt kājas" un tie mēdz pazust. Attiecīgi tiesībsargājošām iestādēm, atrodot kādu zagtu velosipēdu, ir daudz vieglāk identificēt tā īpašnieku. Tāpat šogad stājas spēkā transportlīdzekļu evakuācija no ātrgaitas ceļiem vai citiem ceļiem, kuri ir pamesti vai ilgstoši stāv. Tas attiecas ne tikai uz velosipēdiem, elektroskrejriteņiem, bet visiem transporta līdzekļiem." Ja ir evakuēts kāds ilgi ceļa malā stāvējis velosipēds, lai to atgūtu, jāpierāda īpašumtiesības.  Savukārt Irbīts piekrīt Timrotam par to, ka uz ceļiem būtu vairāk japatrulē policistiem. Timrots bilst, ka policijā trūkst cilvēku un līdz ar to kārtība uz ceļiem arvien vairāk jūt ārā. "Mums būtu ļoti jāuzspiež uz to, lai būtu vairāk ceļu policijas ekipāžu, un jāatstāj ar tiem radariem šis robostais mērījums, un tas smalkais mērījums jāatstāj cilvēkam, kurš strādā ar radaru. Tāds ir mans priekšlikums," bilst Pauls Timrots. "Es teikšu, ka jautājumā, kas attiecas par dzīvo policistu satiksmē, absolūti viņam piekrītu," atzīst Oskars Irbīts. "Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka mūsu sodu sistēma jau ir pietiekoši efektīva, bet vienkārši vajag piemērot. Bet vajag kādu, kas to piemēro. Viens ir tas, ka mums ir dažādi roboti, kas mūs kontrolē, ir dažādi radari, kameras un kas tik vēl nav, bet es vēl joprojām uzskatu, ka nekas tā neiespaido autovadītāju, kā tāda sirsnīga saruna ar policistu, kādu pāris minūšu, un 10 minūšu pastāvēšanu ceļa malā. Ir šis brīdinājums, kas kaut vai izpaužas kā 10 minūšu noraidījums no satiksmes, vienkārši pastāvēt malā, viņš ir daudz efektīvāks nekā kaut kāds naudas sods, kuru vienkārši cilvēks, varbūt nedomājot, samaksā. Un arī citu valstu pieredze viennozīmīgi liecina to, ka šis preventīvais pasākums daudz labāk uzlabo satiksmi. Satiksmē vienkārši braucoša policijas mašīna sniedz desmitreiz labākus rezultātus nekā kaut kāda sodu palielināšana. Ja mūsu mērķis ir tiešām uzlabot satiksmes situāciju, tad ir satiksmē jāatgriež dzīvais policists, jo šobrīd tiešām viņu iztrūkums ir milzīgs, viņi knapi paspēj noformēt negadījumus. Cik man ikdienā, izbraucot uz smagajiem negadījumiem, iznāk runāt ar šiem policistiem, ka viņi ir pārslogoti. Mums vairs nav šīs policijas specializācijas, ceļu policija kā tāda ir likvidēta. Līdz ar to nevar būt tas policijas pilnīgs universālais kareivis. Mēs redzam, igauņi jau uz šī grābekļa uzkāpa, un viņi atjauno ceļu policiju."

Vai miljardieris un sociālo mediju platformas "X" īpašnieks Īlons Masks cenšas ietekmēt Eiropas politiskos procesus? Šāds jautājums pēdējās dienās izskanējis vairāku Eiropas valstu politisko līderu diskusijās, tajā skaitā Francijas, Norvēģijas, Lielbritānijas un Vācijas. Šādas bažas raisījis Maska atbalsts Vācijas galēji labējai populistiskajai partijai "Alternatīva Vācijai" (AfD) laikā, kad līdz Bundestāga vēlēšanām atlicis vien pusotrs mēnesis – tās notiks 23. februārī. Turklāt jau 9.janvārī platformā "X" notiks Maska organizēta tiešsaistes saruna ar "Alternatīva Vācijai" līdzpriekšsēdētāju Alisi Veideli. Pirmo pārsteiguma vilni aptuveni pirms divām nedēļām izraisīja Maska viedokļraksts Vācijas izdevumam "Welt am Sonntag". Tajā Masks atklāti pauda atbalstu galēji labējai, eiroskeptiskajai partijai "Alternatīva Vācijai" (jeb AfD), apgalvojot, ka "Vācija ir uz ekonomikas un kultūras sabrukuma robežas" un tikai šī partija varot to glābt. Raksts izraisīja plašu rezonansi, un drīz pēc tā publicēšanas no amata atkāpās izdevuma viedokļu sadaļas redaktore. Iespējams, ka Maska atbalsts AfD partijai bija mazāks pārsteigums tiem, kas seko viņa aktivitātēm sociālajos medijos. Vēl pirms raksta publicēšanas Masks platformā "X" dalījās ar ierakstiem, kuros viņš AfD dēvēja par Vācijas "pēdējo cerību". Tuvojoties vēlēšanām, šķiet, ka Maska atbalsts AfD partijai turpina tikai pieaugt, jo jau ceturtdien, 9. janvārī, viņš vietnē "X" vadīs tiešsaistes sarunu ar "Alternatīva Vācijai" līdzpriekšsēdētāju Alisi Veideli. Kopš 2021. gada Vācijas izlūkdienests šo partiju ir klasificējis kā iespējamu ekstrēmistu organizāciju. Pagājušā gada maijā Vācijas tiesa lēma paturēt spēkā izlūkdienesta vērtējumu, ļaujot turpināt uzraudzīt partijas aktivitātes. Tiesa savu lēmumu pamatoja ar aizdomām, ka ievērojama daļa partijas biedru atbalsta sabiedrības segregāciju jeb ideju par "divu līmeņu" sabiedrību, kurā "etniskiem vāciešiem" tiktu piešķirtas lielākas tiesības nekā cilvēkiem, kuri ir imigrējuši uz Vāciju vai kuru priekšteči ir no ārvalstīm, pat ja viņi ir pilntiesīgi Vācijas pilsoņi. Šāda prakse būtu pretrunā ar Vācijas konstitūciju, kas garantē vienlīdzību un aizliedz diskrimināciju pēc izcelsmes vai tautības.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Finanšu nozares asociācijas vadītāju Uldi Cērpu par ģeopolitisko situāciju, ekonomisko un politisko drošību un Latvijas vīziju nākamajiem 40 gadiem. 2025. gads tiek apzīmēts kā ekspektāciju jeb gaidu gads, izvirzot jautājumu: ko politiķi spēs mums piedāvāt, lai mazinātu ģeopolitisko spriedzi? Mēs varētu citēt Vonnegūtu, sakot, ka "Dievs dod rāmu garu pieņemt visu, ko nespējam ietekmēt, un drosmi ietekmēt visu, ko spējam". Šāds arī varētu būt motīvs Brīvības bulvāra pirmajam 2025. gada raidījumam par to, ko iespējams pieņemt, ko ietekmēt un kā saprast situāciju, kur esam. Par to saruna ar Latvijas Finanšu nozares asociācijas vadītāju Uldi Cērpu. "The Economist" savā 2025. gada prognozē rakstīja, ka bagāto valstu centrālie baņķieri ir svinējuši inflācijas sakāvi, rietumvalstu ekonomiku gaida jauns izaicinājums - samazināt deficītu vai palielināt nodokļus, samazināt izdevumus vai veicināt izaugsmi. Daudzām valstīm var nākties palielināt aizsardzības budžetu. Ir gaidāma samērā sāpīga ekonomiska izvēle. Kā tu redzi šo prognozi attiecībā uz to, kas tad būs 2025. gads? Uldis Cērps: Es domāju, ka 2025. gads nosacīti būs visā pasaulē viduvējas izaugsmes gads. Kopumā ir jāsaka, ka attīstītie tirgi, kā eirozona, kā ASV augs salīdzinoši lēni. Savukārt jaunattīstības tirgi - Āzija, Ķīna, Indija, Tuvie Austrumi - aug salīdzinoši ātrāk. Pašlaik globālais ekonomikas pieaugums nākamajā gadā ir plānots aptuveni 3,2%. Nu, lai saprastu, teiksim, salīdzinoši Eiropa augs tikai ar 1,2%, runa ir par eirozonu, savukārt Ķīnas izaugsme ir plānota gandrīz 5% apjomā.  Kopumā jāsaka, ka tas izskatās vizuāli gandrīz normāls gads. Bet šim pacientam, ko sauc ekonomika, ir jāsaprot, kas ar viņu ir noticis. Viņam ir notikuši divi tādi gari procesi: viens visi tie pasākumi, ko valdības visā pasaulē ieviesa, sākoties Covid krīzei, lai novērstu situāciju, ka ekonomika sabrūk. Tas izraisīja vairākus blakusefektus, tai skaitā arī to, ka valsts parāda līmenis visā pasaulē ir ļoti būtiski ir kāpis, it īpaši attīstītajās ekonomikās. Pēc tam nākamais posms, kas notika pēc šī te cīņas ar Covid, savukārt bija cīņa ar lielo inflāciju, kur, protams, ka daļēji, var teikt, arī izraisīja šie masīvie atbalsta pasākumi cīņai ar Covid krīzi. Protams, arī jāmin ģeopolitiskie izaicinājumi, kā Krievijas iebrukums Ukrainā un arī ietekme uz globālām piegādes ķēdēm. Bet jāsaka, ka šobrīd iespējas tikt galā ar nākamo ekonomikas izaicinājumu ir ierobežotas, jo daļa no tā pulvera, kas ir bijis, ir izšauts. Tātad valsts parāds ir palielināts, uz valsts parāda rēķina ir notikuši visi daudzie ekonomikas stimulācijas pasākumi Covid laikā. Un, protams, ka arī uzņēmumus ir ietekmējušas pēdējos gados nosacīti augstās procentu likme. Vēsturiski tās nav ļoti augstas, bet ir daudz augstākas, kā tās procentu likmes, pie kurām bija pieradusi paaudze, kas dzīvoja pēc globālās finanšu krīzes. Tu nesen kādā intervijā teici, ka mēs dzīvojam kompleksā ģeopolitiskajā situācijā. mēs vienmēr esam dzīvojuši samērā kompleksā ģeopolitiskā situācijā, bet kas ir tas, tavuprāt, ko mēs, pat kritizējot mūsu ekonomiskās attīstības tempus Latvijā vai salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ko mēs varam ietekmēt un ko mēs nevaram ietekmēt šajā kompleksajā ģeopolitiskajā situācijā? Uldis Cērps: Sākšu ar to, ka mums, protams, ir, man liekas, ka 456 kilometru gara robeža ar divām agresorvalstīm. Tā kā tā ir tā ģeopolitiskā realitāte, kurā mēs esam. Ko mēs varam ietekmēt? Pirmām kārtām mēs varam panākt, ka mēs esam tik cieši integrēti starptautiskajā attīstītajā, līdzīgi domājošā sabiedrībā ar līdzīgām vērtībām, cik vien varam. Un te nav runa tikai par Eiropas Savienību un NATO, te ir runa jau par daudz graduālāku līmeni, kurā mēs cenšamies būt pārstāvēti un kvalitatīvi pārstāvēti visās Eiropas organizācijās. Te arī ir runa par to, lai mūsu sabiedrotie Latviju vienmēr uztvertu kā prognozējamu, paredzamu un nopietnu sadarbības partneri. Tāpēc man personīgi nedaudz bija īpatnēji dzirdēt daudzu retoriku attiecībā uz bankām, un, protams, ka daudzi jautājumi, kas skar kontu atvēršanu, pasākumu paketi pēc kapitālā remonta, daudzi jautājumi ir pamatoti, bet tajā pašā laikā šī retorika attiecībā uz veselu industriju lika domāt, ka pēc šādas retorikas noklausīšanās ne visi Latvijas politiķi tiks uztverti kā prognozējami sadarbības partneri. Līdz ar to tas, ko mēs varam darīt, mums ir jābūt uztvertiem kā prognozējamiem, paredzamajiem sadarbības partneriem ar stabilu vērtību sistēmu, kura nerada cilvēkiem nesaprotamus pārsteigumus.  Mums jāveicina Latvijas ekonomikas konkurētspēja tādās lietās, kas saistās ar inovācijām, ar pētniecību un attīstību, kas saistās ar darbaspēka fleksibilitāti. Jādara viss, lai audzētu mūsu konkurētspēju. Kā es jau to esmu daudzkārt iepriekš teicis, ka tieši spēcīga ekonomika ir valsts drošības pats pamats.  Ja šobrīd paskatīsimies, kur mēs esam valsts konkurētspējā. Es paņēmu varbūt datus, ko var uzskatīt par veciem, bet viņi ir pietiekami interesanti. Tas 2019. gada ir Pasaules ekonomikas foruma pētījums. Kāpēc viņš ir interesants? Tāpēc, ka viņš salīdzina katru valsti un viņš ir pilnaptverošs pētījums par pilnīgi visām pasaules valstīm. Un ko viņš konsekventi pasaka? Ja mēs paskatāmies uz tādu lietu kā, piemēram, institūciju stabilitāti, uz infrastruktūru, uz inovācijām, Latvija ir stabili kaut kur globāli 40. - 50. vietā. Protams, mūsu reitings var būt uzlabojies, mēs esam, starp citu, ļoti labā reitingā tādās jomās kā informācijas tehnoloģiju piemērošana, mēs esam 15. vietā pasaulē, mēs esam arī diezgan labi tādās jomās kā darbaspēka prasmes un kompetence, bet kopumā mums ir ļoti daudz ko darīt, lai uzlabotu savu ekonomikas konkurētspēju. Ļoti daudz ko darīt. Tas ir jāatzīst.  Un es domāju, ka, jo vairāk un ātrāk mēs to atzīsim, jo stiprāka mums būs šī ekonomika. Un tā ir viena no tām konkrētām lietām, ko mēs varam darīt. Stiprināt ekonomikas konkurētspēju, būt uzticams starptautisks partneris, ieguldīt inovācijās, izglītībā, kopumā konkurētspējā, nodrošināt atbilstošu valsts aizsardzību, protams, un mēģināt ir saprātīgi organizēt publisko sektoru.  Tas ir ļoti liels jautājums, vai Latvija turpmāk spēs katru gadu, kā tas notika līdz šim jau daudzus gadus pēc kārtas, tērēt vairāk, nekā mēs ieņemam budžeta jautājumā un audzēt publiskā sektora algas. Es domāju, ka mums ir viena lieta, ko mēs varam darīt gan savas drošības, gan savas ekonomikas ilgtspējas stiprināšanā, ir aktīvi risināt jautājumu par publiskā sektora efektivitātes palielināšanu ar visiem iespējamiem paņēmieniem. Un, protams, ka mums ir jāatbild arī uz jautājumu, no kurienes Latvijā parādīsies darbaspēks nākotnē, ņemot vērā pašreizējās demogrāfijas tendences. Uldis Cērps ir Latvijas Finanšu nozares asociācijas vadītājs, iepriekš bijis viens no padomniekiem Apvienoto Arābu Emirātu Centrālajā bankā, Zviedrijas Finanšu uzraudzības inspekcijas Finanšu stabilitātes daļas vadītājs, 90. gadu beigās bijis Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētājs un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs. Studējis žurnālistiku Latvijas Universitātē, politikas zinātni un Austrumeiropas politikas un ekonomikas zinātni Umeo universitātē Zviedrijā.

Ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir viena no izteiktākajām Eiropas Savienībā. Par to runā sen, tiek meklēti risinājumi, bet uzlabojumu īpaši nav. Mūsu valstī lielākā daļa resursu atrodas vien desmitās daļas mājsaimniecību rokās. Krustpunktā pievēršamies atsevišķiem aspektiem, kas varētu ietekmēt ienākumu nevienlīdzību ilgtermiņā, proti, mantojuma un arī dāvinājuma nodokļiem. Diskutē Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka, bijušais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un Saeimas deputāts, Apvienotā saraksta frakcijas vadītājs Edgars Tavars. Diskutēt par šiem jautājumiem rosināja pētnieka Andra Saulīša nesen publicētais raksts, kurā viņš arī norādīja, ka mantojuma un dāvinājuma nodokļa neesamība ir faktors, kas dod lielas priekšrocības 90. gadu veiksminieku un ne vienmēr godīgi iegūta kapitāla mantiniekiem un ar laiku šīs nevienlīdzīgo iespēju šķēres plešas arvien platākas. Vai nodokļu politikas maiņa šai jomā ko dotu? Varbūt ir citas idejas, kā ietekmēt taisnīgāku kapitāla sadali?

Raidījums „(ne)Diplomātiskās pusdienas” būs raidījuma „Diplomātiskās pusdienas” nedaudz atšķirīgais pēctecis. Ja iepriekšējā raidījumā koncentrējāmies uz pasaules valstīm un to problēmām, tagad mēs koncentrēsimies un problēmām un lūkosim, kuras valstis šīs skar. Raidījuma mērķis ir pievērsties dziļākai analīzei par problēmām un jautājumiem, kuri dažādu iemeslu dēļ tiek uzskatīti par mazāk aktuāliem, kuri tiek pieklusināti vai nepietiekami atspoguļoti, vai arī tādām tēmām, kuras jau ir, vai tūlīt būs aktuālas starptautiskajā politikā. Ja iepriekš mēs apskatījām valstu vēsturi, politisko un ekonomisko situāciju, tad tagad runāsim arī par neērtām un strīdīgām tēmām. Pirmajā epizodē runāsim par migrācijas jautājuma ietekmi uz Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa pārvēlēšanu. Šo raidījumu sagatavoja arī Latvijas Ārpolitikas institūta jaunākā pētniece Albīne Hlopņicka. ASV izvēlējāmies tāpēc, ka šajās dienās aprit četri gadi kopš bēdīgi slavenā 6. janvāra grautiņiem Kapitolijā. Tomēr Donalds Tramps tūlīt - 20. janvārī - atgriezīsies pie varas, jo jau šajā dienā ir gaidāma prezidenta inaugurācija. Nav noslēpums, ka līdzīgi kā Trampa iepriekšējās divās vēlēšanu kampaņās 2016. un 2020. gadā, arī šoreiz viens no centrālajiem un reizē arī sāpīgākajiem jautājumiem bija saistīts tieši ar imigrāciju. Galu galā ASV ir trešā apdzīvotākā valsts pasaulē uzreiz aiz Indijas un Ķīnas. Ja neskaita Eiropas Savienību, protams. ASV dzīvo vairāk nekā 337 miljoni cilvēku, no kuriem gandrīz 48 miljoni ir imigranti. Starp citu, ASV dzīvojot arī gandrīz 95 000 latviešu. ASV ir multikulturāla valsts. Tomēr sākumā ir svarīgi saprast, kādēļ Tramps, ja drīkst tā teikt, tik veiksmīgi izmanto bailes kurinošu retoriku par imigrantiem? Tramps izmanto daudzus stereotipus, runājot par imigrantiem. Viens no tiem ir, ka nelegālie migranti negatīvi ietekmē ASV iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Piemēram, viņi zog darbavietas, nelegālo migrantu dēļ ASV iedzīvotājiem ir zemākas algas, slimnīcas un skolas ir pārpildītas, kā arī migranti palielina noziedzības līmeni. Interesanti ir tas, ka tajā pašā laikā Tramps apgalvo, ka ASV piedzīvo strauju ekonomisko izaugsmi, tādēļ valstij ir nepieciešami ārzemju strādnieki, bet tie, kas ierodas legāli.   Šo raidījumu Latvijas Radio veidos kopā ar Latvijas Ārpolitikas institūtu.