Kāpēc dažādu izglītības sistēmas monitoringa rīku izstrādē iegulda vairākus desmitus miljonus eiro, kamēr skolās trūkst gan jaunajam izglītības saturam atbilstošu mācību līdzekļu, kā arī atbalsta skolēniem un skolotājiem? To pēdējo nedēļu laikā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) jautājuši gan Saeimas deputāti, gan skolotāju arodbiedrība, gan arī Valsts kontrole. Tomēr ministrija no savām iecerēm negrasās atkāpties.

„Jūs neesat sagādājuši skolotājiem un skolēniem nepieciešamās mācību grāmatas, bet tagad liksiet klasēs kameras un monitorēsiet, kā skolotājs strādā, par to paši ministrijā saņemot lielas algas,” tā īsumā varētu rezumēt aso kritiku, ko Izglītības un zinātnes ministrijai pagājušajā nedēļā veltīja parlamentārās opozīcijas deputāti, kad Saeima lēma, vai atbalstīt Apvienotā saraksta frakcijas deputātu pieprasījumu „Par izglītības monitoringa sistēmas platformas izveidi” izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai no”Jaunās Vienotības”.

Pieprasījumu, par to balsojot tikai opozīcijas deputātiem, noraidīja. Tomēr debašu laikā izskanējušie jautājumi ir svarīgi.

Izglītības kvalitātes monitoringa rīku izstrādes priekšdarbi uzsākti jau 2018. gadā, paredzot tam Eiropas Sociālā fonda finansējumu. Jau izstrādāti un sākuši darboties augstākās un profesionālās izglītības absolventu monitoringa rīki. Paredzams, ka šogad sāks strādāt Pedagogu pieprasījuma – piedāvājuma prognozēšanas rīks. Jau trīs gadus darbojas arī skolu efektivitātes monitoringa rīks un no šā gada 1. septembra skolas un pašvaldības varēšot lietot arī skolu darba risku identificēšanas rīku.

To, kādi rīki izglītības sistēmas monitorēšanai jau izstrādāti, izglītības kvalitātes revīzijā vētījusi Valsts Kontrole, taču secinājumu par šo instrumentu noderību, vēl nav. Revīzija noslēgsies šī gada beigās. Tajā vēl plānots konkrētās pašvaldībās un skolās pētīt, cik laicīgi pamana problēmas skolēna izaugsmē un kā tās risina, lai skolēns sekmīgi spētu pabeigt 9. klasi.

Tuvākajos piecos gados kopumā izglītības kvalitātes monitoringa sistēmā plānots ieguldīt vēl vairāk nekā 21 miljonu eiro. Aptuveni 18 miljoni eiro ir no Eiropas Sociālā fonda, bet trīs miljoni eiro no valsts budžeta.

Nozīmīgākā daļa šīs naudas – 8,6 miljoni eiro - paredzēti individuālā skolēnu snieguma monitoringa izstrādei.